Aukstasiņu zivis nepanes pat nelielu temperatūras paaugstināšanos

 

Globālā sasilšana kaitē ne tikai lauksaimniecībai, bet arī zivsaimniecības nozarei. Pieaugošā ūdens temperatūra ir apturējusi komerciālo zivju populāciju pieaugumu Tasmana jūrā: zivis ir mazkustīgas un tāpēc nespēj izvairīties no karstuma vēsākos ūdeņos.

Foto no interneta

Globālā sasilšana ne tikai nogalina abstrakto "bioloģisko daudzveidību"; tā varētu arī ietekmēt mūsu maciņus ne pārāk tālā nākotnē. Zinātnieki no Nāciju Sadraudzības zinātniskās un rūpnieciskās pētniecības organizācijas (CSIRO) publicēja rakstu žurnālā Nature Climate Change, kurā aprakstīta sasilšanas negatīvā ietekme uz tādām komerciāli svarīgām zivīm: Morvongām, kas pieder pie Jacasidae dzimtas.

Morvongi dzīvo Tasmana jūrā, starp Austrāliju un Jaunzēlandi. Pēc ekologu domām, ūdens temperatūra šajā apgabalā 60 gadu laikā paaugstinājusies par 2˚C. No pirmā acu uzmetiena izmaiņas šķiet nenozīmīgas un aukstasiņu okeāna iedzīvotājiem vajadzētu priecāties par papildu siltumu. Parasti tas notiek šādi — sasilšana izraisa jūras organismu populācijas pieaugumu. Taču tas nav tik vienkārši. Morvongi ir mazkustīgas, ilgi dzīvojošas zivis, kas spēj nodzīvot līdz pat 100 gadiem, tās reti pamet savu mītni. Turklāt šo zivju patstāvīgā mītne seklie ūdeņi un kontinentālais šelfs, tā ir zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metriem.

Pētnieki izpētīja morvongu populāciju, izmantojot kalcija kristālus, kas veido līdzsvara orgānus. Zivīm augot šie kristāli veido kaut ko līdzīgu, kā koks veido gredzenus, lai varētu noteikti zivs vecumu.

Izrādījās, ka morvongu populācija Austrālijas piekrastes tuvumā palielinājās, kur ūdens temperatūra bija normas robežās, bet Jaunzēlandes tuvumā temperatūra ir sasniegusi kritisko punktu, un zivju populācija (kas, starp citu, sastāv no relatīvi jaunām zivīm) ir strauji samazinājusies. Sasilšana, visticamāk, izraisa pastāvīgu stresu zivtiņu pastāvīgi dzīvo šajā zonā, tādejādi palielinās to mirstība. Iespējams “sasildītā” ūdenī zivīm var sākt trūkt skābeklis, kas dabiski ietekmē zivtiņu vispārējo aktivitāti.

Citas sugas, piemēram, tunči, var migrēt uz dienvidiem no siltajiem apgabaliem uz aukstākiem ūdeņiem. Taču daudzām zivju sugām, kuru dzīvība ir cieši saistīta ar koraļļu rifiem, pat 2˚C temperatūras pieaugums varētu izraisīt katastrofālas sekas, līdz ar to rodas miljardiem dolāru finansiālie zaudējumi zivsaimniecības nozarei. Šādi pētījumi apgrūtinās nākamās vides katastrofas nepamanīšanu, pat ja tā būs mazāk pamanāma nekā naftas noplūde Meksikas līcī.