ceturtdiena, 2020. gada 6. februāris

Zemūdens restorāns Norvēģijā


Norvēģijā tiek būvēts īpašs restorāns Unde, kas pavisam drīz kļūs par pirmo zemūdens restorānu Eiropā. Ir oficiāli atvēris tiešsaistes rezervācijas, kas sākas 2019. gada aprīlī.

 Lai pilnībā izbaudītu sezonālo ēdienu maltīti, kas tiek pagatavota, ievērojot šefpavāra Nikolaja Ellitsgaarda īpašās prasmes, viesiem tiek ieteikts atvēlēt ēdienam vismaz  3,5 – 4  stundas. Tiem, kas vēlas būt pirmie, kas izbauda elpu aizraujošos skatus uz zemūdens jūras dibenā, vajadzētu pasteigties ar galdiņu rezervāciju, jo pieejamo datumu paliek arvien mazāk. Kad tas atvērsies, šī gada pavasarī, Unde kļūs par lielāko zemūdens restorānu pasaulē.


Restorānā ir trīs dažādi līmeņi. Augšējais līmenis ir ieeja un ģērbšanās zona, vidējais līmenis ir bārs ar šampanieti un zemākais līmenis ir restorāna zāle ar ietilpību līdz simts viesiem. No visiem galdiem paveras satriecošs skats uz jūras dzīvi. Apgaismojums ir uzstādīts gan restorāna iekšpusē, gan jūras gultnē, lai parādītu īpaši interesantu vakara un nakts ūdens dzīvi tuvumā. Under darbosies arī kā pētniecības centrs, kurā jūras biologi un citi pētnieki pētīs zemūdens savvaļas dzīvniekus.

otrdiena, 2020. gada 4. februāris

Nedaudz ironijas

Zivis nav ēdiens, zivis ir draugi. Jūs jau droši vien zināt, ka zivis manā dzīvē ieņem ļoti lielu nozīmi, bet te kāda zoss, kas sevi pārvērta par lielu zosi.



Interjers

Vēl dažas interjera bildes, ko var zināt, varbūt kaut kas kādam noder...😅😅😅





pirmdiena, 2020. gada 3. februāris

sestdiena, 2020. gada 1. februāris

Akvārijs nav konservu bundža, kurā zivis jāsaliek uz svara



-  Labdien. Man mirst zivis
-  Kādas zivis, kāds akvārijs, aprakstāt to?
-  Apaļais akvārijs, liels, apmēram 25 litri. Peldēja 3 sarkanas un 3 dzeltenas Āfrikas cihlīdas, palika tikai divas...
Foto no www.fedpress.ru
Bieži vien šādas runas nākas dzirdēt no mazāk pieredzējušiem akvāristiem, kuri stāsta par savu akvāriju un lūdz atbildēt uz jautājumu, par zivju bojā eju. Aprakstot akvāriju, aprakstot tajā mītošās zivis, nākas brīnīties, kā viņi tās iebāž 50 – 100 litrīgā akvārijā, pareizi būtu ja to skaitu un izmērus iebāztu 400 – 500 litrus lielā traukā.
Zivju blīvums akvārijā atkarīgs no vairākiem aspektiem, tādiem kā zivju izmērs un raksturs, no akvārija tilpums un forma, no tehnikas ar ko tas akvārijs ir aprīkots. Princips, jo vairāk, jo labāk šeit nederēs. Pārblīvēti akvāriji atgādina pārtikas veikala akvāriju, kurā tiek tirgotas dzīvās zivis.
Ja, piemēram, turat zivju bariņu, un uzmetot acis varat saskaitīt, tad labāk būs, ja tiks turēti nepāra skaitļa īpatņi. Ja akvārijā ir teritoriālas zivis, tad obligāti jāņem vērā, ka no savas teritorijas nelūgtie kaimiņi tiks izdzīti, līdz ar to jāņem vērā, ka arī tām, es domāju izdzītajām zivtiņām ir nepieciešama telpa peldēšanai. Dabā zivtiņa aizpeldēs tālu no kašķīgā kaimiņa, bet kur viņai peldēt akvārijā, nav kur un nākas paciest kašķīgo kaimiņu, nereti šādi kašķi beidzas arī letāli. Tiesa ir kāds interesants faktors, jo vairāk zivju, jo mazāka ir to agresivitāte, galvenais, lai zivju spēki būtu vienādi. Lielākā barā samazinās zivju augšanas ātrums, var pārtraukt nārstot, turklāt pārbārsti akvāriji var kļūt par iemeslu zivju saslimšanai, lielā barā parazītam vieglāk atrast upuri, pie kura pielipt, bet vēlāk jau savairoties un pārceļot pie citas zivs, šādi rodas slimības uzliesmojumi. Teritoriālajām cihlīdām zivju blīvums vienmēr būs mazāks nekā piemēram danio vai barbēm. Tāpat vēlams visas zivis ielaist akvārijā vienlaicīgi, zivtiņa, kura tiks ielaista vēlāk, cietīs apvainojumus gandrīz no visiem akvārija iemītniekiem, jo viņa (pret savu gribu) ir ielaista svešā teritorijā, ko vietējās zivis jau ir apradušas ar saviem kaimiņiem. Palielinot apjomu palielinās arī zivju ielaišanas blīvums, citiem vārdiem sakot, 200 litrīgā akvārijā iespējams ielaist vairāk zivju nekā 2 pa 100 litriem, es kā pamatu ņemu taisnstūra akvāriju, bez liektajiem stikliem vai daudzajām malām, tā teikt klasisko variantu. Akvāristam noteikti jāņem vērā, ka ir zivis, kuras ir kustīgākas par citām, šīm zivīm jānodrošina vieta peldēšanai.
Kad zivtiņas ir maziņas, tās iespējams turēt daudz, bet viņas tāpat kā viss dzīvais aug, akvāristam jāņem pieaugušas zivs izmērs uz akvārija tilpumu, lai vēlāk tām nekļūst par šauru, sākumā, iespējams, akvārijs izskatīsies pustukšs, bet toties vēlāk nebūs problēmas ar pārapdzīvotību.
Foto no manas privātās kolekcijas
Pastāv uzskats, ka 40 – 50 litrīgā akvārijā iespējams „iebāzt” zivis no aprēķina 5 cm 3 – 4 litri ūdens, bet 12 cm garai zivij nepieciešami jau 8 – 10 litri, pie tam daudz kas atkarīgs no ūdens filtrācijas, no augu daudzuma, kas ražo skābekli u.t.t.
Cilvēki cīnās par vietu zem saules, bet visi dzīvie organismi cīnās par skābekli. Jūs neesat spējīgs iedot katram cilvēkam sauli, bet jūsu varā ir izdarīt tā, lai jūsu pārraudzītajā ūdens valstībā būtu miers, mierīga visu iemītnieku pastāvēšana, lai katrai zivtiņai būtu sava vieta, lai būtu gaisma, lai būtu ēdiens un arī skābeklis.

Pasmaidi


Māte jautā : - “Ko teica tētis, kad tu salauzi viņa makšķeri?”
Dēls atbild : - ”Tu tiešam gribi dzirdēt tos visus lamu vārdus?”
Māte: - “Protams, ka nē”
Dēls : - “tad laikam viņš neko neteica”.

Parastā valisnerija (Vallisneria spiralis)

Izplatība. Šis valsinērijas veids ir plaši izplātīts tropos un subtropos. Ārējais izskats. Valsinērijām ir šauras, lentveidīgas, koši ...