Kā vasarā atvēsināt akvāriju?

Karstajos vasaras mēnešos dažkārt pastāv akvārija ūdens pārkaršanas problēma sakarā ar gaisa temperatūras paaugstināšanos telpā, kur atrodas akvārijs. Piemēram, bieži tas notiek saulainās un slikti vēdināmās telpā. Nolēmu aprakstīt vairākus efektīvus un vienlīdz arī lētus veidus, kā atdzesēt akvārija ūdeni, neizmantojot dārgas iekārtas.

1. Izmantojot ledu vai aukstuma elementus

Vienkāršākais un efektīvākais veids ir pievienot ledus kubiņus no saldētavas akvārijā. Temperatūras pazemināšana notiek pakāpeniski, kad tā kūst, bez krasas temperatūras maiņas.

Tomēr šim variantam ir daži būtiski trūkumi. Pirmkārt, tas dod tikai īslaicīgu ūdens pazemināšanas efektu. Otrkārt, ledus var saturēt piesārņotājvielas kas var būt bīstamas vielas. Ledum kūstot tās nokļūst akvārijā. Turklāt, ja izmantosit šo procesu, tad pastāv liels risks ietekmēt pH un dGH parametrus. Protams, ja ledu sagatavojiet pats, zinot savus ūdens parametrus un saldējot tos tīrā pārtikas plēvē vai maisiņā, tad šī problēma atkrīt pati no sevis. 

Daudz drošāki ir tā saucamie aukstuma elementi, kop izmantojam pārnēsājamos ledusskapjos vai termosomās. Peldot akvārija virspusē tie neizskatās estētiski, toties pasargā akvāriju no kaitīgu vielu nonākšanas akvārijā un kad šie elementi savu aukstumu atdos var saldēt atkal un atkal. Sevišķi noderīgi šie elementi ir nelielos līdz 100 litriem akvārijos, jo lielos akvārijos no viņiem nebūs pārāk lielas jēgas.

2. Siltā ūdens nomaiņa uz vēsāku

Tāpat kā ledus izmantošanas gadījumā efekts tiek sasniegts salīdzinoši ātri, bet tas nav ilgstošs. Šīs metodes galvenā priekšrocība ir tā, ka pat lielos akvārijus ūdeni var atdzesēt.

Pievienotajam ūdenim jābūt ar līdzīgu ķīmisko sastāvu, un tai nevajadzētu izmantot pārāk aukstu, jo zivīm var rasties temperatūras šoks. Ir vērts atcerēties, ka daudzām tropu zivīm pēkšņas temperatūras izmaiņas vairāk nekā 5 °C ir bīstamas veselībai, un dažas sugas ir jutīgas pret pat 2 °C izmaiņām.

3. Istabas atdzesēšana

Viss ir ļoti vienkārši, ja telpā ir kondicionieris, tad tas gluži vienkārši ir jāizmanto un jāatceras, ka vēsā gaisa strūkla nedrīkst būt pavērsta uz akvāriju.

4. Ventilatori un dažādi kuleri

Šī metode balstās uz tā saucamo iztvaikošanas dzesēšanu. Ja jūs nepārtraukti pūtīsiet uz ūdens virsmu, tad attiecīgi ūdens temperatūra kļūs zemāka par apkārtējās vides temperatūru.

Lai atdzesētu akvāriju, varat izmantot speciālus miniatūrus dzesētājus, kurus attiecīgi nostiprina uz akvārija malām pie sānu stikla. Atkarībā no akvārija tilpuma, virsmas laukuma un izmēra ir iespējams pazemināt ūdens temperatūru līdz 4 – 5 °C. Vairumā gadījumu tas ir pietiekami.

Ja nav speciālā akvārijam domātā kulera, varat ievietot parasto iekštelpu ventilatoru.

Efektīvi, ja atvērtos akvārijos jeb bez vāka pievienot spēcīgu ūdens airāciju, lai izveidotu spēcīgu  ūdens virsmas kustību.

Kā trūkumu vēlos atzīmēt ātru ūdens iztvaikošana, bet labot var attiecīgi pielejot aukstu ūdeni.

5. Samazināt apgaismojumu

Aktuāli slēgtajos akvārijos, kur apgaismojumā tiek izmantotas luminiscējošās un metāla halogenīdu lampas. Sevišķi šie lukturu veidi, ja tie ir tuvu virsmai, izdala daudz siltuma, tādējādi sasildot ūdeni. Ziemas mēnešos tas var būt noderīgs, bet vasarā tas var izraisīt pārkaršanu.

Samaziniet lampu skaitu vai aizstājiet tās ar mazāk karsējošām lampām, tomēr atcerieties ka šādas maiņas negatīvi ietekmēt akvārija augus.

 

Bijušie kolēģi Rotiņā

Tas nu ir noticis, ap pulksten 11 atbrauca Kristīne ar vīru, bet Anželai kā jau ierasts, man vajadzēja braukt pakaļ. Viņa šo rajonu pazīstot slikti, bet štrunts par to, galvenais, ka māte (mēs viņu tā saucām) ir rajonā.

Tikšanās bija ļoti sirsnīga, atcerējāmies kā tas bija toreiz, kā strādājām un kā arī atpūtāmies. Jā, jaunība, toreiz šķita, ka mums pieder visa pasaule, makšķerēšanas jomā jau nu noteikti. Visi tagadējie grandi staigāja klusi, klusi un baidījās iepīkstēties. Šodien viss ir mainījies, katram kurš atver durvis ir jādod atlaide, tas jau nekas, ka uzcenojums ir mazāks kā lielveikalos... Nja, sarunājām, ka noteikti vēl satiksimies tikai mierīgākos apstākļos, kādā viesu namā ar pirtiņu. 

Zvaigznes Rotiņā

Pirms 20 gadiem pametu Berga Bazāra makšķerēšanas veikalu un devos strādāt citur, pēc 20 gadiem manā veikalā Rotiņš būs tā veikala vadītāja Anžela un pārdevēja Kristīne, diemžēl Latvijas vecākais makšķerlietu tirgotājs Pēteris vai Sirmais darbu dēļ netiek. Par visu vairāk vēlāk... krūzīte ir leģendāra, saglabājusies no tiem laikiem. 

Pasmaidiet

Cilvēka stulbumam nav robežu

Pasmaidiet

Pie krieva pieiet amerikānis un jautā:
- Atvainojiet, bet man teica, ka krievi dzer vairāk par visiem citiem. Sakiet, vai jūs varat izdzert glāzi degvīna?
- Protams! Uzkožu sālītu gurķīti, un viss kārtībā!
- Bet trīs glāzes?
- Elementāri! Uzkožu trīs sālītus gurķīšus, un darīta lieta!
- Bet simt glāzes?
- Vai traks esi?! Tik daudz gurķu es nespēju apēst!!!

Kraukļi, kas zvejo

 

 

 Āzijas valstis, ir devuši Eiropas “makšķerniekiem” interesantu veidu, kā makšķerēt, izmantojot jūras kraukļus jeb kormorānus (Phalacrocorax carbo). Šādai “makšķerēšanai” ir vairāku tūkstošu gadu sena vēsture. Jūraskrauklis ir liels putns, kas dzīvo jūrās un ārēji atgādina zosi. Putnu var apmācīt, un viņš ir kvalificēts makšķernieks. Makšķerēšanas būtība ir tāda, ka putns paklausa saimniekam, putns noķer zivis, to neēd, bet gan nogādā to knābī  tieši sava saimnieka rokās. Gudrie ķīnieši savulaik iemācījās uzvilkt uz putna kakla gredzenu tā, lai putns varētu brīvi elpot un lidot, bet ēst varētu tikai mazas zivtiņas. Tāpēc īpašniekam lielie lomi garantēti un nevis tāpēc, ka putni jūtas savam saimniekam pateicību parādā. Eiropiešiem, kā minēts iepriekš, šo “makšķerēšanas” metodi no laivas aizņēmušies no ķīniešiem. Makšķernieki laivā gaida, līdz putns, kas piesiets pie garas virves, noķer ievērības cienīgu zivi. Kā pateicību jūras krauklis no saimnieka rokām saņem mazu cienastu, protams nelielu zivi. Bieži vien viņi zvejo, izmantojot jūras kraukļus arī naktī, jo tieši tumsā piesakās ievērojami zivju eksemplāri. Redzamības labad uz laivas novieto lampu. Starp citu, viduslaikos makšķerēšana ar jūras kraukļu palīdzību bija tikai karaļnama prioritāte. Monarhu galmā atradās īpaši cilvēki, kuri apmācīja jūraskraukļus, lai kalpotu savam virspavēlniekam. Un paši putni tika saukti par karaliskajiem jūras kraukļiem. Līdz 19. gadsimtam ziņas par putniem bija izplatījušās tālu. Nīderlandē viņi sāka nodarboties ar putnu audzināšanu un apmācību, kā arī to nogādāšanu dažādās Eiropas valstīs.

Akvārista pienākumi

Daudzi domā, ka lai nodarbotos ar akvāriju vajadzīgs daudz līdzekļu un laika, patiesībā, pilnīgi pietiek, ja savam lolojumam veltīsiet 30 minūtes diennaktī, galvenais ir akvāriju neielaist, interesēties par tur mītašajiem augiem, zivīm u.t.t. Neliels ieskats, kas jādara, katru diennakti, nedēļu, mēnesi un gadu.

Foto no mana privātā arhīva

Un tā:

Katru diennakti nepieciešams:

1. Vai ūdens ir caurspīdīgs un bez smaržas;

2. Temperatūras režīms;

3. Vai darbojas visas tehniskās ierīces, filtrs, sildītājs, apgaismojums

4. Noteikti jāuzmet skatiens akvārijā mītošajām zivīm, vai visas ir veselas, vai nav bijis kāds kautiņš un vai visas ir dzīvas. Beigtās zivis nekavējoties ne mirklis ir jāizņem no akvārija

5. Zivju barošana, jābaro ar kvalitatīvu un galvenais ar lai barība nenogulsnētos un nebojātu ūdeni.

Reizi nedēļā nepieciešams pārbaudīt vai veikt šādas darbības:

1. Attīrīt iekšējo mehānisko filtru, iespējams, tas jādara reizi divās nedēļas;

2. Noberzēt akvārija stiklu;

3. Pārbaudīt vai neveidojas akvārijā uz dekorācijā, augiem, stikliem vai tehnikas aļģes, vieglāk katru nedēļu pārbaudīt nekā vēlāk cīnīties ar tām;

4. Izvākt augu atmirušas lapas;

5. Nomainīt 20 – 30% ūdens;

6. Notīrīt stiklus no ārpuses;

7. Ja nepieciešams veikt augu mēslošanu.

 Katru mēnesi akvārijā jāveic šādas darbības:

1. Ja tiek lietots pārbaudīt CO2 iekārtu, ja tiek izmantots cukurs un raugs, tad iespējams jāveic sastāvdaļu nomaiņa;

2. Attīrīt grunti, veicot tā sifonēšanu, iespējams, šī procedūra jāveic biežāk, lai neveidojas gruntī gāzes, sevišķi, ja tiek izmantota ļoti smalka grunts.

3. Jāapgriež augi, piemēram, valsinērijas, raglapes un citi.

Reizi 3 mēnešos nepieciešams:

1.Pārbaudīt bioloģisko filtru

2 Pārbaudīt to augu stāvokli, kas aug podiņos, iespējams, nepieciešams papildināt mēslojumu.

Reizi 6 – 10 mēnešos, sākt domāt par lampu nomaiņu, nav ieteicams visas lampas mainīt vienā dienā, ieteicams šo procedūru veikt 2 mēnešu laikā;

Reizi gadā papildināt CO2 gāzi, ja tiek izmantoti baloni.