Populārākie samiņi no Coridoras dzimtas

Manuprāt lielisks video tiem, kas tur savos akvārijos Coridoras dzimtas samiņus

Par sapaliem viss it kā zināms, bet vienalga noslēpumu pilns (4. daļa)

   Barība. Tā ēdienkarte ir ļoti plaša, to varētu uzskatīt par visēdāju, jo labprāt sapali nobauda gan dažādus kukainīšus, gan augu barību, gan arī sīkās zivtiņas un pat mazās pelītes. Par plēsoņu sapali kļūst sasniedzot apmēram 800 gramu svaru. Pavasaros par galveno sapalu barību tiek uzskatīti kukaiņi, vaboles, nedaudz vēlāk arī sienāži. Vasarā par galveno barību tiek uzskatīti gan lielie, gan mazie vēži. Iestājoties rudenim sapali pārtiek galvenokārt no sīkajām vardītēm un mazajām zivtiņām, pārsvarā grunduļiem, dažkārt sapali – vienaudži sarīko īstas medības, nu gluži kā asari, un grunduļu rindas pamatīgi tiek izretinātas. Kļūstot vēsākam laikam, kad nemitīgi līst vēsais rudens lietus sapali pamet savus vasaras mājokļus un dodas uz dziļākām vietām, interesi par barību izrāda tikai siltajās dienās, oktobra beigās vai novembra sākumā tie ieguļas bedrēs un nekādu interesi par apkārt notiekošo vai ēsmu neizrāda. Visu ziemu tie ir miegainā stāvoklī, lai gan ir izņēmumi, kad siltās ziemas dienās sapali sajūt izsalkumu un metas uz ēsmu gluži tāpat kā rijīgie asari. 

Interesanti ir noraudzīties sapalu bariņā, kas peld pret straumi ar vaļēju muti, tie apēd visu, kas trāpās tiem ceļā un piesaista to uzmanību, lielie sapali ir uzmanīgāki, bet ieraudzījuši, ka mazie sarīkojuši “tusiņu” padzen tos un paši mielojās. Esmu ievērojis, ka sapali peld un ķer tikai to barību, kas ir iekritusi krasta tuvumā, tie kukainīši, kas peld pa upes vidu bieži vien paliek bez vēlamās to uzmanības, dažkārt pat ieraudzījuši ko aizdomīgu tie pagriež muguru vai ienirst dziļāk. Reti, bet esmu redzējis, kā sapali pat izlec no ūdens lai parādītu man savu spēcīgo augumu un sakot: “Es tevi redzu, pamēģini noķert mani”.

Runājot par ēsmām jāpiebilst, ka sapali nepazīstamas ēsmas ņem ļoti nelabprāt, vislabāk noteikt ko tie šodien vēlas ir uzšķērst pirmo noķerto zivi un aplūkot ar ko tā mielojusies. 

Par sapaliem viss it kā zināms, bet vienalga noslēpumu pilns (3. daļa)

 

Uzturēšanās vietas. Iznērsuši ikrus sapali sadalās nelielos bariņos, bet paši lielāki aizpeld lepnā vientulībā, vēl apmēram nedēļu pēc nārsta tie ir mazkustīgi un guļ ūdenskrātuves dziļākajās vietās. Pēc tam tie pamet dziļumu un sāk intensīvi baroties, tas notiek parasti aprīļa beigās. Sevišķi aktīvi tie ir skaidrās dienās. Siltās un saulainās dienās sapali mīl plunčāties ūdens virsējos slāņos, savukārt iestājoties vēsam laikam tie dodas uz dziļākām vietām. Arī siltās naktīs sapali ir kustībā, lai gan netiek uzskatīti par nakts zivīm. 

Sapaliem patīk vasarā, lielā vējā uzturēties ūdens virsējos slāņos, jo tieši šādā laikā tiem tārpiņi un dažādi kukainīši bezmaz paši iepeld mutē. Ir novērots, ka tie kļūst aktīvi īsi pirms negaisa, bet tikko kā sākas zibens, pērkons un spēcīgs lietus, tā sapali dodas dziļumos. Pēc lietus labākie sapalu lomi gaidāmi pie nelieliem strautiņiem, pa kuriem lietus ūdeņi nes no kokiem sakritušos barību (kukainīšus, tārpiņus).

Sapali tiek uzskatīti par ļoti uzmanīgām zivīm, tikko, kā viņš krastā ierauga aizdomīgu siluetu (piemēram, cilvēka), tā viņš pagriezīs tam muguru un barībai nepievērsīs nekādu uzmanību, lai arī kādu delikatesi tas viņam piedāvās.

Par sapaliem viss it kā zināms, bet vienalga noslēpumu pilns (Tas ir interesanti)

 

Sapaliem nav kuņģis. Man šķiet interesants fakts, ka šai karpu dzimtas zivij nav kuņģis. Jāņem vērā, uztura paradumi un barība. Sapali galvenokārt pārtiek no augu valsts barības, kā arī pavisam nelieliem kukainīšiem jeb mušiņām, jau par lielāku ēsmu sapali interesi izrāda ļoti reti. Šī iemesla dēļ karpu dzimtas plēsīgās zivis ķer salīdzinoši mazus jeb nelielus medījumus, jo bez kuņģa nav iespējams lielu barību norīt un sagremot.

Par sapaliem viss it kā zināms, bet vienalga noslēpumu pilns (2. daļa)

 

Nārsts. Jau februārī, ar pirmajām siltajām dienām sapali pamet savus ziemas mājokļus un sāk izrādīt interesi par barību.

Pavasara migrācijas laikā sapali sāk veidot barus. Šādos baros pulcējas apmēram viena vecuma zivis, pēc ihtiologu domām šie bari nekad neesot tik lieli kā piemēram raudām.

Nārstot sapali sāk sasniedzot 3 gadu vecumu, kad zivis ir apmēram 200 gramus smagas, ļoti daudz kas ir atkarīgs no barības daudzuma ūdenskrātuvē. Vispirms nārstot sāk lielās zivis. Parasti nārsts ir novērojams marta beigās vai aprīļa sākumā, ļoti daudz kas ir atkarīgs no laika apstākļiem. Pieredzējuši makšķernieki un dabas draugi apgalvo, ka sapali nārsto 7 – 10 dienas pēc ālantiem, kad upes jau ir iegājušas atpakaļ savos krastos un ūdens sāk noskaidroties. Tie nērš ikrus strauju upju sēkļos, kur ir akmeņaina gultne.

Sapalu ikriņi ir oranžā krāsā, ar ko tie atšķiras no citām karpu dzimtas zivīm, un ir ļoti sīki. Apmēram 600 gramus smags sapals spēj iznērst 100 tūkstošus ikru, tāpēc ihtiologi domā, ka lielie sapalu eksemplāri spējot iznērst pat miljons ikriņu.

Droši vien daudziem no jums uzreiz ir jautājums, ja jau viena zivtiņa spēj iznērst tādu skaitu ikriņu, tad kāpēc sapalu ir tik maz? Tas ir tāpēc, ka lielu daļu ikriņus neapaugļotus aiznes straume, bet lielu daļu apaugļotos ikrus apēd citas zivis.

Sapalu nārsts ilgst vairākas stundas.

Labvēlīgos apstākļos sapali aug ļoti ātri, augustā tie sasniedz 9 cm garumu, bet septembrī jau 13 – 15 cm, pēc gada tie jau ir pieņēmušies svarā un sver 200 – 400 gramus.

Par sapaliem viss it kā zināms, bet vienalga noslēpumu pilns (2b. daļa)

Vēl kāds sapalu nārstu video dancis.

Par sapaliem viss it kā zināms, bet vienalga noslēpumu pilns (2a. daļa)

Internetā atrasts video, kurā redzams, kā nārsto sapali.