Siekstas akvārijā (1. daļa)

Kādu brīdi atpakaļ internetā pārdevu siekstas. Nolēmu uzrakstīt kādu rakstiņu par kokiem jeb siekstām akvārijā, bet varbūt ka noder arī citiem akvāriju turētājiem. Un tā, aiziet... 
Sieksta akvārijā vai arī veidojam skaistumu paši

Siekstas akvārijā ir dabīgas un pēdējos gados kļūst arvien populārākas. Atvadieties no plastmasas pilīm, nogrimušiem kuģiem, dažādiem multfilmu varoņiem, akvāriju pasaule nestāv uz vietas, neviena pils vai kuģis nevar būt smukāka par dabīga koka sakni. Siekstas, akmeņi, bambuss šīs lietas iespējams atrast dabā, tās ir dabīgas, un galvenais to ir radījusi daba. Ievietojot dabīgos materiālus būsiet pārsteigts kā izmainījās akvārijs, cik tas izskatās dabīgs, prieks uz tādu akvāriju skatīties un rādīt to citiem ļaudīm. Dažām no zivju sugām koki ir pat ļoti nepieciešami. Mēģināsim apskatīt dažus no aktuālākajiem jautājumiem saistībā par siekstām.

Kāpēc nepieciešama sieksta?

foto no interneta

Tā ne vien izskatās dabīgi, bet arī stimulē un uztur ekosistēmu akvārijā, gluži tāpat kā grunts vai filtrs, sieksta kalpo arī kā baktēriju audzētava, kuras savukārt ļoti palīdz akvāristam bioloģiskās vides veidošanā un noturēšanā, tāpat jāatzīmē, ka baktērijas pārveido kaitīgās vielas nekaitīgās sastāvdaļās.

Siekstas palīdz nostiprināt zivju imunitāti. Noslīcināta sieksta lēnām izdala miecvielas, kas rada nedaudz skābu vidi, kurā kaitīgās baktērijas un dažādi vīrusi attīstīsies daudz sliktāk. Ja jums ir sārmains ūdens, ievietojot akvārijā koka sakni, pazeminās pH līmenis. Lielākā daļa zivis brīvā dabā dzīvo nedaudz skābā ūdenī, un nogrimuši koki palīdzēs radīt šādu vidi. Gandrīz jebkurā ūdenskrātuvē varat atrast nogrimušus kokus vai to saknes, zivis šos kokus izmanto kā slēptuvi, kā nārsta vietu vai pat kā barību, piemēram, ancistrsiem tie ir nepieciešami normālai vēdera darbībai, jo šīs zivis koku „grauž” pa slāņiem un tas stimulē kuņģa darbību.

Kur ņemt akvārijam paredzētās siekstas?

Principā kur vien vēlaties, taisnību sakot, tās mums ir visur, tās var nopirkt veikalā, var atrast tuvējā ūdenskrātuvē, mežā vai pat pie mājas stūra, viss atkarīgs no jūsu fantāzijām un vēlmēm.

Kādas siekstas drīkst izmantot?

Pirmkārt, nav ieteicams likt akvārijā skujkokus, jā iespējams arī tos apstrādāt, bet tas prasīs 3 – 4 reizes lielāku laiku un nav nekādas garantijas, ka tie ir apstrādāti līdz galam. Otrkārt, jāizvēlas lapu koku „izstrādājumi”, turklāt vēlams izvēlēties cietās sugas piemēram, dižskābardis, ozols, vītolu, ābolu, bumbieru, kļava, vai pat  vīnogu un tā saknes. Ja   tomēr izvēle kritīs uz mīkstākām koku šķirnēm, tad pēc dažiem ūdenī pavadītiem gadiem tie sāks šķīst un meklēšana un apstrādāšana būs jāsāk no jauna. Mūsdienās iespējams nopirkt skaistas koku saknes ne no mūsu valsts mežiem un ūdeņiem, piemēram, mopani, mangras, dzelzs koka (šāds termins tiek pielietots smagām un cietām koksnēm), Japānas jasmīna saknēm. Šīs ir cietas koksnes, labi saglabājas, taču arī šīm ir savi mīnusi, piemēram, mopani un mangras saknes stipri krāso ūdeni, to mērcēšanai un „skalošanai” nepieciešams ilgs laiks. Pēdējos gados pasaules tirgū veiksmīgi tiek tirgotas Japānas jasmīna saknes, atsauksmes tikai pozitīvas.

foto no interneta

Vai ir iespējams izmantot dzīvu koku?

Nē, nedrīkst, izmantot drīkst tikai sausu koku. Ja iepaticies kāds dzīvs zars vai sakne, tad vienkāršāk ir žāvēt labi vēdināmā telpā, bet, ja laukā ir vasara, tad piemēram to var atstāt zem tiešiem saules stariem, šīs nav ātrs process, taču nav arī darbietilpīgs, galvenajos, sekot, lai koks nenokļūst mitrumā, savādi viss jāatkārto vēlreiz.

Kā sagatavot siekstu likšanai akvārijā

Ja uz izvēlētās saknes esat pamanījis puvumu vai koka mizu, to nepieciešams noņemt un to vietu kārtīgi attīrīt. Miza vienalga nokritīs un bojās kopējo saknes paskatu, ja tomēr tā ir cieša un tik vienkārši nenokrīt, tad vēlams sakni nedaudz pamērcēt un pēc mērcēšanas tā vienkāršāk atdalīsies, bet puvums var radīt liekas galvassāpes un viss var beigties ļaunāk līdz pat zivju bojā ejai.

Kā noformēt akvāriju ar siekstām?

Te viss atkarīgs no paša akvārista vēlmēm un gaumes, apkārtēju ļaužu uzmanību parasti piesaista lielas saknes. Pasaules labākie dizaineri visbiežāk izmanto saknes un zarus ar bagātīgu koka faktūru. Bieži vien ir tā, ka paņem sakni, sāc grozīt un skatīties, kura no pusēm izskatīsies labāk un jau acu priekšā parādās burvīga zemūdens ainava, kuru par visām varītēm centīsies akvārijā ieviest, jo raugi bez siekstas vēl taču var izmantot akmeni, bambusu, augus. Ja tomēr nevarat izvēlēties kādu sakni iegādāties, jo visas smukas, tad jāizvēlas kāda zināma akvārista darbs un jācenšas vienkārši to „nošpikot”.

turpinājums sekos

Mūžīgais mednieks – asaris (2. daļa)

Pavasarī nārsts sākas, kad ledus ir izgājis un ūdens temperatūra ir sasniegusi 7 – 8 grādus. Asari parasti nārsto ēnainās ūdenskrātuves vietās, kur lipīgie ikriņi pielīp pie ūdenī nogrimušiem zariņiem un dažādiem ūdensaugiem. Starp citu, cope nārsta laikā turpinās, šajā laikā dažkārt cope ir ļoti intensīva.

Foto no mana arhīva

Pēc nārsta asari atrodas dziļākās vietās, kas atrodas netālu no nārsta vietas. Daudzi asari paliek šeit visas vasaras garumā. Viņus piesaista siltais ūdens un barības daudzums. Viennozīmīgi var apgalvot, ka pavasarī asari meklējami nārsta vietu tuvumā. Asari slēpjas no lielākām plēsoņām, kādas ir līdakas un zandarti, tāpēc tie ir meklējami niedru vai citu ūdensaugu biezokņos.

Tie asari, kas dzīvo un nārsto upēs vai kanālos pavasarī koncentrējas nārsta vietu tuvumā, protams šādas vietas ir jānovēro un jāatceras, pēc nārsta asari dodas uz jūru, kur tie paliek līdz iestāsies rudens.

Pavasarī asaru cope stipri ir atkarīga no laika apstākļiem. Viņu makšķerēšanai labāk izvēlēties skaidras un saulainas dienas. Dažkārt cope ilgst visas dienas garumā.

Labākais asaru makšķerēšanas laiks ir vasara. Tieši šajā laikā asaru cope ir ļoti populāra, ne tikai ar intensīvo copi, bet arī to var uzskatīt par komfortablu.

Sagatavojies izbraucienam pie ūdens, jūs atbrauciet pie dabas un priecājieties par apkārtni. Esat apmierināts par 200 – 500 gramīgiem eksemplāriem. Atrašanās dabā dos spēkus visai nākamajai darba nedēļai.

turpinājums sekos

Mūžīgais mednieks – asaris (1. daļa)

Kāds gudrinieks ir teicis, ka asari atgādina tam lielāko daļu cilvēces dabu: asaris redz, kā kāds iet bojā, bet paši domā vai doties palīgā nelaimē nonākušajam vai nē. Vienmēr jāatceras, ka asari atšķirībā no līdakām nekad nemedī vienatnē. Viņi medī baros, it sevišķi seklumā. Asariem nav vajadzīgs speciāls māneklis, jo viņš ir gatavs ķert visu ko.

Tā savulaik rakstīja Īzaks Voltons grāmatā “Complete angler”, kura iznāca 1653. gadā.

Foto no mana arhīva

Šodien nevienam nav noslēpums, ka asari ir ļoti rijīgi un labprāt medī seklumos. Bet vai asari tagad ir kļuvuši gudrāki un visu ko piedāvāsiet neķers? Šoreiz ieskatīsimies asaru dzīves veidā, kā arī par to kā noteikt labākās asaru makšķerēšanas dienas un mazliet kopā pacopēsim svītrainos plēsoņas.

Asarus (Perca flufiatilis) iespējams atrast vai visās Latvijas ūdenstilpnēs, tostarp arī jūrā un jūras līcī. Tas ir izskaidrojams ar to, ka asaru ikriņi ir ļoti lipīgi un pielīp dažādu putnu spalvām, kas arī iznēsā tos pa dažādām ūdenskrātuvēm.

Dažādā makšķerēšanas literatūrā ir atrodamas ziņas, ka asari spēj sasniegt 50 cm garumu un pat trīs kilogramus svarā. Iespējams, ka šādi eksemplāri ir sastopami, bet parasti ķeras 15 – 25 cm gari eksemplāri, asari kuri ir sasnieguši divu kg svaru ir ļoti liels retums.

Asari barojas pa visu ūdenstilpni, šajās vietās ir liela konkurence barības ieguvē ar citu sugu zivīm. Par pirmo asaru barību kļūst planktons un dažādi kāpuri. Tieši šajā laikā veidojas asaru bari, šie bari dažkārt sasniedz pat dažus tūkstošus zivtiņu, reti, kad šajā barā ir lielāki eksemplāri. Ar šo barību asari pārtiek pirmo dzīves gadu. Barības nepietiekamība ir cēlonis tam, ka asaris nesasniedzis piemērotus izmērus, pārtiek no nedaudz mazākām zivīm, kā pats mednieks. Šādi novērojumi ir vietās, kur ir kūdraina gultne vai arī maz zooplanktona, šādas vietas ir mazie meža ezeriņi. Asaru iecienītākās ēsmas zivtiņas ir mailītes un raudiņas, dažkārt tā ir pašu asaru jaunatne. Ūdenskrātuvēs, kas ir savienotas ar jūru vai jūras līci bieži vien asari ir stipri lielāki. Jo lielāks asaris, jo mazāk tie uzturas vienā barā. Lielie asari bieži vien dzīvo un barojas vienatnē, šis novērojums atgādina līdakas dzīvesveidu.

Asaru ēdelība iedalās periodos, ir brīži, kad tie metas virsū jebkuram māneklim, Bet ir laiks, kad tos nekāda barība neinteresē.

Asaru cope daudzejādā ziņā ir atkarīga no laika apstākļiem. Zivju peldpūslis ir ļoti jūtīgs pret atmosfēras spiediena maiņām. Kad atmosfēras spiediens mainās no augsta uz zemu vai otrādi, tas ir adaptācijas periods un zivis jūtās slikti. Šajos brīžos zivis nebarojas. Dažreiz spiediena pieaugums pozitīvi iespaido copes aktivizāciju. Bet pats labākais copes laiks ir pie jebkuriem patstāvīgiem laika apstākļiem, lai gan pašiem makšķerniekiem patīk saulainas dienas. Tāpat cope ir atkarīga no ūdens temperatūras, bet asari ir siltummīļi.

turpinājums sekos

Nečurājiet Amazonē

 foto no www.ubio.org

Interesants fakts. Amazones ūdens baseina vietējie iedzīvotāji ir paniskās bailēs no vandellijas, kas ir parazitējoša zivtiņas un barojas no asinīm. Tā ir maza auguma zivtiņa, kura iekļūst zem lielas zivs žaunu vākiem. Zivtiņai ir mazi, bet asi kā adatas zobi, ar kuriem tā pārkož lielās artērijas, pateicoties arteriālam spiedienam, asinis ietek mazās zivtiņas ķermenī. Šīs dzīres ilgst no dažām sekundēm līdz pat 3 minūtēm.

foto no www.biolib.cz

 Dažas zivis ir „iemācījušās” atbrīvoties no parazitējošā īpatņa. Interesanti, ka vandellija savu upuri atrod pēc amonjaka noplūdes ūdenī, ko lielā zivs izdala. Sajūtot urīna izdalīšanos no cilvēka tā cenšas ielīst urīna kanālā, un no turienes pati nav spējīga izlīst, obligāti jāiemaisās ķirurģiski. Secinājums viens, nečurājiet Amazonē...

10 neparastas akvārija zivis

Droši vien pieredzējušiem akvāristiem ir savs interesantāko zivju desmitnieks, bet uzdrīkstēšos atspulguļot savu 10.

Vienmēr kad ieeju zooveikalos paskatos piedāvājamo zivju klāstu, iedomājos, kam no paziņām tādas varētu noderēt, kuram ir tāds biotops, un atnākot mājās sameklēju internetā vai daudzajās grāmatās informāciju par sev interesējošo īpatni, man tas ir interesanti. Protams, pasaulē ir vēl vesels lērums zivju, kuras iespējams turēt akvārijā, taču ne visas ir nopērkamas veikalos, bet dažām katalogos ir pasakaina cena, tādēļ, šoreiz mans desmitnieks ir par tām zivīm, kuras iespējams iegādāties mūsu vai tuvāko kaimiņzemju zooveikalos.

1. Arovana (Osteoglossum bicirrhosum)

Foto no.www.moiryby.ru

Zivs pesimists, tā droši vien teiks jebkurš psihologs tikai uzmetot acu skatienu uz to, taču šim psihologam uzreiz virsū metīsies ķīnieši, kuri uzskata, ka bez šim zivīm nav iespējams nekāds fen šui. Tiek uzskatīts, ka turot šīs zivis mājā, parādās nauda, laime un cita labklājība. Kā tās atnes laimi nav zināms, taču naudu patērē brangu, sevišķi retu krāsu īpatņi, kas maksā ļoti dārgi. Brīvā dabā šī zivs sastopama Amazonē, mierīgi, bez stresa tā rij visu, ko var sastapt savā ceļā, pat nelielus putnēnus, kuri uzlaidušies atpūsties uz koku apakšējiem zariem.

2. Kalamoihits (Erpetoichthys calabaricus)

Foto no www.segrestfarms.com

Šī ir zivs – čūska, noķersi šādu mūsu ūdenskrātuvē un sirds klauves klāt, taču cilvēkiem šī zivs ir nekaitīga, ko nevar teikt par maza izmēra zivtiņām. Brīvā dabā sastopama Āfrikā, interesanti, ka kalamoihīti var pārvietoties uz citu ūdenskrātuvi, ja šis ir apnicis vai nepatīk kādu citu iemeslu dēļ, jo šīs zivis spējīgas elpot atmosfēras skābekli. Šis niķis ir arī novērojams akvārijā, ja vien atstāta kaut mazākā lūka, kalamoihīts var izlīst un aizrāpot, piemēram, uz virtuvi.

3. Apteronotus (Apteronotus albifrons)

Foto no www.aquariumlife.net

Akvāristi gan vairāk pazīst kā zivs – nazi, vai pareizāk būtu teikt melno nazi. Tie, kas šo zivi redz pirmo, reizi uzreiz nesaprot ko redz, jo zivij šis īpatnis nemaz nelīdzinās, taču vairāk naža nekā zivs. Dzīvo Amazonē, kur vietējie ir stāvā sajūsmā un tik ļoti iespaidojušies no tās, ka uzskata, ka viņā ir iemājojies mirušo radinieku dvēseles. Akvārijā izskatās ļoti interesanti, jo zivij piemīt savdabīgs peldējums, interesanti novērot, ka zivs – nazis rīko savu mazāko kaimiņu medības.

4. Pantadons (Pantodon buchholtzi)

Foto no tropische-aquariumvissen.nl

Vai zivs – taurenis, interesanta zivtiņa, ko var uzskatīt par ilgdzīvotāju, pastāv uzskats, ka pantadoni pārdzīvojuši dinozaurus un pārdzīvos arī mūs. Kā jau viss neparastais, arī pantadoni sastopami Āfrikas kontinentā, interesanti, ka zivis skatās, kas atrodas virs ūdens un var pat izlēkt, lai saķert savu gardumiņu mušu vai uz niedrāja sēdošo sienāzi, ja plānojat šīs zivtiņas iegādāties, tad pirms zivtiņu iegādes jāpatrenējas mušu un dažādu citu kukaiņu ķeršanā, jo tā ir galvenā šo zivtiņu barība

5. Pundurtetradons (Carinotetraodon travancoricus)

Foto no tropische-aquariumvissen.nl

Zivs – optimists, pietiek paskatīties uz visu laiku smaidošo, omulīgo un ar acīm šaudošo zivtiņu, lai saprastu, ka viņa ir pats labestības iemiesojums. Droši vien daudzi esat dzirdējuši, par japāņu zivi, fugu, to, kuru japāņi ēd un baidās, ka var saindēties. Nu, lūk, šie ir tuvi radinieki. Un vēl, tetradoni spēj piepūsties līdz bumbiņas izmēriem, lai paši nekļūtu par ēdvielu plēsīgajam zivīm. Viņi peld kā mazi dirižabli, salīdzinot ar citiem akvārija iemītniekiem. Akvārijā, tetradoni, izplūkā citā zivīm spuras, savukārt mazās zivtiņas spēj norīt, pat ar aci nepamirkšķinot. Un vēl kāds interesants fakts, ja izdomāsiet tās turēt, tad iegādājaties vai nu vīli, vai kaudzi, lielu kaudzi ar gliemežiem, jo tetradoniem patstāvīgi aug zobi un tos nepieciešams „apstrādāt” vai dot zivīm grauzt kaut ko cietu, piemēram, gliemežus.

6. Cihlīda Flower Horn

Foto no wikimedia.org

Krāsainais rags, šādi varētu pārtulkot no šīs cihlīdas angliskā nosaukuma, pavisam nesen šādu zivi pat dzirdējuši nebijām, kur nu vēl redzējuši, taču pavisam nesen Taivānā, kāds sakrustoja kopā vairākas cihlīdas, ko un ar ko pagaidām vēl joprojām ir noslēpums, nu, lūk, un izveidojās, lūk, kāds skaistulis, kura dēļ Austrumos visi jūk prātā, a kāpēc gan nē, jo zivs aug liela, ēd visu kas kustas un pat nekustas, kaujas, ar visiem pēc kārtas, ar vienu vārdu sakot, skumji ar šādu zivi nevar būt. Un visinteresantākais, tā pumpa uz galvas – tās nav smadzenes, tie ir tauki.

7. Hypancistrus zebra (L46)

Foto no wikimedia.org

Jā, tieši tā, personīgais numurs, šis numurētais sams dzīvo Brazīlijā, vietējie sāka tik ļoti bieži viņu izvest, ka tagad izvešana aizliegta ar likumu, taču ir ļaudis, kuriem šādi aizliegumi nepastāv, un tāpēc zivtiņas pēcteči parādās piedāvājumos, nekas netiek zagts, bet gan gluži pretēji, tiek pavairots. Interesants ir zivtiņas krāsojums, mute viņam kā parastajam ancistrusam – piesūceklis. Taču galvenā atšķirība no citām zivīm – piesūcekļiem, kas grauž visādus uzaugumus no akmeņiem un siekstām, šie Hypancistrus zebras pārtiek no dzīvās barības.

8. Čūskgalves

Foto no www.kotomatrisi.ru

Šī nav viena zivs, bet daudzas un dažādas zivis, kas atšķiras gan pēc krāsām, gan pēc izmēriem, taču visas čūskgalves apvieno viena kopēja īpašība, tās līdzinās čūskām, pārtiek tikai no dzīvām radībām, bet dažiem īpatņiem ir pat reāli ilkņi, internetā ir atrodami video, ko šīs mīļās zivtiņās spēj izdarīt ar citām plēsīgām zivīm, jā, viņas elpo ar atmosfēras skābekli, ir zivis, kurām čūskgalves akvārijā neuzbrūk, bet ir zivis, kuras viņas uzskata par savām pusdienām.

9. Zivs – zilonis (Gnathonemus petersii)

Foto no www.seriouslyfish.com

Atkal sastopams Āfrikā, kāpēc nosauca par ziloni, nav grūti saprast, atliek vien palūkoties uz foto. Dabā, zivs – zilonis, atrodas gultnes tuvumā, kur ar sava snuķa palīdzību meklē sev dažādu barību. Interesants šķiet fakts, ka šī zivtiņa spēj radīt pietiekami spēcīgu elektrisko lauku, ar kura palīdzību tas orientējas telpā, komunicē ar partneriem. Akvārijā šī zivtiņa nārstot atsakās, uzvedas ļoti klusi un kautrīgi, slēpjoties tumšākajos stūros.

10. Befortija (Beaufortia kweichowensis)

Foto no www.aquahobby.com

Ieraugot šo zivtiņu uzreiz pat nesapratīsiet, ka tā ir zivtiņa, kaut kas saspiests ar acīm, atgādina buti, taču tā nav bute, bet gan befortija. Šī mazā zivtiņa mīt strauji tekošos ūdeņos, ķermeņa forma un mute piesūceklis, palīdz tai noturēties uz akmeņiem, akvārijā dzīvo, lai gan nepieciešami speciāli turēšanas apstākļi.

Makšķerēšanas gadagrāmata 2019

23. oktobrī gaismu ieraudzīja ikgadējā "Makšķerēšanas gadagrāmata". Vēl pagājušā gadsimta 80 gados šo izdevumu izdot iesāka Ruduļu Juris un Lauku avīze. 
Iesaku iegādāties, lasāmi daži arī mani raksti.

Zviedrijā noķerta izmirusi zivs.

Zviedru laikraksts The Local ziņo, par visai neparastu vietējo zvejnieku atradumu, viņiem pirmo reizi izdevies vairāk, kā 40 gadu laikā noķert dziļūdens zivi, kas savulaik tika uzskatīta par pilnībā pazudušu.

Pēc laikrakstam esošās informācijas, tad 5 kg bute tika noķerta un pacelta uz zvejnieku kuģi, kas nodarbojās ar rūpniecisko zveju Zviedrijas rietumos, vairākus kilometrus no krasta.

Jūras biologs Svens Lovens no Zviedrijas jūras institūta stāsta, ka zivij ir netipiski sudrabains, plakans ķermenis un ļoti spēcīga sarkana muguras spura, kas vēdekļa veidā stiepjas līdz pat astes spurai, kas šai zivij arī ir koši sarkana.

Tāpat kā jau daudziem citiem dziļūdens zivīm ir lielas acis, jo dzīvo lielos dziļumos, kur praktiski nav redzamības. Pēc Lovena domām šīs zivis mīt 900 metru dziļumā.