Mana bloga lasītāja jautājums

Kurā vietā un kādā augstumā būtu jānovieto akvārijs?

Ļoti labi izskatās akvārijs atpūtas stūrītī, blakus žurnāla galdiņam, bet pareizāk būtu to novietot  perpendikulāri logam, pie tam noteiktās stundās tas saņemtu nelielu saules gaismu, kas labvēlīgi iespaidotu ūdensaugus.

Nekādā gadījumā nenovietojiet akvāriju uz palodzes, jo tajā no tiešiem saules stariem vairosies aļģes un mazinās prieku par akvārija iemītniekiem. Tāpat nevajadzētu novietot akvāriju centrālās apkures vai krāsns tuvumā, tas akvārijā radīs krasas ūdens temperatūras maiņas.

Akvārija novietošanas augstums atkarīgs no tā, kā vēlaties sekot akvārija iemītniekiem. Sēdošam cilvēkam ideālais augstums ir 70 – 80 cm no grīdas, savukārt stāvošam cilvēkam ideālākais augstums ir no 100 – 130 cm no grīdas.

“Stalažām” uz kurām atrodas akvārijs jābūt sevišķi izturīgām, ar horizontālu virsu, tas nekādā gadījumā nedrīkst šūpoties, jo tad var bēdīgi beigties.

Akvārijs mēneša garumā

Internetā atradu ukraiņu kolēģa Oļega Kračkovska darbu. Manuprāt ļoti interesants projekts. Bildes uzņemtas mēneša garumā.

Šoreiz objektīvā Sumatras barbes (beigas)

          Kad zivis sasniegušas 6 – 8 mēnešus, tās var sākt nārstot kopējā akvārijā, tāpēc nepieciešams tēviņus atdalīt no mātītēm. Sumatres barbes slikti pārnes dzīves vietas maiņu, tās pierod tikai pēc 7 – 10 dienām. 

Foto no www.deviantart.com 

          Tagad akvāristam jāizvēlas vaislinieki, pie tam jāņem vērā, ka tēviņi nārstam nobriest mēnesi – pusotru vēlāk nekā mātītes. Tāpēc  jaunās mātītes vajadzīgs pārot ar pieredzējušākiem un vecākiem tēviņiem. Tēviņiem jābūt aktīviem, ar košu krāsu, mutei un astes spurai jābūt koši sarkaniem. Ja tēviņš ir resns, labi nobarots, viņš nārstošanai neder.

      Mātītēm vēderā ikri attīstās divas nedēļas, viņas vēdera lejasdaļai jābūt platākai, it kā uzpampušai.

       Sumatres barbēm nārstam nepieciešams 10 – 20 litrīgs akvārijs. Uz grunts obligāti jābūt sīklapainiem ūdensaugiem. Ūdenim jābūt svaigam, kas pirms tam ir uzkarsēts līdz 70 – 80 grādiem un pēc tam atdzesēts, varat izmantot arī destilēto ūdeni, bet ne vairāk kā vienu trešdaļu, ūdens cietumam jābūt 6 °, pH 7,0 – 7,5, ūdens līmenim akvārijā jābūt 10 – 15 cm. Ūdenim nārsta akvārijā jābūt nostāvējušam vismaz 1 – 3 diennaktis. Vienu akvārija stūri apgaismo ar spuldzīti (25 – 40 w), bet otru aptumšo. Gaišajā stūrī ierīko ūdens airāciju.

         Vienu diennakti pirms nārsta vaisliniekus pārtrauc barot, bet neilgi pirms zivju ielaišanas nārsta akvārijā var pievienot vārāmo sāli, 1 gramu uz 10 litriem ūdens. Tas veicina ikru apaugļošanu.

        Ūdens temperatūrai nārsta akvārijā jābūt 27 – 29 °C. Vaislinieku pāri nārsta akvārijā ievieto vakarā, nārsts parasti sākas nākamajā rītā, dažreiz pēc vienas diennakts, ja zivis pēc divām diennaktīm nārsts nav noticis, tad ir jānomaina tēviņš.

        Tēviņš neatlaidīgi seko mātītei un tumšākajā akvārija stūrī, starp sīklapainiem augiem tiek iznērsti ikriņi. Mātīte nārta laikā spēj iznērst 500 – 800 nelielu ikriņu.

Pēc nārsta vaislinieki no akvārija ir jāizņem un jāizslēdz gaisma, lai akvārijs būtu aptumšots. Pēc divām trim diennaktīm parādās caurspīdīgi kāpuri, kas praktiski nav redzami. Bieži vien mazpieredzējuši akvāristi, kāpurus pat neierauga. 3 – 4 diennaktī pēc nārsta kāpuri sāk peldēt, no šī brīža jāieslēdz minimāls apgaismojums un jāsamazina ūdens airācija. Pirmajā nedēļā apgaismojumam jābūt visu diennakti.

         Mazuļi ir salīdzinoši lieli, tāpēc tiem par starta barību var kalpot artēmijas un “dīķa putekļi”. Mazajām sumatres barbēm ir lieliska apetīte, tāpēc tie jābaro ik pēc 3 – 4 stundām, lēnām var ūdens temperatūru pazemināt līdz 22 – 24 grādiem.

        Pēc 10 – 14 dienām nonārstojušo mātītei jāļauj vēlreiz nonārstot, jo savādāk mātītei var piemesties cista. Tēviņu gan jāizraugās cits. Profilaktikas dēļ katrus nākamos 2 – 3 mēnešus vaisliniekus saliek kopā uz divām diennaktīm.

        

Šoreiz objektīvā Sumatras barbes (1 daļa).

         Pret sumatras barbēm (Barbus tetrazona) akvāristi attiecās dažādi. Vieni apbrīno košās krāsas, barbju ķermeņa kontūras, lielo ēdelību, rituālās dejas, tēviņu cīņas pēc mātītes uzmanības. Citi sumatras barbes nosauc par   “lielceļa bandītiem”.

Foto no www.exoticfishaquarium.com

Atklāti sakot taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Ar savu krāšņumu sumatres barbes var sacensties ar jebkuru citu akvārija zivtiņu, tai pašā laikā barbju bariņš ir spējīgs 10 – 15 min. laikā “apstrādāt” jebkuru mazkustīgu un lielām spurām esošu zivi, tās varētu būt skalārijas, gupijas  u. c. zivis. Ja zivtiņas no mazotnes aug kopā, tad viņas vēl var sadzīvot, bet arī ne vienmēr.

Sumatras barbes dzimtene ir Sumatras salas un Kalimantāna (Barneo salas). Zivtiņu garums ir 5 – 6 cm, pēc ķermeņa formas barbes līdzinās Latvijas saldūdens zivīm – brekšiem.

Uz zeltaini dzeltena, mirdzoša fona spilgti izdalās četras košas, melnas šķērssvītras: pirmā iet šķērsām acij, otra un trešā šķērsām ķermenim, ceturtā (šaurākā) atrodas pie pašas astes spuras pamatnes. Muguras un anālā spura koši sarkana, pārējās – dzelteni oranžā krāsā. Tēviņiem sārtās krāsas tonis spilgtāks. Bez tam tēviņš no mātītes viegli atšķirams pēc mazākiem izmēriem, slaidākas ķermeņa formas, sarkanā purniņa un intensīvi sarkanajiem astes spuras augšējiem un apakšējiem stariem. Mātītei astes spura gandrīz bezkrāsaina, caurspīdīga, augšējie un apakšējie stari tumši dzelteni, muguras spura bezkrāsaina, caurspīdīga apmale.

Barbju turēšanai nepieciešams vismaz 50 l akvārijs, uz vienu zivtiņu vajadzīgi vismaz 3 – 5 litri. Akvārijā jābūt daudz ūdensaugiem, bet ir jāatstāj arī laukums brīvai peldēšanai.

Šīs zivis necieš ēnainas vietas, viņām patīk spilgti apgaismoti akvāriji. Sumatres barbes ir bara zivis, ja zivis tiek turētas tikai pa pāriem, tas iespaido zivtiņu pašajūtu un uzvedību.

Ja gribat iegūt sumatres barbju pēcnācējus iegādājaties uzreiz 15 – 20 eksemplārus, kas ir sasniegušas trīs mēnešu vecumu, no kuriem vēlāk varēsiet atlasīt 2 – 3 labus vaislinieku pārus. Šajā laikā jau diezgan droši var noteikt zivju dzimumu pēc spuru nokrāsas, sevišķi pēc astes spuras. 

Foto no vipexotic.net

Tēviņš jābūt 2 – 3 reizes vairāk nekā mātītes, līdz dzimumgatavībai īpatņus tur kopā. Ūdens parametriem jābūt šādiem: temperatūrai 22 – 24 °C, pH 6,5 – 7,5, ūdens cietumam 6 – 10°. Obligāti katru nedēļu nomainīt 1/3 ūdens pret svaigu, nostādinātu, nepieciešama arī ūdens airācija.

Baro zivis 2 – 3 reizes diennaktī ar trīsuļodu kāpuriem, mazsaru posmainiem tārpiem, koretru, dafnijām u.c. dzīvo barību, tostarp nedrīkst aizmirst arī par augu valsts barību. Sumatres barbēm ir nosliece uz aptaukošanos, jāseko barības devai, nepieciešamības gadījumos ieteicams to samazināt.

 (turpinājums sekos)

Īsie padomi dažos teikumos

1. Ja zivis ignorē trīsuļodu kāpurus un baltos gaļas tārpiņus, tad pamēģiniet „hamburgeru”, vienlaicīgi uz āķa spraužot gan vienu, gan otru kāpuru. Analoģisku hamburgeru var izveidot no sliekas, kas uzsprausta kopā ar sautētu grūbu. Var izveidot dažādas kombinācijas un rezultāti neizpaliks.

2. Žibulēšanā steiga nav nepieciešama, jo žibuļi plēsīgām zivīm atgādina kādu mazu zivtiņu, kura ir slima vai traumēta, tādēļ viegli dabūjama.

3. Lai uzzinātu, ar ko dotajā brīdī barojas zivis, jāiepazīstas ar pirmās noķertās zivs kuņģa saturu. Jāpaskatās kas lācītim vēderā.

Ledus akvārijs vai 氷の水族館

Pasaulē ir daudzas interesantas un neparastas lietas. Kā jau zināt, es esmu „slims” ar zivīm un akvārijiem. Pat iedomāties nevarēju, ka pastāv arī ledus akvārijs. Šāds akvārijs atrodas Japānā, Kesennumas pilsētā, saucas Kori no Suizokukan, bet atvērts tas vēl 2002 gadā. Akvārijs ir visai nosacīts, jo visi eksponāti ir sasaldēti un glabājas ledū. Šīs neparastās iestādes īpašnieki šādu akvāriju atvēra dēļ lielās cieņas pret jūras iemītniekiem. Viņiem pieder arī „Maguro Shashimi”, ēdienkarte galvenokārt sastāv no jūras produktiem. Ekspozīcijā ir apmērām 500 ekspnātu, kas pieder 80 jūras dzīvnieku veidiem. Kristāldzidrais ledus interesentiem ļauj apskatīt jūras iemītniekus visās detaļās, nav jāuztraucas, ka dzīvnieks aizpeldēs uz pretējo stūri. Ļoti iecienīta vieta ne vien vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūkstošiem tūristu apmeklē neparasto akvāriju. Telpā ir – 20 C, pirms ieiešanas telpā ekskursantiem tiek piedāvāts uzvilkt speciālu apmetni vai halātu.

Mormišku pasaulē (7. daļa)

Droši vien daudzi no makšķerniekiem ir ievērojuši, ka no rīta asari par ēsmu interesējās krasta tuvumā vai seklumā, bet dienās kad sāk spoži spīdēt saule tie pārvietojās uz tumšākām vietām, bet pēcpusdienā jau atrodas ūdenskrātuves dziļākajās vietās, kur slēpjas aiz akmeņiem, siekstām vai slēpjas kādā citā zemūdens slēptuvē. Šādās dienās arī par barību asari izrāda minimālu interesi, lai gūtu kaut cik cienīgu lomu nākas ne tikai bieži mainīt vietas, bet arī mānekļus.   

Šādi varētu izskaidrot asaru biežo pārvietošanos. Esmu ievērojis, ka apmākušās dienās asaru bariņš tik ātri viss nemaina savu atrašanās vietu. Arī asaru interese par barību ir visai aktīva un intensīva, dažkārt pat visas dienas garumā. 

No rīta labākos panākumus var gūt uz spīdošas mormiškas, kad jau saule ir augstu pacēlusies virs zemes, ieteicams makšķerēšanu turpināt uz tumšākām mormiškām, it sevišķi ja makšķerējat ūdenskrātuves seklākajās vietās. Saulainās dienās un dziļās vietās var turpināt darboties arī ar gaišajām mormiškām. Arī ziemā darbojas nerakstītais likums, ka gaišā laikā ieteicams lietot tumšus mānekļus, bet tumšā laikā gaišus. Ziemā vēl jāņem vērā, ka 3 un vairāk metru dziļumā gaismas stari nonāks ļoti retos gadījumos. Protams, iespējami ir arī izņēmumi.

Naktīs vairums zivis tāpat kā cilvēki krāsas neatšķir. Tāpēc, zivis barojas tikai ar sānu līnijas palīdzību, kāds paziņa teica, ka zivis nakts laikā ir kļuvušas neuzmanīgākas, tāpēc lomi nereti ir iespaidīgāki. Droši vien arī jūs esat ievērojis, ka lielie brekši biežāk piesakās vakara krēslās un naktīs, nekā tas ir dienas laikā.

Gudri vīri stāsta, ka zivis piemēram sarkanu krāsu redz pat 5 metru dziļumā, ja šajā vietā ir dziļāks, tad zivis šo krāsu uztver kā melnu. Zaļas krāsas mormiškas zivis var atšķirt pat 13 metru dziļumā, bet dziļāk tās uztver krāsu zilganzaļos toņos. Tādējādi, ja dziļums ir lielāks par 10 m krāsai nav nozīmes. Un tomēr pieredzējuši vīri uzskata, ka mormiškas krāsa dažkārt spēlē lielu nozīmi. Kāds somu makšķernieks atzīst tikai dzeltenās krāsas mānekļus, jo ar tiem viņš gūstot labākos panākumus. Gribētos pieminēt elementāru piemēru, trīsuļodu kāpuri ir delikatese ļoti daudzām zivīm un jo tie ir sarkanā krāsā. Dažādas dēles un vēzīši ir tumši pelēki vai pat melni, bet mazās zivtiņas ir sudrabotas un zeltītas, bet zaļā krāsa  līdzinās ūdensaugiem, tāpēc šo krāsu mormiškas zivīm nerada aizdomas, protams, ja to spēle būs dabiska.

Raudas labprātāk ķer melnas, baltas vai oranžas krāsas mānekļus. Asari labprātāk ķer sarkanus, melnus vai dzeltenus mānekļus. Acīmredzot šeit ir kāds sakars ar barības objektu krāsu.

Vinijs Pūks teica, ka ar bitēm nekad neko skaidri nevar zināt, es to pašu varētu teikt par zivīm.

Beigas