pasmaidiet...

Kā ķeras?

-          Vidēji. Divas raudiņas, trīs kazragi, pārējie sīkumi.

* * * * *

Zīmējums no www.dzelzumiga.files.wordpress.com

                                                                            * * * * *  

Pēdējā laikā arī sievietes ir sākušas makšķerēt, bet pastāv zināmi makšķerēšanas noteikumi, kurus jāievēro ikvienam. 

-          Uz ko labāk būtu ķert zandartus? 

-          Patreiz zandartu ķeršana ir aizliegta. 

-          Bet es jau Latvijā nespiningošu, bet gan Kiprā, - uz pārdevēja aizrādījumu atbild sieviete.

 * * * * *

Līgavainis ar līgavu apspriež par kopējo dzīvi.

-          Apsoli man mīļais, a pēc kāzām tu vairs nesmēķēs.

-          Protams, dargā.

-          Apsoli man, ka tu arī nedzersi.

-          Protams, dargā.

-          Un copēt ar draugiem tu nebrauksi.

-          Un tas ir viss?

-          Bet ko tu pats negribētu vairs darīt?

-          Precēties.

Akvārija mīti (2. daļa)

7. Sams palīdz tīrīt akvāriju

Principā vēl viens mīts, jā sami galvenokārt dzīvojas pa grunti, jā, sami apēd to, ko citas zivis neapēda. Dažas samu sugas palīdz tikt galā ar aļģēm, kas izveidojas uz akvārija sieniņām, augu lapām un citiem dekoriem. Tomēr jāatzīst, ka neviena no zivīm, pat sami neēd citu zivju izkārnījumus. Regulāras ūdens nomaiņas un grunts sifonēšana jāveic vien pašam akvāristam, pat neskatoties uz lielu daudzumu samu akvārijā.

6. Zooveikalā pārdevējs man teica, tātad tā ir taisnība

Liela daļa zooveikalu pārdevēji ir zinoši, ja viņiem interesē akvārija lietas, bet diemžēl ir sastopami arī nesagatavoti un nekompetenti tirgotāji, kas arī cenšas sniegt kādu padomu un maz zinošs akvārists dēļ šādiem tirgoņiem iebrauc vēl lielākās auzās. It kā jau loģiski būtu, ja jauns akvārists ienāk tuvējā zooveikalā, bet varbūt tomēr pašam pasēdēt pie datora un pameklēt informāciju. Laika gaitā šī informācija būs zelta vērta un tikai papildināsies.

Dažkārt apmeklējot vienu vai otru zooveikalu, redzu, ka pārdevējs ir lielisks tirgotājs, bet slikti zina akvārija lietas. Šādos gadījumos vēlos pajautāt: ”A tev pašam ir akvārijs?”. Bet nu lai šī tirgotāja sniegtā informācija lai paliek uz paša tirgotāja sirdsapziņas. Kvalificēti darbinieki vienmēr centīsies palīdzēt, nebūs neviena mīta no šī manis gatavotā materiāla.

8. Zivis nav īpaši gudras un tām ir īsa atmiņa

Iespējams, zivīm nav tik gara atmiņa kā cilvēkam, bet nav jau arī tik īsa, kā nereti iespējams lasīt internetā. Esmu lasījis, ka zivīm atmiņa ir 3 sekundes. Tas ir kārtējais mīts. Zivis taču ir ievērojušas cikos parasti tiek barotas. Piemēram, mani Tropheus bemba, pēc sievas teiktā sagaidītu koridorā, ja vien varētu. Kā viņas jūt, ka atnācis mājās kopējs un barotājs, patiesi nezinu, bet tas ir interesants fakts. Zivīm ir lieliska redze, droši vien ievērojāt, ka ja tuvojieties akvārijam, tad visas zivis cenšas pietuvoties Jums pēc iespējas tuvāk. Bieži vien ienākot istabā, visas zivis atrodas tuvējā stūrī. Tātad tām nav 3 sekunžu atmiņa.

Zinātnieki ir veikuši daudz eksperimentu, lai pārbaudītu zivju intelekta līmeni, un konstatēja, ka zivis bieži vien nav pietiekami novērtētas. Daži zinātnieki uzskata, ka zivis var atpazīt savu īpašnieku, un iespējams, tās skumst pēc viņa, kamēr saimnieks atrodas atvaļinājumā vai ilgstoši izbraucis.   

9. Gailīšus drīkst turēt glāzē ar augiem

Pilnīgas muļķības. Gailītis, gluži tāpat kā jebkura cita būtne vēlas izjust plašumu. Tiem vāzē vai glāzē esošie ūdensaugi ir pilnīgi vienaldzīgi, to galvenā barība ir kukaiņi un to kāpuri, akvārijā gailīšus drīkst barot ar specializētajām barībām un svaigiem vai saldētiem kukaiņiem. Brīvā dabā gailīši dzīvo un vairojas lēni tekošās upēs un rīsu plantācijās. Nelielās peļķēs tie dzīvo tikai sausuma laikā, tāpēc šo apgalvojumu, ka gailīši spēj ilgstoši labi justies šampanieša glāzē ir mīts.

Attiecībā uz augiem, kas it kā uztur ūdens tīrību, augi absorbē nitrātu daudzumu ūdenī, taču tas nepalīdzēs izdzīvot nabaga zivtiņai. Augi bloķēs zivju piekļuvi ūdens virsmai. Gailīši jeb cīņas zivis ir labirinta zivis, tas ir, tām ir īpašs orgāns, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu. Ja zivtiņa nevar nokļūt līdz ūdens virsmai – viņi var aiziet bojā, proti, noslīgt.

Gailīši ievērojami labāk jutīsies, ja varēs brīvi peldēt un ēst tiem piemērotu barību. Ideāls akvārijs gailītim būtu 20 – 40 litri.

10. Zivis tas ir skumīgi

Protams, cik cilvēku tik domu un uzskatu, bet nosaukt zivis par garlaicīgām gan man neatveras mute. Man šķiet, ka tas ir mīts. Akvāristika ir hobijs, kas apvieno ļaudis ar līdzīgām interesēm, protams, visos mūsdienu piedāvājumos ir viegli apmaldīties, taču kad ir vēlme iedziļināties, tad akvāristika ir aizraujoša.

Daudzējādā ziņā akvārija pamatā ir jūsu personīgā pieredze un informācija kuru ieguvāt internetā, ne tikai zinātniski fakti. Pasaulē katru mēnesi tiek atklātas un radītas jaunas zivju sugas. Akvārijs un zivis ir ļoti interesanti.

Akvārija mīti (1. daļa)

Pastāv daudzi mīti par zivīm. Viena daļa no šiem mītiem jau pašā saknē ir blēņas un nekas vairāk, savukārt citiem kaut maza daļiņa no patiesības, bet ir.

1. Zivis izaug līdz akvārija izmēriem

Tās ir lielākās muļķības, kādas vien nācies dzirdēt. Ja tā būtu taisnība, tad iespējams manā akvārijā dzīvotu lielāki sami nekā Daugavā un asaru bari būtu nesaskaitāmi. Iedomājieties un tas viss 240 litros. Ļoti bieži šādi apgalvojumi ir dzirdami zooveikalos no nekompetentiem pārdevējiem, kas nezina kādos apstākļos vienas vai otras zivtiņas ir turamas. Diemžēl bieži vien cilvēki zivtiņas tur nelabvēlīgos apstākļos. No kurienes tad radies šāds mīts? Daudzas zivis ar laiku kļūst kūtras, neaktīvas, tas viss ir no pārlieku maza akvārija. Zivtiņas turētājam šķiet, ka tā ir sasniegusi akvārija izmērus. Patiesība slēpjas tur, ka zivtiņai ir radušās problēmas ar veselību dēļ nepiemērotiem apstākļiem. Diemžēl šādu zivtiņu dzīves ilgums krasi samazinās.

Lai izvairītos no tā akvāristam būtu jāzina viss par attiecīgo zivtiņu. Nedrīkst iet uz veikalu un pirkt pirmo zivi kas iepatīkas. Vispirms ir jāievāc informācija un tikai tad var veikt pirkumu. Atcerieties, ka lielais vairums zivju jūsu tuvējā veikalā ir jaunuļi un pavisam droši var teikt, ka drīzumā tās izaugs ievērojami lielākas.     

2. Zivis nedzīvo ilgi

Šis mīts izriet no iepriekšējā punkta. Daudzi akvāristi jūtas laimīgi, ka viņu zelta zivtiņa dzīvo jau trešo gadu, viņi uzskata, ka tas ir šai sugai cienījams vecums. Patiesība ir tā, ka zelta zivtiņas spēj sasniegt ievērojami cienījamāku vecumu, pārsvarā zivis dzīvo apmēram 5 – 7 gadus, ir jau arī izņēmumi, piemēram karpzobes, kas dzīvo 3 – 6 mēnešus un gailīši, kas dzīvo apmēram 3 gadus.

Lai zivtiņas nodzīvotu pēc iespējas ilgāk, tām nepieciešams nodrošināt viņu prasības, ieskaitot trauka lielumus, filtrācijas sistēmu un arī kaimiņus.

3. Turēt zivis apaļā stikla akvārijā ir normāli

Zooveikalos vēl pārdodas šie akvāriji, kas bija ļoti populāri pērnā gadsimta 60 gados, tajos iespējams marinēt gurķus, taču tie nav piemēroti nevienas zivtiņas turēšanai. Ir 2 galvenie principi. Pirmkārt, tas ir mazs tilpums jebkurai no zivīm. Otrkārt, ūdens virsma šādā akvārijā ir pārāk maza salīdzinājumā ar ūdens daudzumu. Liela platība ir svarīga gāzes apmaiņai. Neskatoties uz to, ka zivis dzīvo ūdenī, viņām ir nepieciešams skābeklis, un, ja viņām trūkst, viņas var noslīgt, gluži tāpat kā arī mēs.

Taisnstūra vai kvadrātveida akvārijs nodrošina daudz lielāku virsmas laukumu un tāpēc ir daudz labāka izvēle nekā apaļais akvārijs.

4. Filtri zivīm nav nepieciešami

Nē, veikala darbinieki nemēģina izmānīt no jums papildus naudu – jūsu zivīm tiešām ir vajadzīgs filtrs. Zivīm ir izkārnījumi un lai novērstu veselības problēmas, ir nepieciešams pēc iespējas efektīvāk šos izkārnījumus izvākt. Filtrs arī palīdzēs pārveidot zivīm iegūto kaitīgo amonjaku mazāk kaitīgos nitrītos un pēc tam nitrātos.

Filtru izvēle ir tiešām iespaidīga, ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kas dzīvo akvārijā. Ideālā gadījumā filtram ir jānodrošina gan mehāniskā, gan bioloģiskā filtrācija, tad ūdens būs  perfektā stāvoklī, bet zivs laimīgas un veselas. Jūras akvārijam ir nepieciešams papildu aprīkojums.

5. Pastāv arī tāds uzskats, ka ja ir filtrs, tātad nevajag mainīt ūdeni

Atvainojiet, bet arī tā nav taisnība. Periodiski nomaiņa ir nepieciešama, sevišķi tas attiecināms uz pārapdzīvotiem akvārijiem. Ideāli būtu veikt ūdens nomaiņu reizi nedēļā, apmēram 20 – 30% no kopējā akvārija tilpuma. Nitrātu (NO3) līmenis ūdenī nedrīkst pārsniegt 50 daļas uz miljonu (jūras akvārijiem - vēl zemāk), un tas ir iespējams tikai ar regulāru daļēju ūdens nomaiņu. Jāveic ūdens testēšana, jo testu rezultāti noteiks cik bieži jāmaina ūdens. Periodiskā ūdens pārbaude palīdzēs jums saprast, cik bieži un cik daudz ūdens ir jāmaina. Turklāt ir nepieciešams pārbaudīt nitrātu saturu krāna ūdenī, jo dažās vietās līmenis var būt diezgan augsts. Šajā gadījumā var palīdzēt apgrieztās osmozes filtrs, ko var iegādāties labākajos zooveikalos.

Turpinājums sekos

Anglijā veiksmīgi pavairots plankumainais leoparda bullītis (Thorogobius ephippiatus)

Anglijas pilsētas Njukvejas (Newquay) Akvārija centrā Zilais Rifs tika veiksmīgi pavairoti plankumainie leoparda bullīši (Thorogobius ephippiatus), šie sarkanie un oranžie īpatņi galvenokārt uzturas tikai Dienvidaustrumu Anglijā.

Zivtiņas mīt aukstajos Atlantijas okeāna austrumos, tās mīt salīdzinoši seklās (līdz 40m dziļumam) un akmeņainās vietās, nereti sastopamas arī paisuma zonās. Par šo zivtiņu esamību pie Lielbritānijas krastiem nebija nekas zināms līdz parādījās mūsdienu zemūdens aprīkojums.

Leoparda plankumainie bullīši noteikti ir viens no skaistākajiem savas sugas īpatņiem. Spilgtākās atzīmes, kas ir raksturīgas tikai viņiem, parasti nav sastopamas citiem sugas īpatņiem, kuru krāsa atbilst klinšu vai smilšainu ainavai. Mēs atklājām simtiem mikroskopisko zivju mazuļu. Centrā ir grupa no četriem pieaugušo īpatņiem, taču šis bija pirmais gadījums kad zivtiņas nārstoja. Tā kā šis bullītis nav ietverts vairāk nekur, var teikt, ka šis ir pirmais gadījums audzēšana nebrīvē." - teica Jenny Youngs (Dženija Youngs), darbinieks, kas nodarbojas ar zivju mazuļu audzēšanu.

Viena galva labi, bet divas ātrāk un gudrāk

Demokrātijas princips balstās uz ideju, ka grupveida domāšana ir labāka par individuālo lēmumu pieņemšanu. Tiesa šāds process parasti aizņem vairāk laika, bet tikai ne gambūzijas (Gambusia affinis). Savā grupā jeb barā tās pieņem pašus ātrākos un galvenais pareizākos lēmumus, pie tam, ļoti interesanti, ka jo lielāks bars, jo precīzāks un pareizāks ir lēmums.

Berlīnes hidro ekoloģijas un upju zvejniecības institūta pētnieki veica ekoloģisku eksperimentu uz gambūzijām. Šis eksperiments pierādīja, ka gambūzijas spēj precīzi un ātri pieņemt lēmumu. Zinātnieki pie šāda slēdziena nonāca, jo šīs dzīvdzemdētājas kvalitatīvi sadala pienākumus apkārtējās vides novērošanā. Princips ļoti vienkāršs: ” Jo vairāk acu, jo vairāk redzams”, redzētā informācija ātri izplatās starp bara īpatņiem un tikpat ātri tiek pieņemts lēmums, kā izvairīties vai pasargāties no iespējamām briesmām. Šie pētījumu rezultāti nesen tika publicēti amerikāņu žurnālā PNAS.

Lielie bari ātrāk izvairījās no plēsoņām nekā mazie vai pat atsevišķi īpatņi. Barā, kurā ir 16 īpatņi veiksmes sasniedz 90 %, jo mazākos baros veiksmīgu lēmumu pieņēma 50 % gadījumos, savukārt atsevišķi īpatņi vēl mazāk gadījumos pieņēma pareizus lēmumus. Kādus tad mehānismus tad izmanto bars, lai pieņemtu optimālu lēmumu.

Profesors Jens Krauze ir viens no galvenajiem pētniekiem saka: „Mēs vēlējāmies saprast vai vienas zivis var pieņemt labākus lēmumus nekā citas zivis. Varbūt zivju baros ir lielāki „eksperti” un tāpēc to bars izskatās gudrāks. Atkārtoti eksperimenti, kuros tika iesaistīti atsevišķi īpatņi neizcēla nekādus īpatņus, kuriem būtu īpašas domāšanas spējas, tāpēc tika nolemts atkārtot versiju. Bara zivīm ir raksturīga pienākumu sadalīšana un katra zivs atbild par noteiktu sfēru. Un patiesi kļuva skaidrs, ka jo lielāks bars, jo ātrāku un pareizāku lēmumu pieņēma zivis”.

Bara uzvedība raksturīga visiem tā īpatņiem. Zinātnieki pierādīja, ka gambūzijas viena ar otru apmainās ar informāciju, pie tam šī informācijas apmaiņa nebūt netraucē baram un nebremzē to. Gluži pretēji tā tie zibenīgi apstrādāta un bars pieņem ātrāku lēmumu nekā viens īpatnis. „Šie rezultāti mūs vienkārši izsita no līdzsvara, jo pastāv uzskats, ka informācijas apmaiņa starp dzīvniekiem aizņem laiku” – piebilst Krauze. Kādā veidā zivis veic informācijas apmaiņu zinātnieki iecerējuši noskaidrot tuvākajā laikā.

Akvārija zivtiņu stress

Gluži tāpat kā cilvēki arī akvārija zivtiņas ir pakļautas stresam, turklāt stress var būt par iemeslu zivtiņu saslimšanai. Ilgstošs stress pavājina zivtiņu imunitāti, līdz ar to samazinās organisma pretestība pret kaitīgajām baktērijām un dažādiem vīrusiem. Dažādām zivju sugām faktori, kas izraisa stresu var dažādi. Tas, ka vienas sugas īpatņiem ir normāli, pilnīgi nederīgi var būt citai zivju sugai, tāpēc iegādājoties jaunas zivtiņas sugu vēlams pēc iespējas vairāk uzzināt par attiecīgās sugas īpatnībām, vai spēsit nodrošināt attiecīgajai sugai ideālus turēšanas apstākļus. Par turēšanas apstākļiem es domāju akvārija tilpumu, ieteicamo ūdens temperatūru un sastāvu (tīrība, cietība, pH u.c. ūdens raksturojumus). Neaizmirstiet arī par dažādu zivju sugu saderību. Ja nevarat nodrošināt zivtiņas prasības, tad labāk neiegādājaties to. Kā jau minēju, tad dažādām zivtiņām stress var būt dažāds, tomēr ir tā saucamās standartsituācijas, kas izraisa stresu visiem zivju veidiem. Galvenokārt stresu izraisa zivtiņu transportēšana, krasa temperatūras maiņa, ūdens sastāva izmaiņas un dienas režīms (akvārija apgaismojums ir ievērojami savādāks, kāds tas bija iepriekšējā akvārijā). Bieži vien mazāk pieredzējuši akvāristi nenodrošina zivtiņām nepieciešamos apstākļus, kas izraisa pat letālu iznākumu un savas nezināšanas dēļ piedzīvo vilšanos.

Pati “bēdīgākā” zivs pasaulē

Zivju piliens ir pazīstams ar savu nepatīkamo izskatu, ar ko tas atšķiras no citām zivju sugām.

Foto no youtube.com

 Brīvā dabā tas sastopams Klusajā, Atlantijas Indijas okeāna dziļumos, ļoti bieži sastopama pie Austrālijas krastiem. Zivs piliens savā dabiskajā vidē dzīvo okeāna dziļumos no 900 līdz 1200 metriem. Kāpēc šīs pārsteidzīgās zivis ir tik nepatīkamas? Zivs piliens (Psychrolutes marcidus) uz okeāna gultnes izskatās gandrīz kā parasta zivs, bet, kad zivs parādās virs ūdens, tās ķermenis izmainās un zivs pārvēršas par komisku radību ar lielu degunu. Ķermeņa garums apmēram 70 cm ir pilnīgi kails, bez zvīņām, nav nekādu ornamentu. Zivju pilienu ķermenis ir ļoti līdzīgs bezveidīgai želatīna masai ar skumjām acīm. Viņas deguns ir līdzīgs cilvēka degunam un attīstījies tā lai izturētu spēcīgo dziļūdens spiedienu, vienlaicīgi ļaujot peldēt pa jūras gultni. Šīs sugas īpatņiem nav arī peldpūšļa, lielā dziļumā tas nav nepieciešams. Nav zivs pilienam arī muskuļu, tas peld pa gultni ar atvērtu muti, kurā nokļūst  viņam barība. Visbiežāk šī barība ir planktons. Kas var padarīt zivi pilienu pievilcīgu cilvēku acīs? Viņas rūpes par pēcnācējiem. Viņa uzmanīgi iznēsā ikriņus un bez uzmanības nepaliek arī jau nedaudz paaugusies jaunākā paaudze.