Pavisam īsi par troheusiem

 

Jau daudzu gadus man ļoti gribējās tropheus dzimtas zivis, principā nebija nekādas īpašās prasības, galvenā vēlme bija, lai mājas akvārijā būtu šie jautrie, dzīvespriecīgie, dažbrīd arī nešpetnie tropheusi. Nu jau kādu laiku mans sapnis ir piepildījies.

Mani mājās gaida ne vien mana ģimene, ar uzticīgo šnaucerpuiku Obsidiānu priekšgalā, bet arī jautrs zvaigžņoto tropheusu (Tropheus duboisi), atbrauca viņi, kad viņu ķermeni klāja skaists zvaigžņots zīmējums, zivtiņām pieaugot to krāsojums mainās, arī sasniedzot dzimumgatavību zivtiņu krāsas ir pasakainas. Man patīk vērot, kā zivtiņu „uzvalciņā” pazūd zvaigznes, bet parādās dzeltena svītra, mainās arī galvas krāsa, tā ir zilgani melna. Dzeltenās svītras platums var mainīties atkarībā no dzīves apstākļiem.  

Pirmās ziņas par zvaigžņotajiem tropheusiem parādījās 1959. gadā, kad pirmo reizi ihtiologi to aprakstīja, kā zivi, kas nāk no Āfrikas, no Tangaņikas ezera, sevišķi daudz tās izplatītas ezera ziemeļu daļā, kur no klintīm nolasa aļģes, mikroorganismus un dažādus kukainīšus. Ezerā tropheus sastopami 3 – 15 m dziļumā.

1970. gadā Vācijā, izstādē pirmo reizi tika izstādīti un uzreiz kļuva populāri akvāristu vidū. Šīs ir visai dārgas cihlīdas, kuras prasa īpašus turēšanas apstākļus, par kuriem mēģināšu pastāstīt.

Tropheusi ir tipiskas Āfrikas cihlīdas, ķermenis nav augsts, bet ciešs, galva liela, vidējais lielums 10 – 12 cm, ķermeņa krāsa pieaugušiem eksemplāriem atkarīga no tādiem apstākļiem, kā ūdens un barības kvalitāte.

Tropheusi ir agresīvas zivis, tāpēc tiem nepieciešams plašs akvārijs, ideāli būtu, ja vismaz 200 litrīgā akvārijā ir 10 – 12 eksemplāri, pie tam vēlams, lai šajā grupā ir tikai viens tēviņš. Ja tik mazā akvārijā ir 2 vai vairāk tēviņi, tad starp viņiem ir patstāvīgas ķīvēšanās un spēka izrādīšanās. Šie ķīviņi var beigties arī vājākā eksemplāra bojāeju. Par slēptuvēm un dekorācijām runājot, akvāristu domas atšķiras, vieni apgalvo, ka akvārijā nedrīkst būt nekādu dekorāciju, lasi slēpņu, jo dominējošais tēviņš to uzskatīs par savu un visas zivis, sevišķi savas dzimtas tēviņus dzīs prom, savukārt citi apgalvo, ka šādām slēptuvēm jābūt, lai zivis varētu paslēpties. Es daudz lasīju un meklēju visdažādāko informāciju par zivju uzvedību un beigās izšķīros atstāt akmeņus, lai briesmu brīdī vajātā zivs varētu noslēpties, vēl ne mazāk svarīgs faktors ir, ka uz akmeņiem aug aļģes, kuras zivis labprāt apēd. Šīs zivis lieliski tiek galā ar visām zemākajiem un augstākajiem augiem. Kāds paziņa iedeva man Taizemes papardi, lapas cietas, domāju, ka tropheusi nekādu skādi nenodarīs. Jau no rīta skatos, ka vienīgais zaļums izplūkāts un izraustīts, izkosti lieli robi, pēc 3 diennaktīm no papardes pāri palika tikai sakne, līdz ar to varu apgalvot, ka nekādi augi šīm zivīm neder, visi aizies viņiem pusdienās, kā izņēmums varētu anubias, kuram ir cietas lapas. Ļoti svarīga ir ūdens kvalitāte, tajā nedrīkst būt pārlieku daudz nitrātu un amonija, ideāli, ja akvārijā ir vēl kāds sūknis, kas dzenātu ūdeni. Obligāta prasība ir spēcīga ūdens filtrācija, ik nedēļu jāmaina apmēram 15 % ūdens, jāsifonē grunts. Nedrīkst vienā reizē mainīt pārāk daudz ūdens, labāk biežāk un mazām devām. Vēlamie ūdens parametri ir šādi: temperatūra 24 -28 ºC, ph 8,5 – 9,0, dH 10 – 12. Lūk, it kā galvenās prasības es uzskaitīju.

Akvārija iegāde

 

Jāiegādājas lētākais akvārijs, kura stiklu ne vairāk kā 3 mm, tādu vieglāk būs pārnēsāt mājās. Novecojušās, vecajās grāmatās un arī internetā ir visādas tabulas kā aprēķināt stikla biezuma atkarībā no litru skaita, tas viss ir muļķības, tagad stikls ir izgatavots stiprāks nekā agrāk. Kopumā iepriekš viss bija sliktāk un sarežģītāk. Turklāt tajās tabulās neko bez pusstopa nevar saprast, labāk jāņem divi, bet mums vēl jāuzstāda akvārijs.

Novietojiet akvāriju uz nakts skapīša. Īpašs jeb speciāls skapītis akvārijam ir tikai naudas izšķiešana, labi derēs vecs skapītis no kāda mēbeļu komplekta, bet ar tievām, bet elegantām kājiņām. Ja jums nav naktsgaldiņa, lieti noderēs arī virtuves galds. 200 litrīgs akvārijs uz kafijas galdiņa izskatās ļoti moderni.

Novietojiet akvāriju istabas vidū tā, lai tas būtu redzams no visām pusēm. Zivīm patīk pastiprināta uzmanība sev, tāpēc, ja pieaugušie nemitīgi staigā apkārt akvārijam un vēl apkārt skraida bērni un rada papildus troksni, zivtiņas būs īpaši laimīgas, kā septītajās debesīs.

Protams, viss iepriekš minētais ir aplamības. Materiāls tapis sadarbībā ar kādu sociālo tīklu mājas lapu, kur kāds jeb kāda uzstāda jautājumu, bet tad sākas izcilās atbildes. Pirms ko dari, apdomā labi.

    Tuvojas 1. maijs, kad atsākas spiningošanas sezona. Ehh, laiki mainās, jo mainās arī modes. Nezinu, kurš nosaka šo modi, iespējams ka tas ir bara instinkts, jo ja viens spiningotājs izmanto vobleri, bet otrs redzot ko tas noķēris, sāk skraidīt pa veikaliem un meklēt tieši tās firmas, tieši to krāsojumu. Pirmais spiningotājs ieliek sociālajos tīklos bildi, ka noķēris, otrais pieliek klāt nesakarīgu komentāru par vobleri, bet trešais un ceturtais jau kliedz pilnā balsī, ka tas ir īstais voblers, rodas tāds kā bara instinkts. Tas jau nekas, ka svarīga ir voblera spēle, auklas ietīšanas ātrums, tas jau nekas, ka svarīgi ir arī laika apstākļi un vēl daudz citu faktoru... iespējams, tā aizsākas spiningošanas mānekļu mode. Šoreiz es vēlos bilst dažus vārdus par šūpiņiem, šo vizuļu aizstāvībai. 

Paņemot jebkuru makšķerēšanas žurnālu vai paskatoties kādu raidījumu makšķerniekiem, kur runa ir par spiningošanu, viss liecina, ka šūpiņu popularitāte krītas. Pieredzējis un visu atzīts spiningošanas speciālists kādā preses izdevumā apraksta kā viņš atbrauca uz nelielu lauku ciematiņu, bet tur vietējie spečuki spiningo pārsvarā uz „parastajiem dzelžiem” lasi šūpiņiem, bet viņš izmantojis tvisterus vai voblerus un noķēris stipri vien mazāk nekā vietējie copmaņi uz saviem jau pārbaudītajiem vizuļiem.

Patiesībā darbojoties ar šūpiņiem spiningotājiem paveras milzu iespējas. Ir vairākas firmas, kas jau vairāk nekā 50 gadus spiningotākajiem piedāvā šūpiņus un pie tam par to pirktspēju nesūdzas.

Pieredzējuši spiningotāji pirms mānekļu iegādes visu kārtīgi pārdomā un apsver un tikai tad pieņem lēmumu iegādāties to vai ne. Viņi lieliski saprot kad un kādos apstākļos māneklis darbotos rezultatīvāk.

Kā jau minēju, tad darbojoties ar šūpiņiem ir daudz iespēju, katrā ziņā vairāk, nekā darbojoties ar rotiņiem vai tvisteriem. Daudzi varbūt tagad iesauksies, primitīvs metāla gabaliņš. Kas tad tur ir tik sarežģīts? Meistarība? Rezultatīvi spiningot ar šūpiņiem katrs nevar, jo pietrūkst pacietības pārbaudīt tos dažādās vietās un dažādos apstākļos. Katram šūpiņa modelim ir sava vieta un laiks, kad tas būtu veiksmīgākais, jo viņi izstrādāti ir dažādiem apstākļiem un dažādām zivīm. To veiksmīgi izmanto gan spiningošanai jūrā, gan arī lielo līdaku spiningošanai dziļos ezeros. Pretzāļu vizuļi lieliski „strādā” ūdensaugu biezokņos. Dažādus pretzāļu vizuļu modeļus piedāvā daudzas sevi cienošas firmas.

Runājot par šūpiņiem, kā ļoti liels pluss jāmin, ka ar tiem iespējams veikt tālu, bet galvenais precīzu metienu, bet izvēle jau katra spiningotāja rokās. Pirms ko iegādājies padomā, vai mūsu ūdeņiem un mūsu zivīm tas derēs... 

Visu attēlā redzamo vizuļu autors ir meistars Bums, protams, viņam ir arī citi modeļi, bet mans uzdevums jau nebija reklamēt Buma roku darbus, bet gan atgādināt spiningotājam par šūpiņiem. 

Kāpēc āķi ir dažādās krāsās? Kuras krāsas āķus ir labāk izmantot?

 

       Šodien pārdošanā ir āķi vai visās varavīksnes krāsās. Kura krāsa labāka? Principā āķa krāsai jāatbilst ēsmas krāsai, taču lielāka nozīme ir āķa izmēram, formai, asumam un pat tā resnumam. Tā, piemēram, makšķerējot ar baltajiem gaļas tārpiņiem, āķa krāsai nav lielas nozīmes, bet tā izmēram gan. Parasti tiek izmantoti āķi N 8 – 12 (pēc starptautiskajiem izmēriem). Turklāt āķim jābūt asam, lai varētu caurdurt tārpa cieto ādiņu, raugieties, lai āķa smaile būtu uz āru, savādāk visas copītes būs pa tukšo. Āķi nedrīkst būt pārlieku resni, lai pārlieku netraumētu tārpiņus un tie ilgāku laiku uz āķa būtu dzīvi un kustīgi.

     Savukārt āķa krāsai ir liela nozīme mormišku izgatavošanā. Kāds mans paziņa, lielisks mājamatnieks mormišku izgatavošanai izmanto tikai izturīgus, asus un kompaktus āķus. Dzeltenie un sarkanie āķi ļoti labi lodējas, bet lai mormišku izgatavošanai izmantotu brūnos un zilos āķus tie pirms lodēšanas ir jāattīra, jo tie sliktāk lodējas un attīrīšana ir ļoti darbietilpīgs process.  

Stagari - manas paaudzes pirmās pastāvīgi noķertās zivis

 

Stagarus, lai gan bērnībā mēs ķērām kazragus, mazas sīkas zivtiņas, kas čakarēja visu copi. Kazrags ir aizgūts no krievu valodas “казарага”. Toreiz uzliec slieku šīs adatainās zivis jau galā. Mēs puikas izdomājām, ka uz āķa jāliek maize, jo baltie jau nebija. Jā, tos kāpuriņus tirgoja Vecrīgā pie zooveikala, bet tas bija ļoti dārgi, jo tirgotājs prasīja 1 rubli.

Photo © Ernesto Cavallini / iNaturalist.org. Povegliano Veronese VR, Italia. CC BY-NC 4.0

Laiki ir mainījušies uz stagarus vairs netraucē copi, tie vienkārši ir pazuduši. Šoreiz piedāvāju pavisam nelielu ieskatu bērnības zivij, kas ķērās gan Gaujā, gan Daugavā un arī Lielupē, praktiski visur.

Savu aso un spēcīgo adatu dēļ spieķi stagari nav cieņā nedz zivīm, nedz arī lielākajai daļai ūdenskrātuvju iemītnieku. Ar šo adatu palīdzību tie savā starpā sarīko cīņas. Stagari barojas citu zivju ikriem, turklāt lielos daudzumos. Tā kā šai zivij nav ienaidnieku, stagari spēj netraucēti vairoties. Šis fakts apdraud citus, mierīgākus ūdenskrātuves iedzīvotājus. Adataino zivju mūža ilgums ir diezgan īss un ir tikai 3 – 4 gadi.

Tā kā stagari ir plēsēji, tad to barībā cita veida zivtiņas, to ikri un pat savi ciltsbrāļi. Aktivizējas tie galvenokārt naktī, kad tiek rīkotas medības. Viņi izvēlas mazkustīgas, bet mazāka izmēra zivtiņas. Visaktīvākais medību laiks, kad ir pilnmēness, kas sniedz, kā papildus apgaismojumu.

Ieraugot medījumu, stagars ātri steidzas pie tā, sagūstot to ar savam izmēram spēcīgajiem žokļiem. Asie zobi neatstāj upurim nekādu iespēju izdzīvot. Uz uzbrukuma vietu steidzas arī citi barā mītošie stagari, cerot tikt pie mielasta, neizmantojot savas mednieka spējas.

Photo © Stefan  iNaturalist.org. Zeeuwse meren, Netherland. CC BY-NC 4.0

Nārsta periods stagariem sākas agrā pavasarī aprīlī, dažkārt maijā.

Šīm mazajām zivtiņām ir teicama auglība. Tās veido ligzdu ikru nēršanai uz ūdenskrātuves gultnes. Visas rūpes par ligzdu un pēcnācējiem uzņemas tēviņš. Sākumā tas izrok bedri. Viņš paņem smiltis mutē un aiznes tās uz alas malu. Piebildīšu, ka stagaru tēviņi pirms nārsta uzvelk kāzu uzvalkus un izskatās ļoti krāšņi.

Photo © Riccardo Novaga / iNaturalist.org. Provincia di Rieti, Italia. CC BY-NC 4.0

Kā būvmateriāls tiek izmantoti dažādi ūdensaugu stiebri un aļģes. Tēviņš salīmē tos blīvā bumbiņā, izdalot “siekalas” no sava ķermeņa sāniem. Pabeigtajā mājoklī, kas ir aptuveni dūres lielumā tas izrok tuneli.

Mātīti uz ligzdu aicina tēviņš, kur tā iznērš vidēji 100 – 120 ikrus. Pēc tam partneris jeb tēviņš izgrūž to no ligzdas. Tas neatlaidīgi apsargā apaugļotos ikrus, kā arī mazuļus pēc to izšķilšanās 10 – 14 dienas.

Jaunie pēcnācēji pastāvīgi tiek apdraudēti, pat no savu vecāku puses. Mātīte vienmēr var pamieloties ar saviem ikriem, bet kad sīči sākuši pastāvīgi peldēt un baroties tie var mierīgi savus pēcnācējus apēst.

P.S. Jā, kāds tagad varbūt iesauksies, bet ir 2 veidu stagari, trīs adatu un deviņu adatu zivis. Šoreiz mans rakstiņš nav par to, bet kopsummā par stagariem. 

Vai zivis guļ akvārijā un kā to var saprast? Nobeigums

 

Nobeigumā vēlētos piebilst dažus interesantus faktus par zivtiņām, zivīm un to miegu:

Zivīm papagaiļiem ir sava "naktsveļa" - pirms gulēt iesanas viņi ap sevi izveido kokonu no gļotām. Tiek uzskatīts, ka šāds burbulis ir paredzēts, lai pasargātu viņus no plēsējiem: tas maskē smaržu, un uzbrukuma gadījumā ļauj upurim laikus pamosties un reaģēt.

Foto no mana privātā arhīva

Haizivīm nav peldpūšļa, tāpēc tās dažādos veidos pielāgojas, lai varētu pagulēt. Piemēram, haizivs Katrāns guļ kustībā, bet muguras smadzenes ir atbildīgas par tā kustību.

Citas haizivis, atpūšoties, pastāvīgi atver un aizver muti, nodrošinot ūdens kustību pie žaunām, savādāk zivis vienkārši var noslīgt.

Ja zivis nevar gulēt, tad tās cenšas pēc iespējas ātrāk atrast un nodrošināt sev atpūtu.

Kad zivis ir stresa stāvoklī, tās var ciest no bezmiega.

Secinājums

Zināšanas par zivju miega īpatnībām palīdzēs akvāriju īpašniekiem organizēt pareizu un pilnīgu atpūtu saviem mājdzīvniekiem, kā arī ļaus izprast viņu uzvedības īpatnības. Pareizi turētas zivis ilgāk priecēs akvārija īpašnieku ar veselām un aktīvām zivīm.

 

 

Vai zivis guļ akvārijā un kā to var saprast? 4 daļa

 

Dažādu zivju sugu savienošana vienā akvārijā      

Foto no mana arhīva

Akvāristi iedala zivis 2 kategorijās:

* Nakts zivīs, tās zivis, kas labi redz tumsā, tāpēc galvenokārt barību tās meklē naktīs, bet pa dienu atpūšas;

* Gaismu mīloši, zivis, kas dienas laikā ir aktīvas, bet pa nakti salien slēptuvēs un atpūšas;

* Krēslu mīlošām zivīm ir diskomforts atrasties spilgtā apgaismojumā, kurā lieliski jūtas gaismu mīlošas zivis;

* Režīmu nesaderība starp miegu un atpūtu, var izraisīt dažādas slimības, jo zivtiņas atradīsies patstāvīgā stresā.

* Akvārijā ar krēslu cienošām zivīm ir nepieciešams daudz un blīvi piestādītu augu vai citas slēptuves, lai zivis varētu paslēpties un kaut nedaudz atpūsties no košās gaismas.

Pirmo kategoriju galvenokārt pārstāv plēsēji, lielāki vai mazāki bet plēsēji un nereti gadās ka neons vai gupija pārvēršas par nakts mednieka vakariņām. Izvēloties zivis akvārijam, ir svarīgi zināt, kādam tipam tās pieder, jo nedrīkst pieļaut, ka šo grupu pārstāvji atrodas blakus. Šī ir raksturu un dzīvesveida nesaderība, jo plēsēji vienkārši sāks baroties ar citām zivīm. Mani bieži vien smaidu izraisa, kad reklāmas portālos raksta: ”Labi audzināts sams meklē jaunu mājvietu.”

Turpinājums sekos