piektdiena, 2019. gada 24. maijs

Daži jautājumi par pH mērījumiem akvārijā (1. daļa)



Kas tad ir pH?
pH mērījumi parāda, kāds ir ūdens, skābs vai sārmains. pH līmenis norāda uz hidroizolācijas koncentrāciju šķīdumā.

Kas ir pH skala?
pH 7 ir neitrāls, līmenis zemāks par 7 norāda uz skābu vidi, bet līmenis virs 7 norāda uz sārmainu vidi, par neintrālu var uzskatīt vidi, kurā pH ir 7.
Vissvarīgākais, kas jāatceras par pH skalu, ir tas, ka tā ir logaritmiska. Tas nozīmē, ka katrs solis ir 10 reizes lielāks nekā iepriekšējais. Vide, kur pH ir 8 = 10 reizes sārmaināka, nekā vidē kur pH = 7, savukārt vide, kur pH = 6 ir 10 reizes skābāka. Tātad, ja mēs izmēram ph un tas ir nedaudz izmainījies, mums šķiet, ka tāds sīkums vien ir, bet zivis jūt katru svārstību.

Kā pH mērīt?
Jūs varat iegādāties vienkāršu testa komplektu apmēram 5 – 10 eiro, vai precīzāku sensoru jau par 50 eiro vai pat datoru par apmēram 200 eiro.
Ir arī tā saucamie pilināmie testi, gan kopējā pH mērīšanai, gan arī speciāli testi vairāk par 7 un mazāk par 7 mērīšanai. Varat arī iegādāties īpašus testus, kas paredzēti sālsūdenim. Ir testu komplekts 6 vienā, kas it kā nosaka 6 mērījumus uzreiz. Šie komplekti nav precīzi un parāda tikai aptuvenos mērījumus.


Vai katrai zivju sugai ir nepieciešams konkrēts pH līmenis?
Ir zivju sugas, kas dzīvo skābā ūdenī, piemēram, zivis no Amazones un Rietumāfrikas meža ezeriem, ko sauc par acidofiliem, dod priekšroku pH līmenim zem 7. ir zivis, kas dzīvo sārmainākos ūdeņos, piemēram, dažādas jūras sugas, Malāvijas un Tangaņikas ezeru cihlīdas, dod priekšroku pH līmenim lielāks par 7,5 vēlams, tuvāk 8. šīs zivis sauc par alkalifiliem. Abas šīs grupas nepieļauj patoloģisku pH līmeni un slikti jutīsies ja Āfrikas cihlīdas ielaistu pie Amazones ūdensbaseina zivīm.

Krāna ūdens pH ir 8. Vai ir nepieciešams mīkstināt ūdeni un padarīt to skābāku, lai veiksmīgi akvārijā turētu, piemēram neonus?
Kaut arī acidofili dod priekšroku vieglajam skābajam ūdenim, apgabalos ar cietu ūdeni, audzētāji, un veikalnieki, iespējams aklimatizē zivis uz sārmaināku ūdeni. Neraugoties uz to, ka dažos veikalos tiek pazemināts ūdens pH līmenis, vairumā gadījumu zivis tiek turētas apstrādātajā krāna ūdenī. Protams, ir arī audzētāji, kas zivis pavairo, tur, cenšas radīt visus nepieciešamos turēšanas apstākļus un pirms pārdošanas brīdina, kādos apstākļos zivis ir turētas.
Tomēr, lai turētu daudz prasīgākas sugas, piemēram, diskus, LĀE cihlīdas vai kādu no labirintu zivīm, pirms zivju pirkšanas jums būtu jāmaina ūdens cietība un pH. Vienmēr ir jālūdz pārdevējam informācija par ūdeni, kurā zivis ir dzīvojušas.
Ja plānojat audzēt zivis no apgabaliem ar mīkstu ūdeni, nārstošanas gadījumā jums būs jāsamazina ūdens cietība un pH. Ikru un mazuļu skaits daudzums un kvalitāte var būt saistīta ar ūdens ķīmiskajiem parametriem.

sestdiena, 2019. gada 18. maijs

Piedzirdītā līdaka


Trīs jokdarus Polijā grib sodīt par ņirgāšanos par zivīm un nelegālu makšķerēšanu. Kādā no poļu laikrakstiem bija publicēta fotogrāfija, kur redzami jauni cilvēki, kas nupat noķertai zivij mutē lej šampānieti.
Viens no vainīgajiem paskaidroja, ka līdaka bijusi jau pussprāgusi un viņi izdomājuši ieliet tās mutē nedaudz šampānieti. Nav zināms, vai pēc šī atdzīvināšanas metodes līdaka atguvusies, bet “dakteriem” nāksies atbildēt tiesas priekšā.

trešdiena, 2019. gada 15. maijs

Ideāls foto kadrs

Principā foto, kas neprasa komentārus, pavisam drīz pirmo ūdeni ieraudzīs mazie astoņkājīši

Skaistums akvārijā

Manuprāt daži nelieli, bet īsti šedervi. Diemžēl to autori nav zināmi. Lūk, bildītes, vienkārši un skaisti...





trešdiena, 2019. gada 8. maijs

Zivju zupa Kivu ezerā




         Pati iespaidīgākā zivju zupa pasaulē, periodiski “vārās” Kivu ezerā, ekvatoriālajā Āfrikā, kas ir pie Ruandas Republikas rietumu robežas. Blakus šim ezeram atrodas Kitouro vulkāns, kura izvirduma laikā ezerā ietek lava un ūdens ezerā sāk vārīties. Zivis un ūdensaugi, kas aug ezerā, burtiski uzvārās. Kad vulkāns nomierinās, vietējie iedzīvotāji iepeld ezerā ar laivām un mielojas jau ar gatavām “vakariņām”. Vienas no tādām pusdienām, kad ezerā “uzvārījās” zivis notika 1948.gadā.

otrdiena, 2019. gada 7. maijs

Ugunīgā apistogramma


Apistogramma agassizi

vai

Ugunīgā apistogramma


Izplatība. Brīvā dabā šīs apistogramas sastopamas Amazones baseinā, kā arī Paragvajā un Gviānā.

Raksturojums. Tēviņš sasniedz 8 cm garumu, bet mātītes mazākas, apmēram 5 cm. mātītes ķermeņa pamatkrāsa ir gaiši dzeltena, anālā, astes un muguras spurām piemīt oranža maliņa, savukārt krūšu spuras caurspīdīgas. No astes līdz acij stiepjas melna svītra, bet pa žaunu vāku no acs uz leju stiepjas maza melna svītriņa. Tēviņš ir gaiši zils ar violetiem un zaļiem lāsumiem. Anālā un muguras spura dzeltenīgi oranžas un pagarinātas. Astes spuras vidējā daļa pagarināta ar zilu maliņu, pati spura visās varavīksnes krāsās, bet vēderiņš smilškrāsā vai rozīgs.  


Miermīlīgas zivtiņas, kuras iespējams turēt kopējā akvārijā ar sev līdzīgām zivīm.

Barība. Pārtiek gan no dzīvās, gan sausās barības. ļoti svarīgi, lai barība būtu sabalansēta, tā teikt izmantot augstvērtīgas sausās barības.

Turēšanas apstākļi. Nepieciešams apmēram 50 cm garš akvārijs, kurā ir sastādīti gan augi, gan ir slēptuves, kas veidotas no akmeņiem, siekstām, daudzi akvāristi izmanto arī māla puķu podus, taču jāatstāj arī brīva vieta peldēšanai. Ūdens ieteicamiem parametriem jābūt šādiem: T 23 – 25 C; dH līdz ap 20, taču citi autori iesaka ap 15; pH 6.5 - 7.0. Ūdenim ieteicams pievienot kūdru. Vēlama regulāra ūdens nomaiņa.

Pavairošanas apstākļi. Dzimumgatavību sasniedz 8 - 10 mēnešu vecumā. Sasniedzot apmēram 3 gadu vecumu zivtiņas pārstāj vairoties. ļoti bieži nārsts notiek kopējā akvārijā, taču pieredzējuši zivtiņu pavairotāji iesaka likt zivtiņām nārstot atsevišķā akvārijā. Nārsts noris pāros. Nārsta trauks iespējams no 15l, kurā ir apmēram 20 cm ūdens. Ieteicamiem ūdens parametriem jābūt šādiem: T 25 - 28; dH ap 10, bet pH 6.5, lai gan ir bijuši gadījumi, kad veiksmīgs nārsts panākts arī cietākā ūdenī. Nepieciešama ūdens airācija, vēlams, lai akvārijā būtu filtrs ar kūdras pildījumu. Zivtiņas ikrus nērš, puķu podos jeb līdzīgās alās, parasti mātītes iznērš ap 200 ikriņiem, bet ir informācija, ka ikriņu bijis arī divas reizes vairāk. Inkubācijas periods ilgst apmēram 3 - 5 diennaktis, bet vēl pēc 4 - 6 diennaktīm mazuļi sāk peldēt. Kā starta barība lieti noder infuzorijas, "dīķa putekļi", ciklopi un artēmijas. Tēviņš pēc nārsta jāizņem. Mātīte kopj ikriņus un mazuļus līdz apmēram 3 nedēļu vecumam.

trešdiena, 2019. gada 1. maijs

Живая Планета 3/2019

Ukrainas kolēģi mani iepriecināja ar jaunāko žurnāla numuru, kurā starp citiem pazīstamiem krievu un ukraiņu rakstošajiem akvāristiem ir arī mans raksts.

 

Parastā valisnerija (Vallisneria spiralis)

Izplatība. Šis valsinērijas veids ir plaši izplātīts tropos un subtropos. Ārējais izskats. Valsinērijām ir šauras, lentveidīgas, koši ...