Es bieži vien esmu
apbrīnojis cilvēkus, kas vēlas savos nelielajos mājas akvārijos tur “sarežģītas”
zivis. Savādi, bet nereti apmeklējot veikalu un sastopot šādus ļaudis man rodas
jautājums. Kāpēc Tu gribi tieši šo zivi? Cik Tev liels akvārijs? Kāda ir Tava
pieredze zivju turēšanā, audzēšanā un pavairošanā. Šoreiz ieskatīsimies
arapaimas bioloģijā.
Arapaima jeb milzu
arapaima, vai Brazīlijas arapaima, vai piraruku, vai puraruku, vai paiche
(latīniski tas būtu Arapaima gigas)
ir tropu saldūdens starspuru zivs no aravanveidīgo kārtas aravanu dzimtas.
Arhaiskās morfoloģijas dēļ to uzskata par dzīvu izrakteni.
Arapaima ir viena no
lielākajām saldūdens zivīm pasaulē, kas dažkārt sasniedz gandrīz 4 metrus garu.
Parasti tie izaug līdz 2 – 3 metriem. Ķermenis ir izstiepts un sāniski
saspiests, līdzīgi tāpat kā arovanai. Viss ķermenis ir klāts ar lielām reljefa
zvīņām, galva ir iegarena, pārklāta ar kaulu plāksnēm, bet stipri saplacināta
no augšas. Mute liela un plata, vēders noapaļots. Muguras un anālās spuras ir
garas. Mugura atrodas ķermeņa aizmugurē uz astes kāta, kas kopā ar asti un ļoti
plato un sāniski saspiesto astes kātu veido “lāpstiņu”, kas dod arapaimai
spēcīgu paātrinājumu uzbrukuma brīdī laupījumam. Krūšu spuras ir novietotas
zemu, blakus vēderam.
Pateicoties reljefajām
zvīņām, kuru elastība ir 10 reizes lielāka kā kauliem, arapaima ir
pielāgojusies izdzīvošanai piranju sabiedrībā, dzīvojot kopā ar tām mazos
rezervuāros. Tās dzīvo Amazones baseinā Dienvidamerikā, Brazīlijā, Gajānā,
Bolīvijā un Peru. Biotops: upju un ezeru attekas ar blīvu ūdens veģetāciju,
purvi un citas palieņu ūdenstilpes, kur ūdens temperatūra ir no +25 līdz +29
grādiem C. Lietus sezonā sastopams arī applūstošos palieņu mežos.
Plēsējs galvenokārt
barojas ar zivīm un dažkārt arī ar citiem maziem dzīvniekiem, tostarp putniem.
Tas medī galvenokārt ūdens virspusē. Arapaima spēj elpot atmosfēras gaisu,
pateicoties audiem, ko caurstrāvo blīvs asinsvadu tīkls, līdzīgi kā plaušu
audi, kas izklāj rīkli un peldpūsli, kam ir šūnu struktūra un kas veic papildu
elpošanas orgāna funkciju. Šī adaptācija ir attīstījusies zemā skābekļa satura
dēļ Amazones ūdeņos. Tādējādi arapaima var pārdzīvot sausumu, norijot gaisu un
ierokoties purvu dūņās vai smiltīs. Tas uzpeld virspusē pēc gaisa ik pēc 5-20
minūtēm, arapaimas norīta gaisa skaņa ir dzirdama lielā attālumā.
Plēsējs galvenokārt
barojas ar zivīm un dažkārt arī ar citiem maziem dzīvniekiem, tostarp putniem.
Tas medī galvenokārt ūdens virspusē. Arapaima spēj elpot atmosfēras gaisu,
pateicoties audiem, ko caurstrāvo blīvs asinsvadu tīkls, līdzīgi kā plaušu
audi, kas izklāj rīkli un peldpūsli, kam ir šūnu struktūra un kas veic papildu
elpošanas orgāna funkciju. Šī adaptācija ir attīstījusies zemā skābekļa satura
dēļ Amazones ūdeņos. Tādējādi arapaima var pārdzīvot sausumu, norijot gaisu un
ierokoties purvu dūņās vai smiltīs. Tas uzpeld virspusē pēc gaisa ik pēc 5 – 20
minūtēm, arapaimas izdotā gaisa skaņa ir dzirdama lielā attālumā.
Nārsto aprīlī-maijā. Nārsto
seklās vietās ar tīru ūdeni un smilšainu gultni, kurā zivis veido ligzdu,
izrokot 50 – 80 centimetrus platu un 15 – 20 centimetrus dziļu bedri. Mātīte iznērš
ikrus šajā ligzdā, ikri ir lielas. Atrodoties virs ikriem, tēviņš rūpīgi sargā gan
ikrus, gan kāpurus, gan zivju mazuļus, kas izšķiļas pēc 36 – 48 stundām. Šajā
laikā mātīte uzmanīgi patrulē 10 – 15 metru zonā ap ligzdu. Pēc izšķilšanās
kāpuri pirmo reizi uzturas pie tēviņa galvas un barojas ar īpašu balto vielu,
ko izdala speciāli dziedzeri, kas atrodas aiz acīm. Mazuļi aug ļoti ātri un
nedēļu pēc dzeltenuma maisiņa izzušanas kļūst par mazām, bet plēsīgām zivtiņām.
Arapaimas vidēji mēnesī izaug par 5 centimetriem.
