Svītrainā jeb tīģera bocija

Botia hymenophysa

Izplatība. Taizemes ūdenskrātuves, kā arī ir sastopamas uz Malakkas pussalas un Javas, Sumatras un Kalimantānas salas ūdenskrātuvēs.

Raksturojums. Zivtiņas sasniedz 30 cm garumu, taču akvārijos parasti sasniedz tikai 15 cm garumu. Mātīte ir ne vien pilnīgāka kā tēviņš, bet arī lielāka. Agresīvas zivtiņas, kas var sadzīvot tikai ar lielākiem eksemplāriem. Aktivizējas tuvojoties krēslai un nakts laikā. Labos apstākļos akvārijā dzīvo 8 gadus.

Barība. Pārtiek gan no sausās, gan dzīvās barības. Barību meklē grunts tuvumā, taču izbadējušās tās var barību meklēt arī ūdens vidējos slāņos.

Turēšanas apstākļi. Akvārijam jābūt vismaz 200 litriem, ar siekstām, akmeņiem, keramikas caurulēm un daudz sastādītiem ūdensaugiem, starp kuriem zivtiņas pavada lielāko dienas daļu, taču ir jāatstāj arī brīva vieta peldēšanai. Vēlam, lai būtu arī peldošie augi. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 24 – 27 ºC; dH ap 7º; pH 6,0 – 7,5.

Pavairošanas apstākļi. Bez hormonālām injekcijām nārsts akvārijos nenotiek. Mātīte iznērš vairākus tūkstošus ikriņu, pie ūdens T 28, ikriņi attīstās 18 h.

Botia dario jeb Bengālijas bocija

Izplatība. Indijas ūdenskrātuvēs.

Raksturojums. Zivtiņas sasniedz 10 cm garumu, taču parasti sastopami 7 cm eksemplāri. Šīs ir miermīlīgas bara zivtiņas, kas uzturas galvenokārt grunts tuvumā, bet aktivizējas iestājoties krēslai.

Barība. Pārtiek gan no sausās, gan dzīvās barības. Labprāt ēd arī sabalansētās saldētās barības.

Turēšanas apstākļi. Akvārijam jābūt vismaz 100 litriem, ar siekstām un daudz sastādītiem ūdensaugiem, starp kuriem zivtiņas pavada lielāko dienas daļu, taču ir jāatstāj arī brīva vieta peldēšanai. Vēlam, lai būtu arī peldošie augi. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 22 – 32 ºC; dH ap 10º; pH 6,4 – 7,2. Apgaismojumam jābūt mērenam, košā apgaismojumā, zivtiņas visu laiku pavada slēptuvēs. Zivtiņas ļoti jūtīgas pret grunts piesārņojumiem un ķīmijas.

Pavairošanas apstākļi. Akvārijos nav nārstojušas.

Botia jeb bocijas mūsu akvārijos

Tropiskā pīkstuļu dzimta, kas dzīvo dažādās Dienvidaustrumu Āzijas ūdenskrātuvēs. Turēšanas apstākļi nav sarežģīti, no citām pīkstuļu dzimtām atšķiras, ka ir kustīgas, bieži redzamas akvārija atklātajos iecirkņos, taču obligāti akvārijos jāiekārto slēptuves. Bocijas galvenokārt aktivizējas iestājoties krēslai, lai gan marmora bocija Botia lohachata aktīva ir arī dienas laikā.

Bocijām zem acīm ir mazi asi dzelonīši, kurus bieži vien pat ieraudzīt nevar. Dažas sugas (piemēram Botia daria, Botia geto u.c.) sajūtot briesmas zivtiņas ātri izplēš savus ērkšķus, pie tam tajā brīdi, kad tie izplešas zivtiņas rada specifisku skaņu. Skaņa ir tik spēcīga, ka atbaida lielas zivis, kas bocijas ierakstījušas savā ēdienkartē. Savas skaņas tā izraisa arī medījot, no zivtiņas radītām skaņām apdullinās mazās zivtiņas, tāpēc nedrīkst tās turēt akvārijos ar mazām zivtiņām, piemēram neoni aiziet bojā dažu stundu laikā. Kā bociju kaimiņi jāizvēlas tādas zivis, kurām ir lielas un izturīgas zvīņas, jo ar saviem ērkšķiem var traumēt zivju mīkstos audus.

Barot botijas ieteicams vakarā, neilgi pirms gaismas izslēgšanās. Bocijas ir ļoti rijīgas, sevišķi kad tās vēl ir jaunas. Paēdušām zivtiņām vēderiņš manāmi kļūst apaļāks. Ieteicams bocijām piedāvāt augu barību, jo savādi tās sāks apskrubināt augus. Bocijas apēd ne vien to barību, kas paredzēta viņām, bet arī to ko neapēd citas zivis jeb kas ēdināšanas reizē nokrīt uz gultnes, jo akvārijos, kuros ir dažādas zivis bocijas ir sanitāru lomā.

Bocijas ir kā dzīvi barometri, kas nekļūdīgi spēj noteikt atmosfēras spieda svārstības un paredzēt lietu. Dabā dzīvojošām bocijām nokrišņi nozīmē papildus barību, ko lietus ūdeņi ienes upē, tāpēc pirms lietus akvārijā dzīvojošās bocijas kļūst aktīvas un skrien pa akvāriju pat dienas laikā. Savās dzimtajās ūdenskrātuvēs parasti pirms lietus bocijas ir gatavojas nārstam, bet pēc lietus tām sākas nārsts, nēršot ikrus piemērotās vietās.

Akvārijos nārsto ļoti reti un informācijas par nārsta norisi nebrīvē praktiski nav pieejamas. Ir ziņas, ka dažu bociju tēviņi pirms nārsta kļūst košāki, tas izrok gruntī bedrīti, kuru apsargā, iedzinis tajā mātīti, sākas nārsta spēles. Pēc nārsta tēviņš izdzen mātīti un pats apsargā ikrus.

Nārsto zivtiņas nebrīvē ļoti negribīgi, bet iegūtos mazuļus ir viegli izaudzēt. Tie pārtiek no jebkuras barības, jau mēneša vecumā tie sasniedz 1 – 1,5 cm garumu. Ļoti bieži mazuļu krāsa krasi atšķiras no vecāku krāsas, bet zivī kļūstot pieaugošākām tās iegūst vecāku izskatu.

Kukaiņu medības...

Ar čomiem Kasparu un uzticamo šnaucerpuiku Obsidiānu bijām kukaiņu medībās. Laiks super, komanda super, vienīgi loms nebija super, bet tas nu tā.

Mūsu zemju skaistules alatas

Cik fantastiski izskatās vienas no krāšņākajām mūszemju zivīm - alatas.
Raugiet paši...

Kardināli no Ķīnas mūsu akvārijos

Kardināli jeb Tanichthys albonubes

Izplatība. Sastopamas straujās upēs Ķīnas dienvidos un Dienvidaustrumu Āzijā. Eiropā pirmo reizi ievestas ap 1940. gadu.

Raksturojums. Brīvā dabā šīs zivtiņas sasniedz 4 cm garumu, akvārijos parasti 2,5 – 3 cm. Tēviņi slaidāki nekā mātītes. Zivtiņu muguras daļa ir brūngani dzeltena. No acs līdz astes spurai stiepjas zelta līnija. Visas spuras dzeltenīgas, bet ar sarkaniem plankumiņiem, krūšu spurām melna apmalīte. Sevišķi krāšņi ir jaunie eksemplāri. Tiem pa vidu stiepjas koši spīdīga zilganzaļa līnija. Kardināli ir miermīlīgas bara zivtiņas, kas labi sadzīvo ar sev līdzīgām. Labos apstākļos nodzīvo apmēram 2 gadus.

Barība. Pārtiek no smalkas dzīvās un sausās barības.

Turēšanas apstākļi. Akvārijs 25 – 30 cm garumā, augi galvenokārt sastādīti gar malām, bet vidu atstājot peldēšanai. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 18 – 21 ºC; dH, pret ūdens sastāvu prasību nav, galvenais, lai ūdens būtu svaigs, tātad bieži jāmaina.

Pavairošanas apstākļi. Nārsts nav sarežģīts, dzimumgatavību sasniedz jau 4 mēnešu vecumā. nārsto gan pāros, gan nelielās grupās. Nārsts var notikt pat 5 litrīgā akvārijā, taču parasti jāizvēlas lielāks, kā substrāts noder sīklapaini augi. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 21 – 23 ºC; dH ap 10º; pH ap 7,0. Nārsts noris nelielās devās, kurās 2 – 4 nedēļu laikā mātīte katru dienu iznērš 3 – 5 ikriņus, tad iestājas apmēram 2 nedēļu pauze. Vaislinieki ikriņus un mazuļus neēd, taču, lai nebūtu pārapdzīvotība lielākos vajag ievietot citā akvārijā. Jā vaislinieki 2 nedēļas tiek turēti atsevišķi, tad saliekot tos kopā mātīte iznērš uzreiz  20 – 30 ikriņu, pēc tam vaisliniekus atkal atdala un pēc 2 nedēļām savieno. Inkubācijas periods 40 – 72 h, bet vēl pēc 2 – 3 diennaktīm mazuļi sāk peldēt. Kā starta barība tām jāpiedāvā infuzorija.

Bums ieziemo makšķerēšanas inventāru

Daudzi copmaņi savu makšķerēšanas vai spiningošanas sezonu beiguši, tāpēc iesakām padomāt par sava inventāra ieziemošanu un nest savas spoles mūsu meistaram Bumam, kas viņas iztīrīs, saeļļos un savedīs pilnībā kārtībā, lai arī turpmāk tās strādātu kā pulkstenis. Labojam arī kātus, motorus u.c. makšķerēšanas inventāru.