Iznācis akvārija žurnāls "Живая планета" jaunākais numurs.

Ir publicēts mans raksts, šoreiz par braucienu uz Čehiju, manuprāt interesants materiāls. Tie kas lasāt krieviski, izlasiet, domāju ka nenožēlosiet.

Septembris – viens no labākajiem plēsīgo zivju makšķerēšanas mēnešiem. Pazeminoties ūdens temperatūrai aug zemūdens iemītnieku apetīte. Īpaši izsalkuši šajā laikā ir zandarti, līdakas, asari. Azartiskāk nekā vasarā plēsoņas ņem ēsmas zivtiņas, tiesa ne visas. Priekšroka tiek dota tām zivtiņām, kuras mīt esošajā ūdenskrātuvē.

foto no fb.ru

Savas regulārās nakts pastaigas atsākušas, pa vasaru izgulējušās, vēdzeles. Bieži vēdzeles var sastapt sēkļos vējainās naktīs. Ķer viņas ar gruntsmakšķeri, piedāvājot ķīšus, grunduļus, gaļu, naktstārpus.

Zandartus ķer spiningojot ar šūpojošiem vizuļiem, kā arī uz sliekām un zivju mazuļiem.

Dziļās ūdenskrātuvēs turpinās veiksmīga asaru cope, kuri nenoniecina sliekas, mazas ēsmas zivtiņas, sienāžus, spāres. odu kāpurus. Vēl asarus var ķert ar spiningu ar mazu ziemas vizulīti un metāla pavadiņu. Pavadiņu lieto tādēļ, ka ziemas vizuli septembrī ņem līdaka un tā var noraut vai pārkost auklu. Vietās kur asaru ir daudz, var izmantot arī mormiškas, uzsienot uz āķa sarkanu diegu. Mēdz būt, ka asari ķer mormišku bez jebkādas ēsmas.

Sākot no septembra un līdz pat pirmajam ledum līdakas iespējams ķert liekot ūdas un spiningojot.

Kaut kas no ālantu dzīves (3. daļa, nobeigums)

Pēdējos gados Latvijas copmaņu vidū liela popularitāte ir karpu dzimtas zivju spiningošanai. Spiningotāji izraugās 2,10 metru garu spiningu, kurš ir paredzēts mānekļiem no 2 – 10 gramiem. Šie vīri patiesi gūst labus panākumus, ne tikai ālantus un sapalus, bet trāpās pat skaisti asari. Viegls spinings, viegla, maza spolīte, arī aukliņa ir tieva, bet mānekļi kurus izmanto ir supermazi.

Foto no catcher.fish

Runājot par ālantu kā plēsēju, jāatzīst, ka tie nav tik asinskāri, kā viņu atālie radinieki – sapali. Kā jau pieminēju, tad lielo ālantu ēdienkartē ir arī zivju mazuļi, piemēram vīķītes un mailītes jeb citiem vārdiem sakot, zivtiņas kurām ir mīksta gaļa. Tāpēc arī vizulīši jāizraugās maziņi. Manuprāt neaizstājami ir paz'istamas franču firmas vizuļi ar visai neparastu nosaukumu “Thunder Bug”(Grabošā vabole). Šie vizuļi ir vai visās varavīksnes krāsās un tādām zivīm kā ālanti atgādina mazus kukainīšus un tauriņus, kā arī mazās zivtiņas. Laikam tomēr jāatzīst, ka ideālākie vizulīši šo zivju spiningošanai ir paši mazākie vizuļi N 0 – 1 “Aglia” un “Aglia Long”. Lielākus vizuļus šīs zivis reti kad ķer. Šajā gadījumā likums, jo lielāks māneklis, jo par to ieinteresēsies lielāka zivs – nedarbojas.

Pieredzējuši spiningotāji vizulīša priekšā uz auklas piestiprina noņemamu atsvaru. Tas ļauj izdarīt tālākus metienus un izmantot cietākus spiningus. Bet diemžēl jāatzīst, ka darbojoties ar šādi aprīkotiem vizuļiem vairākas reizes samazinās copes efektivitāte, jo darbojoties ar  vizuļiem, kuriem piestiprināts pārāk smags atsvars copmanis nejūt tā spēli. Jums ir izvēle, vai nu viegli iemest vizuli vai arī nopietni nodarboties ar šo zivju ķeršanu. 

Spiningošanai ar supervieglajiem mānekļiem vislabāk izmantot vaļējā tipa bezinerces spoli ar pagarināto kaseti (Long Cast). Pie tam izvēlieties tādu spoli, kurai kasete ir no metāla kausējuma.

Aukla jāizraugās tieva un svaiga, monofīlā makšķeraukla ne resnāku par 0,22 mm diametrā, bet, ja izmantota tiek pītā aukla, tad pilnīgi pietiek, ja tās diametrs ir 0.08 - 0,12 mm. Resnāku lietot nav ieteicams, jo aukla bremzēs vieglā vizulīša lidojumu.

Auklas ietīšana jāveic mierīgi, bez sevišķiem rāvieniem, jo spiningotājam ir jājūt vismazākais zivs pieskāriens māneklim.  Māneklim ālants uzbrūk gan zāļainās vietās, gan arī no ūdensaugiem tīrās vietās, bet kā likums vienmēr tikai no aizmugures. Ļoti bieži cope sastāv it kā no divām daļām. Sākumā ālants vizuli it kā pamēģina, nedaudz tam pieskaroties. Makšķerniekam nekavējoties jāsamazina auklas ietīšanas ātrums, bet ar otro piegājienu ālants mānekli ķer droši un pārliecinoši.

Praksē vairākkārt ir pārbaudīts, ka labākie mānekļi ālantu spiningošanai ir tieši rotējošie vizuļi, kurus ir iespējams iegādāties copmaņu piederumu veikalos.

Sākoties rudens vēsumam ālanti pārvietojas uz dziļākām vietām un no savām mītnēm parādās tikai ļoti siltā laikā. Kad ūdens ir pavisam atdzisis, ālanti uzvedas ļoti nemierīgi, tie vairākkārt dienā maina savu apmešanās vietu un uz vizuļu spēli praktiski vairs nereaģē.

Kaut kas no ālantu dzīves (2. daļa)

Par iebarošanu ēsmu vajadzību makšķerējot ālantus domas dalās, vieni uzskata, ka to izmantot nevajag, jo zivis tāpat kāri ķer tiem piedāvāto ēsmu, bet otra copmaņu grupa uzskata, ka tomēr par iebarošanu ir jādomā. Manuprāt tomēr iebarot ir nepieciešams, it sevišķi, tā ir nepieciešama, kad par ēsmu esat izraudzījies tārpus, mīklas lodīti vai sautētas grūbas. Bieži vien vietās, kur ir iemesta iebarojamā ēsma koncentrējas citas karpu dzimtas zivis. Bet tas ir likumsakarīgi, tā kā iebarošanas ēsmu nepieciešamība lai paliek pašu copmaņu ziņā.

foto no https://zelenyjmir.ru

Iebarojamā ēsma vispirms piesaista raudu, vīķu un pliču uzmanību un tikai pēc neliela brīža šajā vietā ierodas arī ālanti. Esmu novērojis, ka ālanti pie iebarojamās ēsmas neuzkavējās tik ilgi kā piemēram brekši, bet “pielido”, neilgi uzkavējas un atgriežas savā slēptuvē. Šajā salīdzinoši īsajā laikā ālantu copes ir ļoti biežas un nereti vai uz katru metienu.

Mēneša otrajā pusē ālanti sāk kāri ķert arī ūdenī iekritušos kukaiņus. Šajā laikā interesants un efektīvs makšķerēšanas veids, izmantojot apaļo plastmasas pludiņu. Pie vienas no pludiņa austiņām tiek piesieta pamataukla kuras diametrs ir 0,20 – 0,25 mm, bet pie otras austiņas sienās pavadiņa, kuras diametrs attiecīgi ir 0,15 – 0,17 mm. Protams, pastāv arī otrs variants, kā piestiprināt auklu. Aukla jāizver cauri abām pludiņa cilpiņām. Stiprinās pludiņš ar gumijas aizturēm, bet pavadiņa netiek izmantota. Makšķeres garums atkarīgs no vietas apstākļiem, bet parasti neizraugos garāku par 4 metriem.

turpinājums sekos

Kaut kas no ālantu dzīves (1 daļa)

Ālantus nepieredzējuši makšķernieki bieži vien jauc ar raudām vai sapaliem, tāpēc atgādināšu ālanta izskatu. Tā ķermenis ir plats. Platpieraina galva, ar nelielu muti. Mugura tumša, zilgani melna, sāni un vēders balti. Krāsa var mainīties atkarībā no gadalaika, no zivs uzturēšanās vietas un pat no vecuma. Rudenī ālanti kļūst tumšāki. Spuras tiem ir koši sarkanā krāsā.

Foto no http://www.luontoportti.com

Ālanti labprāt uzturas upju līdzenumos, reti kad tie ir sastopami straujās vietās. Ālanti ir baru zivis un ūdensaugi tiem kalpo kā slēptuves no plēsīgajām zivīm.

Ālantu ēdienkarti varētu iedalīt šādi: 50 % - augu valsts barība, 30 % - dažādi tārpiņi un kukaiņu kāpuri, savukārt 20 % - ūdenī iekritušie kukainīši un mazas sīkas zivtiņas. Varētu izdarīt secinājumus, ka ālantu makšķerēšana ir vienkārša, kā jau visām karpu dzimtas zivīm, jo barības ziņā tie nav tik izvēlīgi kā brekši, bet vai tā tas ir?

Jūnija mēnesis ir labākais ālantu makšķerēšanas laiks, jo tie ir ļoti aktīvi barības uzņemšanā. Dienas laikā, tie rij visu kas kustas. Naktīs ālanti droši pamet savas slēptuves un barojas ar dažādiem mikroorganismiem, tārpiņiem un kukainīšiem, kas atrodami grunts tuvumā. Jūnija mēneša sākumā, tie burtiski uzbrūk jaunajiem augu dzinumiem. Ļoti efektīva ir pludināšana, kad uz āķa par ēsmu tiek  izmantotas aļģes. Arī meklēt ālantus vajag, tur kur ir daudz šīs zaļās barības, tas  ir akmeņainās vietās un laipu tuvumā.

Zivju koncentrācija šajā laikā ir nevienmērīga, gaišajā dienas laikā, zivis jāmeklē ūdens vidējos slāņos vai grunts tuvumā. Kad pludina ēsmu, tad pludiņš jānoregulē tā, lai āķis kaut nedaudz pieskārtos gruntij vai arī peldētu dažus centimetrus no tās. Naktīs ālanti aktīvi ņem slieku pušķīšus un baltos gaļas tārpiņus. Pavasarī labus panākumus var gūt arī, ja par ēsmu tiek izmantoti tā saucamie “hamburgeri”: baltie tārpiņi kopā ar mīklu, makstenis ar trīsuļodu kāpuriem, sliekas ar maizes lodīti.

turpinājums sekos

Akvārija zivtiņu stress

Foto no Raivo Skrastiņš

Gluži tāpat kā cilvēki arī akvārija zivtiņas ir pakļautas stresam, pie tam stress var būt par iemeslu zivtiņu saslimšanai. Ilgstošs stress pavājina zivtiņu imunitāti, līdz ar to samazinās organisma pretestība pret kaitīgajām baktērijām un dažādiem vīrusiem. Dažādām zivju sugām faktori, kas izraisa stresu var dažādi. Tas, ka vienas sugas īpatņiem ir normāli, pilnīgi nederīgi var būt citai zivju sugai, tāpēc iegādājoties jaunas zivtiņas sugu vēlams pēc iespējas vairāk uzzināt par attiecīgās sugas īpatnībām, vai spēsit nodrošināt attiecīgajai sugai ideālus turēšanas apstākļus. Par turēšanas apstākļiem es domāju akvārija tilpumu, ieteicamo ūdens temperatūru un sastāvu (tīrība, cietība, pH u.c. ūdens raksturojumus). Neaizmirstiet arī par dažādu zivju sugu saderību. Ja nevarat nodrošināt zivtiņas prasības, tad labāk neiegādājaties to.

Kā jau minēju, tad dažādām zivtiņām stress var būt dažāds, tomēr ir tā saucamās standartsituācijas, kas izraisa stresu visiem zivju veidiem. Galvenokārt stresu izraisa zivtiņu transportēšana, krasa temperatūras maiņa, ūdens sastāva izmaiņas un dienas režīms (akvārija apgaismojums ir ievērojami savādāks, kāds tas bija iepriekšējā akvārijā). Bieži vien mazāk pieredzējuši akvāristi nenodrošina zivtiņām nepieciešamos apstākļus, kas izraisa pat letālu iznākumu un savas nezināšanas dēļ piedzīvo vilšanos.

Veikala jaunumi

Uz veikalu atbrauca Latvijā dzimuši, sen aizmirsti vobleri. Pieredzējušie spiningotāji droši vien atceras voblerus banānus. vobleri, kas pēc formas atgādina bānānus, patlaban Rotiņā ir pieejami 14 dažādu krāsu banāni. Dažus modeļus izliku plašākai apskatei. Banāniem jābūt jebkura spiningotāja kastē.