interesants fakts par zelta samiņiem

Foto no www.planetcatfish.com

Domāju, ka gandrīz visi akvāristi pazīst zelta samiņus jeb Corydoras aeneus, kas brīvā dabā mīt Dienvidamerikā. Izrādās, ka šiem samiņiem ir unikāls mehānisms, kas ļauj vairoties caur orālo seksu. Pārošanās laikā, mātīte pieliek savu muti pie tēviņa dzimumorgāniem un iesūc spermu, kas tālāk virzās caur viņas zarnām. Vēlāk sperma kopā ar ikriņiem nonāk somiņā, kura izveidojas no anālās spuras. Šajā somā, tad arī ikriņi apaugļojas.  

Kolumbijas ciematiņa loms.

Foto no www.artstudio.lv

Kolumbijas zvejnieki Karību jūrā noķēruši iespējams pašu lielāko garneli pasaulē. Tās garums bijis apmēram 30 cm, bet svars sasniedzis turpat vienu kg. Kā žurnālistiem pastāstīja zvejas kuģa īpašnieks Gabriels Pontons, tad pasaules lielākā garnele iekļuvusi tīklos, kas bija izlikti piekrastes ūdeņos pie kūrortpilsētas Kartahennas. „Iepriekš nekad šādu garneli nebiju redzējis”, apgalvo Pontons, parasti lomos ir apmēram 10 cm garas garneles.

„Pasaules rekordisti” nolēmuši nepārdot un neizgatavot arī kokteiļus. Izrādās, ka Kolumbijā gatavo speciālus kokteiļus, kuru sastāvā ietilpst garneles, citrona sula, tomātu pasta un dažādas specijas. Rekordisti ielaida speciālā akvārijā, kas kļūs par vietējā muzeja eksponātu un iespējams arī par vietējo iedzīvotāju talismanu.

Kā zināms, tad garneles ir bezmugurkaulnieku dzīvnieki. Parasti tās sasniedz no 2 – 10 cm garumu. Galvenokārt tās uzturas jūras ūdeņos, bet ir sastopamas arī saldūdeņos.

Vēl bildes no Ilvas veikala

Visas bildes no mana privātā arhīva

Jelgavas akvāriju veikals ir vaļā

Pērnā gada decembrī man piezvanīja sena paziņa Ilva un uzlūdza uz veikala atvēršanu, diemžēl bija jāatsaka, jo neskatoties uz copes nesezonu tomēr ir kaut kādi darbi, sarunājām, ka atbrauksim janvārī, ka alus (speciāli man pirktais) būs ledusskapī zem atslēgas un katru dienu pārskaitīs vai kāds tomēr nav kādu pudelīti iztukšojis (joks).

Foto no maniem privātajiem arhīviem

Tad nu sarunājām, ka ierodamies 18. Janvārī, biju mazliet uztraukts, jo sen nebiju braucis ar vilcienu. Ierodamies Jelgavā, jau stacijā, kāds nu dikti vēlas ar mani iepazīties, tā arī nesapratu, ko viņš gribēja, bet nu labi.

Esam klāt, ejam iekšā, mūs sagaida pati saimniece Ilva, vesels lērums zivju, garneļu, gliemežu, arī ievērojama un visai cienīga augu kolekcija, jā, ir no kā un galvenais ko izvēlēties. Apsveicināmies, pārmijam dažus vārdus, ienāk kāds stalts jauneklis, kurš vēlas garneles, Ilva piedāvā vienas, piedāvā otras, puisis izvēles „kristālus” samaksā un dodas laukā. Durvis nepaspēj aizvērties, kā veikalā ienāk, kāda sieviete, kurai interesē augi, dažos mirkļos Ilva no viņas izvilina sev nepieciešamo informāciju un piedāvā zaļumus, izvēlējās gigantiskās valsinērijas, kabombu un kādu no kriptokarinām, sieviete atminas, ka arī zivju barība iet uz beigām. Nu re, mazais veikaliņš kļūst populārs, malkojot tēju, saka Ilva. Noskan zvaniņš pie durvīm, un veikalā ienāk kāds jaunu cilvēku pāris. Jaunieši uzstādīja daudz jautājumus par zivīm, skatījās uz vienām, skatījās uz citām, bet izvēlējās samiņus un barbes. Nākamajam pircējam Ilva pakoja laukā filtru, cilvēks bija atnācis pēc tehnikas. Skaidrojot par tehniku veikaliņā sanāca patiesi daudz pircēju, pat man Ilva lūdza piedalīties tirdzniecībā un atbildēt interesentiem uz viņu interesējušajiem jautājumiem.

Foto no maniem privātajiem arhīviem

Foto no maniem privātajiem arhīviem

Veikalā iespējams nopirkt dzivdzemdētājas (dažādu krāsu gupijas, šķēpnesējus, molinēzijas), labirintzivis (gurami, laliusi un gailīši, kas peld katrs atsevišķā akvārijā nevis glāzītē), dažādas tetras un barbes, liels daudzums zelta zivtiņu, 5 vai 6 veidu garneles, izvēle tiešām iespaidīga, man kā Tanganjikas ezera cihlīdu fanam mazliet pietrūka šo zivtiņu, bet Ilva steidz paust, ka drīzumā atkal dosies uz ārzemēm, un tad jau arī Tanganjikas cihlīdas būs, jo Malavi jau tagad ir. Patiesībā izvēle iespaidīga.

Mani ieinteresēja jūras akvārijs ar koraļļiem, hmm, varbūt saņemties un man arī ierīkot kaut ko līdzīgu. Ir par ko padomāt...

Foto no maniem privātajiem arhīviem

Staigājot pa veikalu un runājoties ar Ilvu, viņa saka, ka tās zivis, kas te jau atrodas apmēram nedēļu, viņu pazīstot jau pēc soļiem un, patiesi tuvojoties akvārijiem, dažas zivis būtu ar mieru izlēkt no ūdens, citas, kas atbraukušas pavisam nesen izturas vēl vēsi,  tuvojoties akvārijam ar dīķa zivīm, tās kļūst vareni tramīgas, Ilva saka, ka tā pieradušas, ka pusdieno no viņas rokas.

Foto no maniem privātajiem arhīviem

Patīkami pavadījām dienu Jelgavā dodamies atpakaļ uz Rīgu, ja vēlaties uzzināt ko vairāk par zivīm, pakomunicēt ar patiesi zinošu un pretim nākošu cilvēku, tad ziniet, ka Zivelē, Jelgavā Uzvaras ielā 7, tāda ir Ilva, cilvēks, kas ieteiks un pastāstīs daudz par katru no ūdenī peldošajiem vai rāpojošiem. Ja ir kāda īpaša vēlme un tādas zivs patlaban nav, tad varat veikt pasūtījumu un pēc kāda laiciņa iezvanīsies telefons un Ilva teiks, gaidu tevi veikalā tava zive atbraukusi. Iesaku...

iepazītieties Comephorus baicalensis

Comephorus baicalensis ir dzīvdzemdētāja zivtiņa, kuras izmēri nav lieli. Vienīgā vieta kur tās ir sastopamas ir Baikāla ezers. Zivtiņa spēj sasniegt apmēram 15 – 25 cm garumu. Tās ir bez zvīņām un caurspīdīgas, nav arī vēdera spuras, savukārt krūšu spuras ir ļoti garas un sasniedz pusi no zivtiņas garuma. Galva apaļa, sānu līnijas ir spēcīgi attīstītas.

foto no zoox.baikal.ru 

Comephorus baicalensis nenērš ikrus, kā citas saldūdens zivis, bet dzemdē, dzemdības notiek pavasarī un vasarā. Viena mātīte spējīga iznērst līdz pat 2 – 3 tūkstošiem kāpuriņu (atkarīgs no mātītes izmēriem), pēc dzemdībām liela daļa no zivtiņām aiziet bojā, bet ir kas spējīgas vairoties arī divas un pat trīs reizes. Vecākas par sešiem gadiem zivtiņas nav sastopamas.

Interesanti, ka Comephorus baicalensis spēj pielāgoties jebkuriem spiedieniem. Dienā tās paceļas ūdens virsējos slāņos, bet iestājoties vakaram, tās ienirst līdz 500 (!!!) metru dziļumam. Ihtiologi novērojuši, ka Comephorus baicalensis jūtīgas pret temperatūras svārstībām. Vislabāk tās jūtas pie + 5, ūdenim sasilstot līdz + 10 var būt jau nāvējoši.

Maksimālais dzīves ilgums mātītēm ir 7 gadi, tēviņi spēj nodzīvot līdz 4 gadu vecumam. Interesants šķiet fakts, ka 30 – 35 % no kopējā ķermeņa masas ir tauki, bet astes daļa pilnībā caurspīdīga.

Visvairāk Baikāla ezerā dzīvo tieši Comephorus baicalensis, tās ir 2 reizes vairāk kā citas zivis. Ihtiologi lēš, ka tās kopējais svars sasniedz 150 tonnas, kas ir 67% no kopējās zivju biomasas. Katru gadu piedzimst apmēram 150 tonnas šīs neparastās zivtiņas, tas ir gada laikā atdzimst visa šīs sugas populācija. Rūpnieciskā zveja tās īpaši neapdraud, jo uzturas galvenokārt dziļumos, kā arī neveido zivju barus. zvejnieku tīklos nokļūst vien 13 tonnas. Salīdzinoši vairāk tās nokļūst par barību citām plēsīgām zivīm.  

Vai tu zini, ka...

Foto no www.copeslietas.lv

… ka pats lielākais saldūdens ezers pasaulē ir Baikāls, kura teritorija ir 31500 kvadrātkilometru, pie tam Baikāls ir arī pats dziļākais ezers pasaulē, dziļākajā vietā sasniedzot 1741 m.

... ka zušus iespējams turēt arī kā mājdzīvniekus?

… ka vairums zivju vairojās vairākas reizes mūžā, bet upju zutis un daži tālo austrumu laši nērš ikrus tikai vienu reizi, pēc nārsta aizejot bojā.

… ka arī zivju dzīves garums ir dažāds. Dažu bullīšu dzīves ilgums ir tikai viens – divi gadi. Sami un belugas var sasniegt pat simts gadu vecumu.

… ka plēsīgās zivis patērē ievērojami vairāk barības, nekā miermīlīgās zivis. Piemēram, līdaka, lai pieņemtos svarā par vienu kilogramu apēd 10 kg barības, bet dīķu karpa ne vairāk kā 5 kg zivju.

… ka ievainotu zivju āda izdala ūdenī signālus, kas brīdina pārējos sugas brāļus par tuvojamies briesmām. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc, ja viena zivs ir norāvusies no āķa, tad pārējās uz brīdi “apklust”, necopē.

… ka pati mazākā zivtiņa uz pasaules ir bullītis (Pandaka pydmaea), kas dzīvo pie Filipīnu salām, šī zivtiņa sasniedz tikai 1 cm garumu. Pati lielākā ir vaļzivju haizivs (Phincodon typus), šī zivs sasniedz pat 10 m garumu.

Corydoras dzimtas samiņu dažādība

Corydoras ir populāras akvāriju zivtiņas, kurus akvāristi sauc vienkārši par samiņiem. Pēdējos gados nereti ir dzirdami arī tādi kā koridori un citi, taču tas nebūtu visai precīzi, jo šajā dzimtā ietilpst vairāk nekā 120 – 140 (!!!) sugas. Pirmos šīs dzimtas pārstāvjus Eiropā ieveda jau 1876. gadā un jau apmēram pēc diviem gadiem Parīzē tika sagaidīts pirmais nārsts. Tā kā varētu viņus uzskatīt par akvāriju vectētiņiem.

Brīvā dabā šīs dzimtas zivtiņas sastopamas Dienvidamerikas tropos un subtropos, ūdenskrātuvēs ar stāvošu un lēni tekošu ūdeni, tas nozīmē, ka šīs ūdenskrātuves ir bagātas ar dažādiem augiem.

Viesiem corydoras dzimtas īpatņiem ir īss un augsts ķermenis, kas savukārt ir noklāts ar divām, viena uz otru guļošām kaula plāksnītēm. Garums nepārsniedz 10 – 12 cm, taču visbiežāk sastopami 6 – 7 cm. 

Foto no www.nanofish.com.ua/

Pie zivtiņas augšējā žokļa ir divi pāri mazu ūsiņu. Muguras spura atrodas muguras vidusdaļā un ir pietiekami augsta. Starp muguras un astes spurām ir tā saucamā taukspura ar dzelonīti priekšējā daļā. Krūšu spuras atrodas ļoti zemu, bieži vien akvārijā samiņi „atpūšas” tieši uz šīs spuras un izskatās diezgan amizanti. Nekādā gadījumā ūdens virsējo slāni pilnībā nedrīkst klāt augi, jo nepārtraukti tiem jābūt pieejai pēc gaisa. Vairums corydoras ir gultnes zivis, kas rakņājas gruntī, līdz ar to paceļas dūņu mākonītis, tāpēc ieteicama filtrācija. Pret ūdens sastāvu šīs dzimtas zivis nav prasīgas, taču nepieciešama regulāra ūdens nomaiņa.

Pieredzējuši akvāristi uzskata, ka corydoras dzimtas samiņus iespējams iedalīt 4 grupās. Pirmajā varētu būt tās zivtiņas, kas lieliski jūtas 20 – 24 ºC un ir viegli pavairojami šajā grupā varētu iedalīt Corydoras aeneus, C. Elegants, C. Eques, C. Macropterus, C. Natteri, C. Paleatus, C. Schultzei un citus. Šīs zivtiņas ir zaļganas vai metāla krāsā, neskaidri izteiktiem plankumiem vai zīmējumiem un pelēkām spurām.

Otrajā grupā iekļaujas tās zivtiņas, kurām ir skaidri redzami plankumi vai svītras vai arī abi divi, zivtiņas ķermenis ir sudrabots. Šo zivtiņu spuras ir caurspīdīgas vai bezkrāsas. Uz muguras spuras ir liels melns plankums, anālo un astes spuru rotā virkne plankumu. Šīs grupas īpatņiem ieteicamā ūdens temperatūra 25 – 28 ºC. Šīs zivtiņas pavairo, taču nereti nārsts beidzas neveiksmīgi, vēl jāpiebilst, ka šīm zivtiņām auglība ir zema. Pie šīs grupas pieder Corydoras agassizi, C. Caquetae, C. Caudimalutus, C. Harldschultzi, C. Julii, C. Melanistius, C. Punktatus, C. Reticulatus, C. Sterbai, C. Trilineatus un citas sugas.

Trešajā grupā ietilpst tādas sugas, kurām ir viena vai vairākas garenas svītras ķermeņa augšdaļā, sāni ir sudraboti, dzelteni vai oranži, vairumam zivtiņu spurām nav rotājumu vai krāsas. Pie šīs grupas pieredzējuši akvāristi iedala corydoras arcuatus, C. Axelrodi, C. Hoesemani, C. Matae, C. Panda, C. Rabauti, C. Schwartzi un citas.

Ceturtajā grupā ihtiologi iedalījuši mazākos dzimtas īpatņus, kas brīvi var peldēt arī ūdens vidējos slāņos C. Cochui, C. Hastatus un C. Pigmaeus.

     Noteikt dzimumu jauniem īpatņiem ir visai sarežģīti, lai gan vienmēr tēviņiem muguras spura ir asāka, bet mātītēm apaļāka. Dzimumgatavību sasniegušām zivtiņām dzimumu var noteikt arī pēc ķermeņa uzbūves, tēviņi ir mazāki un slaidāki, savukārt mātītes apaļāka.

Barojas Corydoras gan ar dzīvo, gan ar augu valsts barību. Ļoti jūtīgi tie ir pret sāls klātbūtni ūdenī, tāpēc lietot sāls vannas ārstniecības nolūkos nav ieteicamas, jo var letāli beigties. 

foto no www.pezadicto.com

Dzimumgatavību sasniedz 8 – 12 mēnešos.

Nārsta noris ļoti interesanti. Zivis (parasti vienu mātīti un divus – trīs tēviņus) nārsta traukā ievieto jau vakarā. Agri no rīta tēviņi sāk dzenāt savu draudzeni, bet pēc tam izlaiž ūdenī pieņus, kurus mātīte savāc mutē. Šajā brīdī mātītes krūšu spuras sakļaujas veidojot tādu kā piltuvīti, kurā viņa iznērš dažus ikriņus. Ar ikriņiem uz krūšu spurām un pieņiem mutē mātīte cēli dodas uz iepriekš attīrītu substrātu (akmeni vai pat akvārija sieniņu), iesmērē to ar izlaistiem no mutes pieņiem un šajā vietā pielīmē ikrus.

Šāda procedūra atkārtojas vairākkārt, kamēr netiks iznērsti visi ikriņi, parasti vienā metienā 100 – 200 ikriņu, kuru diametrs ir apmēram 2 mm. Ikriņu skaits atkarīgs no mātītes izmēriem.

Šādā veidā mātīte apaugļo 100% visus ikriņus. Kāpuriņi izšķiļās pēc 4 – 12 diennaktīm, atkarībā pēc sugas un ūdens temperatūras.

Vēl jāpiebilst, ka corydorasi ir miermīlīgas zivtiņas, kas dzīvo apmēram 3 – 6 gadus.