Atklāta siltasiņu zivs

Zinātniekiem izdevies pierādīt , ka noslēpumainā un skaistā zivs opahs (Lampris guttatus) spējīga uzsildīt savas asinis līdzīgi kā to dara putni un zīdītāji. Pētījumu rezultāti NOAA Fisheries bija publicēti žurnālā Science...

 foto no https://www.apus.ru

Opahs vai zivs – mēnesis vēl līdz pavisam nesenam laikam tika uzskatīta par ļoti lēnu un tūļīgu okeāna dziļuma iemītnieku, zivs ovālā forma ideāli noder izdzīvošanai aukstajā ūdenī.

Jaunākie organizācijas NOAA Fisheries pētījumi liecina, ka (organizācija, kas atbild par ASV okeāna resursiem) skaistā un spilgtā opahs ir pirmā siltasiņu zivs, kas spēj sūknēt karstas asinis pa visu ķermeni, gluži tāpat kā zīdītāji un putni. Šī īpašība ļauj zivij dzīvot okeāna dziļumos.

Pēc pētījumu atskaitēm izriet, ka zivīm kustinot krūšu spuras, palielinās ķermeņa temperatūra, savukārt tad zivs no aušīgas un slinkas zivs kļūst par ātru plēsoņu.

Kā teica Nikolajs Vegners no zinātniskā centra: „līdz šim brīdim tika uzskatīts, ka opahs ir miegains dziļūdens iemītnieks, bet izrādās, ka spēja palielināt savu ķermeņa temperatūru, opahi spēj uzbrukt kalmāriem un spējīgi pārvietoties uz lieliem attālumiem”

Žaunu unikālā uzbūve atļauj zivīm ievērojami samazināt siltuma zudumus patērējot skābekli aukstajā jūras ūdenī. Opahu vēnas un artērijas izvietotas ļoti tuvu viena otrai. Vēnu asinis sasilda asinsvadus, kas savukārt palielina temperatūru aukstajās, ar skābekli bagātinātajās asins artērijās, kas izriet žaunu vākiem. Šis fenomens ir zināms kā „pretplūsmas siltuma apmaiņa”.

Par siltasiņu zivīm kaut kādā mērā var uzskatīt arī baltās haizivis, bet asins uzsildīšanas mehānisms viņām ir pavisam savādāks.

„Agrāk neviens neko tādu nebija novērojis”, - skaidro Vegners, salīdzinot opahsa ķermeņa uzsildīšanu ar automašīnas radiatora darbību.

Pēc zinātnieku domām paaugstināta ķermeņa temperatūra palielina muskuļus, uzlabo redzi un palielina smadzeņu darbību.

Pastāv vēl vairāki interesanti fakti par šīm zivīm, piemēram, apahi visu mūžu dzīvo vientulībā, pulcējas barā tie tikai nārstošanas laikā. Šīs zivis dzīvo 50 – 300 m dziļumā, bieži manāma kopā ar tunčiem.

Opahi nav komercionālas zivis un rūpnieciskajā zvejā tie nokļūst ļoti reti, bet noķerot to ar makšķeri tiek uzskatīta par īstu veiksmi.

Pērnajā vasarā esot noticis nebijis un ekstravagants gadījums, kad vienlaicīgi trīs makšķerniekiem pieteikušies 3 lieli opahi, lielākā svars esot bijis 82 kg, kas ir jauns pasaules rekords.

nu jau 18. gadus copes veikalā

Foto no privātās kolekcijas

Tā diena ir klāt. Copes piederumus tirgoju no 1997. gada, šodien paliek tieši 18 gadi. Iedomājieties cik kilometrus auklas esmu pārdevis, cik tonnas barības un cik kastītes sliekas. Nesaskaitīt....

interesants fakts par zelta samiņiem

Foto no www.planetcatfish.com

Domāju, ka gandrīz visi akvāristi pazīst zelta samiņus jeb Corydoras aeneus, kas brīvā dabā mīt Dienvidamerikā. Izrādās, ka šiem samiņiem ir unikāls mehānisms, kas ļauj vairoties caur orālo seksu. Pārošanās laikā, mātīte pieliek savu muti pie tēviņa dzimumorgāniem un iesūc spermu, kas tālāk virzās caur viņas zarnām. Vēlāk sperma kopā ar ikriņiem nonāk somiņā, kura izveidojas no anālās spuras. Šajā somā, tad arī ikriņi apaugļojas.  

Kolumbijas ciematiņa loms.

Foto no www.artstudio.lv

Kolumbijas zvejnieki Karību jūrā noķēruši iespējams pašu lielāko garneli pasaulē. Tās garums bijis apmēram 30 cm, bet svars sasniedzis turpat vienu kg. Kā žurnālistiem pastāstīja zvejas kuģa īpašnieks Gabriels Pontons, tad pasaules lielākā garnele iekļuvusi tīklos, kas bija izlikti piekrastes ūdeņos pie kūrortpilsētas Kartahennas. „Iepriekš nekad šādu garneli nebiju redzējis”, apgalvo Pontons, parasti lomos ir apmēram 10 cm garas garneles.

„Pasaules rekordisti” nolēmuši nepārdot un neizgatavot arī kokteiļus. Izrādās, ka Kolumbijā gatavo speciālus kokteiļus, kuru sastāvā ietilpst garneles, citrona sula, tomātu pasta un dažādas specijas. Rekordisti ielaida speciālā akvārijā, kas kļūs par vietējā muzeja eksponātu un iespējams arī par vietējo iedzīvotāju talismanu.

Kā zināms, tad garneles ir bezmugurkaulnieku dzīvnieki. Parasti tās sasniedz no 2 – 10 cm garumu. Galvenokārt tās uzturas jūras ūdeņos, bet ir sastopamas arī saldūdeņos.

Vēl bildes no Ilvas veikala

Visas bildes no mana privātā arhīva

Jelgavas akvāriju veikals ir vaļā

Pērnā gada decembrī man piezvanīja sena paziņa Ilva un uzlūdza uz veikala atvēršanu, diemžēl bija jāatsaka, jo neskatoties uz copes nesezonu tomēr ir kaut kādi darbi, sarunājām, ka atbrauksim janvārī, ka alus (speciāli man pirktais) būs ledusskapī zem atslēgas un katru dienu pārskaitīs vai kāds tomēr nav kādu pudelīti iztukšojis (joks).

Foto no maniem privātajiem arhīviem

Tad nu sarunājām, ka ierodamies 18. Janvārī, biju mazliet uztraukts, jo sen nebiju braucis ar vilcienu. Ierodamies Jelgavā, jau stacijā, kāds nu dikti vēlas ar mani iepazīties, tā arī nesapratu, ko viņš gribēja, bet nu labi.

Esam klāt, ejam iekšā, mūs sagaida pati saimniece Ilva, vesels lērums zivju, garneļu, gliemežu, arī ievērojama un visai cienīga augu kolekcija, jā, ir no kā un galvenais ko izvēlēties. Apsveicināmies, pārmijam dažus vārdus, ienāk kāds stalts jauneklis, kurš vēlas garneles, Ilva piedāvā vienas, piedāvā otras, puisis izvēles „kristālus” samaksā un dodas laukā. Durvis nepaspēj aizvērties, kā veikalā ienāk, kāda sieviete, kurai interesē augi, dažos mirkļos Ilva no viņas izvilina sev nepieciešamo informāciju un piedāvā zaļumus, izvēlējās gigantiskās valsinērijas, kabombu un kādu no kriptokarinām, sieviete atminas, ka arī zivju barība iet uz beigām. Nu re, mazais veikaliņš kļūst populārs, malkojot tēju, saka Ilva. Noskan zvaniņš pie durvīm, un veikalā ienāk kāds jaunu cilvēku pāris. Jaunieši uzstādīja daudz jautājumus par zivīm, skatījās uz vienām, skatījās uz citām, bet izvēlējās samiņus un barbes. Nākamajam pircējam Ilva pakoja laukā filtru, cilvēks bija atnācis pēc tehnikas. Skaidrojot par tehniku veikaliņā sanāca patiesi daudz pircēju, pat man Ilva lūdza piedalīties tirdzniecībā un atbildēt interesentiem uz viņu interesējušajiem jautājumiem.

Foto no maniem privātajiem arhīviem

Foto no maniem privātajiem arhīviem

Veikalā iespējams nopirkt dzivdzemdētājas (dažādu krāsu gupijas, šķēpnesējus, molinēzijas), labirintzivis (gurami, laliusi un gailīši, kas peld katrs atsevišķā akvārijā nevis glāzītē), dažādas tetras un barbes, liels daudzums zelta zivtiņu, 5 vai 6 veidu garneles, izvēle tiešām iespaidīga, man kā Tanganjikas ezera cihlīdu fanam mazliet pietrūka šo zivtiņu, bet Ilva steidz paust, ka drīzumā atkal dosies uz ārzemēm, un tad jau arī Tanganjikas cihlīdas būs, jo Malavi jau tagad ir. Patiesībā izvēle iespaidīga.

Mani ieinteresēja jūras akvārijs ar koraļļiem, hmm, varbūt saņemties un man arī ierīkot kaut ko līdzīgu. Ir par ko padomāt...

Foto no maniem privātajiem arhīviem

Staigājot pa veikalu un runājoties ar Ilvu, viņa saka, ka tās zivis, kas te jau atrodas apmēram nedēļu, viņu pazīstot jau pēc soļiem un, patiesi tuvojoties akvārijiem, dažas zivis būtu ar mieru izlēkt no ūdens, citas, kas atbraukušas pavisam nesen izturas vēl vēsi,  tuvojoties akvārijam ar dīķa zivīm, tās kļūst vareni tramīgas, Ilva saka, ka tā pieradušas, ka pusdieno no viņas rokas.

Foto no maniem privātajiem arhīviem

Patīkami pavadījām dienu Jelgavā dodamies atpakaļ uz Rīgu, ja vēlaties uzzināt ko vairāk par zivīm, pakomunicēt ar patiesi zinošu un pretim nākošu cilvēku, tad ziniet, ka Zivelē, Jelgavā Uzvaras ielā 7, tāda ir Ilva, cilvēks, kas ieteiks un pastāstīs daudz par katru no ūdenī peldošajiem vai rāpojošiem. Ja ir kāda īpaša vēlme un tādas zivs patlaban nav, tad varat veikt pasūtījumu un pēc kāda laiciņa iezvanīsies telefons un Ilva teiks, gaidu tevi veikalā tava zive atbraukusi. Iesaku...

iepazītieties Comephorus baicalensis

Comephorus baicalensis ir dzīvdzemdētāja zivtiņa, kuras izmēri nav lieli. Vienīgā vieta kur tās ir sastopamas ir Baikāla ezers. Zivtiņa spēj sasniegt apmēram 15 – 25 cm garumu. Tās ir bez zvīņām un caurspīdīgas, nav arī vēdera spuras, savukārt krūšu spuras ir ļoti garas un sasniedz pusi no zivtiņas garuma. Galva apaļa, sānu līnijas ir spēcīgi attīstītas.

foto no zoox.baikal.ru 

Comephorus baicalensis nenērš ikrus, kā citas saldūdens zivis, bet dzemdē, dzemdības notiek pavasarī un vasarā. Viena mātīte spējīga iznērst līdz pat 2 – 3 tūkstošiem kāpuriņu (atkarīgs no mātītes izmēriem), pēc dzemdībām liela daļa no zivtiņām aiziet bojā, bet ir kas spējīgas vairoties arī divas un pat trīs reizes. Vecākas par sešiem gadiem zivtiņas nav sastopamas.

Interesanti, ka Comephorus baicalensis spēj pielāgoties jebkuriem spiedieniem. Dienā tās paceļas ūdens virsējos slāņos, bet iestājoties vakaram, tās ienirst līdz 500 (!!!) metru dziļumam. Ihtiologi novērojuši, ka Comephorus baicalensis jūtīgas pret temperatūras svārstībām. Vislabāk tās jūtas pie + 5, ūdenim sasilstot līdz + 10 var būt jau nāvējoši.

Maksimālais dzīves ilgums mātītēm ir 7 gadi, tēviņi spēj nodzīvot līdz 4 gadu vecumam. Interesants šķiet fakts, ka 30 – 35 % no kopējā ķermeņa masas ir tauki, bet astes daļa pilnībā caurspīdīga.

Visvairāk Baikāla ezerā dzīvo tieši Comephorus baicalensis, tās ir 2 reizes vairāk kā citas zivis. Ihtiologi lēš, ka tās kopējais svars sasniedz 150 tonnas, kas ir 67% no kopējās zivju biomasas. Katru gadu piedzimst apmēram 150 tonnas šīs neparastās zivtiņas, tas ir gada laikā atdzimst visa šīs sugas populācija. Rūpnieciskā zveja tās īpaši neapdraud, jo uzturas galvenokārt dziļumos, kā arī neveido zivju barus. zvejnieku tīklos nokļūst vien 13 tonnas. Salīdzinoši vairāk tās nokļūst par barību citām plēsīgām zivīm.