Buma loms

Latvijas lielmeistars Bums, brīvdienās Kaņiera ezerā noķēra šādu interesantu lomu. Pirmais ir smuks asaris, bet kas ir otrs?

Reti jūras zirdziņi kļūs pieejami arī akvāristiem

      Dienvidkorejas zinātnieki iepriecinājuši tos, kuriem ir vai kuri vēl tikai grasās ieviest jūras akvāriju ar ziņu. Ņemot vērā Austrālijas zinātnieku pieredzi Dienvidkorejas speciālisti izstrādājuši jūras zirdziņu Hippocampus abdominalis pavairošanas tehnoloģiju, nebrīvē. Šie retie jūras iemītnieki ierakstīti starptautiskās Konvencijas aizsargājamo dzīvnieku un augu sarakstā, tāpēc līdz šim brīdim to turēšana akvārijos nebija iespējama. 

Uz šodiena iegūta jau trešā jūras zirdziņu paaudze, kas iegūta institūta laboratorijā. Jāatzīmē, ka vaislinieki ir atrasti brīvā dabā. Lai vai kā, tomēr ir radušies arī zaudējumu, jo no kopskaita 11300 dienas gaismu ieraudzīja tikai 4000 īpatņi, taču neskatoties uz zaudējumiem, zinātnieki tomēr uzskata, ka šis ir ievērības cienīgs panākums. Tagad speciālisti nodarbojas ar speciālas balansētas barības izstrādi. Zinātnieki, uzskata, ka veiksmīgas barības formulas atrašana ir veiksmes atslēga, lai izbarotu mazos zirdziņus un samazinātu to bojāeju.

Protams, Dienvidkorejas speciālisti centušies ne vien akvāristu labā. Pirmkārt jau mākslīgā zirdziņu pavairošana ir liels atspaids, lai populācija atjaunotos dabīgā vidē, otrkārt, par jūras zirdziņiem, kas sasnieguši 18 – 35 cm interesi izrāda farmaceitiskie uzņēmumi. Tradicionālajā austrumu medicīnā tiek gatavots no zirdziņiem pulverītis, kas lieti noder ādas saslimšanā, kā arī astmas un aterosklerozes ārstēšanai. Patiesībā paaugstināta interese no farmaceitiskajiem uzņēmumiem noveda pie masveida jūras zirdziņu iznīcināšanas. Zinātnieki uzskata, ka izstrādātās tehnoloģijas radīs solīdu ekonomisko efektu.

audze, kas iegūta institūta laboratorijā. Jāatzīmē, ka vaislinieki ir atrasti brīvā dabā. Lai vai kā, tomēr ir radušies arī zaudējumu, jo no kopskaita 11300 dienas gaismu ieraudzīja tikai 4000 īpatņi, taču neskatoties uz zaudējumiem, zinātnieki tomēr uzskata, ka šis ir ievērības cienīgs panākums. Tagad speciālisti nodarbojas ar speciālas balansētas barības izstrādi. Zinātnieki, uzskata, ka veiksmīgas barības formulas atrašana ir veiksmes atslēga, lai izbarotu mazos zirdziņus un samazinātu to bojāeju.

Protams, Dienvidkorejas speciālisti centušies ne vien akvāristu labā. Pirmkārt jau mākslīgā zirdziņu pavairošana ir liels atspaids, lai populācija atjaunotos dabīgā vidē, otrkārt, par jūras zirdziņiem, kas sasnieguši 18 – 35 cm interesi izrāda farmaceitiskie uzņēmumi. Tradicionālajā austrumu medicīnā tiek gatavots no zirdziņiem pulverītis, kas lieti noder ādas saslimšanā, kā arī astmas un aterosklerozes ārstēšanai. Patiesībā paaugstināta interese no farmaceitiskajiem uzņēmumiem noveda pie masveida jūras zirdziņu iznīcināšanas. Zinātnieki uzskata, ka izstrādātās tehnoloģijas radīs solīdu ekonomisko efektu.

Smiekliņi.....

Kādā psihoneiroloģiskajā slimnīcā pie akvārija stāv vien no slimniekiem un piesienas zivtiņai

- iedod man mašīnu, dzīvokli, daudz naudas un skaistuli sievu. Tev ko žēl?

Garām iet ārsts.

- Slimniek, lieciet zivtiņu mierā. Viņa nav burvju, un mēs neesam pasakā...

- Lūk, es to pašu viņam saku, - saka zivtiņa. – salasījies Puškina pasakas...

* * * * *

-     Tu zini, pati labākā redze ir zivīm.

-   Kāpēc tu tā domā?

-     Desmit gadus makšķerēju, bet nekad vēl neesmu izvilcis zivi ar brillēm.

* * * * *

Iezvanās telefons, sieva paceļ klausuli, noklausās un neko neatbildējusi noliek klausuli.

-       Kas zvanīja? – jautā vīrs

-       Atceries, deviņus mēnešus atpakaļ tu brauci ķert foreles? Lūk, zvanīja viena no forelēm un paziņoja, ka tu esi kļuvis par tēti.

Īspadomi

Ja šajā izbrauciena reizē nav veicies, nav jānokar deguns, bet gan jāgatavojas nākamajam braucienam, bet ja atkal nepaveiksies tad atceries, ka nedevies pēc zivīm, bet gan pēc ideālas atpūtas.    

 * * * * *

Labi panākumi būs, ja uz vizuļa trīsžubura āķa tiek uzsiets sarkanas dzijas vai balona gabaliņš. Ir makšķernieki, kas uz vizuļa āķa uzsprauž zivs astes gabaliņu.

* * * * *

Baltos gaļas tārpiņus var pabarot ar biezpienu, tad viņi kļūst cieti, baltāki un labāk redzami ūdenī.

Pavisam īss ieskats zivju dzīvē (3. daļa)

Zivju izskats

Zivis ir ūdens mugurkaulnieki, kas elpo ar žaunām. Ķermeņa temperatūra zivīm mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras. Ķermeņa forma zivīm ir ļoti dažāda. Labi peldošajām ir slaids, vārpstveida ķermenis. Mazkustīgās zivis ir plakanas. Zušiem un nēģiem ir garš un tievs ķermenis, kas piemērots dažādu šķēršļu pārvarēšanai.

Zivs ķermeni var sadalīt trīs daļās: galva, viduklis un aste.

Vairumam zivju ķermenis ir klāts ar zvīņām. Mazas zvīņas uz ķermeņa parādās, kad zivtiņa ir sasniegusi 1 – 2 cm garumu. Zvīņu skaits nemainās, taču zivij augot mainās to izmēri. Tieši pēc zvīņām iespējams noteikt zivs vecumu, tās augšanas ātrumu, pēc gadiem kad zivtiņa sākusi nārstot, dažkārt iespējams noteikt pat dzimšanas vietu.

Gada laikā uz zvīņas veidojas viena platā josla vasarā un viena šaurā josla (rudenī un ziemā), tāpēc zivju vecumu iespējams noteikt ņemot vērā divas joslas, kas summā ir viens gads.

Zivīm izšķir pāra un nepāra spuras. No nepāra spurām galvenā ir astes spura. Pie nepāra spurām pieder arī muguras un anālā spura. Pāra spuras ir krūšu un vēdera spuras un pāra spuras ir tās ko zivs vienmēr kustina.

Galvenās kustības zivis izdara ar asti. Lielām zivīm, kā lašiem, samiem un līdakām astes muskuļi ir ļoti spēcīgi attīstīti.

Zivis savā starpā “sarunājas” ar žaunu vāku, spuru un peldpūšļu palīdzību. Zivis rada tūkstošiem visdažādāko skaņu. Dažas sit ar īpašiem muskuļiem pa peldpūsli, citas šņirkstina zobus.

beigas

Pavisam īss ieskats zivju dzīvē (2. daļa)

Jau miljons gadu.

Kā zivis varēja pielāgoties zemūdens dzīves apstākļiem? Viņas mīt uz zemes jau ļoti sen, tā kā pielāgoties un attīstīties tām bija daudz laika. Pirmās zivis parādījušās gandrīz 400 miljonu gadu atpakaļ. Mugurkaulnieki vēl tikai sākuši apdzīvot sauszemi, bet jūrās, upēs un ezeros jau daudzus tūkstošus gadus dzīvojušas zivis. 

Tagad var saskaitīt ap 25 000 zivju veidu – tas ir tikpat daudz, cik visu veidu amfībijas, rāpuļi, putni un zīdītāji kopā ņemot.

Uz mūsu planētas nav nevienas ūdenskrātuves, kur nedzīvotu kaut viena zivju suga. Mēs atradīsim zivis gan karstajos Āfrikas ūdeņos, kur temperatūra ir augstāka par +50°, gan polārajos reģionos, kur ūdens temperatūra noslīd līdz sasalšanas punktam. Zivis var atrast arī 11 000 metru dziļajās Klusā okeāna dzīlēs.

Zivju daudzveidība ne visos zemeslodes reģionos ir vienāda. Āfrikā, piemēram, var saskaitīt aptuveni 1500 savvaļas zivju sugas, bet Eiropā tikai ap 200. 

turpinājums sekos

Pavisam īss ieskats zivju dzīvē (1. daļa)

Es jūtos kā zivs ūdenī cik bieži mēs esam dzirdējuši sakām šo teicienu, kad cilvēki vēlas teikt, ka jūtas brīvi un labi. Bet mēs nemaz nevaram iedomāties, kāda tad patiesībā ir dzīve zem ūdens. Ja jūs kaut reizi esat mēģinājuši pārvietoties zem ūdens, tad droši vien sajutāt, ka kustības ūdenī ir tādas kā palēninātas, kā sapnī jeb kā palēninātā kinofilmā. Kustēties zem ūdens ir daudzreiz grūtāk nekā uz sauszemes. Tas ir ūdens lielā blīvuma dēļ. Kustēties gaisā ir daudz vieglāk, tā kā vides pretestība ir daudz mazāka. No otras puses jūs, protams, esat pievērsuši uzmanību, ka ūdenī jūsu ķermenis liekas daudz vieglāks, nekā uz zemes. 

Un vēl viena ūdens īpatnība ir tā, ka gaiss sasilst daudz ātrāk nekā ūdens. Toties atdziest arī daudz ātrāk nekā ūdens. Ja siltā pavasara dienā jūs iesiet peldēties, tad ūdens ezerā vai jūrā būs diezgan auksts. Bet rudenī – ūdens temperatūra būs daudz patīkamāka, lai varētu peldēties, toties gaisa temperatūra ir krietni vēsāka un nepatīkamāka.

Zemūdens iemītnieki ir daudz labāk aizsargāti no ātras temperatūras maiņas, nekā sauszemes iemītnieki.

turpinājums sekos