Sumatras barbes.

Pret sumatras barbēm (Barbus tetrazona) akvāristi attiecās dažādi. Vieni apbrīno košās krāsas, barbju ķermeņa kontūras, lielo ēdelību, rituāla dejas, tēviņu cīņas pēc mātītes uzmanības. Citi sumatras barbes nosauc par   “lielceļa bandītiem”.

Augšā mātīte, apakšā tēviņš

Atklāti sakot taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Ar savu krāšņumu sumatres barbes var sacensties ar jebkuru citu akvārija zivtiņu, tai pašā laikā barbju bariņš ir spējīgs 10 – 15 min. laikā “apstrādāt” jebkuru mazkustīgu un lielām spurām esošu zivi, tās varētu būt skalārijas, gupijas  u. c. zivis. Ja zivtiņas no mazotnes aug kopā, tad viņas vēl var sadzīvot, bet arī ne vienmēr.

Sumatras barbes dzimtene ir Sumatras salas un Kalimantāna (Barneo salas). Zivtiņu garums ir 5 – 6 cm, pēc ķermeņa formas barbes līdzinās Latvijas saldūdens zivīm – brekšiem.

Uz zeltaini dzeltena, mirdzoša fona spilgti izdalās četras košas, melnas šķērssvītras: pirmā iet šķērsām acij, otra un trešā šķērsām ķermenim, ceturtā (šaurākā) atrodas pie pašas astes spuras pamatnes. Muguras un anālā spura koši sarkana, pārējās – dzelteni oranžā krāsā. Tēviņiem sārtās krāsas tonis spilgtāks. Bez tam tēviņš no mātītes viegli atšķirams pēc mazākiem izmēriem, slaidākas ķermeņa formas, sarkanā purniņa un intensīvi sarkanajiem astes spuras augšējiem un apakšējiem stariem. Mātītei astes spura gandrīz bezkrāsaina, caurspīdīga, augšējie un apakšējie stari tumši dzelteni, muguras spura bezkrāsaina, caurspīdīga apmale.

Barbju turēšanai nepieciešams vismaz 50 l akvārijs, uz vienu zivtiņu vajadzīgi vismaz 3 – 5 litri. Akvārijā jābūt daudz ūdensaugiem, bet ir jāatstāj arī laukums brīvai peldēšanai.

Šīs zivis necieš ēnainas vietas, viņām patīk spilgti apgaismoti akvāriji. Sumatres barbes ir bara zivis, ja zivis tiek turētas tikai pa pāriem, tas iespaido zivtiņu pašsajūtu un uzvedību.

Ja gribat iegūt sumatres barbju pēcnācējus iegādājaties uzreiz 15 – 20 eksemplārus, kas ir sasniegušas trīs mēnešu vecumu, no kuriem vēlāk varēsiet atlasīt 2 – 3 labus vaislinieku pārus. Šajā laikā jau diezgan droši var noteikt zivju dzimumu pēc spuru nokrāsas, sevišķi pēc astes spuras.

Tēviņu jābūt 2 – 3 reizes vairāk nekā mātītes, līdz dzimumgatavībai īpatņus tur kopā. Ūdens parametriem jābūt šādiem: temperatūrai 22 – 24 °C, pH 6,5 – 7,5, ūdens cietumam 6 – 10°. Obligāti katru nedēļu nomainīt 1/3 ūdens pret svaigu, nostādinātu, nepieciešama arī ūdens airācija.

Baro zivis 2 – 3 reizes diennaktī ar trīsuļodu kāpuriem, mazsaru posmainiem tārpiem, koretru, dafnijām u.c. dzīvo barību, tostarp nedrīkst aizmirst arī par augu valsts barību. Sumatres barbēm ir nosliece uz aptaukošanos, jāseko barības devai, nepieciešamības gadījumos ieteicams to samazināt.

Kad zivis sasniegušas 6 – 8 mēnešus, tās var sākt nārstot kopējā akvārijā, tāpēc nepieciešams tēviņus atdalīt no mātītēm. Sumatres barbes slikti pārnes dzīves vietas maiņu, tās pierod tikai pēc 7 – 10 dienām.

Turpinājums sekos

Kāpēc beigtas zivis tiek atrastas grūti sasniedzamās vietās?

 

Vai esat kādreiz iedomājušies, kāpēc zivis mirst visneiedotākajās akvārija vietās, piemēram, kaut kur aiz dekorācijas, lai izņemtu zivtiņas mirstīgās atliekas jāizjauc un jāizņem puse dekoru vai ūdensaugu?

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ka lielākās daļas zivju atliekas nenogrimst dibenā, bet paliek peldēt, un ūdens straumes tās nogādā vietās, kur ūdens plūsma ir vājāka. Un parasti tie ir akvārija stūri, vietas aiz akmeņiem vai aizķeršanās vai aiz filtra.

Otrs iemesls ir tas, ka citas zivis var aiznest mirstīgās atliekas tālu esošos stūros, piemēram zivis sanitāres, dažādi sami, lielās cihlīdas u.c. baksta līķīšus un tādējādi virzot tos dažādos virzienos. Un galu galā mirstīgās atliekas nonāks kādā vietā, kur “bakstītāji” tās nevarēs sasniegt.

Un trešais iemesls ir slimo zivju uzvedība pirms bojāejas. Zivtiņām, kuras lieliski jūtas dzīvojot grupā viens no īpatņiem pēkšņi atraujas no grupas. Šī zivtiņas "kautrība" liecina par kādu no slimībām. Nav īsti skaidrs, kāpēc tieši šādi tās uzvedas, iespējams varbūt veselas zivis izdzen slimo zivi no bara, bet varbūt slimas zivis vienkārši nespēj piedalīties bara vispārējās darbībās, lai saglabātu teritoriju.

Tomēr slimās zivis bieži vien var atrast slēpjoties alās, zem augiem vai akvārija augšpusē aiz filtra vai caurulēm un ja zivtiņa nomirst, tad tās mirstīgās atliekas paliek tieši manis pieminētajās  akvārija vietās.

Sākumā jautājums šķiet nedaudz interesants, taču par to vērts padomāt.

Ideāls akvārists, ir kad viņš tikko ieslēdzas gaisma, tā uzreiz pārskaita savu tautu un pārliecinās, ka visas zivis ir savās vietās un uzvedas dabiski. Šis ieradums ir slavējams gādīgam akvāristam. Ja kāda no zivīm trūkst vai tā ir nobeigusies var būt slima vai vienkārši nobijusies, tad pazudušās zivis ir brīdinājums, ka ar akvāriju kaut kas nav kārtībā. Tas ir signāls, lai pārbaudītu zivju uzvedību barā, ūdens ķīmisko sastāvu un tā kvalitāti, kā arī lai pārliecinātos, ka visas iekārtas darbojas pareizi.

Man ir daudz zivju, ļoti daudz, pārskaitīt visas nav iespējams, taču cenšos ar acīm pārlaist skatienu, ja nu kas šķiet aizdomīgs, tad tam pievēršu īpašu uzmanību.

Fantastika, kuru veidojis ir cilvēks

 Es pieļauju domu, ka es varētu tur strādāt, tiesa es nezinu, kā man veiktos, bet darbi ir vienkārši fantastiski. Raugiet paši, izdoma, darba veikums, kvalitāte vienkārši super.

Foto ņemts no interneta dzīlēm, ja nedaudz konkrētāk, tad no Obaron Aquatic Layout. Kāds miers un klusums tur valda...

Izmaiņas noteikumos

 Zvejniecības likuma 3. panta pirmo un otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

noteikt Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam makšķerēšanas liegumu ar mākslīgo ēsmu laika periodā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu, Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu lēmums ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zobu zivis

      Patiesībā, mēs par tādām zobu zivīm maz ko zinām, dažreiz veikalos ir pieejamas sviesta zivis, kas jau ir pazīstamas. Nu bet tagad par visu pēc kārtas.

Zobuzivju ģints ietilpst Perciformes jeb asaru kārtā. Zivis var izaugt līdz pat 2 m garumam un sasniegt 70 kg svaru. Interesanta ir zobzivju īpatnība, spēja ātri nolaisties lielā dziļumā (līdz pat 2000 m dziļumam) un tikpat ātri nokļūt seklākos ūdeņos. Lielās spiediena svārstības, kas rodas zivij strauji mainīt dziļumu, zobzivīm netraucē. Tāpēc zivis neaprobežojas ar kādu konkrētu medījuma meklēšanas apgabalu, bet vēl kas ir interesants, tad zobuzivis neiepeld virs 60 grādiem dienvidu platuma, viņas izvēlējušās palikt aukstos ūdeņos.

Zobzivis barojas ar sīkajiem vēžveidīgajiem, kā arī citām zivīm. Neskatoties uz iespaidīgajiem zobzivju izmēriem, lielie jūras zīdītāji, tādi kā vaļi, kašaloti (zobvaļi), roņi zobzivis u.c. nekautrējas tos nogaršot.

Un ne velti. Zinātāji pauž, ka zivis tiešām ļoti garšīgas. Tās gaļas tauku saturs sasniedz 30% (tāpēc to sauc arī par "sviesta zivi"), un tā ir bagāta ar vitamīniem un jodu. Arī cilvēks ir novērtējis zobzivs gastronomiskās īpašības un pēdējā laikā tos izķer ar traļļiem. Zobuzivis ir īpaši populāras Japānā un ASV. Kilograms gaļas maksā aptuveni 30 eiro, salīdzinot, ja laša cena ir 11 eiro. Augstā cena piešķīra zobzivīm jaunu segvārdu “baltais zelts”.

Zobenzivis galvenokārt sastopama tālāk uz ziemeļiem (t.i. atrodas tuvāk ekvatoram). Nekontrolētas zobzivju zvejas dēļ 20. gadsimtā ievērojami samazināja šo zivju populāciju. Zobzivju saglabāšanas pasākumi paredz, ka gadā tiek nozvejotas ne vairāk kā 6050 tonnas zivju. Taču šie pasākumi dēļ zivju vērtīgas gaļas izraisīja malumedniecības pieaugumu.

Foto no interneta

 Interneta dzīlēs atradu visnotaļ interesantu līdakas foto. Līdaka aprijusi 4 pieaugušus nēģus un vēl vēlējusies nogaršot spiningotāja piedāvāto mānekli. Lūk, kārumnieces foto:

Indijas okeāna plēsējas

 

    Divmetrīgās zivis, kas “mīl” peldēties Indijas okeāna tropiskajos ūdeņos, sauc par lielajām barakudām. Tās tiek uzskatītas par patiesi bīstamām ūdens stihijas plēsējām, un tā ir taisnība. Jau kopš bērnības zivis mācās plati atvērt muti, kas ļauj barakudai uzbrukt pat ievērojami lielākiem pretiniekiem. Šiem plēsējiem ir divas medīšanas metodes: pasīvā gaidīšana un aktīvais uzbrukums. Gadās arī tā, ka medību instinkta lēkmē barakudas iznīcina daudz vairāk laupījumu, nekā nepieciešams lai remdētu izsalkumu. Ūdenslīdēji bieži ir kļuvuši par barakudu uzbrukumu upuriem. Cilvēki, kuri nejauši nobiedēja vai iztraucēja zivi, tā var radīt sev diezgan nopietnas traumas.