Copes īsziņas

Pēc lietus esiet uzmanīgi uz mālaina krasta. Negaidīti var paslīdēt kāja un jau pēc brīža pēcpuse būs slapja.

* * * * * 

Ūdens ņirboņa palīdz makšķerniekam nomaskēties un padara mānekli iekārojamāku zivīm, jo zivis nejūt aizdomas. Sevišķi labi panākumi gaidāmi, ja āķa vietā izmantosit plastmasas mormišku vai spoguļāķi. Tā vibrē un spēlē it kā darbojaties ar ziemas mazmakšķerīti.

* * * * * 

Līdz ar ūdens atdzišanu mainās zemūdens iemītnieku garšas īpatnības. Pirmajā vietā izvirzās dzīvnieku valsts ēsmas: ēsmas zivtiņas, sliekas, trīsuļodu kāpuri, baltie gaļas tārpiņi, mizgrauži, naktstārpi u.c.

Krāšņie Āzijas gaiļi (2 daļa)

Gailīšu pavairošanai nepieciešams ir izvēlēties jaunu pāri, kas būtu aptuveni 8 mēnešu veci, pie tam tēviņam ir jābūt nedaudz lielākiem par mātīti vai vismaz tāda paša izmēra. Kā jau minēju dažādas krāsas ekseplāri labi krustojas savā starpā, un viņu pēcnācēji var būt viss dažādākajās krāsās, starp kuriem būs mātītes un tēviņa krāsās, kā arī dažādās citās krāsu variācijās. Nārsts var notikt jebkurā gadalaikā. Pirms nārsta tēviņu un mātīti izšķir un tur dažādos akvārijos. Ūdens temperatūra par 2 grādiem ir jāpaceļ, nekā tas bija kopējā akvārijā. Pēc pāra atdalīšanas tēviņš divas nedēļas ir kārtīgi jābaro ar dzīvo barību. Ieteicams barot ar trīsuļodu kāpuriem, tāpat gailīšiem nepieciešams dot ir sīksliekas. 

Foto no www.aquaticquotient.com

Par nārsta vietu parasti izvēlās nelielus, jebkuras formas akvārijus, bet lai izaudzētu augstērtīgus mazuļus, akvārija tilpumam jābūt vismaz 20 litri, kaut gan nārstu esmu ieguvis pat trīs litru burkā. Akvārijs ir kārtīgi jāizmazgā. Ūdenim jābūt svaigam, daži autori iesaka svaigo ūdeni samaisīt ar ¾ destilēta ūdens, kas samazina ūdens cietību. Daži autori uzskata, ka mīkstā ūdenī ikri tiekot labāk apaugļoti un nārsts notiek intensīvāk. Bet tas nav jādara obligāti, nārstu un veselīgus mazuļus iespējams gūt arī bez destilētā ūdens pievienošanas. Nostādināto ūdeni ielej nārsta akvārijā aptuveni 10 – 15 cm slānī. Grunts nārsta akvārijā nav jābūt obligāti, no augiem jābūt dažiem krūmveidīgiem augiem, kuros mātīte varētu noslēpties un noteikti jābūt peldošajiem augiem, no kuriem tēviņš veido speciālu ligzdu. Apgaismojums nārsta akvārijā nedrīkst būt spilgts, bet tam jābūt pietiekami gaišam.

Nārsta vietā pirmo ielaiž tēviņu, bet kad viņš ir pieradis, pec dažām stundām akvārijā var ielaist arī mātīti. Šajā brīdī jāieslēdz sildītājs un temperatūras regulētājs, jo nārsta akvārijā ūdens temperatūrai jābūt 26 – 28 °C. Šāda temperatūra un ūdens līmenis ir jāuztur kamēr mazuļi sāk patstāvīgi peldēt un meklēt barību.

Tēviņš ieraudzījis mātīti burtiski pārvēršas, uzvelk savas “kāzu drēbes”, viņš izlaiž savas jau tā krāšņās spuras, kuru krāsa ir kļuvusi neparasti spilgta, varētu teikt, ka tagad tēviņš pilnīgi vai laistās. Uzmanīgi vērojot tēviņu, var redzēt, ka viņa ķermena krāsa mainās ar citām krāsām. Tēviņš uzreiz sāk savu “kāzu deju”, viņš visu laiku grozās pie mātītes, tad attālinoties no viņas, tad atkal pietuvojoties tai. Ja mātīte ir gatava nārstam, viņa atbild uz aplidojumiem, ja nav gatava nārstam viņa slēpjas ūdensaugos, bet tēviņu tas nemaz neapbēdina viņš turpina tai sekot. Viņš izdzen mātīti no viņas slēptuves, pie kam dara to visai bezkaunīgi, tādejādi demonstrējot savu spēku. Šādas “spēles” var turpināties 2 – 4 stundas. Pēc tam tēviņš uzsāk ligzdas gatavošanu, izvēloties vislabāk apgaismoto stūri. Viņš savāc dažādus peldošos augus un savieno ar savām siekalām, kas izdalās tikai pirms nārsta.

Foto no  www.aquaticquotient.com

Spēles un ligzdas taisīšana ilgst vienu – divas dienas, laiku pa laikam tēviņš piepeld pie mātītes tādējādi izrādot viņai savu krāšņumu. Periodiski viņš pat iekausta viņu. Ja mātīte tuvojās ligzdai, tēviņš dzen to prom. Pabeidzis ligzdas taisīšanu, tēviņš atkal sāk aplidot mātīti, aicinot viņu sev līdzi. Mātīte labrāt seko tēviņam uz viņa gatavoto ligzdu, kur sākas jau kopējas dejas. Vienā momentā tēviņš piepeld mātītei no apakšas, saliecies pusaplī tas apķer mātītes vēderu un izpiež ikrus, kurus nekavējoties apaugļo. Ikriņi ir mazi, aptuveni 1 mm lieli, tie ir smagāki par ūdeni, un krīt lejā. Tēviņš visus ikriņus savāc mutē un ievieto ligzdā.

Nārsts ilgst vairākas stundas. Pēc nārsta tēviņš mātīti dzen prom no ligzdas, tāpēc nepieciešams to ievietot atpakaļ kopējā akvārijā. Vienā metiena reizē gailīši iznērš nelielu daudzumu ikru, ikru skaits atkarīgs no mātītes izmēriem.

Visas rūpes par ikriņiem uzņemas tēviņš. Tēviņš visu laiku atrodas zem ligzdas un nepieciešamības gadījumā pielabo to. Viņš savāc izkritušos ikriņus un atkal ievieto tos ligzdā. Ar krūšu spurām tēviņš “piegādā” svaigu ūdeni, kas ir piesātināts ar skābekli, kas ļoti nepieciešams ikru normālai attīstībai. Šajā pašā laikā laikā tēviņš no ligzdas izvāc bojātos un neapaugļotos ikrus, jo tie var sākt pūt un sabojāt visus pārējos.

Bezpalīdzīgie kāpuriņi izšķiļas pēc 48 stundām, izkritušos no ligzdas ikriņus tēviņš savāc mutē un izspļau atpakaļ ligzdā. Pēc vienas – divām diennaktīm kāpuriņi sāk pamest ligzdu, bet tēviņš turpina tos nogādāt atpakaļ ligzdā, bet vairs netiek galā un cenzdamies uzreiz savākt vairākus kāpurus, nereti tos saspiež. Šajā laikā arī tēviņš no nārsta akvārija ir jāizvāc.

Pēc tēviņa atdalīšanas akvārijā nepieciešams ievietot vairākus platlapainus ūdensaugus, lai mazuļiem būtu kur atsēsties. Pie tam ūdensaugi vairo skābekli, kas ļoti nepieciešams mazuļu attīstībā, jo elpošanas “aparāts” – labirints veidojās tikai pēc dažām nedēļām. Tāpat ir nepiecašams ieslēgt ūdens airāciju, gaisa burbulīšiem jāplūst ļoti sīkā veidā. Ideāli, ja ir iespējams atstāt ieslēgtu airāciju uz visu diennakti. 

Foto no www.aquaticquotient.com

Mazuļi vispirms karājās pie augu lapām un akvārija sieniņām, pēc tam sāk peldēt barības meklējumos. Šajā laikā mazuļi jābaro ar “dīķa putekļiem” un infuzoriju. Jābaro bieži, bet mazām porcijām, lai uzreiz viss tiktu apēsts. 

Foto no www.badmanstropicalfish.com

Pēc piecām – septiņām dienām gailīšu jaunatnei var sākt dot, piemēram nematodes.    

Pēc 12 – 14 diennaktīm mazuļus var sākt barot ar ciklopiem. Mazuļi aug nevienmērīgi, tāpēc pāriet uzreiz uz lielāku barību nevajadzētu, barībai gan vajadzētu būt dažāda izmēra.

Šajā laikā mazuļus jau var ievietot lielākā akvārijā. Ūdens temperatūrai jābūt tādai pašai kā nārsta akvārijā, aptuveni pēc mēneša temperatūru var pazemināt 22 – 24 °C.

Dzimumgatavību gailīši sasniedz  četros – astoņos mēnešos, tas ir atkarīgs no turēšanas apstākļiem un barības pilnvērības. 

Selekcijas rezultātā ir parādījušies gailīši ar pagarinātām anālajām un astes spurām.

Krāšņie Āzijas gaiļi (1 daļa)

         Cīnītājzivis (Betta spilendes, Regan), ko tautā dēvē arī par “gailīšiem”, nosaukumu ieguvušas no tā, ka to tēviņi ir ļoti viegli uzbudināmi un pie jebkuras izdevības uzbrūk citam tēviņam, sevišķi mātītes klātbūtnē. Cīnoties tie izpleš spuras, saceļ žaunu vākus sarkanas apkakles veidā un šādā pozā atgādina kauslīgu gaili. Tropiskajās zemēs gailīšus speciāli audzē un trenē, lai pēc tam rīkotu to kaujas, bieži vien viens no “cīkstoņiem” aiziet bojā. Akvārijā šādi iznākumi notiek ļoti retos gadījumos, visbiežāk cieš to spuras un lūpas, lai gan dažkārt tiek izsistas pat to acis.

Foto no http://curiosidades.batanga.com

    Gailīšu dzimtene ir Indijas, Taizemes un Vjetnamas stāvošie un lēni tekošie ūdeņi, kā arī pārpurvojušies ūdensbaseini.

Tēviņi var sasniegt pat 8 cm garumu, savukārt mātītes nedaudz mazākas. Grūti nosaukt krāsas, kādās daba nebūtu dāvājusi šīm zivtiņām. Krāsas ļoti spilgtas un dažādas (balta, rudzupuķu zila, smaragdzaļa, melna, sarkana u. c.), reizēm krāsa var būt pat sarkanbrūna ar zilganu spīdumu uz ķermeņa sāniem un spurām. Dažos gadījumos ķermeņa un spuru krāsas ir atšķirīgas: zaļganzilai zivtiņai var būt sārtas spuras, dzeltenbaltai sarkana astes spura un zili violetas pārējās. Tas ir izskaidrojams ar to, ka dažādu krāsu zivtiņas viegli krustojas savā starpā. Šo dažādo krāsu dēļ gailīši jau daudzus gadus ir populāras akvāriju zivtiņas. Gailīšu mātītēm ir nedaudz blāvāka krāsa.

Gailīši ir mierīgas dabas un var sadzīvot ar jebkurām citām miermīlīgajām pat mazāka izmēra akvārija zivtiņām, bet ne pieauguši gailīšu tēviņi savā starpā. Turēt pieaugušu gailīšu tēviņus kopā nedrīkst. Jaunie tēviņi kaujas nerīko un var augt kopā.

Turēt gailīšus var jebkura tilpuma akvārijā, jo to žaunās ir “papildorgāns”, tā saucamais labirints, kas ļauj zivīm dzīvot akvārijos ar ļoti trūcīgu skābekļa daudzumu, jo elpošanai gailīši izmanto atmosfēras skābekli.

Gailīšu jaunatne (tēviņi) ir ļoti kustīga un visu laiku peld barības meklējumos, bet šiem jaunajiem tēviņiem nav tādas krāšņas krāsas. Arī savas spuras jaunatne izlaiž tikai spēcīga uzbudinājuma iespaidā, nepieciešams akvārijā ielaist mātīti vai nogremdēt akvārijā spoguli. Ieraudzījis spogulī savu atspulgu jaunais tēviņš pieņem uzbrūkošu stāvokli, izlaiž spuras un uzbrūk. Šādus “eksperimentus” bieži atkārtot nedrīkst, jo zivtiņa ātri nogurst un var sevi savainot.

Vecie tēviņi ir mazkustīgi, it sevišķi, ja viņi ir paēduši. Viņi iekārtojās vienā no akvārija stūriem un “gulšņāt” var tur stundām.

Ūdens temperatūra gailīšu turēšanai jābūt ne zemākai par 20 °C, optimālā temperatūra 22 – 24 °C, pret ūdens cietību un to sastāvu gailīši nav prasīgi. Lai labāk būtu redzamas gailīšu krāsas ieteicams akvārijā iebērt tumšu grunti.

Liela uzmanība ir jāpievērš akvārija apgaismojumam. Tikai pie pareiza apgaismojuma izvēles ir redzama viss zivtiņu krāšņums. Slikti zivis izskatās, ja akvārijs ir novietots pie loga, kad uz zivtiņām ir jāskatās caur gaismu. Ļoti efektīvi zivtiņas izskatās, ja akvārijs tiek apgaismots no augšās vai no sāniem. Pie pārāk spilgta apgaismojuma zivis zaudē savu krāšņumu. Labāko apgaismojumu var noteikt tikai eksperimentu ceļā.

Akvārijā ar gailīšiem var iestādīt jebkurus siltummīlošos augus. Bet atcerieties, ja akvārijā ir ļoti daudz gailīšu, tad nedrīkst stādīt sīklapainos augus (kabombu), jo viņus ir ļoti grūti iztīrīt.

turpinājums sekos

Īspadomi

1.Nereti klusos līcīšos ūdens virsu klāj sakritušo lapu paklājs. Nepaejiet garām šādām vietām, šeit mīl tusēties zivis.

Foto no http://on-desktop.com

2.Līdz ar ūdens atdzišanu mainās zemūdens iemītnieku garšas īpatnības. Pirmajā vietā izvirzās dzīvnieku valsts ēsmas: ēsmas zivtiņas, sliekas, trīsuļodu kāpuri, baltie gaļas tārpiņi, mizgrauži, naktstārpi u.c.

3.Vasarā iegūt ēsmas zivtiņas nav problēmu, savukārt rudenī vairs nav tik viegli, arī uzglabāt iegūto dārgumu nav tik vienkārši. Šaurā traukā un siltumā zivtiņas ātri peld ar vēderiem uz augšu, turēt tās uz balkona vai mājas pagalmā arī nav prāta darbs, jo negaidīti uznākušais sals var sabojāt visas pūles. Ko darīt? Pieredzējuši makšķernieki uzglabā tās ledusskapī stikla traukos nedēļām ilgi, vēl pie tam bez ūdens nomaiņas. Galvenais nosacījums, lai ūdens temperatūra būtu plus 1 – 3 °C. Zivtiņas šajā laikā nav jābaro, jo barība saskābs un zivtiņas aizies bojā. Ilgstoša badošanās tām nav briesmīga. Nedrīkst trauku noslēgt ar vāku, lai zivīm nebūtu skābekļa bads. Pirms došanās uz copi nepieciešamo daudzumu pārnes uz transportējamo kannu, bet atlikušās ieliek atpakaļ ledusskapī.

transportējamā kanna no maniem arhīviem

4.Vēlā rudenī, kad aukla sāk piesalt velcēt labāk no airu laivas, kamēr ūdenskrātuves nav aizsalušas. Plēsīgās zivis aktivizējas un izrāda pastiprinātu interesi par makšķernieka piedāvātajiem mānekļiem. Šajā laikā atmosfēras spiediena svārstības to apetīti iespaido pavisam minimāli.

Interešu saraksts...

No maniem arhīviem

Savas dzīves laikā esmu sarakstījis 2 grāmatas, esmu līdzautors 15 grāmatām, esmu uzrakstījis ap 1000 rakstiem par makšķerēšanu un ap 150 rakstus par akvārijiem, iespējams vēl kas ir sarakstīts, bet piemirsies. Varbūt šeit komentāros uzrakstiet par ko Jums ir pastiprināta interese. Par ko vēlētos lasīt? Es savukārt lūkošu kā to apmierināt. Iespējams,  mūsu domas un vēlmes sakritīs…

Man mirst zivtiņas...

Mazāk pieredzējuši akvāristi bieži vien sūdzas, ka nespēj pirkt zivtiņas, tās ļoti bieži mirst. Kas varētu būt pie vainas? Iemesli var būt dažādi? Var būt krasa ūdens parametru maiņa, slimības vai novājināts organisms. Slikti uz zivtiņu veselības stāvokli var iespaidot arī samazināts skābekļa daudzums ūdenī. Šajā gadījumā zivtiņas atrodas ūdens virspusē un kāri ķer atmosfēras gaisu. Ja savlaicīgi netiks risināta problēma zivtiņa var aiziet bojā.

Foto no aqa.ru

Izšķīdušā skābekļa līmenis atkarīgs no ūdens temperatūras, siltā ūdenī samazinās izšķīdušā skābekļa daudzums, ūdens ķīmiskajiem rādītājiem, baktēriju plēves uz ūdens virsmas, infuzorijas un aļģu uzliesmojumiem. Novērst problēmu var ar ūdens maiņām un intensīvu tās aerāciju.

Akvārija zivtiņu bojā ejas biežākie iemesli.

Sliktas kvalitātes ūdens (netīrs, duļķains un pat toksisks). Iespējamais bojā ejas iemesls ir saindēšanās. Iespējamais bojā iešanas iemesls ir saindēšanās ar slāpekļa savienojumiem, kas veidojas pēc zivju atkritumu sabrukšanas. Nepareiza ūdens attīrīšana noved pie tā, ka nitrīti, nitrāti un amonijs kā toksiskas vielas strauji izplatās ūdenī. Pareizs slāpekļa cikls – visu zivtiņu veselības garantija. Bet, ja ūdens ir saindēts ar slāpekļa savienojumiem, tas būs duļķains, parādīsies pūšanas smarža. Izšķīdušais amonjaks var būt ūdenī lielākās devās, ja pH līmenis ir 7,5 un vairāk. Ar zemāku pH līmeni amonjaks ir toksisks, un var kaitēt zivīm. Zivis saindējas ar amonjaku un aiziet bojā?

Nepareiza zivtiņu adaptācija, pārāk strauji tās ielaistas jaunajā mājvietā. Jaunajā un vecajā vietā var krasi atšķirties ūdens parametri. Ja zivis uzreiz ielaist jaunajā vietā, zivtiņām stresu vai pat šoku var izraisīt pH, cietības un temperatūras dažādība, tās var aiziet bojā tuvāko 24 stundu laikā, lai gan ir dzirdēti arī gadījumi, kad zivtiņas mokās pat 7 diennaktis. Zooveikalā un mājās esošais ūdens var atšķirties dažādos veidos.

Pareizi būtu jādara šādi. Atnestajā traukā vai maisiņā jāielej ūdens no akvārija kurā dzīvos zivis, bet ne vairāk kā 5%, pēc 10 minūtēm jānolej tie 5% un atkal jāpielej jauns ūdens no akvārija. Ielaist zivis akvārijā drīkst tikai pēc 5 – 6 šādā “operācijām”.

Gāzu embolija ir slimība, kas var izraisīt pēkšņu zivju un nāvi. Uz acīm, ķermeni var redzēt kapilārus, ķermenis kļūst sārts vai pat sarkans, zivis peld no stūra uz stūru, ķermenis pārklājas ar gaisa burbuļiem un zvīņas sacēlušās. Slimība rodas krasas ūdens maiņas rezultātā, tas ir ja tiek nomainīts uzreiz vairāk par 50% ūdens, no krāna. Esmu dzirdējis, ka mazpieredzējuši akvāristi ielej akvārijā ūdeni un steidz uz veikalu pēc pirmajām zivtiņām. Tā darīt NEDRĪKST.

Vēl viens iemesls, kāpēc aiziet bojā zivtiņas ir slimība. Bieži vien zivtiņas slimības simptoni ir redzami, gan pēc uzvedības, gan pēc ārējā izskata. Slimība var rasties no vājas imūnās sistēmas, stresa, saindēšanās u.t.t. Vispirms jāatrisina problēmas ar ūdeni un tikai tad var ķerties klāt zālēm. Ja ir slikts jeb nekvalitatīvs ūdens zāles nepalīdzēs, dažas zāles slimību tikai pastiprinās. Piemēram, daži ūdenim pievieno sāli. Sāls nepalīdzēs, ja zivis ir saindējušās ar nitrātiem. Ideāli, ja jaunas zivtiņas tur karantīnas akvārijā vismaz divas nedēļas, lai jaunās zivtiņas neievazātu akvārijā slimību. Pēc karantīnas protams drīkst ielaist zivtiņu akvārijā.

Foto no mana privātā arhīva

Ko darīt, ja esat atradis akvārijā beigtu zivtiņu?

Noteikti veiciet zivtiņu skaitīšanu akvārijā, citi skaita no rītiem, citi savukārt barošanas laikā. Pavērojiet kāds ir zivtiņu veselības stāvoklis? Vai visas zivtiņas ēd? Iespējams, dažas atsakās no barības. Pavērojiet zivtiņu vēderus, vai nav uzpūtušies? Ja kāda no zivīm trūkst, pārbaudiet akvārija stūrus, sāciet to meklēšanu. Iespējams zivtiņas ķermenis ir dekorācijās, augos vai alā. Ja zivtiņas ķermenis nav atrasts vairākas dienas, diez vai vēl atradīsiet. Iespējams to apēda kaimiņi, iespējams zivtiņu iesūca filtrs.

Zivtiņas ķermenis no akvārija ir jāizvāc. Siltā ūdens dēļ tropiskās zivtiņas ātri pūst. Pūstošais ķermenis rada labvēlīgu vidi baktērijām, tās vairojas uz nebēdu, bojā ūdeni. Ūdens kļūst duļķains, tam rodas nepatīkama smaka, kas var izraisīt slimības uzliesmojumu citiem akvārija iemītniekiem.

Ir jāpārbauda mirušās zivtiņas ķermenis. Jums jāsaprot, kāpēc viņa mirusi. Uzvelciet rokās medicīniskos cimdus. Ja zivtiņas ķermenis pilnībā nesadalās, aplūkojiet tās spuru stāvokli, zvīņas, vēdera dobumu. Iespējams, aplūkojot zivtiņas ķermeni rādīsies brūces vai kādas citas pazīmes, iespējams, tā cietusi no nelabvēlīgiem kaimiņiem. Ja vēders ir manāmi uzpūties, izvalbītas acis, bet zvīņas pārklājušās ar plankumiem, visticamāk zivtiņa ir kādas slimības vai saindēšanās upuris. Pēc šīs apskates cimdi jālikvidē.

Pārbaudiet ūdens parametrus. Ūdens bieži ir galvenais zivju veselības pasliktināšanās cēlonis. Vajadzētu veikt ūdens mērījumus. Iespējams, palielināts amonjaka un nitrātu daudzums ūdenī, smagie metāli izraisa to, ka zivtiņas ātri mirst. Ja akvārijam ir dekoratīvais elements no dzelzs, cinka, vara – tas ir vēl viens rādītājs, kas būtu jāpārbauda. Dažas zivis nepieļauj metālu labi un pēkšņi mirst. Es gan pilnībā atteiktos no metāla dekorācijām.

Pēc testu rezultātiem izdariet secinājumus. Testi parādīs vai akvārijā viss ir labi, vai arī ūdens tajā ir netīrs un tajā ir toksiskas vielas. Iespējams jāiztīra filtrs un jāveic daļēja (25 – 30%) nomaiņa. Vairāk mainīt NEDRĪKST, tas var izraisīt jau agrāk aprakstītas problēmas.

Ja ūdens akvārijā ir “normālā” stāvoklī, tad var būt vēl virkne citu iemeslu, kādēļ beidzas zivis. Kā piemēru varu minēt, barību, tā ir nekvalitatīva, akvārists pārlieku daudz piedāvā zivtiņām ēdamo un tās pārēdas, vai gluži pretēji, tām piedāvā maz un tās mirst no bada, iespējams, no stresa, ko izraisīja kaimiņu zivis, vecums. Ja zivtiņa nomira negaidīti, tad jādara viss iespējamais lai pārējās būtu dzīvas.

Labu veiksmi

Sapņu tulki...

Šeit mēģināšu "ielauzties" cilvēku sapņos, minēšu sapņus, bet tikai tos kas saistīti ar ūdeņiem un (vai) zivīm.

Zīmējums no mana privātā arhīva

Ikri. Ja sapnī ēdat ikrus, tad jūsu ienākumi palielināsies. Redzēt melnos ikrus, nozīmē kļūsiet par ļoti ietekmīgu cilvēku. Ja sieviete redz ikrus, tad iespējams drīzumā tā, kļūs par mammu. Pirkt ikrus veikalā nozīmē, ka gaidāmi viesi, ģimenes svinības  

Haizivis. Sapnī redzēt haizivi nozīmē tikties ar konkurentiem darbā vai biznesā. Nosist haizivi nozīmē uzvarēt ienaidnieku patiesībā. Censties aizpeldēt no haizivs nozīmē bēgt no problēmām, kas saistītas ar laulības dzīvi, tas tikai nozīmē, ka vajadzīgs pārdomāt savu rīcību un censties to izrunāt.

Zivs. Ja sapņojāt par zivi dzidrā ūdenī, tad tas ir labs sapnis, iespējams saņemsiet negaidītas bet patīkamas likteņa dāvanas, bet ja sapņojat, ka staigājat pa ūdens virsu un pie jūsu kājām pieskaras zivis, tas nozīmē, satiksiet savu otru pusīti, iespējams, kopā strādājat vai dzīvojat vienā kāpņu telpā, bet ja redzat sevi makšķerējot varēsiet izmainīt savu dzīvi pateicoties smagam darbam un neatlaidībai.