Zivtiņas ar raksturu, pie tam nešpetnu raksturu

Nekad dzīvē neesmu bijis no tiem paklausīgajiem, iespējams tāpēc mana sirds tomēr vairāk pieder cihlīdām, kas ir tikpat nešpetni kā es bērnībā - jaunībā.

Hromis – skaistulis

(Hemichromis bimaculatus)

Dzimtene. Šīs zivtiņas brīvā dabā ir sastopamas Centrālajā un Ziemeļu Āfrikā. 

Foto no http://www.aquaportail.com

Ārējais izskats. Tēviņš vienmēr ir lielāks par mātītēm, pie tam muguras spura viņam ir „noasināta”. Mātītes ir krāšņākas par tēviņiem, bet nārsta laikā tēviņi kļūst koši sarkani, to zaļganie plankumi kļūst smaragdzaļi. Mātītes ķermenis arī ir koši sarkans, bet tās ķermeņa priekšējā daļa kļūst dzeltenīga. Brīvā dabā šīs zivis spēj sasniegt pat 27 cm garumu, akvārijos parasti ir sastopami 11 – 12 cm gari eksemplāri. Presē ir atrodamas ziņas, ka tēviņi ir sasnieguši 15 cm, bet mātītes 12 cm garumu. 

Turēšana. Plēsīgas zivis, tāpēc ieteicams turēt tās atsevišķi no citām zivīm. Vislabāk hromisi jūtas, ja tiek baroti ar dzīvo barību (sīkas zivtiņas, tārpi), kā arī nedaudz svaigi kasīta gaļa. Sausā barība tikai kā papildbarība.

Akvārijam jābūt ne mazākam, kā 100 litri, hromisi labi jūtās, ja gruntī ir izveidotas slēptuves no lieliem akmeņiem, siekstām. Par ūdensaugu nepieciešamību domas akvāristu vidū ir mainīgas vieni uzskata, ka lieti noder peldošie augi, kuriem hromisi nekādu skādi nenodara, savukārt citi uzskata, ka augiem ir jābūt ar platām cietām lapām, pie tam tiem obligāti ir jābūt iestādītiem puķu podiņos un nostiprinot tos ar lieliem akmeņiem ir dzirdēti gadījumi, kad 120 litrīgā akvārijā 2 hromisu pāri akvāriju iekārto pēc sava prāta, šādā gadījumā lieti noder plastmasas augi, kurus zivis tā „nepārstāda”, tomēr arī šos augus zivis centās izplūkāt.

Ieteicamā ūdens temperatūra 22 – 29° С, lai gan normāli hromisi jūtās arī pazeminātā ūdens temperatūrā – 20 ° С, dH līdz 25°, pH 6,8 - 7,2. Akvārijā ar hromisiem, nepieciešama ir ūdens filtrācija, akvārijs regulāri jātīra.

Dzimumgatavību hromisi sasniedz 6 mēnešu vecumā, kad zivtiņas ir apmēram 7 – 10 cm garas.

Pavairošana. 

Skaistuļi hromisi nārsto pāros. Nārsta akvārija tilpums nedrīkst būt mazāks par 100 litriem, tam jābūt līdzīgi iekārtotam kā turēšanas akvārijam, ūdens temperatūrai ne zemākai par 26 – 28 ° С, arī ūdens sastāvs līdz dH līdz 20°, pH 6,8 – 7,2. ikrus hromisi nērš uz plakana akmens vai arī uz kādas citas plakanas virsmas. Vecāki rūpējās par ikriem un mazuļiem, ja vecāku starpā rodas konflikts, tad no nārsta akvārija ir jāizņem tēviņš. Ikriņi skaits ir apmēram 259 – 300, kāpuri izšķeļas pēc 3 – 5 diennaktīm, atkarībā no ūdens temperatūras. Savukārt peldēt mazuļi sāk pēc 4 – 7 diennaktīm pēc izšķilšanās.

Par starta barību ieteicams dot nauplījus artēmijas, nematodes. Kad mazuļi ir sasnieguši 1 cm garumu, tos no vecākiem, lai izvairītos no kanibālisma var turēt jau atsevišķā akvārijā, noteikti ir ieteicams šķirot tos pēc garuma.

Pirmais akvārijs (nobeigums)

Akvārijs ir novietots savā īstajā atrašanās vietā, ceru, ka zem akvārija esat palikuši kādu mīkstu, amortizējušu materiālu. Ir speciālie palikņi, bet es vienmēr esmu izmantojis tūrista paklājiņu un ar kancelejas nazi izgriezis nepieciešamos izmērus. Tas nepieciešams, lai nedod Dievs zem akvārija stikla nepaliktu kāds sīks gruzītis, kas var radīt spiedienu uz stiklu un attiecīgi tas ieplīst. Tagad jāieliek tehnika un jānomaskē tā ar dekorācijām. 

https://fpsbutest.wordpress.com

Esam jau nonākuši pie tā, ka esam ielikuši siekstu un akmeņus, ka esam iebēruši grunti, izveidojuši kompozīciju, kas patīk pašam, izveidojuši „nošpikotu” kompozīciju, varam ķerties klāt augiem. Vienmēr lielākie augi ir jāiestāda aizmugurē, vidējie attiecīgi pa vidu, bet sīkie priekšpusē. Varam liet ūdeni. Es leju pa tiešo no krāna, protams, varat nostādināt un tad liet, bet manā dzīvesvietā ir labs ūdens. Nebīstaties no sākuma akvārijā ūdens būs duļķains, uz tā sieniņām būs gaisa burbulīši, bet tas dažu dienu laikā izzudīs. Vēl pēc dažām dienām sākas sarežģīts bioloģisks process, jo uz atmirušajām augu daļiņām vairoties iesāk baktērijas, vēl pēc dažām dienā savu dzīves ciklu iesāk infuzorijas un ūdens atkal būs nedaudz duļķains. Steigties nav nepieciešams, nav jāmaina ūdeņi, jo viss noris pēc plāna. Tā tam jābūt. Pēc dažām dienām mikroorganismu vairošanās būs beigusies, akvārijā būs iestājies bioloģiskais līdzsvars un ūdens atkal kļūs caurspīdīgs. Galvenais ir nesteigties un mierīgi gaidīt.

Nu, lūk, ir pagājušas jau divas nedēļas un esam ievērojuši augiem jaunus dzinumus, tas nozīmē, ka jau varam domāt par zivtiņu ielaišanu akvārijā. Ideāli, ja būtu ūdens testi un varētu zināt kāds ūdens ir akvārijā. Droši vien esat dzirdējuši, ka zooveikalos pārdodas dažādi ūdens testi. Pastāv vairāki ūdens testu varianti, ir elektroniskie (labi, kvalitatīvi un droši cena ir ievērojama), ir lakmusa papīri (nenopietni) un ir pilināmie. Mūsu gadījumā optimālākais variants, jāņem vadošo firmu preci. Šie testi ir droši un var viņiem ticēt. Zini vairākus akvāristus, kas ar saviem ūdeņiem bija devušies pie ūdens piegādātājiem, jāatzīst, ka viņu attieksme ir dažāda, vieni attiecas ar smaidu, sak, ilgi būs jāgaida atbilde un atbildei nav īpašas praktiskas nozīmes. Ja ir vēlēšanās varu palīdzēt ar ūdens parametru noteikšanu.

 Ūdens parametrus zināt ir nepieciešams tā iemesla dēļ, ka dažādām zivīm ir dažādas prasības pret to parametriem, ir zivis, kuras lieliski jūtas tikai cietā ūdenī, bet ir zivis, kurām nepieciešams mīksts ūdens. Ideālu būtu, ja akvārists pirms akvārija uzstādīšanas jau zinātu ko vēlas redzēt savā mājas traukā. Diemžēl mūsu zooveikalu pārdevēji nav īpaši zinoši. Nē, ir tādi, kuriem galvā ir zivju enciklopēdija, bet ir tādi, kuri pircējam atbild, nē, šis samiņš liels neizaug, bet akvārijā patiesībā sasniedz ap 30 cm garumu, bet dabā vispār spēj sasniegt pat 50 cm garumu. Esmu dzirdējis arī tādus aplamus apgalvojumus, ka zivtiņas, kuras dzīvo tikai barā, labi dzīvos arī pa pāriem, pie tam šis pāris atlasīts nepareizi. Ļoti svarīgi ir zināt, lai vienas varēs turēt kopā ar otrajām zivtiņām, kuras esat noraudzījis kādā citā veikalā, bet katrā ziņā sākumā neiegādājieties vairāk kā 5 nelielas zivtiņas, kuras „piedos” jaunā akvārista iespējamās kļūdas, jo izjaukt trauslo bioloģisko sistēmu ir ļoti viegli. Steiga šeit nav nepieciešama.


P.S. Laikam pēdējais materiāls ko publicēju, pārējie paliks manā fleškā. Žēl, bet atsauksmes nekādas, līdz ar to pazūd vēlme ko rakstīt. 

Pirmais akvārijs (2 daļa)

Kā tad bez dekorācijām? Ideāli izskatās akmeņi, to krāvumi vai siekstas, kad akvārists cenšas izveidot dabas stūrīti. Un visi šīs pilis, laivas, mašīnas, multiplikāciju filmu varoņi u.t.t paliek veikalu plauktos. Man gribās teikt tas ir bezgaumīgi, lai piedod mani oponenti šajā jautājumā, bet nu manu aci tie nepiesaista. Viņi tikai novērš uzmanību no galvenajiem akvārija iemītniekiem, proti, zivīm un dabīgajiem augiem. 

Foto no akvaristuklubs.lv

Mākslīgos augus var izmantot nārsta traukos, kā substrāts, jo daudzām zivīm, lai veiksmīgi nārstotu tas ir nepieciešams, bet nevajag tos likt dekoratīvajā akvārijā. Redz, dabīgie augi ražo skābekli, zivis tajos rod mājvietu un slēptuves, bet mākslīgie tikai kā darbojas kā atkritumu uzkrājēji.

Kāds tagad iesauksies, bet kā tad gliemežvāki? Tie arī ir nepieciešami, bet… jūras akvārijos vai Tanganjikas ezera akvārijā kopā ar nelamprologus dzimtas zivīm. Citas zivis tajos gluži vienkārši var iesprūst. Kāpēc tādu bāzt iekšā saldūdens akvārijā, piedodiet, es nesaprotu.

Jau minēju, kad plastmasas augiem būtu vieta akvārijā. Droši vien jau atradīsies kāds vai kāda, kas teiks, ka ar plastmasām ir vienkāršāk, tās nav jāgriež, nav jāretina, nav jābaro (jā, jā izrādās arī augiem gribās ēst), bet dzīvie augi patērē to ko zivis izdala. Dzīvajiem augiem nepieciešama gaisma, ir ļoti gaismas prasīgi augi, ir mazāk prasīgi, bet gaisma nepieciešama visiem augiem un jāizvēlas tādi kaimiņi, lasi zivis, kas augus nelietos uzturā. Iedomājieties, esat iegādājies dārgu un retu augu, bet ir zivis, kas apgrauž viņa lapas, ir zivis, kas patstāvīgi izrok auga saknes. Rezultātā dažām populārām zivju šķirnēm, piemēram, zelta zivtiņām vai astronautiem akvārijā nedrīkst būt augi ar vāju sakņu sistēmu, bet pareizāk būtu augus stādīt nelielos puķu podos vai jāpriecājas par mākslīgajiem augiem. Manuprāt, tomēr pareizāk būtu augi podiņos. Kā pirmos augus iesaku valisnēriju, un dažām kriptokarinām, vēl varu ieteikt raglapi, kas patērē nitrītus, citi iesaka arī anubias, kurš piedod jaunajiem akvāristiem viņu pirmās kļūdas. Gaismas prasīgus augus sākumā domāju, ka nevajag, tā teikt vispirms jāuzkrāj pieredze un tad jādomā par augiem no citiem plauktiņiem. Jau vienā savā materiālā pieminēju, ka visi nupat iegādātie augi ir jādezinficē. Tie vieglā sarkano graudiņu šķidrumā un jāatstāj apmēram uz 20 minūtēm. Atcerieties, ka ūdens temperatūra nedrīkst būt zema, tai jābūt vismaz istabas temperatūrā.

Apgaismojums nav nepieciešams zivtiņām jeb pareizāk būtu teikt to prasība apgaismojumam ir niecīga, bet ja akvārijā ir dzīvie augi, tad bez papildus gaismas neiztikt. Parasti akvārija vākos jau ir iemontētas 1 – 2 luminiscētās lampas, sākumā tās pilnībā apmierina akvāristu, bet laika gaitā tas saprot, ka vēl krāšņākas būs zivtiņas, ka vēl labāk augs augi, ja būs specializētās akvārija lampas, ka vēl labāk būs, ja vākā pats vai kāds meistars iemeistaros vēl papildu lampu. Uzreiz vēlos piebilst, ka parastās spuldzītes izmantot nevajag, jo tās patērē enerģiju, spēcīgi silst un patiesībā jēga no viņām ir maza.

Kā pareizi noteikt gaismas degšanas ilgumu. Ja uz akvārija sienām veidojas brūna aļģe jeb kramaļģe, tas nozīmē, ka gaismas ir par maz, savukārt ja akvārija stikli kļūst zaļi, tas nozīmē, ka gaisma ir pa daudz. Parasti pietiek, ja akvārijs tiek papildus apgaismots 8 stundas. Tas nenozīmē, ka lampām jādeg nepārtraukti 8 stundas, var 2 no rīta, tad gaisma ieslēdz 2 stundas pusdienlaikā un tad vakarā, piemēram, no 18 – 21. jau minēju, ka labāk būtu, lai akvārijs atrastos tālāk no loga, savādāk pēc 2 – 3 nedēļām būsiet nevis skaista akvārija īpašnieks, bet gan mājas purva saimnieks. Lai gaisma ieslēgtos un izslēgtos noteiktā laikā domāju, ka sapratāt, ka nepieciešams taimeris.

Turpinājums sekos

Pirmais akvārijs (1 daļa)

Ļoti bieži akvārijs mājās nonāk kā dāvana, bieži vien dāvinātājs pat neaizdomājas vai jubilārs to vēlas. Pļekts un mājās parādās akvārijs. Pirmajās divās stundās ir liels prieks, bet tad sāk rasties dažādi jautājumi, uz kuriem atbildi sniedz kāds pieredzējis akvārists, daudzas stundas pavadītas pie datora un lasot visdažādāko informāciju. Kāpēc visdažādāko, tāpēc, ka arī forumos tiek rakstītas muļķības, bet atlasīt graudus no sēnalām ir grūti, nepieciešama pieredze. Bet kad pirmajiem priekiem un arī bēdām ir tikts garām, tad jau lietas aiziet pašas no sevis. 

Foto no www.imgplusdb.com

Sākumā tad dodamies uz veikalu, aprunāties ar pārdevēju, bet, ak, vai, simpātiskā būtne iesaka daudzas lietas, par kurām ir lasīts jeb dzirdēts un tās tad arī tiek nopirktas, bet mēs vēl neesam padomājuši par sifonu un kādu no barības bundžiņām, toties mums ir airators, nu tas, kas pūš smukos burbulīšus, mums ir dažādas burciņas un paciņas, kas nepieciešams ātrai akvārija palaišanai. Ar pārdevējas piedāvāto mēs dodamies mājās visu bāžam akvārijā, lejam pēc instrukcijas tās ķīmijas, ko pārdevēja vēl ieteica un piekodināja, ka bez ūdens kondicioniera nedrīkst palaist akvāriju. Steigā laižam arī zivis, paskat, kā peld, re, grib ēst. Ieberam barību, nu apēdīs tak pa dienu, ja nē, tad mums ir gliemeži, kas tīra akvāriju. Viss, akvārijs palaists, zivis pabarotas, varam iet savās ikdienas gaitās. Tā vēl 2 dienas un nupat palaistais akvārijs pārvēršas par purvu, pie tam ar asi smakojošu ūdeni, bet raugi zivis tak vēl dzīvas. Dodamies, pie tā simpātiskā pārdevēja, kas ieteica šādas, tādas vērtīgas mantas. Visu izstāstām un nopērkam vēl kaudzi ar zālēm. Nu, re, tagad gan viss būs labi, bet, ak, vai kamēr mēs skrējām pēc zālēm un iegriezāmies vēl dažos lielveikalos, kuros bija izpārdošana, mūsu zivis jau pametušas šos akvārijus… Eh, žēl, nu nekas, rīt nopirkšu jaunas zivis, domā vieni, citi saka da nu to akvāriju ar visām zivīm, nē, tad jau labāk bez viņa, jo akvārijs ir baigā ķēpa.

Bez visa tā varēja iztikt, iegādāties vien kvalitatīvu filtru, sildītāju, termometru un arī kādu barības trauciņu. Patiesībā viss ir vienkārši. Galvenais jāievēro daži noteikumi, pie tam, kas nav sarežģīti un tad zivtiņas priecēs gan jūs, gan arī citus akvārija vērotājus. Mēģināšu visu izklāstīt pēc kārtas, tā teikt salikt pa punktiem.

Vispirms mums nepieciešams pats akvārijs. Nav ieteicams izvēlēties apaļos un pavisam mazos akvārijus, jo šādus akvārijus grūti apkopt un visas nebūšanas uzreiz redzamas, es domāju, ka jaunajiem akvāristiem lieti noderētu 30 – 60 litrīgi taisnstūra trauki. Šādi akvāriji neaizņem daudz vietas un iespējams izveidot interesantu kompozīciju. Man pašām ļoti nepatīk panārāmas jeb akvāriji ar liekto priekšējo stiklu, bet tas ir man un kā jau esam noskaidrojuši par gaumi nestrīdas.

No tehnikas mums nepieciešams, filtrs, kas savāks netīrumus un piesātinās ūdeni ar skābekli. Filtru klāsts ir iespaidīgs un cenas arī svārstās no dažiem eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem, sākumā mums pilnīgi pietiks ar tādu, kas maksātu ap 30 eiro, Protams, ideāli, ja tas būtu ārējais filtrs, bet ja nav, tad nu nekas iztiksim arī ar iekšējo, kas pēc saviem tehniskajiem parametriem atbilst mūsu akvārija tilpumam.

Mēs tomēr dzīvojam vēsā klimatā, bet zivtiņas mums ir no tropiem, tādēļ mums nepieciešams sildītājs ar termoregulatoru, mēs uzstādām nepieciešamo temperatūru. Galvenais ik dienas paraudzīties termometrā vai sildītājs ar termo regulatoru darbojas nevainīgi. Šo rindu autoram reiz bija situācija, kad zivis gandrīz uzvārījās, jo sildītājs ieklemēja, labi, ka no rīta ielūkojos termometrā, ja nē, tad man būtu zivju zupa. Esmu dzirdējis, no mazāk pieredzējušiem akvāristiem, ka viņiem ir silts dzīvoklis un sildītājs neesot nepieciešams. Vēlos atgādināt, ka ir zivju sugas, kurām pat 2 grādu starpība var būt letāls iznākums, labāk neskopoties un nopirkt sildītāju ar termoregulatoru.  

Akvārijam nepieciešama grunts, vispirms jau tādēļ, ka bez tā akvārijs izskatās tukšs, gruntī dzīvo un vairojas simtiem baktēriju, kas palīdz akvāristam uzturēt akvārijā bioloģisko līdzsvaru. Grunts izmērs atkarīgs no tā ko vēlaties tajā turēt, vislabāk būtu 2 – 3 mm vai 3 – 5mm, bet ne lielāki, nereti jaunie censoņi savā akvārijā saliek lielākus oļus un gaida kad kaut kas tur izaugs. Pirmkārt, starp šiem oļiem krājas atkritumi, uzkrājas neapēstā barība, kā arī nevairojas labvēlīgās baktērijas. Ar laiku šāda “grunts” sāks skābt un atkal radīsies problēmas.

Jā, var izaugt, bet tikai augi ar lielām sakņu sistēmām, bet mums tak ir neliels akvārijs. Grunts biezumam jābūt apmēram 3 – 5 cm. Grunts biezums ir ļoti svarīgs augu sakņu sistēmai. 

turpinājums sekos

Šis un tas par zivju "signalizāciju".

Lai “nostrādātu” instinkts ir nepieciešams signāls. “Signalizācijas” sistēma zivīm ir attīstīta tāpat, kā citiem dzīvniekiem, tās redz, dzird, atšķir garšu un pirms norīt barību, tās vispirms to “aptausta”. Zivīm piemīt vēl kādas jūtas, kas ļauj tām peldēt naktī un duļķainā ūdenī un “neieskriet” zemūdens šķēršļos. Piemēram, līdakas neredzot garām peldošu zivtiņu ar šo jūtu palīdzību veic precīzu rāvienu un nekad nekļūdās. Šīs jūtas ir sānu līnija, ar kuru palīdzību zivis sajūt vismazāko ūdens vibrāciju.

Zivju redze ļoti daudz atšķiras no uz zemes dzīvojošu dzīvnieku redzes. Praktiski skaidrā ūdenī vairums zivju neredz tālāk par 10 – 12 metriem. Arī redzes leņķis tām nav liels, tās var redzēt priekšmetus ar katru aci vertikāli 150°, bet horizontāli 170°.

Foto no tr-tr.facebook.com

Virs ūdens zivis pasauli redz savādāk nekā mēs, taisnie saules stari ūdenī fantastiski sagroza attēlu. Tikai priekšmeti, kas atrodas tieši virs tās galvas (putnus, zarus, virs ūdens lidojošu kukainīti) zivis redz bez sagrozīšanās. Priekšmetus, kas atrodas zem 5 – 10° leņķa, sevišķi tad, ja ūdens ir viļņojošs, zivis neredz vispār.

Mūžsenais jautājums, vai zivis atšķir krāsas? Piemēram, karūsas spēj atšķirt citrondzeletnu un oranžu krāsu. Tāpēc, makšķerējot karūsas ieteicams būtu lietot šīs krāsas ēsmas. Savukārt, asari labāk redz sarkano krāsu, tāpēc labākos panākumus iespējams gūt uz sarkanajām mēslu sliekām un sarkaniem vizuļiem. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka labāk redze ir attīstīta zivīm, kas galvenokārt uzturas ūdens virsējos slāņos, sliktāk tām zivīm, kas barību meklē gultnes tuvumā.

Zinātnieki uzskata, ka “redzīgākas” ir plēsīgās zivis, lielās foreles, līdakas, asari, ar labu redzi izceļas arī sapali, jo droši vien makšķernieki arī būs ievērojuši, cik mērķtiecīgi un ar kādu precizitāti tas metas uz ūdenī iekritušiem kukainīšiem un citu barību. Domājams, ka makšķernieki tagad izdarīs pareizos secinājumus, jo zivis lieliski jūt tā ēnu, skaļu pārvietošanos pa krastu un arī nevajadzīgas roku kustības, tas viss var nobiedēt krasta tuvumā atrodošās zivis.

Bet vienalga ir ļoti daudz neskaidrību zivju uzvedībā un saistībā ar to redzi. Ir zināms, ka zivis ir bailīgas un sajūtot cilvēku, tās dodas uz drošākām vietām, bet ir arī zināmi fakti, ka cilvēka pietuvošanās krastam, tās tieši otrādi tuvojās tam, laikam jau cilvēka parādīšanās ir izskaidrojama ar barības parādīšanos ūdenī.

Dzirdei arī ir savas īpatnības. Cilvēki un visi uz zemes dzīvojošie dzīvnieki skaņu uztver ar gaisa vibrācijām, bet zivis ar ūdens vibrāciju. Tostarp interesants šķiet fakts, ka izvilkta no ūdens zivs kļūst kurla, tās dzirdes orgāni, gaisa vibrācijas nesajūt.

Atrodoties ūdenī, zivis lieliski sajūt skaņas, kas ir ūdenī vai netālu no ūdenskrātuves, krastā. Visas zivis krasta skaņas dzird vienādi.

Zivis noteikti dzird cilvēka soļus, to balsis, automašīnas motora un citas skaņas.

Sevišķi zivis biedē sitieni pa ūdeni: kad ar lielu plunkšķi iekrīt pludiņa atsvars, sitiens ar airi pa ūdeni. Tomēr ir arī izņēmumi, piemēram samu makšķernieki sitot ar kvoku pa ūdens virsmu tādējādi piesaista samus. Arī spiningotāji, dažkārt gūst lieliskus panākumus, brīdī kad vizulis atsitās pret ūdeni. Ārzemju preses izdevumos atradu arī kādu interesantu karpu piesaistīšanas metodi. Daži karpu makšķerēšanas speciālisti uzskata, ka tīšuprāt brucinot krastu iespējams gūt lieliskus lomus. Tātad ir skaņas kas piesaista zivis, jo kvokošana samiem atgādina vardes kurkstēšanu (viena no samu delikatesēm), troksnis ko rada vizuļa atsišanās pret ūdeni plēsīgajām zivīm atgādina zivtiņas šļakstīšanos, bet skaņas ko rada zemes brucināšana, karpām atgādina par tārpu un citas ēsmas parādīšanos šajā vietā. Ir vietas, kur zivis ir pieradušas pie dažādiem trokšņiem, pie tīrumiem, pie ceļiem, zivīs pie šīm skaņām ir pieradušas un no tām vairs nebīstas.

Oža zivīm ir attīstīta lieliski. Vairums saldūdens zivju barības meklējumos izmanto tieši ožu. Ne velti makšķernieki zivju pievilināšanai cenšas izmantot aromatizētās ēsmas, bet atrast īsto smaržu ir diezgan sarežģīti. Pastāv pamatots uzskats, ka karpu dzimtas zivis piesaista saulespuķu smarža. Tomēr zivis šīs dzimtas zivis labprāt nobauda arī ēsmu kurai ir klāt vanilīna, anīsa, kanēļa, karameļu smarža. Vislabāko smaržu, tāpat kā ēsmu šai dienai iespējams noteikt tikai eksperimentu ceļā. Atminos, kā laukos kādā privātā dīķī copējām karpas un kāds vietējais vīrs pienāca aprunāties.