Rasbora trilineata jeb trīslīniju rasbora

Izplatība. Sastopamas pie Malakkas pussalas, kā arī pie Sumatras un Barneo salām. Eiropā pirmo reizi ievestas ap 1960. gadu.

Raksturojums. Dabā šīs zivtiņas sasniedz 15 cm garumu, taču akvārijos parasti 8 – 10 cm. Zivtiņu mugura zaļgana, bet paša muguras augša ievērojami tumšāka, sāni sudrabaini, bet vēders balts. Zivtiņu ķermenis izstiepts garumā, astes spura ar spēcīgu izgriezumu. Labā apgaismojumā var redzēt zivtiņu mugurkaulu un peldpūsli, sevišķi labi tas redzams jaunām zivtiņām. Pa vidu ķermenim, apmēram vēdera spuru augstumā stiepjas šaura tumša svītra. Spuras ir dzeltenīgas, izņemot krūšu spuras, kas ir bezkrāsas un astes spuru, kas ir balta. Acis dzeltenas.  

Foto no http://www.fishtanksandponds.co.uk

Barība. Pārtiek no dzīvās un sausās barības.

Turēšanas apstākļi. Akvārijs 60 – 70 cm garumā, taču ieteicams turēt zivtiņu grupu plašākā akvārijā, kurā ir augi galvenokārt sastādīti gar malām, bet vidu atstājot peldēšanai. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 22 – 25 ºC; dH ap 15º; pH 6,0 – 7,8. Ūdens tīrs, vēlams filtrēts caur kūdras briketi. 

Pavairošanas apstākļi. Dzimumgatavību sasniedz 8 – 10 mēnešu vecumā, jāizvēlas apmēram 25 l akvārijs, kas cieši piestādīts ar augiem, bet pa visu ieteicams stādīt sīklapainos, jo iznērstie ikriņi pielips pie augu lapām. Vaislinieki pēc nārsta no akvārija jāizņem, jo tie apēd ikrus. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 26 – 28 ºC; dH ap 5º; pH 6,0 – 6,8. Labākus panākumus iespējams gūt pievienojot lietus ūdeni. Nārsts parasti sākas no rīta. Viena mātīte iznērš ap 200 ikriņiem.  

Kāpuriņi izšķiļas pēc 24 – 36 h, bet vēl pēc 3 diennaktīm mazuļi sāk brīvi peldēt un meklēt barību. Šajā laikā mazuļiem jāpiedāvā infuzorija, vēlāk jau var piedāvāt „dīķu putekļus”, nematodes. Veicot biežas ūdens nomaiņas mazuļi aug ātri. Sasniedzot 1 – 1,5 mēnešus lielākās zivtiņas ieteicams pārvietot uz citu akvāriju ar tādiem pašiem ūdens parametriem.

Rasbora borapetensis jeb sarkanastainā rasbora

Nolēmu aprakstīt vairākas rasboras, tā teikt lai būtu ieskats to dažādībā.

Izplatība. Brīvā dabā sastopamas ūdenskrātuvēs Taizemē. Eiropā pirmo reizi ievestas ap 1965. gadu.

Foto no http://www.seriouslyfish.com

Raksturojums. Tēviņi sasniedz 4 cm garumu, mātītes izaug līdz 5 cm. Zivtiņu mugura ir olīvzaļa, atstarojošā gaismā tā izskatās zeltaini brūna, vēders gaišs, nereti pat balts. Gar visu ķermeni no žaunu vākiem līdz astes spuras pamatnei, stiepjas melna svītra virs kuras izvietojušās virkne zelta krāsas zvīņas. Spuras bezkrāsas, pie astes spuras pamatnes diezgan liels rozā plankums. Miermīlīgas zivtiņas  

Foto no http://www.seriouslyfish.com

Barība. Pārtiek no dzīvās un sausās barības.

Turēšanas apstākļi. Akvārijs 40 – 50 cm garumā. Iekārojot akvāriju, zivtiņām nepatīk ka augi ir sastādīti pārlieku cieši, jo zivtiņām nepieciešama vieta peldēšanai. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 22 – 26 ºC; dH ap 12º; pH 6,4 – 7,2. Nepieciešama ūdens airācija un filtrācija, jāveic regulāra ūdens nomaiņa.

Pavairošanas apstākļi. Dzimumgatavību sasniedz 8 – 10 mēnešu vecumā, nārsto pāros. Izvēlas pašu krāšņāko, mātīte jāizvēlas jauna, vēlams lai tā nārstotu pirmo reizi. Neaktīvu mātīti tēviņš var nodzenāt tā, ka iznākums ir letāls. Pirms nārsta ieteicams vaisliniekus uz 1 – 2 nedēļām turēt atsevišķi, kā nārsta trauks jāizvēlas apmēram 30l akvārijs. Kā substrāts noder sīklapaini augi vai samudžināta makšķeraukla. Akvārijs nedrīkst atrasties gaišā vietā, vēlams, lai būtu arī peldošie augi, kas nedaudz apslāpēs gaismu. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 25 – 28 ºC; dH ap 5º; pH 6,0 – 6,5. Nārstu izraisa ūdens cietības samazināšanās un temperatūras palielināšana. Viena mātīte iznērš ap 50 ikriņiem. Pēc nārsta vaislinieki jāizņem, bet akvārijs jāaptumšo. Kāpuriņi izšķiļas pēc 24 – 30 h, bet vēl pēc 4 diennaktīm mazuļi sāk brīvi peldēt un meklēt barību.

   Vislabāk mazuļi attīstās, ja tiem kā starta barību piedāvā infuzorijas. Jau 7 – 9 dzīves dienā tie ķer sīkos vēžveidīgos.

Vai akvārijā ir nepieciešami gliemeži?

Izlasīju sludinājumu draugos, ka kādā domubiedru grupā, meitene vēlas padalīties ar melānijām. Nu tad veltījums tai meitenei...

Foto no https://www.avito.ru

Ir akvāristi, sevišķi, kas lasījuši par gliemežiem steidzas tos laist savā akvārijā, redz, gliemeži palīdzot tīrīt akvāriju, redz tie apēdot pārpalikušo barību u.t.t. atrod citus iemeslus lai sevi attaisnotu. Tās visas ir muļķības. Nekad tā nedariet. Ir gadījumi, kad gliemeži akvārijā nokļūst ar augiem vai kādiem citiem dekoriem no cita akvārija. Iemesli un iespējas ir dažādas, kā tie parādījušies akvārijā, bet izvākt tos no tā ir visai sarežģīts process. Īpaši grūti atbrīvoties no dzīvdzemdētājas melānijas Melania tuberculata. Šie gliemeži dzīvo gruntī, kur tie intensīvi vairojas, pie kam vairošanās noris tik strauji, ka akvārists pat nezina kāds ir kaut aptuvenais to skaits. 

Liels gliemežu skaits norāda uz to, ka akvārists diemžēl, kaut ko dara nepareizi. Gliemeži lai dzīvotu un veiksmīgi vairotos tiem nepieciešams ne vien organiskās vielas, proti barība, bet tie patērē skābekli un pēc sevis atstāj savas organiskās vielas. Ir gliemeži, kas ļoti kāri mielojas ar zivju ikriem. Tie gliemeži, kas atrasti brīvā dabā vai kādā piemājas dīķī var būt daudzu parazītu pārnēsātāji, nokļuvuši akvārijā, parazītu attīstība paātrinās, jo ūdens temperatūra ir vienmērīga, jo viņu saimniekam (gliemezim) ir teicama barības bāze un parazīti attīstās, vairojas un rada papildus problēmas akvāristam.    

Gliemežus protams var turēt akvārijā, bet tikai saprāta robežās, regulāri jāizlasa visi redzamie gliemeži, piemēram var tos izlasīt ņemot talkā ķeselīti, lielākos īpatņus var izlasīt ar rokām. Daudzi pieredzējuši akvāristi cīņu ar gliemežiem uzsāk nakts laikā. Gliemeži, kas dzīvo gruntī to pamet tumsā, lai meklētu sev iztiku uz stikliem vai dekora priekšemtiem, piemēram, akmeņiem vai siekstām.

Veikalos ir speciāli līdzekļi, dažāda veida šķidrumi cīņai ar gliemežiem, bet daudzi no tiem satur varu, kas ir kaitīgs daudzām zivju sugām, pārlieku liela deva var izrādīties letāla zivīm. Gliemežu līķīši var stipri bojāt ūdeni. Ja tomēr izlejat lietot šos ķīmiskos elementus, tad ieteicams būtu izvākt zivis, bet pašu līdzekli pielietot nakts laikā. Pēc vairākām “operācijām” zivis drīkst laist atpakaļ akvārijā.

Lai izvairītos no iespējamās gliemežu parādīšanās akvārijā, tad jaunus augus ieteicams apstrādāt, piemēram, kaut vai ar viegliem zilajiem graudiņiem. Atcerieteis, ka pēc visuālas auga apskates varat neieraudzīt sīkos gliemezīšus vai to ikriņus. Esmu lasījis citu valstu forumos ka akvāristi atsakās iegādāties zivis no cilvēkiem kuru akvārijos ir melānijas, jo mazās melanijas nokļūst maisiņā ar ūdeni un ir kā bezbiļetnieks uz jūsu akvārijiem, bet atbrīvošanās no tiem ir patiesi grūts process.  

Varbūt var noderēt...

Foto no mana privātā arhīva

Kad paaugstinās atmosfēras spiediens, zivis dodas uz gultni, savukārt tas pazeminās tās meklējamas ūdens virsējos slāņos.

Neliela ūdens ņirboņa ko rada vējš veicina zivju aktivitātes, jo tās kļūst drošākas neredzot krasta vai uz laivas esošo makšķernieku, savukārt ņirboņa netraucē vērot pludiņu.

Laba cope gaidāma, kad atmosfēras spiediens ir patstāvīgs, kad pūš rietumu vai dienvidu – rietumu vējš.

Kad tuvojas negaiss, zivju aktivitāte mazinās un vispār pazūd, kad ducina pērkons. Bet lūk, pēc negaisa novērojama ievērojama zivju aktivitāte.

Dažas zivis piesaista gaisma naktī. Par ugunskura gaismu interesi izrāda sams, raudas un vēdzeles, bet piemēram sazāni baidās no jebkādas gaismas nakts laikā.

Daži copmaņi zivju aktivitātes iemācījušies noteikt pēc pīkstuļu uzvedības, jo tie asi reaģē uz atmosfēras spiediena izmaiņām. Nepieciešams akvārijs, kurā tiek ielaisti pīkstuļi, pirms negaisa tie šaudīsies pa akvāriju, bieži vien atradīsies ūdens virsējā slānī, bet mierīgā laikā tie uzvedīsies mierīgi. Labos apstākļos tie dzīvo ilgi, nedrīkst aizmirst arī par akvārija kopšanu un barošanu, proti, tiem jāpiedāvā sliekas un odu kāpuri.

P.S. Bildē redzams uzticams draugs, copmanis, viļņu kodējs šnaucerpuika Obsidiāns.