Akvārija zivtiņu stress

Gluži tāpat kā cilvēki arī akvārija zivtiņas ir pakļautas stresam, turklāt stress var būt par iemeslu zivtiņu saslimšanai. Ilgstošs stress pavājina zivtiņu imunitāti, līdz ar to samazinās organisma pretestība pret kaitīgajām baktērijām un dažādiem vīrusiem. Dažādām zivju sugām faktori, kas izraisa stresu var dažādi. Tas, ka vienas sugas īpatņiem ir normāli, pilnīgi nederīgi var būt citai zivju sugai, tāpēc iegādājoties jaunas zivtiņas sugu vēlams pēc iespējas vairāk uzzināt par attiecīgās sugas īpatnībām, vai spēsit nodrošināt attiecīgajai sugai ideālus turēšanas apstākļus. Par turēšanas apstākļiem es domāju akvārija tilpumu, ieteicamo ūdens temperatūru un sastāvu (tīrība, cietība, pH u.c. ūdens raksturojumus). Neaizmirstiet arī par dažādu zivju sugu saderību. Ja nevarat nodrošināt zivtiņas prasības, tad labāk neiegādājaties to. Kā jau minēju, tad dažādām zivtiņām stress var būt dažāds, tomēr ir tā saucamās standartsituācijas, kas izraisa stresu visiem zivju veidiem. Galvenokārt stresu izraisa zivtiņu transportēšana, krasa temperatūras maiņa, ūdens sastāva izmaiņas un dienas režīms (akvārija apgaismojums ir ievērojami savādāks, kāds tas bija iepriekšējā akvārijā). Bieži vien mazāk pieredzējuši akvāristi nenodrošina zivtiņām nepieciešamos apstākļus, kas izraisa pat letālu iznākumu un savas nezināšanas dēļ piedzīvo vilšanos.

Pati “bēdīgākā” zivs pasaulē

Zivju piliens ir pazīstams ar savu nepatīkamo izskatu, ar ko tas atšķiras no citām zivju sugām.

Foto no youtube.com

 Brīvā dabā tas sastopams Klusajā, Atlantijas Indijas okeāna dziļumos, ļoti bieži sastopama pie Austrālijas krastiem. Zivs piliens savā dabiskajā vidē dzīvo okeāna dziļumos no 900 līdz 1200 metriem. Kāpēc šīs pārsteidzīgās zivis ir tik nepatīkamas? Zivs piliens (Psychrolutes marcidus) uz okeāna gultnes izskatās gandrīz kā parasta zivs, bet, kad zivs parādās virs ūdens, tās ķermenis izmainās un zivs pārvēršas par komisku radību ar lielu degunu. Ķermeņa garums apmēram 70 cm ir pilnīgi kails, bez zvīņām, nav nekādu ornamentu. Zivju pilienu ķermenis ir ļoti līdzīgs bezveidīgai želatīna masai ar skumjām acīm. Viņas deguns ir līdzīgs cilvēka degunam un attīstījies tā lai izturētu spēcīgo dziļūdens spiedienu, vienlaicīgi ļaujot peldēt pa jūras gultni. Šīs sugas īpatņiem nav arī peldpūšļa, lielā dziļumā tas nav nepieciešams. Nav zivs pilienam arī muskuļu, tas peld pa gultni ar atvērtu muti, kurā nokļūst  viņam barība. Visbiežāk šī barība ir planktons. Kas var padarīt zivi pilienu pievilcīgu cilvēku acīs? Viņas rūpes par pēcnācējiem. Viņa uzmanīgi iznēsā ikriņus un bez uzmanības nepaliek arī jau nedaudz paaugusies jaunākā paaudze.

Zivis, kuras guļ

Netālu no Antarktīdas zinātnieki atklājuši zivi, kas iekrīt ziemas jeb pareizāk būtu teikt vasaras miegā. Antarktīdā vasarā ir pats aukstākais gadalaiks. Menca, kuras latīniskais nosaukums ir Notothenia coriiceps guļ apmēram 5 – 6 mēnešus.

foto no http://www.livt.net

Kā ziņo zinātnieki no šis veids līdzīgs ir lāčiem, ežiem un citiem dzīvniekiem, kuri iekrīt ziemas miegā, speciālisti apgalvo, šāds stāvoklis palīdz zivij vieglāk pārvarēt aukstumu, kas polārajā vasarā sasniedz pat okeāna dziļumus. Jau agrāk zinātnieki bija ievērojuši, ka visām arktiskajām zivīm asinīs ir īpaša ķīmiska viela, kura ļauj asinīm palikt šķidrām pat ūdenī, kuras temperatūra ir tuvu nullei. Šīs „antifrīzs” okeāna iemītniekiem pārdzīvot ekstremālos apstākļos aukstumu.

„Spriežot pēc visa, atklātais mencas veids, silto laiku izmanto enerģijas savākšanai un uzkrāšanai, kura lēnām iziesies kad ūdens temperatūra atdzisīs”, – lēš britu zinātnieki

Balāde sevis mierināšanai.

        Kas nezina, lai never muti vaļā,

Kas zina, lai tur muti labāk ciet.

Cik neizsakāmi es priecīgs būtu,

Ja varētu pateikt kā man iet.

Es kādreiz rakstīju “Copes lietām”,

Es biju ideālists jauns un bāls.

Es rakstot nopelnīju dažus latus,

Un tagad tas ir viss mans kapitāls.

Es rakstīju un neko citu,

Es nemaz neskumstu un kādēļ gan.

Es varbūt ieradīšos rīt no rīta,

Un visi būsit parādnieki man.

Imants Ziedonis
Raivo aranžējums

Ieskaties zandartam acīs (2. daļa, makšķerēšana)

Aprīkojums makšķerēšanai ar dzīvo ēsmas zivtiņu.

Zandartu makšķerēm ir jābūt izturīgām, smalkos kātus un tievās aukliņas jāatstāj citām Latvijas zivīm. Ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizo makšķeri, ideāli, ja jūsu izraudzītajam kātam ir ieteicamais iemetiena svars ir aptuveni 15 – 40g uz spici un tas ir vismaz 2,40 – 2,70, cits priekšroku dod arī 3 metrus gariem kātiem. Protams, ka izmantot var īsāku kātiņu, bet kuru tests ir apmēram 40 grami. Makšķerei ir jābūt nopietnai, lai neiznāk, ka kāta dēļ jūs zaudējat iespēju kārtīgi piecirst zandartu un pacīnīties ar to. Makšķerēšanai var notikt gan no laivas, gan no krasta. Zandartu ķeršanai man ir lieliski Akaras Zester sērijas spiningi. Tiem piemīt lielisks metiens, pietiekami jutīgi velkot trofeju no Daugavas dziļumiem. Kas manuprāt ir ļoti svarīgi, tas ir rokturis, kas gatavots no korķa. Novembrī negribas ar plikām rokām darboties ap “vēsiem” materiāliem. Tas ir viens no iemesliem kāpēc priekšroku devu Zester sērijas kātiem.

Parasti izmanto divus makšķerkātus, pie tam jāraugās, lai ēsmas zivtiņa atrastos vismaz pusmetru no grunts. Atcerieties, jo tālāk viens kāts no otra atrodas, jo labāk. Ēsmas zivtiņa jāiemet pēc iespējas tālāk.

Auklai jābūt izturīgai, parasti šim mērķim izvēlos monofīlo makšķerauklu, kuras diametrs ir 0,32 – 0,35 mm, protams var lietot arī pīto auklu. Kā jau iepriekš minēju, tad mana izvēle apstājās pie Akaras Ultimate auklas, bet diametru izvēlos 0,20 – 0,22 mm robežās. Zandartu makšķerēšanā pastāv uzskats, ka lietojot metāla pavadiņu samazinās zivju copes. Tāpat ir tiesa, ka manis noķertie zandarti vēl ne reizi nav pārkoduši auklu. Tomēr gadās, ka par zandartiem domāto ēsmu ieinteresējās līdakas, kas arī bez liekas kautrības atstāj aprīkojumu bez āķa, tāpēc tomēr, drošības labad, ieteicams ir lietot apmēram 15 cm garu pavadiņu. 

Pēdējos gados izmantoju AFW (American Fishing Wire) pavadas. Izvēle patiešām iespaidīga, visām makšķernieka gaumēm un vēlmēm.

Zandartu makšķerēšanai var izmantot gan trīsžuburu āķus, gan divžuburus. Āķu izmērs atkarīgs no ēsmas zivtiņas lieluma. Parasti tiek izmantoti āķi no 4 – 1/0 numuram, āķu numerācija minēta pēc starptautiskajiem izmēriem. Ir izmēģināti dažādi āķiem. Kādreiz darbojos tikai ar vienas japāņu kompānijas āķiem, bet te dažas reizes tā iegrābos viņos. Aprunājos ar dažiem kolēģiem, šie jau sen atkoduši firmas šmaukšanos vairs neizmanto, bet priekšroku dod citam japāņu brendam Kujira. Šie āķi gatavoti no augsta oglekļa tērauda, tiem ir ķīmisks asinājums, cena arī pieņemama.

Arī pludiņš zandartu makšķerēšanai jāizvēlas tāds, lai 60 – 80 g ēsmas zivtiņa nespētu to pavilkt zem ūdens. Ļoti labas atsauksmes esmu dzirdējis par bumbierveidīgiem pludiņiem. Šiem pludiņiem ir salīdzinoši liela ūdens pretestība un ēsmas zivtiņa nevar pavilkt zem ūdens. Atsvariņam jābūt tādam, lai pludiņš stāvētu vertikāli, dažkārt labāk atsvariņu pat neizmantot, tas ir tāpēc, lai ēsma ir kustīgāka un zivtiņa peldētu dažādos dziļumos.

Cope, pieciršana un izvilkšana.

“Piesakās” zandarti dažādi, dažkārt tie lēnām iegremdē pludiņu, citreiz tas ienirst uzreiz, ir vietas un reizes, kad pludiņš slīd sāņus. Bet, jebkurā gadījumā makšķerniekam ir jāatbrīvo pēc iespējas vairāk auklas un piecirst vajag tikai tad, kad zivs ēsmu jau aizvilkusi prom. Parasti zandarts saķer ēsmu un peld ar to prom, nopeldējis dažus metrus tas apstājas un uz mirkli izlaiž ēsmu no mutes lai ierītu ar galvu pa priekšu. Piecirtienam jābūt asam, lai āķis kārtīgi iecirstos plēsīgās zivs kaulainajā mutē.

Pēc piecirtiena ir tāda sajūta, it kā āķis būtu kaut kur aizķēries. Nepieciešams zivi izkustināt no vietas, ne vienmēr tas izdodas tik viegli, tomēr izmisīgi tie pretojās tikai no pašas cīņas sākuma, parasti gultnes tuvumā. Pieredzējušie zandartu speciālisti uzskata, ka tad aukla ir jāietin pēc iespējas ātrāk, lai zivs nepagūtu “apdomāties” un nevarētu veikt virāžas un rāvienus. Piecirstajai zivij nedrīkst ļaut iepeldēt siekstās vai ūdensaugos, bet censties to pacelt ūdens virsējos slāņos, jo ieelpojis gaisu tas kļūst pavisam mierīgs un viegli padodas, nu gluži tā pat kā breksis. Protams, zandartus, tāpat kā citas zivis nepieciešams izvilkt ar ķeseles vai gafa palīdzību.

Lielais loms

Uz manis tirgotu vobleri pieteicās lielā zive. Diemžēl zivs suga nenosakāma.

Makšķerēšanas piederumu ieziemošana

       Ja šo makšķerēšanas sezonu esat beiguši un nākamo vēlaties iesākt ar tiem pašiem piederumiem, tad tos vajadzētu kārtīgi pārbaudīt un sagatavoties ziemas “miegam”.

Būtu nepieciešams kārtīgi iztīrīt un ieeļļot spoli. Ieteicams no spoles notīt un uz saivas uztīt savu superizturīgo aukliņu, citādi pavasarī tā trūks kā vecs diegs. To pašu ieteicams izdarīt arī ar pavadiņu auklu. Labas saivas makšķernieks var izgatavot pats. Tās vienkārši ir jāizgriež no cietāka kartona un ar uztītu auklu jānoglabā tumšā vietā, lai neizžūtu, vēlams tālāk no radiatoriem un krāsnīm.

Noteikti noslaukiet savus spiningus un makšķerkātus, it sevišķi teleskopiskos kātus, jo bieži vien smiltiņas un citi gruži ir kā smilšpapīrs. Šādas smiltiņas var izrādīties liktenīgas nākamajā copes sezonā, kad būs ilgi gaidītā cīņa ar Jūsu sapņu zivi.

Atcerieties, kā jūs attieksieties pret savām makšķerlietām, tā arī tie copes laikā attieksies pret jums.

Varu ieteikt meistaru, kurš apkopi, profilaksi un remontu veic ļoti kvalitatīvi un kas ir ne mazāk svarīgi arī godīgi. Ir jau tādi, kas pēc 30 minūtēm paziņo, ka remonts veikts, bet īstenībā labākajā dadījumā bija paņēmis rokās skrūvgriezi un atskrūvējis vāciņu. Bet tas lai paliek uz šo cilvēku sirdsapziņas.