Mana gailīšu audzētava

Nu ko? Šodien ir otrā diena, uzsāku projektiņu 8. janvārī, kā zivtiņas ir sadalījušās pa pāriem. Ir izveidojies viens stabils pāris un domāju, ka rīt būs novērojams nārsts. Pārējie vēl kautrējas.

Mana gailīšu audzētava

Šodien, savas zivis salaidu kopā... Divi gaiļi veido pāri, redzēs, vai pārējie arī vīs mīlas ligzdiņu. gaidām...

Mana gailīšu audzētava

Sveiki draugi! Vakar, 7. janvārī vienā no burkām parādījās infuzorija, tātad vienšūņi parādījās pēc 11 diennaktīm kopš burkas "ielādēšanas". Ir uzstādīti nārsta akvāriji un domāju, ka jau rīt, 9 janvārī likšu zivis nārstot, jo ir jau sagatavots ūdens, praktiski viss gatavs, lai zivtiņas varētu veiksmīgi nonārstot.

Vēsturisks foto

Štrunts par uzrakstu uz mājas, štrunts par šo vīru kautiņu, protams, štrunts arī par iespējams izdzerto alkohola daudzumu. Galvenais ir ķeselītes akvārija zivtiņu ķeršanai. Iespējams, šis uzņēmums ir no Maskavas Putnu tirgus.

Mana gailīšu audzētava

Joprojām, ar nepacietību gaidu brīdi, kad manās 3l burkās savairosies infuzorijas, tikko tās parādīsies uzreiz likšu vaisliniekus uz nārstu. "Ielādēju" burkas 2019. gada 27. decembrī.

Mana gailīšu audzētava.

Nolēmu izveidot zivju audzētavu. Manā darba vietā ir neliela platība kur to veiksmīgi varētu darīt. Sen jau vēlējos to izdarīt. Mana izvēle apstājās pie gailīšiem jeb cīnītājzivīm (betta splendens). Ir iegādātas dažas zivtiņas (5 tēviņi un 5 mātītes), kuras vēl neatklāšu. 

Šiem attēliem ir informatīvs raksturs.

Ir izraudzīti nārsta akvāriji, protams ir padomāts par barību gan vaisliniekiem, gan jaunajai paaudzei. Lūk, tikko zivtiņas sāks peldēt, tā jāsāk tās barot. Kā pirmā barība tām ir infuzorija. Vienā dienā “iedarbināju” divas 3l burkas ar šo mikroskopisko barību. Manuprāt, interesants šķiet fakts, ka vienā no burkas saturiem ir tējas krāsā, otrā saburbuļojies ūdens, kurā dzimst baktērijas, infuzoriju barība.

Nu ko, lai mums visiem kopā veicas

Laimīgu Jauno Gadu!!!

Iestājies Jauns gads un principā jau nekas nemainās. Mēs kļūstam vecāki, nobriedušāki un pavisam noteikti gudrāki. Ja tā godīgi, tad nedz Ziemassvētki, nedz Jaunais gads un pat ne Jāņi nav mani svētki. Agrāk bija. Atminos, kā omīte cepa pīrādziņus uz Ziemassvētkiem un gaidīja mūs, savus bērnus, mazbērnus un citus radus. Uz galda bija kartupeļi, štovēti kāposti un citas ēdamvielas, bet pie galda sēdēja radi un draugi. Toreiz jau svētkus svinēt nedrīkstēja, bet vienalga latviski runājošo ģimenēs visi pulcējās un dziedāja. Tagad viss ir beidzies, viena daļa radu šeit vairs nav, citiem ir pavisam citas intereses un dzīves vērtības, tie tikties vairs nevēlas, bet ir neliela radu grupiņa, kas parādās tikai bērēs. Žēl…

Atminos bērnībā jeb precīzāk pirms iesaukšanas armijā, mēs puikas sākām gatavoties Jāņu svinībām. Praktiski visu jūnija mēnesi tika krāta un slēpta malka. Mums jābūt lielākajam ugunskuram visā pļavā. Līgo naktī mums bija savi izlūki, kas gāja pa pļavu un skatījās, kuram lielāks un iespaidīgāks ugunskurs, tikko izlūks ziņoja ka pļavas tajā galā kādam ir lielāks, tā mēs puikas skrējām iekšā mežā un vācām malku. Pagāja gadi, tagad mani bērnības draugi, katrs dzīvo kaut kur citur. Sapulcināt vēl jau varētu, bet nedrīkst kurt ugunskurus pilsētas teritorijā, braukā pašvaldības policijas darbiniekiem un soda. Mums uz pļavas toreiz bija 86 (!!!) ugunskuri. Vieni lielāki, citi mazāki, bet bija ugunskuri.

Laimīgu visiem Jauno Gadu!!! 

P.S. Atvainojos, bet šoreiz šāds materiāls…