Zvaigznes Rotiņā

Pirms 20 gadiem pametu Berga Bazāra makšķerēšanas veikalu un devos strādāt citur, pēc 20 gadiem manā veikalā Rotiņš būs tā veikala vadītāja Anžela un pārdevēja Kristīne, diemžēl Latvijas vecākais makšķerlietu tirgotājs Pēteris vai Sirmais darbu dēļ netiek. Par visu vairāk vēlāk... krūzīte ir leģendāra, saglabājusies no tiem laikiem. 

Pasmaidiet

Cilvēka stulbumam nav robežu

Pasmaidiet

Pie krieva pieiet amerikānis un jautā:
- Atvainojiet, bet man teica, ka krievi dzer vairāk par visiem citiem. Sakiet, vai jūs varat izdzert glāzi degvīna?
- Protams! Uzkožu sālītu gurķīti, un viss kārtībā!
- Bet trīs glāzes?
- Elementāri! Uzkožu trīs sālītus gurķīšus, un darīta lieta!
- Bet simt glāzes?
- Vai traks esi?! Tik daudz gurķu es nespēju apēst!!!

Kraukļi, kas zvejo

 

 

 Āzijas valstis, ir devuši Eiropas “makšķerniekiem” interesantu veidu, kā makšķerēt, izmantojot jūras kraukļus jeb kormorānus (Phalacrocorax carbo). Šādai “makšķerēšanai” ir vairāku tūkstošu gadu sena vēsture. Jūraskrauklis ir liels putns, kas dzīvo jūrās un ārēji atgādina zosi. Putnu var apmācīt, un viņš ir kvalificēts makšķernieks. Makšķerēšanas būtība ir tāda, ka putns paklausa saimniekam, putns noķer zivis, to neēd, bet gan nogādā to knābī  tieši sava saimnieka rokās. Gudrie ķīnieši savulaik iemācījās uzvilkt uz putna kakla gredzenu tā, lai putns varētu brīvi elpot un lidot, bet ēst varētu tikai mazas zivtiņas. Tāpēc īpašniekam lielie lomi garantēti un nevis tāpēc, ka putni jūtas savam saimniekam pateicību parādā. Eiropiešiem, kā minēts iepriekš, šo “makšķerēšanas” metodi no laivas aizņēmušies no ķīniešiem. Makšķernieki laivā gaida, līdz putns, kas piesiets pie garas virves, noķer ievērības cienīgu zivi. Kā pateicību jūras krauklis no saimnieka rokām saņem mazu cienastu, protams nelielu zivi. Bieži vien viņi zvejo, izmantojot jūras kraukļus arī naktī, jo tieši tumsā piesakās ievērojami zivju eksemplāri. Redzamības labad uz laivas novieto lampu. Starp citu, viduslaikos makšķerēšana ar jūras kraukļu palīdzību bija tikai karaļnama prioritāte. Monarhu galmā atradās īpaši cilvēki, kuri apmācīja jūraskraukļus, lai kalpotu savam virspavēlniekam. Un paši putni tika saukti par karaliskajiem jūras kraukļiem. Līdz 19. gadsimtam ziņas par putniem bija izplatījušās tālu. Nīderlandē viņi sāka nodarboties ar putnu audzināšanu un apmācību, kā arī to nogādāšanu dažādās Eiropas valstīs.

Akvārista pienākumi

Daudzi domā, ka lai nodarbotos ar akvāriju vajadzīgs daudz līdzekļu un laika, patiesībā, pilnīgi pietiek, ja savam lolojumam veltīsiet 30 minūtes diennaktī, galvenais ir akvāriju neielaist, interesēties par tur mītašajiem augiem, zivīm u.t.t. Neliels ieskats, kas jādara, katru diennakti, nedēļu, mēnesi un gadu.

Foto no mana privātā arhīva

Un tā:

Katru diennakti nepieciešams:

1. Vai ūdens ir caurspīdīgs un bez smaržas;

2. Temperatūras režīms;

3. Vai darbojas visas tehniskās ierīces, filtrs, sildītājs, apgaismojums

4. Noteikti jāuzmet skatiens akvārijā mītošajām zivīm, vai visas ir veselas, vai nav bijis kāds kautiņš un vai visas ir dzīvas. Beigtās zivis nekavējoties ne mirklis ir jāizņem no akvārija

5. Zivju barošana, jābaro ar kvalitatīvu un galvenais ar lai barība nenogulsnētos un nebojātu ūdeni.

Reizi nedēļā nepieciešams pārbaudīt vai veikt šādas darbības:

1. Attīrīt iekšējo mehānisko filtru, iespējams, tas jādara reizi divās nedēļas;

2. Noberzēt akvārija stiklu;

3. Pārbaudīt vai neveidojas akvārijā uz dekorācijā, augiem, stikliem vai tehnikas aļģes, vieglāk katru nedēļu pārbaudīt nekā vēlāk cīnīties ar tām;

4. Izvākt augu atmirušas lapas;

5. Nomainīt 20 – 30% ūdens;

6. Notīrīt stiklus no ārpuses;

7. Ja nepieciešams veikt augu mēslošanu.

 Katru mēnesi akvārijā jāveic šādas darbības:

1. Ja tiek lietots pārbaudīt CO2 iekārtu, ja tiek izmantots cukurs un raugs, tad iespējams jāveic sastāvdaļu nomaiņa;

2. Attīrīt grunti, veicot tā sifonēšanu, iespējams, šī procedūra jāveic biežāk, lai neveidojas gruntī gāzes, sevišķi, ja tiek izmantota ļoti smalka grunts.

3. Jāapgriež augi, piemēram, valsinērijas, raglapes un citi.

Reizi 3 mēnešos nepieciešams:

1.Pārbaudīt bioloģisko filtru

2 Pārbaudīt to augu stāvokli, kas aug podiņos, iespējams, nepieciešams papildināt mēslojumu.

Reizi 6 – 10 mēnešos, sākt domāt par lampu nomaiņu, nav ieteicams visas lampas mainīt vienā dienā, ieteicams šo procedūru veikt 2 mēnešu laikā;

Reizi gadā papildināt CO2 gāzi, ja tiek izmantoti baloni.

Danio dzīves stāsts

Pasaulē pastāv apmēram 45 danio veidi, kuri atrodami  Dienvidu Austrumu Āzijā, Ziemeļaustrumu Ķīnā un Bangladešā. Pats vārds danio ir cēlies no bengāliešu vārda „dhani”, ko tulkot varētu, kā „uz rīsa lauka”, šoreiz ieskatīsimies danio rerio dzīves stāstā, kas Latvijā ir populārākais no visiem citiem danio veidiem. To latīniskais nosaukumus ir Brachydanio rerio. Šīs mazās un dzīves priecīgās zivtiņas brīvā dabā ir meklējamas Indijas Austrumos un Bangladešā. Eiropā tās tika ievestas tikai XX gadsimta sākumā. Visticamāk, ka tās vispirms tika ievestas Vācijā, bet ir ziņas, ka vispirms tās nokļuvušas Krievijā un tikai pēc tam tās tika piegādātas arī citām lielākajām Eiropas pilsētām.

foto no http://www.noldus.com

Ārējais izskats. Danio ir šaurs un apmēram 4 – 4,5 cm garš ķermenis. Galva, salīdzinot ar spurām, ir neliela. Muguras un anālā spura ir novirzītas uz aizmuguri. Zvīņas ir mazas. Mutes kaktiņos ir manāmi divi mazi ūsiņu pārīši.

Tām piemīt vienkāršs, bet pievilcīgs krāsojums. Uz ķermeņa gaiši pelēkā fona izdalās melnzilas joslas, tās stiepjas no galvas, skarot astes spuru un anālo spuru. Tēviņi slaidāki un nedaudz mazāki par mātītēm. Tēviņiem ir spilgtāka krāsa un uz anālās spuras ir no 1 – 2 svītrām vairāk nekā mātītēm.

Turēšana. Danio Rerio ir pieticīgas zivtiņas, kas vislabāk jūtas barā. Tās var dzīvot pat nelielā akvārijā, tomēr labāk turēt plašā un apmēram 40 – 50 cm garā akvārijā. Akvāriju ir nepieciešams nosegt, jo zivtiņas mēdz izlēkt no ūdens. Arī pret ūdens sastāvu šīs zivtiņas nav prasīgas, tomēr ūdenim jābūt svaigam. Zivju turēšanai nepieciešamā neitrāla ūdens reakcija pH – 7,0, temperatūrai jābūt +18 – 30 °C, tās pat pacieš temperatūras pazemināšanos līdz +15 °C, tomēr vislabāk jūtas, ja ūdens ir +22 – 24 °C silts.

Akvārija stūros ir jābūt augiem, tādiem, kā valsinērija, kabomba un citi. Akvārija vidusdaļā ir jāatstāj brīva vieta peldēšanai, kā arī zivju barošanai. Citi autori iesaka, lai akvāriju nedaudz apspīdētu saule, jo šādi zivtiņu krāsa ir daudz pievilcīgāka.

Barojas šīs zivtiņas ar jebkura veida dzīvo barību, kā arī ar dažādu veidu sausajām un mākslīgajām barībām, kuras tās ķer ūdens vidējos un augšējos slāņos.

foto no www.biol.unt.edu

Pavairošana. Dzimumgatavību Danio Rerio sasniedz 3,5 – 6 mēnešu vecumā, atkarībā no tā cik pilnvērtīgi tās barotas. Šīs zivtiņas ir vienkārši arī pavairot, turklāt jebkurā gada laikā. Tēviņus un mātītes uz dažām dienām atdala dažādos akvārijos, ieteicams, lai akvārijā būtu vismaz 15 – 20 litru ūdens, bet temperatūra 24 – 26°C robežās, turklāt svarīgi ir tos kārtīgi barot ar sīkiem trīsuļodu kāpuriem un dafnijām. Tēviņus ieteicams turēt akvārijā, kura temperatūra ir 2 – 3 grādus augstāka, nekā kopējā akvārijā. Kad tēviņi sāk dzenāt viens otru, cīnīties savā starpā un izplest spuras, viņi ir gatavi nārstam. Mātītes gatavību nārstam iespējams noteikt pēc vēdera. Mātītēm, kurām ir nobrieduši ikriņi, vēders ir kļuvis resnāks ne vien tā priekšējā daļā, bet arī aizmugurējā, pie anālās spuras daļas. Nārstam var nodalīt pāri, tomēr labāk vienu mātīti un divus tēviņus.

Par nārsta vietu ieteicams izmantot mazus un garus akvārijus, kuru tilpums ir apmēram 5 – 12 litri, ūdens augstumam jābūt apmēram 15 cm.

Uz gultnes novieto nārsta režģi (tīkls, caur kuru izkrīt ikriņi), kā arī ieliek dažus sīklapainus augus. Nārsta akvārijā ūdeni iepilda no tīra akvārija, turklāt svarīgi, lai ūdens tiktu filtrēts. Var protams ieliet arī svaigu, bet nostādinātu ūdeni. Ūdens cietumam lielas nozīmes nav, aptuveni pH 7,0, bet temperatūrai jābūt +23 – 26°C, noteikti ir nepieciešama ūdens airācija.

Vaisliniekus (2 – 3 tēviņus un vienu mātīti) nārsta vietā ievieto vakarā, nodzēš gaismu un ieslēdz sildītāju, lai līdz rītam temperatūra būtu pacēlusies par 3 – 6 C. Ūdens temperatūrai ir jābūt +25°C, lai gan daudzi akvāristi uzskata, ka danio var nārstot pat pie zemas + 17°C temperatūras. Pa nakti zivtiņas pierod pie jaunās mājvietas, un nārsts parasti sākas no rīta, kad akvārijā sāk parādīties gaisma un augi sāk “ražot” skābekli.

Zivtiņas šaudās pa akvāriju. Tēviņi nepārtraukti seko mātītei un cenšas iesist tai pa vēderu. Drīz vien mātīte nogurst un nokļūst tēviņu “apskāvienos”, tēviņi ar veiklām kustībām no mātītes izsit ikrus, kurus pēc tam nekavējoties aplaista ar pieņiem. Ikru nēršana vai precīzāk ikru izsišana notiek ar nelieliem pārtraukumiem, kas ilgt apmēram piecas minūtes. Parasti nārsts ilgst apmēram stundu. Iznērsto ikru skaits ir atkarīgs no mātītes izmēriem un gatavības nārstam, parasti to skats svārstās no 50 – 400 ikriņiem.

Uzreiz pēc nārsta vaislinieki no akvārija ir jāizņem, jo vaislinieki ikrus labprāt apēd. Pēc vienas vai divām nedēļām nārsts ir jāatkārto, jo savādāk nākamie ikriņi mātītes vēderā pārgatavosies un tad mazuļi neizšķilsies, ir pat dzirdēti gadījumi, ka mātītes atsakās nērst ikrus. Viena mātīte pēc kārtas var nārstot 5 – 6 reizes.

Kāpuriņi izšķiļas pēc 36 - 48 stundām. Pirmās 2 – 3 diennaktis mazuļi karājas pie augu lapām vai pie stikla, pēc tam tikai sāk peldēt un baroties. Par starta barību noteikti ir jāuzskata infuzorijas vai cieti vārītas olas dzeltenums. Pēc dažām dienām mazuļus var pārvietot uz lielāku akvāriju un piedāvāt mazajām zivtiņām “dīķu putekļus”. Mazuļi aug ātri, to krāsas parādās apmēram pēc mēneša, bet dzimumgatavību tie sasniedz 3 – 4 mēnešos, ja mazuļi ir auguši pie zemas ūdens temperatūras, tad to attīstība var ieilgt.

Labus pēcnācējus var iegūt gan no vairākiem vaisliniekiem, gan arī no viena pāra, tiesa gan šādā gadījumā apaugļoto ikriņu būs krietni vien mazāk.

Bieži vien uz nārstu noliktā mātīte ielien starp ūdensaugiem un nemaz nereaģē uz tēviņa aplidošanu. Tas liecina par to ka ikri vēl nav nobrieduši vai arī tie ir pārgatavojušies. Jebkurā gadījumā vaislinieki ir jāatstāj nārsta akvārijā uz dažām dienām un kārtīgi jābaro. Ja arī pēc tam nārsts nav sācies un mātītes vēders nav ļoti liels, viņš no akvārija ir jāizņem uz pāris dienām un atkal kārtīgi jābaro.

Savukārt ir gadījumi, kad bez cilvēka uzmanīgas iejaukšanās iztikt nevar. Mātītei ar lielu vēderu, kas atsakās nārstot, ir jāpalīdz. Vispirms vaisliniece ir jānoķer, tad jāietin mitrā lupatiņā un viegli jāsaspiež turot to starp lielo un rādītājpirkstu un jāizspiež ikri. Ja operācija ir noritējusi uzmanīgi, bez steigas, tad pēc 4 – 5 dienām tā atkal varēs dot pēcnācējus.

Kad guļ akvārija zivtiņas un vai vispār tās guļ

Iekārtojot akvāriju un iegādājoties akvārija zivis, daudziem zivju īpašniekiem rodas jautājums - vai viņu mājdzīvnieki guļ? Protams, zivīm, tāpat kā visām dzīvām lietām uz Zemes, ir nepieciešams miegs. Tomēr šis process ar zivīm notiek tikai tām īpašā veidā.

Zivju miega īpatnības

Zivju miegs fizioloģiskā līmenī ievērojami atšķiras no cilvēka miega. Galvenās funkcijas ir: smadzeņu darbība pirms aizmigšanas un pēc tā neatšķiras;

• zivīm nav acu plakstiņu, tāpēc viņu acis vienmēr ir atvērtas;

• zivs smadzenes miega laikā neatdalās no realitātes, šī īpatnība palīdz tām novērst plēsīgo sugu uzbrukumus;

• miega laikā viņi spēj uztvert temperatūras izmaiņas un citu tuvumā esošo īpatņu kustības.

Iznāk, ka zivis nespēj iekrist dziļā miegā, kas ļauj kaut kā izsekot visam apkārt notiekošajam. Miega laiks un ilgums ir atkarīgs no sugas.

Kā atpazīt guļošās zivis

Ir diezgan grūti saprast, kad akvārija zivis atrodas miega stāvoklī, jo viņu acis taču vienmēr ir atvērtas. Kopumā šis process izskatās tā, it kā īpatnis ūdenī vienkārši nedaudz šūpojas. Bet ir arī citas pazīmes, pēc kurām jūs varat noteikt, ka zivs guļ:

Īpatnis ilgstoši nepārvietojas un atrodas tuvu akvārija gruntij.

Peld pa straumi, patstāvīgi pieskaroties ūdensaugiem.

Atrodas atsevišķi no citiem akvārija iemītniekiem.

Guļ uz sāniem vai vēdera uz zemes.

Dažādas zivis guļ dažādi, jo ļoti svarīga loma ir zivs peldpūslim. Zivis var gulēt pat “karājoties gaisā”, savukārt zivis kurām nav peldpūšļa vai tas ir slikti attīstīts, piemēram dažādi sami un bocijas guļ uz grunts. Vēl jau zivis iedalās dažādos paveids, piemēram nakts zivis iziet medībās, kad citas zivju sugas jau guļ. Iekārtojot akvāriju šis ir jāņem vērā. Zivīm, kurām ir peldpūslis aizmigt var “karājoties gaisā”. Eksperti neiesaka abas sugas turēt vienā akvārijā, jo tas var nelabvēlīgi ietekmēt to attīstību un miegu.

Iecienītākās gulēšanas vietas

Akvārija gultne tiek uzskatīta par iecienītāko zivju atpūtas vietu. Tomēr šis pieņēmums nav pilnīga taisnība. Miega laikā dažādi īpatņi izvēlas savam tipam piemērotas vietas. Tie ietver:

ūdens vidējie slāņi, kurā zivtiņa ir “pakārusies”;

netālu no vai uz grunts, lai jūs varētu apgulties uz vēdera vai sāniem;

starp ūdensaugiem vai citām akvārija dekorācijām.

Ir vērts atzīmēt, ka, lai aizmigtu, zivīm patīk izvēlēties noslēgtas vietas, kur neviens viņas netraucēs. Lai redzētu, kā īpatnis guļ, jūs varat izveidot speciālu nakts apgaismojumu, kas ieslēdzas tikai naktī. Šādu apgaismojumu sauc par mēness gaismu, tie ir gatavoti no ziliem LEDiem, bet pateicoties šim apgaismojumam, bez stresa zivtiņām var sekot kur un kādā stāvoklī tās atrodas un kur atpūšas. Zivis zilo gaismu uzņem mierīgi.

Miega process zivīm ir diezgan interesanta parādība. Lai izpētītu viņu uzvedību, ir pietiekami izprast viņu fizioloģiskās īpašības un nedaudz novērot. Galvenais ir radīt ērtus apstākļus akvārija iemītniekiem, pateicoties kuriem viņi var dzīvot ilgāk.