Zīmīgi, ka par pašu lielāko zivi, kas no jūras izvilkta ar makšķeri tiek
uzskatīta baltā haizivs. Interesants šķiet fakts, ka tieši baltās haizivis visbiežāk
uzbrūk neuzmanīgiem ūdenslīdējiem. Šis bīstamais plēsējs tika noķerts vēl 1959.
gadā, Austrālijas gleznaino krastu tuvumā, zivs svars bija 1208 kg .
Zīmīgi, ka zirnekļu tīkls ir viens no izturīgākajiem dabīgajiem materiāliem.
Piemēram Dienvidamerikā pa šādiem savdabīgiem tiltiem, kas gatavoti no zirnekļu
tīkliem un savieno aizas un kokus, pa šiem zirnekļu tīkliem veiksmīgi un bez
bailēm lodā pērtiķi. Interesanti, ka šo pērtiķu aktivitātes ievēroja arī
Jaungvinejas zvejnieki, kas šos tīklus izmanto zvejniecībā. Tiesa, jāatzīst, ka
šie tīkli nav izturīgi un vairākas reizes lietot nav iespējams.
Kā zināms, tad delfīni ir vieni no gudrākajiem dzīvniekiem dabā. Bet domāju
maz cilvēku zina, ka šie jauki zemūdens iedzīvotāji bieži vien ņem dalību zvejniecībā
un pat palīdz tiem. Jau daudzus gadu simtus delfīnu grupas pie Brazīlijas
dienvidu pilsētām uz krastu dzen zivju barus. To manot zvejnieki acumirklī
dodas uz sēkļiem un gatavo tīklus. Kad viens no delfīniem noteiktā brīdī un
izlec no ūdens, tad tas ir signāls kad zvejniekiem jāizmet tīkli. Zivis, kas
izbēgušas no tīkliem, dodas pretējā virzienā, bet te tās sagaida delfīni,
attiecīgi zivis kļūst par vieglu maltīti. Interesanti, ka neviens, nekad nav
mācījis delfīnus šādiem trikiem. Pirmā informācija par šādu kopīgu zivju
ieguves veidu meklējama jau ar 1847 gadu.
Bet vai Jums ir zināms, kāds ir tālmetiena rekords izmantojot makšķeri? Vācietis
Valters Kimmerovs aizmeta 30 gr atsvaru pārsteidzoši tālu 176 (!!!) metrus!
Ar kuģa klāja harpūnu tika noķerta vēl lielāka haizivs! Šīs haizivs svars bija
vairāk kā divas tonnas, bet garums 6,5 metri. Grūti pat iedomāties, kāds spēks
bija jāpieliek lai uzvilktu šo zivi uz kuģa klāja un pēc tam nogādāt krastā.
Kā zināms, bieži vien makšķernieki par ēsmas zivtiņām izmanto dažādas mazās zivtiņas. Bet tu zini
vai tu ka pie Mozambikas un Madagaskaras krastiem, ir tādas zivtiņas, kas pašas
ķer medījumu? Vietējie makšķernieki īpašā veidā piesprādzē zivtiņas pie auklas.
Zivtiņas atrodas grunts tuvumā, bet tikko ieraugot ūdens bruņurupuci, tās
piesūcas pie rāpuļa bruņām. Makšķerniekam atliek tikai izvilkt to no ūdens.
Nav mazāk viltīgi ir Japānas un Ķīnas iedzīvotāji. Jau vairāku gadsimtu garumā
aziāti dodas “makšķerēt” zivis izmantojot pieradinātus kormorānus. Putnam uz kakla
ir uzvilkta īpaša apkakle, kas neļauj tai norīt zivis. Šādā veidā apmierinātais
aziāts mierīgi sēž laivā un gaida kad pieradinātais putns atnes tam lomu.
Kā zināms, tad makšķernieks no citiem cilvēkiem atšķiras ar to, ka
makšķerniekam ir copes inventārs, nu vismaz viņam ir makšķere. Tomēr, ne visās
valstīs tiek izmantotas makšķeres. Piemēram, daudzi Āfrikas iedzīvotāji dodas makšķerēt
līdzi ņemot makšķerlietu vietā lāpstu. Tas tiek darīts tikai protopterus zivju
ieguvei jeb medībām. Iemesls pavisam vienkāršs, sausuma laikā šis zivis ierokas
dziļi dūņās, kas pat pie pilnīgas izžūšanas saglabā protopterus zivju dzīvi.
Bieži vien, afrikāņi, lai saglabātu savu medījumu svaigu un pēc iespējas tuvāk
savam mājoklim, viņi izrok līdzīgas alas un atkal aprok zivis, bet jau sava mājokļa
tuvumā.
Pēc Starptautiskās sporta makšķerēšanas asociācijas datiem, vissmagākā saldūdens
zivju kategorijā noķertā zivs izrādās 210 kilogramus smaga store. Zivi noķēra amerikāņu
makšķernieks Džoijs Pallotta, tā tika noķerta pie Kalifornijas krastiem.
Cilvēki ar aizrautību makšķerē no neatminamiem laikiem reizes. Iespējams vīriešu
gēnos ir saglabājusies mīlestība pret to seno nodarbi, tagad arī sievietes
labprāt brauc makšķerēt un spiningot, tātad šis gēns “plosās” tālāk. Pa šo laiku
uzkrāts vesels lērums dažādu interesanti fakti par makšķerēšanu, bet dažos no
tiem apraudzīsim tagad.
Vai jums ir zināms pasaules rekords makšķerēšanā? Šis notikums notika
tālajā 1968. gadā, kad pie Jaunzēlandes krastiem, kāds Donalds Hītlijs ar savu
12 tonnas smago makšķerēšanas laivu 32 stundas piedalījās 700 kg un 6 metrus
gara melnā marlina nokausēšanā. Diemžēl, Donalds šo marlinu tā arī neizvilka,
tas pēc ilgās cīņas pasveicināja ar asti un aizpeldēja.
Izplatība. Šis valsinērijas veids ir plaši izplātīts tropos un subtropos. Ārējais izskats. Valsinērijām ir šauras, lentveidīgas, koši ...
