Arapaimu ķeršana Brazīlijā

Bet vai jūs zinājāt, ka Dienvidamerikas lielākā valsts - Brazīlija ir slavena ne tikai ar saviem karnevāliem, kūrortiem, futbolu un karstajām meitenēm, bet arī ar makšķerēšanu! Tās ūdeņos ir sastopama viena no lielākajām saldūdens zivīm pasaulē, ko sauc par Arapaimu. Iedomājieties, tās garums var sasniegt pat divus metrus, bet svars var sasniegt apmēram 200 kg!

Arapaimas tiek uzskatītas par ļoti vērtīgu lomu. Brazīlijas Vides aizsardzības aģentūra mēģina kontrolēt retu zivju sagūstīšanu, ieviešot stingrus ierobežojumus.

Interesants foto

Ak Dievs, šādu zivi es mūžam neesmu redzējis...

Interesantas lietas par karūsām (2. daļa)

6. Ihtiologi daudzus gadus meklēja atbildi uz jautājumu, kā karūsas redz dzīvo barību, kas nokritusi uz grunts un nav zivs “redzeslokā”. Atbilde ir pavisam vienkārša, talkā nāk sānu līnija, kura ir visām zivīm, kas iet no galvas līdz astei. Pateicoties šim orgānam zivs sajūt un reaģē uz svārstībām, kuras rada maza dzīvā barība.

7. Karūsas ir toksikomāni. Tie nav vienaldzīgi pret dažādām smaržām, kuras kā mums šķiet nav ne mazākās saistības ar barības racionu. Nereti, copmaņi barībai pievieno tādus aromatizatorus kā ķiploki, saulespuķu eļļa, baldriāna pilieni, korvalols un pat petroleja.

8. Copes karūsām var būt dažādas. Tas var gluži kā asaris uzreiz novilkt pludiņu, bet var arī nedaudz piepacelt ēsmu no grunts, un pludiņš trīc kā apšu lapa, bet tad lēni tas sāk peldēt sānis, pie tam pludiņu nenogremdējot. Ir arī tādas copes dienas, kad karūsas prasa no makšķernieka daudz nervus, jo copes ir visu laiku, bet pa tukšo, redz, karūsa nolēma paspēlēties ar ēsmu, šī spēle var ieilgt pat dažas minūtes, tad karūsa izspļauj ēsmu un aizpeld savās darīšanās.

9. Karūsas ir grūti prognozējamas zivis, manuprāt, nav tāda copmaņa, kas dodoties makšķerēt karūsas var pareģot ko tās šodien vēlēsies. Nedz ideālākais makšķerēšanas laiks, nedz teicamie laika apstākļi, nedz kvalitatīvās ēsmas nav garantija veiksmīgai karūsu makšķerēšanai. Šīs ir tas gadījums, kad makšķerniekam vajadzētu vienkārši paveikties.

10. Karūsas tomēr jāuzskata par uzmanīgām zivīm, tas ar bijību raugās uz resnām auklām, lieliem āķiem u.t.t., ja sajutīs aizdomas, tad tās no makšķerējamās vietas turēsies pa gabalu.  

11. Vācijā karūsas mēdz dēvēt par „zemnieku mini karpām”.

Beigas

Interesantas lietas par karūsām (1. daļa)

1. Dabā ir sastopami divu paveidu karūsas sudrabkarūsas jeb baltās un zelta karūsas jeb sarkanās. Interesants šķiet fakts, ka japāņi tieši no sarkanajām karūsām savulaik izveidoja zelta zivtiņu, bet vēlāk tapa daudzi to paveidi, kurus pazīst praktiski jebkurš akvārists. Ja sakrustot balto un sarkano karūsu, tad dzīvot spējīgas ir tikai mātītes. Karūsu ikrus apaugļot var sarkano karūsu tēviņi, bet dažkārt apaugļotāja lomu var uzņemties arī karpas un pat līņi, ja vien viņi ir šajā ūdenskrātuvē. 

2. Karūsas ir ļoti kaprīzas zivis, piemēram, šodien tās aktīvi ķer mušu kāpurus, bet jau pēc pavisam īsa brīža, tās vēlas nobaudīt maizes lodīti pa kuru lodā mēslu slieciņa. Tieši tāpēc pieredzējuši copmaņi dodoties uz copi ņem līdzi vairākas ēsmas.

 3. Vairākos ap Rīgu esošajās ūdenskrātuvēs ir karūsas hibrīdi jeb zelta un sudraba karūsu krustojumi. No sarkanajām karūsām šīs zivis mantojušas spēju izdzīvot seklās ūdenskrātuvēs ar mazu daudzumu skābekļa, bet no sudrabkarūsām spēju pielāgoties zemām ūdens temperatūrām. Zelta karūsas rudeņos kļūst mazaktīvas, pazeminoties ūdens temperatūrai tās ierokas dūņās, savukārt hibrīdi vēl joprojām aktīvi meklē barību.

4. Karūsām lieliski attīstīta oža, tās spēj atšķirt visus sīkumus, kuras ūdenī atstāj vai rada dažādi dzīvie organismi.

5. Ja karūsas ir neaktīvas, tad vajadzētu ņemt talkā kādu efektīvu sentēvu metodi, proti, nepieciešams ar garu rīksti saduļķot ūdeni vietā, kurā plānots makšķerēt. Kopā ar dūņām “gaisā” pacelsies arī dažāda barība, tostarp visu zivju iecienītie trīsuļodu kāpuri. Jau pēc pavisam īsa brīža šajā vietā parādīsies sīkās zivtiņas, bet nedaudz vēlāk interesi par viegli iegūstamu barību izrādīs arī lielāki eksemplāri.

Turpinājums sekos

Vai ir iespēja, ka Latvijā parādīsies jauni zivju veidi?

Nesen man kāds lasītājs uzdeva jautājumu: "Vai ir iespēja, ka Latvijā parādīsies jauni zivju veidi?"

Šādu iespēju izslēgt nedrīkst, pirmkārt ūdenskrātuvju fauna papildinās no tām zivīm, kas šeit veiksmīgi var aklimatizēties. Jaunas zivis iespējams atnes pārceļotāji putni, kā arī kuģi, kuri var uz atnest gan zivis, gan arī kādu zivju ikrus, tas vai tie aklimatizēsies ir cits jautājums, jo mums tomēr ir vēss klimats un ne visi tropiskās zivis var dzīvot šādos apstākļos. Pirms vairākiem gadiem par rotaniem mēs lasījām tikai laikrakstos un bija atrodamas ziņas internetā, tagad pie šādām zivīm iespējams tikt Latgales ūdenskrātuvēs, iespējams arī citās novada ūdenskrātuvēs.

Skaists foto

Arī Latvijā ir pasakaini saulrieti...

Foto Normunds Lagzdiņš

TOP 10 iesācējiem

Zivtiņas, ar kurām ieteicams uzsākt savas akvārista gaitas.

Lēmums, kuru zivtiņu iegādāties, kuru nē, nevar būt pēkšņs, tam jābūt izsvērtam, pārdomātam. Nedrīkst ieiet veikalā un pārdevējam prasīt man, lūdzu 2 sarkanās, 3 svītrainās un to samu ar ūsām, tā nedrīkst. Diemžēl iesācēji tieši tā arī dara, nopērk zivtiņas atnes mājās un tad sākas problēmas un galvassāpes, bet gaidītais prieks izpaliek. Zivtiņas jāizvēlas pārdomāti, pirms iegādāties jāievāc pēc iespējas vairāk informācijas par vienu vai otru zivju suga un tikai tad jādodas tā, pakaļ uz veikalu vai tirgu.

Mans TOP 10 iesācējiem

Lai būtu vieglāk orientēties, sastādīju sarakstu un minimālu aprakstu par katru no zivīm. Visas 10 zivtiņas vieno šādas īpašības, tās ir miermīlīgas, spēj sadzīvot ar sev līdzīgām zivīm, nelielas izmēros un galvenais, spēj piedot nelielas jaunā akvārista kļūdas.

Ķiršu barbe

foto no http://aqa.kz

Miermīlīga, maza zivtiņa, kuras tēviņi ir ļoti koši, to krāsa līdzinās ķiršiem, tāpēc arī guvušas tādu nosaukumu. Bara zivtiņas, tāpēc jāiegādājas uzreiz 5 – 8 eksemplāri. Interesanti, ka baru tās izveido tikai tad, kad ir sabijušās. Ķiršu barbes ir maza izmēra, to turēšanas prasības ir niecīgas, piemērota tieši jauno akvāristu traukos.

Gupijas

foto no http://www.aquazoo.lt

Šīs jau kļuvušas par klasiskām jauno akvāristu zivīm. Nav prasīgas, miermīlīgas, ļoti vienkārši var pavairot, tāpat vienkārši atšķirt tēviņu no mātītes, pirmajiem vienmēr košākas astes un krāsas vispār, anālā spura tām ir garena. Mātītes ir lielākas, pilnīgāks ir to vēderiņš, anālā spura maza un pats galvenais, tās vienmēr ir pelēkas, tikai astes spura var būt krāsaina. Tās ir dzīvdzemdētājas, tas nozīmē, ka dzimst uzreiz dzīvas zivtiņas, kas var dzīvot un baroties patstāvīgi. Viena mātīte spēj iznērst 10 – 60 mazuļus vienlaicīgi, mazuļu skaits atkarīgs no mātītes izmēriem. Mazuļus var atstāt kopējā akvārijā, ja akvārijā ir pa ūdens virsu augošie augi, tad mazuļi var izdzīvot. Pavairošana ļoti vienkārša, akvārijā jātur tēviņi ar mātītēm kopā un jau pēc 30 dienām manīsiet zivtiņu skaita pieaugumu.

Gupijas pārtiek no visa veida barībām, taču pieredzējuši gupiju audzētāji iesaka lietot un piedāvāt zivīm tikai kvalitatīvu barību.

Pēdējos gados Latvijā populāras kļūst arī Endlera gupijas, starpība ir tā, ka Enlera gupijas ir mazākas, tēviņiem nav plīvurastes, bet zivtiņas ir veiklākas peldētājas, mazuļu skaits ir mazāks, taču tie dzimst biežāk. 

Škēpnesēji, mollijas un pecīlijas.

foto no http://aquanote.ru

Šīs zivtiņas apvienoju vienā grupā jo tā ir ļoti līdzīgi turēšana un pavairošana, lai gan pēc izskata, tās ir ļoti atšķirīgas zivis. Tāpat kā gupijas, arī šīs zivtiņas ir dzīvdzemdētājas, tātad ar pēcnācējiem nebūs problēmu, jo tās uzreiz sāks peldēt un meklēt barību. Vairojas ļoti vienkārši, pēc tāda paša principa kā gupijas, vienkārši abu dzimumu zivis jātur kopā. Tās ir košas un kustīgas zivtiņas, akvārijā zivis nav jāmeklē, tās visu laiku atrodas pie priekšējā stikla it kā diedelējot no akvārista barību. Pacieš dažādas kļūdas, ko pieļauj mazpieredzējuši akvāristi. Pārtiek, no visa veda dzīvās, sausās un saldētās barības. Ļoti līdzīgas gupijām, bet ir nedaudz lielākas, tām piemīt iespaidīga krāsa gamma un dažāda formu variācija. Nekad nepērciet daudz tēviņus, kas paredzēti ielaišanai vienā akvārijā, var būt kautiņu.

Danio rerio

foto no http://acquariofiliaconsapevole.it

Slaidas, kustīgas zivtiņas, kas sasniedz 4 – 4.5 cm garumu. Ļoti labestīgas un miermīlīgas zivtiņas, ļoti populāras tieši jauno akvāristu vidū.

Šīs ir bara zivtiņas, tāpēc jāiegādājas uzreiz 5 – 6 īpatņi, ļoti svarīgi, lai zivtiņām būtu vieta peldēšanai akvārija virsējos slāņos, jo uzsveru, ka danio ir kustīgas zivtiņas. Ir arī plīvurastu danio, tās nedrīkst turēt kopā piemēram ar Sumatras barbēm, jo tās noplūkās danio spuras.

Akvārijam jābūt apsegtam ar stiklu vai vāku, jo danio var izlēkt. Pret barību nav prasīgas, labi pārtiek no sausās, dzīvās vai saldētās barības, taču ieteicams barot viņas piemēram ar plēksnēm, jo danio pārtiek no tās barības, ka atrodas ūdens virsējos slāņos. Pavairot danio ir viegli, mātīte iznērš no 200 – 600 ikriņiem.

Kardināli

foto no http://www.seriouslyfish.com

Ļoti mazas (2.5 – 3 cm) un neprasīgas zivtiņas, akvāristu uzmanību piesaista ar savu īpatnējo krāsojumu, viegli pavairojamas, un ļoti miermīlīgus, pat zivju mazuļus šīs zivis neaiztiek. Labi pārcieš ūdens atdzišanu, ir ļaudis, kas dēļ neparastās īpašības šīs zivtiņas tur nelielos dīķīšos, piemēram, dārzā. Patīk uzturēties ūdens vidējos slāņos, tāpat patīk pulcēties baros. Akvārijā ieteicams turēt ne mazāk kā 6 eksemplārus, lai gan efektīvāk izskatās lielākos bariņos, sava niecīgā auguma dēļ, nav nepieciešami lieli un plaši akvāriji. Labos apstākļos nodzīvo apmēram 3 gadus.

Plankumainais bruņu samiņš

Foto no http://www.aquatab.net

Mazi, kustīgi, skaisti samiņi. To variācijas ir daudz, bet vieni no populārākajiem ir plankumainie bruņu samiņi un to zelta variācija. Visi samiņi ir līdzīgi pēc izskata un uzvedības, uzturas galvenokārt ūdens apakšējos slāņo, kur meklē barības atliekas, šādi palīdzot akvāristam apkopt akvāriju. Zivtiņas ir ļoti kustīgas, bet to augums nepārsniedz 6 – 8 cm, samiņi piedod maz pieredzējušam akvāristam daudzas kļūdas. Barošanai noder visa veida barība, galvenais, lai tā sasniegtu gultni, savādāk citas zivis samiem domāto barību apēdīs un tie paliks neēduši. Labāk barot samus ar speciālām, tiem paredzētām barībām, kas ātri grimst, bet nogrimstot tas ātri neizšķīst. Arī šos samiņus ieteicams turēt nelielā grupā, piemēram 1 mātīte un 2 – 3 tēviņi. Šādu grupu sauc par ligzdu un bieži vien labvēlīgos apstākļos noris nārsts.

Kīļplankumainās rasboras

foto no http://www.aquariaveldhuis.nl

Ļoti maza, bet skaista zivtiņa, kas lieliski noderētu kā kaimiņš iepriekš minētajām zivtiņām. Miermīlīgas, sasniedz 5 cm garumu, skaists krāsojums uz kura izceļas melnais plankums, kura dēļ tā arī ieguvusi savu nosaukumu. Mierīgā rakstura un mazo izmēri dēļ, tā kļuvusi populāra, labāk jūtas baros 6 – 8 eksemplāri, akvārijā jābūt brīvai vietai peldēšanai. Bariņš visu laiku turas kopā un izdaiļo jebkuru augu akvāriju. Var piedāvāt jebkura veida barību, galvenais, lai tā nebūtu liela izmēra, jo gluži vienkārši savādāk tā nespēs to norīt.

Akantoftalmusi

Foto no http://www.loaches.com

Ļoti neparasta zivs, kas pēc izskata atgādina čūsku, bet nemaz nav bīstama. Šī zivs pieder pie pīkstuļu dzimtas zivīm. Akantoftalmusi bieži vien gaišā laikā slēpjas no citiem, bet lai justos pavisam komfortabli, vēlams tiem iekārtot akvāriju ar daudzām slēptuvēm un „mīkstu” grunti, kurā tiem patīk rakņāties. Gruntī tie meklē sev barību, piemēram ierakušos tārpiņu vai kādu citu ēdamlietu, ja akvārijā ir smiltis, tad tie labprāt tajā ieraksies. Tātad arī pieder pie zivīm sanitārēm, kuras palīdz akvāristam apkopt akvāriju. Pēc būtības apēd visu, kas nokrīt uz grunts, labāk piedāvāt samiem paredzēto barību un piedāvāt tieši vakarā, īsu brīdi pirms gaismas izslēgšanās. Var aizbēgt no akvārija, tāpēc tam jābūt nosegtam.

Lāliusi

foto no http://acuarioadictos.com

Pieder pie labirintzivīm. Šīs zivis dzīvo ūdeņos, kuros ir trūcīgs skābekļa daudzums, zivis ir pielāgojušās elpot atmosfēras skābekli. Iegādājoties šīs zivis, redzēsiet, kā laiku pa laikam tā uzpeld, lai ieelpotu kārtējo gaisa porciju. Nelielas, miermīgas, tēviņi ir košāki, vēdera spuras tiem ir garākas. Barot drīkst ar jebkura veida barību, tajā skaitā ar grimstošo un peldošo, citi autori iesaka uzmanīties ar motiļa piedāvāšanu, jo zivs kuņģis to slikti pārstrādā.

Varbūt lāliusi nav īsti piemēroti mazāk pieredzējušiem akvāristiem, jo principā zivtiņas ir flegmātiķi, bet tēviņi mātīšu dēļ var kļūst greizsirdīgi un sarīkot kautiņus. Vēl pie šīm pašām zivīm drīkst pielīdzināt gurami. To veidu ir daudz, bet mazāk pieredzējušiem akvāristiem vēlam izvēlēties marmora gurami. Tās ir ļoti izturīgas, miermīlīgas zivtiņas, kurām piemīt interesanta forma un krāsojums. Ļoti līdzīga lāliusiem, bet ir lielāka un vēl mazāk prasīga. Varbūt no sākuma izvēlaties gurami un tad, kad neliela pieredze jau būs, iegādāties lāliusu.

Ancistrus

foto no http://www.aquaesfera.org

Šajā sarakstā vislielākā zivs, labos apstākļos spēj izaugt pat līdz 15 cm. Savu popularitāti guva dēļ sava neparastā izskata, dēļ tā, ka palīdz apkarot aļģes un ir izturīgas pret dažādām jaunā akvārista likstām. Ancistrus ir samiņš, bet visi neparasts samiņš, dabā viņš pārtiek no aļģēm, kuras tas ar muti piesūcekņa palīdzību nokasa no auga, siekstas vai akmeņa. Tēviņiem uz purniņa ir „ragi”, miermīlīgi, kašķi var meklēt tikai starp savas sugas tēviņiem, barībā obligāti jāpiedāvā specializētās tabletes.

Pēcvārds

Protams, šīs nav pilns saraksts, vēl padomājot to var pilnveidot, palielinot vairākas reizes, bet tas nav mans mērķis. Šīs rakstiņš ir tikai kā neliels ieskats tam, lai jaunie akvāristi ieejot tirgotavā neapjuktu piedāvājuma klāstā, izvēloties vispirms izturīgākās zivis. Domāju, ka šis materiāls palīdzēs tieši tiem ļaudīm.