trešdiena, 2019. gada 11. decembris

Iepazīstieties mazākās zivtiņas pasaulē - Paedocypris progenetica


Sumatras tropu purvājos  tika atklātas mazākās Zemes zivis. Tās izmērs nepārsniedz maza kukaiņa lielumu. Otrais pārsteidzošais fakts ir tas, ka zivis dzīvo ļoti skābā vidē. Tumšie purva ūdeņi, kur tika atrasti īpatņi, to skābumā ir 100 reizes augstāki nekā lietus ūdens. Un, ja rīt uz Zemes notiktu ekoloģiska katastrofa ar skābām lietām, šādas zivis izdzīvos un, iespējams, radīs jaunu dzīvību uz planētas.






"Šī ir viena no dīvainākajām zivīm, ko esmu redzējis visā savā karjerā," sacīja Ralfs Britzs, Lielbritānijas Dabas vēstures muzeja zoologs. Jauna zivju suga nosaukta par Paedocypris progenetica.  Atklātie pieaugušie eksemplāri sasniedz 8-9 mm garumu.



Vienas noķertās pieaugušās mātītes izmērs bija tikai 7,9 mm, kas lika domāt, ka atrastas mazākais zivis uz Zemes. Iepriekšējais niecības rekords ir 8 mm un pieder individuālam gobim vai bulītim, kurš dzīvo Klusā okeāna reģionā jeb precīzāk (Indo Pacific goby). Kopumā Sumatras zivīm izdevās pārspēt rekordu ar lielām pūlēm. Redziet, viena milimetra desmitdaļas atšķirība nav tik iespaidīga.
Kopā ar Indijas Klusā okeāna bullīti Sumatras Paedocypris progenetica ir ne tikai mazākās zivis pasaulē, bet kopumā vismazākais mugurkaulnieks uz mūsu planētas.
Tomēr straujās kūdras purvu izžūšanas dēļ Indonēzijā Paedocypris var izmirt, tādejādi neviens nevarēs iejaukties gobiju reģistros.

otrdiena, 2019. gada 3. decembris

Pasmaidiet...

Jebkura zivs vēlētos būt...

Svītrainā jeb tīģera bocija


Botia hymenophysa

Izplatība. Taizemes ūdenskrātuves, kā arī ir sastopamas uz Malakkas pussalas un Javas, Sumatras un Kalimantānas salas ūdenskrātuvēs.

Raksturojums. Zivtiņas sasniedz 30 cm garumu, taču akvārijos parasti sasniedz tikai 15 cm garumu. Mātīte ir ne vien pilnīgāka kā tēviņš, bet arī lielāka. Agresīvas zivtiņas, kas var sadzīvot tikai ar lielākiem eksemplāriem. Aktivizējas tuvojoties krēslai un nakts laikā. Labos apstākļos akvārijā dzīvo 8 gadus.
Barība. Pārtiek gan no sausās, gan dzīvās barības. Barību meklē grunts tuvumā, taču izbadējušās tās var barību meklēt arī ūdens vidējos slāņos.
Turēšanas apstākļi. Akvārijam jābūt vismaz 200 litriem, ar siekstām, akmeņiem, keramikas caurulēm un daudz sastādītiem ūdensaugiem, starp kuriem zivtiņas pavada lielāko dienas daļu, taču ir jāatstāj arī brīva vieta peldēšanai. Vēlam, lai būtu arī peldošie augi. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 24 – 27 ºC; dH ap 7º; pH 6,0 – 7,5.
Pavairošanas apstākļi. Bez hormonālām injekcijām nārsts akvārijos nenotiek. Mātīte iznērš vairākus tūkstošus ikriņu, pie ūdens T 28, ikriņi attīstās 18 h.

piektdiena, 2019. gada 22. novembris

Botia dario jeb Bengālijas bocija


Izplatība. Indijas ūdenskrātuvēs.

Raksturojums. Zivtiņas sasniedz 10 cm garumu, taču parasti sastopami 7 cm eksemplāri. Šīs ir miermīlīgas bara zivtiņas, kas uzturas galvenokārt grunts tuvumā, bet aktivizējas iestājoties krēslai.
Barība. Pārtiek gan no sausās, gan dzīvās barības. Labprāt ēd arī sabalansētās saldētās barības.
Turēšanas apstākļi. Akvārijam jābūt vismaz 100 litriem, ar siekstām un daudz sastādītiem ūdensaugiem, starp kuriem zivtiņas pavada lielāko dienas daļu, taču ir jāatstāj arī brīva vieta peldēšanai. Vēlam, lai būtu arī peldošie augi. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 22 – 32 ºC; dH ap 10º; pH 6,4 – 7,2. Apgaismojumam jābūt mērenam, košā apgaismojumā, zivtiņas visu laiku pavada slēptuvēs. Zivtiņas ļoti jūtīgas pret grunts piesārņojumiem un ķīmijas.
Pavairošanas apstākļi. Akvārijos nav nārstojušas.

trešdiena, 2019. gada 20. novembris

Botia jeb bocijas mūsu akvārijos



Tropiskā pīkstuļu dzimta, kas dzīvo dažādās Dienvidaustrumu Āzijas ūdenskrātuvēs. Turēšanas apstākļi nav sarežģīti, no citām pīkstuļu dzimtām atšķiras, ka ir kustīgas, bieži redzamas akvārija atklātajos iecirkņos, taču obligāti akvārijos jāiekārto slēptuves. Bocijas galvenokārt aktivizējas iestājoties krēslai, lai gan marmora bocija Botia lohachata aktīva ir arī dienas laikā.

Bocijām zem acīm ir mazi asi dzelonīši, kurus bieži vien pat ieraudzīt nevar. Dažas sugas (piemēram Botia daria, Botia geto u.c.) sajūtot briesmas zivtiņas ātri izplēš savus ērkšķus, pie tam tajā brīdi, kad tie izplešas zivtiņas rada specifisku skaņu. Skaņa ir tik spēcīga, ka atbaida lielas zivis, kas bocijas ierakstījušas savā ēdienkartē. Savas skaņas tā izraisa arī medījot, no zivtiņas radītām skaņām apdullinās mazās zivtiņas, tāpēc nedrīkst tās turēt akvārijos ar mazām zivtiņām, piemēram neoni aiziet bojā dažu stundu laikā. Kā bociju kaimiņi jāizvēlas tādas zivis, kurām ir lielas un izturīgas zvīņas, jo ar saviem ērkšķiem var traumēt zivju mīkstos audus.
Barot botijas ieteicams vakarā, neilgi pirms gaismas izslēgšanās. Bocijas ir ļoti rijīgas, sevišķi kad tās vēl ir jaunas. Paēdušām zivtiņām vēderiņš manāmi kļūst apaļāks. Ieteicams bocijām piedāvāt augu barību, jo savādi tās sāks apskrubināt augus. Bocijas apēd ne vien to barību, kas paredzēta viņām, bet arī to ko neapēd citas zivis jeb kas ēdināšanas reizē nokrīt uz gultnes, jo akvārijos, kuros ir dažādas zivis bocijas ir sanitāru lomā.
Bocijas ir kā dzīvi barometri, kas nekļūdīgi spēj noteikt atmosfēras spieda svārstības un paredzēt lietu. Dabā dzīvojošām bocijām nokrišņi nozīmē papildus barību, ko lietus ūdeņi ienes upē, tāpēc pirms lietus akvārijā dzīvojošās bocijas kļūst aktīvas un skrien pa akvāriju pat dienas laikā. Savās dzimtajās ūdenskrātuvēs parasti pirms lietus bocijas ir gatavojas nārstam, bet pēc lietus tām sākas nārsts, nēršot ikrus piemērotās vietās.
Akvārijos nārsto ļoti reti un informācijas par nārsta norisi nebrīvē praktiski nav pieejamas. Ir ziņas, ka dažu bociju tēviņi pirms nārsta kļūst košāki, tas izrok gruntī bedrīti, kuru apsargā, iedzinis tajā mātīti, sākas nārsta spēles. Pēc nārsta tēviņš izdzen mātīti un pats apsargā ikrus.
Nārsto zivtiņas nebrīvē ļoti negribīgi, bet iegūtos mazuļus ir viegli izaudzēt. Tie pārtiek no jebkuras barības, jau mēneša vecumā tie sasniedz 1 – 1,5 cm garumu. Ļoti bieži mazuļu krāsa krasi atšķiras no vecāku krāsas, bet zivī kļūstot pieaugošākām tās iegūst vecāku izskatu.

svētdiena, 2019. gada 17. novembris

Kukaiņu medības...

Ar čomiem Kasparu un uzticamo šnaucerpuiku Obsidiānu bijām kukaiņu medībās. Laiks super, komanda super, vienīgi loms nebija super, bet tas nu tā.




Parastā valisnerija (Vallisneria spiralis)

Izplatība. Šis valsinērijas veids ir plaši izplātīts tropos un subtropos. Ārējais izskats. Valsinērijām ir šauras, lentveidīgas, koši ...