Šis un tas par līņu dzīvi (4. turpinājums)

Dzīvnieku valsts ēsmas.

Labākos panākumus tomēr, iespējams gūt uz sliekām, naktstārpiem, trīsuļodu kāpuriem un baltajiem gaļas tārpiņiem. Šīs ēsmas līņi labprāt nobauda visu vasaru.

Foto no fishingday.org

Cieto baltā tārpiņa ādu ieteicams caurdurt pie tārpa galvas, tad tārpiņi izskatās dabiskāk un labāk piesaista zivju uzmanību. Bieži vien mazpieredzējuši makšķernieki atstāj tārpus tiešos saules staros. Pēc dažām stundām tie var pārvērsties kūniņās. No tā izvairīties var diezgan vienkārši. Atrodoties krastā jāizrok neliela bedrīte, kur jāievieto trauciņš ar tārpiem. Savukārt, ja vēlaties, lai tārpiņi paaugtos, tos ieteicams barot ar vārītu olu baltumu vai sēnalām. Jo lielāka ēsma, jo lielākas iespējas noķert lielāku zivi.

Trīsuļodu kāpuri – iecienīta ēsma daudzām zivīm, tostarp arī līņiem. Makšķerējot ar šo ēsmu ieteicams izmantot pēc iespējas tievākus āķīšus, lai kāpurs neiztecētu, bet uz āķa “karātos stabili”, tas ir jāizdur cauri galviņai.

Dažkārt līņi priekšroku dod tā saucamajiem “hamburgeriem”, tas ir uz āķa uzliktiem diviem baltajiem tārpiņiem un diviem – trīs trīsuļodu kāpuriem. Esmu novērojis, ka uz “hamburgera” karūsas copē pārliecinošāk. Kombinētajās ēsmās jeb tā saucamajos “hamburgeros” kopā var savienot arī sliekas un baltos tārpiņus. Vispirms uz āķa jāuzsprauž slieka, bet pēc tam viens vai divi baltie tārpiņi. Protams makšķernieks pats var variēt ar ēsmām un izvēlēties sev vispiemērotāko. Esmu dzirdējis no pieredzējušiem makšķerniekiem, ka ļoti labus panākumus iespējams gūt arī, ja par ēsmu ņem vībotņu kāpurus un trīsuļodu kāpurus. Protams, par vībotnēm ir jāpadomā jau ziemā, jo vasarā to nav. Trīsuļodu kāpurus vasarā ir iespējams iegādāties zooveikalos.

Vasarā, kad saule stipri karsē par ēsmu iespējams izmantot arī zilo mušu un pat nelielus sienāžus. Ar šīm ēsmām labus panākumus var gūt, ja makšķerēts tiek ne pārāk dziļās vietās, līdz 0,5m. Šādās vietās zivis ir pieradušas, ka ūdenī iekrīt dažādi kāpuri un mušas. Daži vīri, lai ēsma labāk grimtu norauj mušai spārnus. Nezinu vai tas ir nepieciešams, jo spārni dod ēsmai papildus efektivitāti.

Ir vietas, kur līņi arī vasarā priekšroku dod mizgraužiem un tādai eksotiskai ēsmai, kā lapseņu kāpuriem.

Turpinājums sekos

Pasmaidiet...

-   Kur tu biji?

-   Makšķerēt līņus.

-   Un daudz noķēri?

-   Ne vienu

-   Kā tad tu zini, ka copēji tieši līņus?

* * * * *

Pie dīķa sēž vientuļš makšķernieks.

-        Nu ko neķeras? Pat mazās ne? - jautā garāmgājējs.

-        Mazās neķeras blakus dīķī, šajā neķeras lielās, - sekoja atbilde.

* * * * *

Divu mazu tārpiņu saruna :

-        Kur ir tavs tētis?

-        Drīz jābūt atpakaļ, veči viņu uz copi uzaicināja.

Šis un tas par līņu dzīvi (3. turpinājums)

Līņu cope un laika apstākļi.

Līņi, tāpat kā karūsas un līņi ir jūtīgi pret laika maiņu, tāpēc vienmēr pirms doties uz copi būtu vēlams zināt atmosfēras spiedienu, vēja virzienu, mēness fāzes un citas ne mazāk svarīgus apstākļus.

foto no рыбалка.in.ua

Saulains un silts laiks, pie stabila atmosfēras spiediena ir pats labākais copes laiks. Pie tam, ja atrodieties pie ziemeļu vai ziemeļu – austrumu krasta un vējš pūš tieši sejā, tad iespējas uz iespaidīgu lomu ir vēl lielākas.

Tam iemesli ir vairāki:

Pateicoties vējam saules sasildītie ūdeņi tiek atpūsti uz krastu, rodas optimālais temperatūras režīms.

Ēsma visu laiku atrodas kustībā. Šajā gadījumā vējainajā pusē koncentrējas nevien līņi, bet arī citas zivis. Ieteicams vispirms būtu makšķerēt seklajās vietās, kur dziļums ir tikai 1,5 m.

Saulains laiks, bet bez vēja. Šie laika apstākļi jau nav vairs tik labvēlīgi

Ūdens slikti samaisās, tādējādi ātri uzsilst.

Ēsma nekustīgi guļ uz gultnes, kas līņus padara ļoti uzmanīgus.

Apmācies, vēss laiks, pie tam nav vēja un zema atmosfēras spiediena. Nelabvēlīgi laika apstākļi makšķerēšanai

Ūdens praktiski neuzsilst un nesamaisās.

Līņi ir mazkustīgi un par ēsmu izrāda minimālu interesi.

Apmācies, auksts laiks, no krasta pūš ziemeļu vējš. Pats sliktākais copes laiks, jo seklākajās ūdenskrātuves vietās veidojas aukstā ūdens zonas. Līņi par barību neizrāda nekādu interesi. Šādās dienās līņu makšķerēšana jāatliek uz citu dienu un jādodas makšķerēt (spiningot) plēsīgās zivis.

Apmākusies, lietaina, bezvējaina diena, arī atmosfēras spiediens ir zems. Šādās dienās, lai cik tas arī būtu paradoksāli, bet iespējams gūt panākumus. To lielā mērā veicina lietus.     

Tomēr, ir brīži, kad veiksmīgāko copes dienu nevar izvēlēties un jābrauc tad kad ir “iekritusi” brīvdiena. Šādās dienās līņus ieteicams meklēt no 1,5 – 3 metru dziļumā, par ēsmu izmantojot nelielas ēsmas. Piemēram, 1 – 2 nelielas slieciņas vai 3 – 4 baltos gaļas tārpiņus. Pie tam jāraugās lai ēsma tiktu pēc biežāk mainīta. Neskatoties uz dažādām viltībām copītes ir visai retas, iespēja uz panākumiem ir nelielas.

Pārlapojot savu makšķernieka dienasgrāmatu, atradu kādu ierakstu, kas veikts 1993. gada maijā. Makšķerēju Babītes kanālā. Zivis par manu piedāvāto ēsmu neizrāda nekādu interesi. Iepriekšējā nakts bija auksta, gaisa temperatūra bija apmēram tikai + 7 °C. Zāle piekļāvusies zemei un pārklājusies ar salnu. No rīta uz zemi nedaudz palūkojās saulīte, bet tad paslēpās aiz mākoņiem. Ūdens pilnīgi rāms, kā vannā, nespēlējās pat mazās zivtiņas. Pēc ilgāka brīža pie līņiem domātās iebarojamās ēsmas atpeldējušas mazās raudiņas un plicīši. Par šāda izmēra zivīm pat pusaugu runcis būtu izbrīnījies.

Ap astoņiem sāka līt, domāju, ka jātin makšķeres un jādodas mājup. Kamēr sakrāmēju mugursomu, tikmēr cope un savādāka, nekā iepriekš, pludiņa antena sāk šūpoties, piecirtu un... Ilgi gaidītā zivs atkrita atpakaļ ūdenī, jo biju uzsējis 12 numura āķīti. Ātri pārsēju āķīti, uzliku atkal baltos gaļas tārpiņus un pēc piecu minūšu miera stājas, pludiņš atkal sāk šūpoties, piecirtiens un 400 gramu smags līnis jau zivju uzglabājamajā tīkliņā. Aizmirsu par savu nodomu doties mājup, ilgāku laiku pludiņš ūdenī stāv nekustīgi, pēc kādas pusstundas atkal cope un līnis jau iespaidīgāks, savi 800 grami būs. Tā tajā lietainā dienā tiku pie četriem skaistiem līņiem un skaistām karūsām. Lietus zivis bija pamodinājis un rosinājis tām apetīti.

Ap pusdienas laiku lietus rimās un līdz ar lietu rimās arī lielo zivju aktivitātes un ēsmu raustīja tikai mazās raudiņas un pličīši.

Foto no  рыбалка.in.ua

Daudzi copmaņi nepievērš uzmanību mēness fāzēm. Tomēr tām ir liela nozīme līņu, karūsu, karpu un brekšu makšķerēšanā.

Daudzus gadus atpakaļ, kad vēl mēs viens otru saucām par biedriem un kā jau visiem padomju cilvēkiem pienācās atvaļinājums, arī man tika piešķirtas brīvdienas. Uz vairākām dienām devos makšķerēt. Divas dienas loms bija skaists, gan raudas, gan karūsas, gan līņi, pieteicās gandrīz visas ezerā mītošās zivis. Pilns optimisma, ka panākumi atkal ir bezmaz vai garantēti iemetu makšķeres jau iepriekš ķertajās un sabarotajās vietās, bet pludiņš stāv kā sargkareivis nekustīgs. It kā atmosfēras spiediens nav mainījies, arī temperatūra tā pati, pūš neliels rietumu vējiņš, bet copes nav. Jau atgriezies mājās palūkojos kalendārā un ievēroju, ka tajā dienā bija melns aplītis – jauns mēness. Tomēr mēness fāzēm ir liela nozīme.

Augošā jaunā mēnesī zivis aktivizējas līdz pilnmēnesim, lai gan pašā pilnmēnesī zivju aktivitātes zūd, bet panākumi tomēr vēl ir iespējami. Kad mēness sāk dilt, cope ir intensīva, bet zivis vairs nav tik aktīvas, kā augošā mēnesī.

Turpinājums sekos

Šis un tas par līņu dzīvi (2. turpinājums)

Pirmajās dienās mazās zivtiņas pārtiek no zooplanktona, bet drīz vien ar šo barību tām nepietiek un viņas jau meklē sīkos vēžveidīgos, kas atrodami grunts tuvumā.

Pārziemojušas zivis, otrajā gadā tās pārtiek jau no trīsuļodu kāpuriem, gliemjiem un dažādiem citiem tārpiem. Liela nozīme līņu barībā ir arī jaunajiem ūdensaugu asniem. 

Līņi sevi nodod.

Pie nepazīstamas ūdenskrātuves atrast līņus ir gandrīz vai neiespējami. Iedomājieties, ka atrodieties pie caurtekoša ezera, ūdens ir jau sasilis, arī ūdensaugi ir manāmi, šo nelielo ezeriņu vēl nav skāruši malu makšķernieki ar saviem licenzētajiem un nelicenzētajiem tīkliem un murdiem. Ticiet man šādi ezeri Latvijā vēl ir. Nav daudz, bet ir. Pēc kā orientēties, kur meklēt šīs cēlās zivis – līņus.

Foto Normunds Lagzdiņš

Tuvējie ūdensaugi ietrīcas, bet tur kāpurus no augu stiebriem var nolasīt gan karūsas, gan raudas, gan arī brekši. Arī no ūdens līņi izlec, tādējādi sevi nododot, ļoti retos gadījumos. Kādā zinātniskā grāmatā lasīju, ka līņi izlecot tikai krasa atmosfēras spiediena rezultātā. Vienīgā pazīme, kas liecina, ka līņi vai karūsas ir tepat tuvumā ir gaisa burbulīši, ko tie izdod rakņājoties pa gultni. Ūdens virspusē ir redzami nelielu gaisa burbulīšu ķēdīte. Bieži vien šī “ķēdīte” pārvietojas, dažkārt ilgāku laiku tie ir novērojami vienā vietā. Protams, ka burbulīši ir manāmi, ja laukā ir bezvējš vai pūš lēns vējiņš. Pārbaudīt to, kas laiž burbulīšus var viegli. Vajadzīgs mazliet sāņus no burbulīšiem iemest iebarojamo ēsmu. Ja tās ir karūsas, tad tās nekautrīgi dosies nobaudīt to. Līņi, nekad nedosies sāņus no savas takas.

Turpinājums sekos

Šis un tas par līņu dzīvi (1 turpinājums)

Kad ūdens ir sasilis līdz 15 – 17 grādiem, sākas līņu galvenais dzīves posms nārsts. Šīs zivis ir izteiktas siltummīles, tādēļ tās aktivizējas, kad saulīte sāk sildīt ūdeni un sajūtama pavasara tuvošanās, tādēļ tās nārsto vēlāk par citām karpu dzimtas zivīm.

Foto Normunds Lagzdiņš

Nārsta process ir “izstiepts”, daudzējādā ziņā tas ir atkarīgs no laika apstākļiem. Visbiežāk līņu nārsts ir novērojams no maija beigām, dažkārt tas var sākties arī jūnija sākumā un ilgt līdz pat jūlija, vai pat augusta mēnesim. Interesanti, ka ikri tiek iznērsti nelielām porcijām, to intervāls var būt 12 – 15 dienas. Protams, mēdz būt arī izņēmumi, ja pēkšņi gaisa temperatūra strauji krītas, līdz ar to atdziest arī ūdens temperatūra un nārsts loģiski var ieilgt, bet tikko laika apstākļi normalizējās, tā nārsts var turpināties. 

Ir dzirdēti gadījumi, ka mātītes nārsto pat augusta mēnesī. Ir vēl kāds interesants fakts, kas ir saistīts ar līņu nārstu. Ir ziņas, ka dažās valstīs, kur stipri ir savairojušās zilaļģes un ūdenskrātuvē ir skābekļa deficīts, nārsts vispār var nenotikt. Iemesls ir ļoti vienkāršs, iznērstie ikriņi var aiziet bojā skābekļa trūkuma dēļ. Varbūt tāpēc ikru attīstība noris ļoti ātri, ja ūdens temperatūra ir sasniegusi apmēram +18 °C, kāpuri izšķiļas jau pēc trim diennaktīm. Kā uzskata zinātnieki, tad krasas temperatūras maiņas un skābekļa trūkuma dēļ līņu ikri un kāpuri var aiziet bojā.

Vidēji līņi dzimumgatavību var sasniegt 3 – 4 dzīves gadā, kad to garums ir apmēram 20 cm, interesanti, ka dažās aizjūras valstīs notiek mazo līnīšu nārsts. Šie līņi ir sasnieguši tikai 5 – 7 cm.

Foto Normunds Lagzdiņš

Ikriņi līnim ir zaļā krāsā, ļoti maziņi, to diametrs ir tikai 1mm. Ikriņi ir pielipuši pie ūdensaugu stiebrājiem. Nārsts, salīdzinot ar citām zivīm (brekšiem, raudām) norit ļoti klusu. Atkarībā no mātītes izmēriem, tā nārsta laikā iznērš 200 000 – 400 000 ikriņu. Nārsts pārsvarā noris rīta stundās, lai gan ir visai pretrunīgas ziņas, ka dažkārt nārsts noris tieši pa dienas vidu.

Lai kā arī nebūtu, bet līņi nārsto 30 – 50 cm dziļās vietās, kur ir daudz ūdensaugu. Mātītei ložņājot pa ūdensaugu biezokņiem seko divi tēviņi. Interesanti, ka viens no tēviņiem vēlas “atšūties” no konkurenta. Mātīte asi pagriežas un peld jau pretējā virzienā, sinhroni ar viņu pagriežas arī tēviņi. Tepat jau ir manāma cita trijotne, kas arī meklē vietu nārstošanai. Līņi nekad nenārsto krasta tuvumā, bet gan pēc iespējas tālāk no krasta. Atradusi piemērotu vietu mātīte iznērš ikriņus, bet tēviņi ātri apaugļo tos. Nārsts ilgst apmēram 20 – 25 stundas un zivis pazūd katra savā virzienā.

Loģiski, ka nārsta laikā zivis par barību neizrāda nekādu interesi.

Izšķīlušies kāpuri pielīp pie ūdensaugu stiebriem un šādā stāvoklī atrodas 2 – 3 dienas. Tad jau pa ūdenskrātuvi peld sīkas, mazas zeltītas zivtiņas, kurām pie astes pamatnes ir melns punktiņš.

Šis un tas par līņu dzīvi (sākums)

Līnis ir karpu dzimtas zivs, un sastopamas šīs cēlās zivis ir aizaugušos meža ezeriņos, dīķos, kā arī ezeros ar dūņainu gultni, tāpat tos var meklēt arī upēs, kur nav straumes vai tā ir minimāla.

Līni var uzskatīt par lēnu un tūļīgu zivi, bet tas ir brīžos, kad šī zivs meklē barību. Ja līnis ir uzķēries uz āķa, tad viņš izrāda visu spēku, un par lēnīgumu ir aizmirsis, tādā veidā kļūdams par patiesi cienīgu pretinieku.

Foto Normunds Lagzdiņš

Līni ir ļoti viegli atšķirt no citām zivīm vispirms jau krāsas ziņā, - mugura tam ir tumši brūna, sāni ar zaļganzeltainu nokrāsu, vēders nedaudz gaišāks par sāniem. Mute līnim ir maza, uz augšlūpas kaktiņiem divi taustekļi (ūsas), acis nelielas, sārtas, ķermenis ļoti gļotains.

7 – 10 dienas pirms nārsta līņi pārtrauc uzņemt barību un atsāks baroties tikai tad, kad būs jau nonārstojuši, parasti jūnijā. Līdz ar ūdens sasilšanu līņi ar katru dienu barojās intensīvāk. Cope parasti sākās līdz ar saullēktu un ilgst aptuveni līdz pulksten vienpadsmitiem, siltos laika apstākļos pie līņu loma iespējams tikt līdz pat saulrietam.

Vasaras vidū, jūlija otrajā pusē, kad ūdens temperatūra ir ap +25 °C to aktivitātes samazinās, līdz līņi makšķernieku lomos ir ļoti reti, lai gan gaidīti. Šajā laika posmā tie zaudē jebkādu interesi par iebarojamo ēsmu. Tuvojoties rudenim, kad ūdens temperatūra krītas, tie atkal kļūst aktīvāki, jāgatavojas ziemas periodam, jāuzkrāj tauki. Līņi atkal aktīvi ir līdz septembra vidum, lai gan dažkārt ir dzirdamas ziņas, ka līņi ir noķerti oktobrī un pat novembrī.    

Turpinājums sekos

Vai ir iespēja, ka Latvijā parādīsies jauni zivju veidi?

Nedēļu atpakaļ mēs ar kādu kungu diskutējām par mums nezināmām zivīm. Pēc mūsu diskusijas mēs nonācām pie šāda slēdziena.

Šādu iespēju izslēgt nedrīkst, pirmkārt ūdenskrātuvju fauna papildinās no tām zivīm, kas šeit veiksmīgi var aklimatizēties. 

foto no copeslietas.lv

Jaunas zivis iespējams atnes pārceļotāji putni, kā arī kuģi, kuri var uz atnest gan zivis, gan arī kādu zivju ikrus, tas vai tie aklimatizēsies ir cits jautājums, jo mums tomēr ir vēss klimats un ne visi tropiskās zivis var dzīvot šādos apstākļos. Pirms vairākiem gadiem par rotaniem mēs lasījām tikai laikrakstos un bija atrodamas ziņas internetā, tagad pie šādām zivīm iespējams tikt Latgales ūdenskrātuvēs, iespējams arī citās novada ūdenskrātuvēs.