Vai zivis guļ akvārijā un kā to var saprast? 2 daļa

 

Vai zivis tāpat kā atsevišķi dzīvnieki var iekrist ziemas vai vasaras miegā?

Vēdzeles

Dabā, dažas zivju sugas “ieguļas” vasaras vai ziemas miegā, piemēram vēdzeles pamostas tikai tad, kad ūdens temperatūra pazeminās līdz + 2C, pašā ziemas spelgonī vēdzeles sāk nārstot, savukārt līņi un sami iekrīt ziemas miegā ūdens temperatūra kļūst + 8 – 10C. Šīs zivis pamostas tikai kad ūdenskrātuvē ieplūst pavasaru palu ūdeņi. Protams, var būt arī izmaiņas. Atminos, kā gadus 8 – 10 atpakaļ ziemas makšķernieku lomos bija līņi, kas Lielupes baseinā bija pamodināti un nu zivis kāri ķēra jebkuru ēsmu ko makšķernieks viņām piedāvāja. Šajā laikā visi fizioloģiskie procesi zivju ķermenī ievērojami palēninās, bet paši ūdens iemītnieki sastingst ūdens zemākajos slāņos un guļ savu miegu. Lielupes līņu gadījumā bija iejaukšanās zivju bioloģiskajā līdzsvarā, citiem vārdiem sakot tā bija anomālija.

Ziemas miegs ir raksturīgāks dabisko ūdenskrātuvju iedzīvotājiem. Iestājoties aukstam laikam, zivis slēpjas nomaļās vietās vai dodas dziļumā. Tad viņi ap sevi izveido gļotu kokonu, lai pasargātu no mikrobiem un plēsējiem un pēc tam viņi visu ziemu iegrimst miegā.

Atpūta zivīm ir ļoti nepieciešama, jo piemēram vasarā tā ļauj izturēt karstumu, sausumu un citus nelabvēlīgus apstākļus.

Piemēram, Āfrikā tika atklāta zivju suga, kas var izveido no dubļiem kokonu ap sevi un vairākus mēnešus tajā slēpjas. Akvāriju iemītniekiem šādas vajadzības nav, taču, ja draud viņu dzīvībai, tad tās spēj uz ilgāku aizmigt.

Turpinājums sekos

Vai zivis guļ akvārijā un kā to var saprast? 1 daļa

Šķiet, ka akvārijā esošās zivis nekad neguļ un pat neatpūšas: tās pastāvīgi pārvietojas. Bet neviens dzīvs organisms nevar pastāvēt bez miega, bez atpūtas.

Tomēr zivju gulēšanai ir savas īpatnības, zinot kādas, būs vieglāk ne tikai aprīkot akvāriju un piemeklēt jau esošajām zivīm kaimiņus, lai visi akvārija iemītnieki dzīvotu mierīgi un bez stresa.

Par to, kā zivis guļ akvārijā un kā saprast, ka akvārija iemītnieks guļ, centīšos uzrakstīt šajā rakstiņā.

https://www.istockphoto.com/photo/view-of-a-bluespine-unicornfish-gm1072622448-287052193

Zivtiņu miegs naktī un dienā

Zivju miegs ievērojami atšķiras no cilvēka miega. Iemesls tam ir biotopa īpatnības: zivis nevar atļauties atslēgties no apkārtējās realitātes, jo svarīgi ir ātri reaģēt uz tuvojošos apdraudējumu vai gluži otrādi nepalaist garām nākamo upuri.

Tāpēc viņi nekad neieslīgst dziļā miegā, atšķirībā no cilvēka smadzenēm dzīvnieku smadzenes darbojas pastāvīgi. Tas ir saistīts ar pārmaiņām tās puslodēs, kas ļauj zivīm palikt pie patstāvīgas apziņas.

Zivis ne vienmēr guļ naktī. Ļoti daudz kas atkarīgs no zivju sugas un to īpašībām: dažas zivis ir aktīvas ir dienas laikā, savukārt citas aktīvas kļūst iestājoties naktij.

Tāpēc ir svarīgi zivīm radīt piemērotus apstākļus:

* Ieteicams nodrošināt vietu, kur paslēpties;

* Izvēlēties pareizos kaimiņus, lai viņu sadzīves režīmi saskanētu;

* Naktīs vienmēr izslēdziet gaismu.

Atcerieties, zivīm, tāpat kā cilvēkiem, nepatīk, ja viņi traucē viņu sirdsmieru.

Guļošas zivis ir grūti atpazīt, jo tās neaizver acis. Tas ir saistīts ar plakstiņu trūkumu, kas viņiem vienkārši nav vajadzīgs, jo ūdens attīra acu virsmu.

Šī zivju īpatnība netraucē zivīm atpūsties: naktī zem ūdens gandrīz vienmēr ir pietiekami tumšs, savukārt dienas laikā gandrīz vienmēr (ja vien ir slēptuve) ir vieta, kur iekļūst pavisam neliels daudzums gaismas.

No malas vai akvārija stikla šīs puses izskatās, ka zivis vienkārši dreifē ūdens slāņos un tik tikko manāmi vicina astes un krūšu spuras. Bet tiklīdz jūs veicat pēkšņu kustību (tuvojoties vai attālinoties no akvārija) vai ieslēdzas gaisma, zivju kustības uzreiz atjaunojas.

Turpinājums sekos

Senie vobleri atkal veikalā plauktā

Kāds klients man atgādināja, ka viņam esot interese par vobleru, kurš bija stipri sagrauzts un apkošļāts, esot Babītes, Kaņiera u.c. seklo ezeru līdaku bieds. Atcerējos kādu vīru, kas darināja tos. Nu, lūk, mūsu sarunu rezultāts...

Pazudis neesmu

Sveiks, lasītāj!

     Tā, nu dzīvē ir sanācis, ka savu blogu uz dažiem mēnešiem biju pametis. Iemesls? Tas ir pavisam vienkāršs, es atsāku rakstīt savu grāmatu. Domāju, ka šodien 11. martā esmu to pabeidzis. "Makšķernieka pavārgrāmatā" ir 4 daļas (augu valsts ēsmas, dzīvnieku valsts ēsmas, neparastās ēsmas un barības papildinājumi, iebarojamās ēsmas), grāmatā ir paredzētas aptuveni 50 sadaļas. Tagad ir jānodod, redakcijas meitenēm solīju, ka grāmata tiks nodota šī gada 18. martā, manas mammas vārda dienā. Turat īkšķi, atlicis pavisam maz.

Daži vārdi par mājās gatavotajām iebarojamām ēsmām

 

Mājās gatavoto iebarojamo ēsmas plusi:

a) barība vienmēr gatavo no svaigiem produktiem;

b) gatavojot iebarojamo ēsmu, jūs varat kontrolēt pilnīgi visu sagatavošanas procesu;

c) ietaupāt naudu, jo makšķernieku veikalos nopērkamās barības ir ievērojami dārgākas. Mājās iebarojamo ēsmu vienmēr gatavo no sastāvdaļām, kas vienmēr ir pa rokai jeb pareizāk būtu teikt atrodas mājas virtuvē.

Mājās gatavotās iebarojamās ēsmas mīnusi.

a) pie brekšiem gatavotās barības piepeldēs arī citas zivis, kuru makšķerēšana neietilpst Jūsu plānos.

b) barības gatavošanai nepieciešams laiks un arī kontrole, lai panāktu to, ka barība būtu pareizi pagatavota un ne kādā gadījumā tā nedrīkst sadedzināt.

Šis ir pavisam neliels ieskats manā topošajā grāmatā "Makšķernieka pavārgrāmata".

Kā ziņo Rīgas dome, iedzīvotājiem no 23. novembra aizliegts atrasties uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošo ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus.

 

Ņemot vērā esošos laikapstākļus un meteoroloģiskās prognozes, iespējams, ka uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošajām ūdenstilpēm varētu veidoties nepietiekami izturīga ledus kārta un atrašanās uz tās varētu būt bīstama. Paaugstinātas bīstamības periodu uz Rīgas ūdenstilpju ledus ar rīkojumu nosaka Rīgas pilsētas izpilddirektors. Šī rīkojuma izpildi kontrolē Rīgas pašvaldības policija. Atbildība par atrašanos uz ledus ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Labāk nelien, makšķerniek, atceries, Tevi gaida mājās.

 

Tagad akvāristam jāizvēlas vaislinieki, pie tam jāņem vērā, ka tēviņi nārstam nobriest mēnesi – pusotru vēlāk nekā mātītes. Tāpēc  jaunās mātītes vajadzīgs pārot ar pieredzējušajiem un vecākiem tēviņiem. Tēviņiem jābūt aktīviem, ar košu krāsu, mutei un astes spurai jābūt koši sarkaniem. Ja tēviņš ir resns, labi nobarots, viņš nārstošanai neder.

Mātītēm vēderā ikri attīstās divas nedēļas, viņas vēdera lejasdaļai jābūt platākai, it kā uzpampušai.

Sumatres barbēm nārstam nepieciešams 10 – 20 litrīgs akvārijs. Uz grunts obligāti jābūt sīklapainiem ūdensaugiem. Ūdenim jābūt svaigam, kas pirms tam ir uzkarsēts līdz 70 – 80 grādiem un pēc tam atdzesēts, varat izmantot arī destilēto ūdeni, bet ne vairāk kā vienu trešdaļu, ūdens cietumam jābūt 6 °, pH 7,0 – 7,5, ūdens līmenim akvārijā jābūt 10 – 15 cm. Ūdenim nārsta akvārijā jābūt nostāvējušam vismaz 1 – 3 diennaktis. Vienu akvārija stūri apgaismo ar elektro lampiņu (25 – 40 w), bet otru aptumšo. Gaišajā stūrī ierīko ūdens airāciju.

Vienu diennakti pirms nārsta vaisliniekus pārtrauc barot, bet neilgi pirms zivju ielaišanas nārsta akvārijā var pievienot vārāmo sāli, 1 gramu uz 10 litriem ūdens. Tas veicina ikru apaugļošanu.

Ūdens temperatūrai nārsta akvārijā jābūt 27 – 29 °C. Vaislinieku pāri nārsta akvārijā ievieto vakarā, nārsts parasti sākas nākošajā rītā, dažreiz pēc vienas diennakts, ja zivis pēc divām diennaktīm nārsts nav noticis, tad ir jānomaina tēviņš.

Tēviņš neatlaidīgi seko mātītei un tumšākajā akvārija stūrī, starp sīklapainiem augiem tiek iznērsti ikriņi. Mātīte nārsta laikā spēj iznērst 500 – 800 nelielu ikriņu.

Pēc nārsta vaislinieki no akvārija ir jāizņem un jāizslēdz gaisma, lai akvārijs būtu aptumšots. Pēc divām trim diennaktīm parādās caurspīdīgi kāpuri, kas praktiski nav redzami. Bieži vien mazpieredzējuši akvāristi, kāpurus pat neierauga. 3 – 4 diennaktī pēc nārsta kāpuri sāk peldēt, no šī brīža jāieslēdz minimāls apgaismojums un jāsamazina ūdens airācija. Pirmajā nedēļā apgaismojumam jābūt visu diennakti.

Mazuļi ir salīdzinoši lieli, tāpēc tiem par starta barību var kalpot artēmijas un “dīķa putekļi”. Mazajām sumatres barbēm ir lieliska apetīte, tāpēc tie jābaro ik pēc 3 – 4 stundām, lēnām var ūdens temperatūru pazemināt līdz 22 – 24 grādiem.

Pēc 10 – 14 dienām nonārstojušo mātītei jāļauj vēlreiz nonārstot, jo savādāk mātītei var piemesties cista. Tēviņu gan jāizraugās cits. Profilaktikas dēļ katrus nākamos 2 – 3 mēnešus vaisliniekus saliek kopā uz divām diennaktīm.