Mormišku pasaulē (6. daļa)

Starp makšķerniekiem ir lielas diskusijas vai zivis atšķir krāsu. Tomēr neskatoties uz dažādiem apgalvojumiem vairums zivju atšķir krāsas. Krāsu spektrs, ko uztver zivis, ir stipri atkarīgs no dzīves vietu ekoloģiskajām īpatnībām un dziļuma.

Pilnīgi dabiski, ka ūdens virsējo slāņu iemītnieces, kā arī seklūdens un piekrastes zonu zivis atšķir krāsas daudz labāk nekā to dziļūdens ciltsbrāļi. Kad sācis jau krēslot zivis uztver tikai spektra īso viļņu daļu, tātad tumši zaļu krāsu, zivis no melnas neatšķirs, bet tostarp labi atšķirs no košajām (sarkanas, baltas)krāsas.

Prakse liecina, ka raudu, asaru un citu zivju makšķerēšanā mānekļa krāsām ir liela nozīme. Runājot ar pieredzējušiem vīriem, nākas secināt, ka katrai zivij ir dažas no krāsām pret kurām tās nav vienaldzīgas, tātad iespējams gūt labākus panākumus.

Vairums zivju labi redz, it sevišķi uz priekšu un no sāniem. Viņas ir spējīgas atšķirt dažādus sīkus objektus aptuveni metra attālumā, bet tādas izcilas zivis kā foreles, alatas un salates (meža vimbas) redz priekšmetu kustību pat no liela attāluma.

Zivju reakcija uz gaismu un ir dažāda. Daudzas zivis ir ļoti jūtīgas pret gaismu un ziemas laikā tās izvairās no spilgti apgaismotām vietām. Tas ir labi redzams, kad nelielā laukumā ir saurbti vairāki āliņģi. Daudzas zivis vienkārši papeld sānis un āliņģis paliek “tukšs”. Nākas meklēt jaunas zivju uzturēšanās vietas.

Arī vasaras laikā daudzas zivis cenšas uzturēties ēnainās vietās vai dziļumā, bet savukārt līdakas, karūsas, ruduļi un alatas labprāt uzturas saulainās vietās. Līdakas, piemēram, var stundām ilgi stāvēt ūdens virsējos slāņos un saulē sildīt muguru. Šādas ainas esmu novērojis vairākkārt.

Lai pareizi izvēlētos mormišku krāsu, nepieciešams stādīties priekšā kāds ir ūdens apgaismojums. Tas ir atkarīgs no diennakts laika, laika apstāļiem (skaidrs laiks vai apmācies) un no izvēlētā dziļuma. Ziemā ūdens vienmēr ir skaidrāks, redzamība ir vismaz divas reizes labāka nekā vasarā. Arī šis faktors ir nav mazsvarīgs un makšķerniekam, tas ir jāiegaumē.

turpinājums sekos

Interesantā ēsma "tesmenis"

Mans draugs un lielmeistars Bums, izdomājis jaunu ēsmu raudām, stintēm u.c. zivīm. Šī ēsma paredzēta zivīm, kas mīt lielos un plašos ūdeņos, piemēram Peipusa raudām un no jūras upēs ienākušajām stintēm.

Mormišku pasaulē (4. daļa)

Iedomājieties situāciju, ka mazs sudraba pilieniņš ir sastidzis 5 cm no gultnes. Mazākā kustība un pilieniņš pieskaras gultnei un pēkšņi asaris saķer savu bēgošo “upuri”.

Kas tad par lietu? Zivju sānu līnija un dzirde veic kaut kur līdzīgas funkcijas, bet starp tām ir arī atšķirība. Kā jau minēju ar sānu līniju zivis sajūt ūdens sakustēšanos, dažādas ūdens vibrācijas un  atmosfēras spiediena maiņu, kā arī sānu līnijas receptori uztver infraskaņas ar 5 – 25 hz frekvenci, ko zivis ar dzirdes orgānu uztvert nespēj. Šis maņu orgāns visām zivīm nav vienādā attīstības pakāpē, līdzās zivīm, kam ir pilnīga sānu līnija, pazīstamas daudzas sugas, kam sānu līnija ir nepilnīga vai arī tās nemaz nav.

Tātad, zivis ir spējīgas sajust vismazāko skaņu pat lielā ūdens dziļumā. Mūsu noķerto asari šoreiz piesaistīja “kukainīša” spēle un barības lielums. Barības lielums bija tāds ar kuru asari pārsvarā barojas un tiem tas neliekas svešs. Asaris ar savu sānu līniju sajūt “pazīstamās” un “nepazīstamās” barības kustības.

Sekojot mānekļa darbībai, makšķernieks var gūt ļoti daudz vērtīgas informācijas. Tā piemēram, vairums copes ir brīdī, kad māneklis paceļas no gultnes vai arī atrodas tiešā tā tuvumā, tāpēc makšķerniekam ir jāzin kāda spēle ir vienai vai otrai mormiškas formai. Pie tam svarīgi ir zināt kā mormiška spēlē ūdens dziļumā, spēle kaut nedaudz mainās, spēle mormiškām mainās arī saskaroties ar gultni.

Mormiškas formas izvēle ir atkarīga no ūdenskrātuves specifikas, kā arī makšķerēšanas apstākļiem. Lai gūtu panākumus nepieciešams ir ļoti daudz eksperimentēt. Tāpat savus novērojumus ieteicams pierakstīt, jo vēlāk šie novērojumi var būt ļoti aktuāli. 

Turpinājums sekos

Mormišku pasaulē (3. daļa)

Ļoti svarīgi ir zināt kā spēlē šī vai tā mormiška, tā kādā no vasaras dienām devos uz ūdenskrātuvi, izraudzījos vietu, kur dziļums ir tikai 40 – 50 cm un izmēģināju dažādu svara un formas mormiškas, lai zinātu viņu spēli. Dažus novērojumus mēģināšu aprakstīt un par tiem pastāstīt sīkāk.

Saspiesta mormiška no abām pusēm ne tikai saceļ augšā dūņas, bet arī it kā izkliedē to un ideāli spēlē grunts tuvumā.

 Pilienveidīgās un skrotis atsitoties pret gultni saceļ dūņu mākonīti. Protams, ka raudām, asariem un citām zivīm grūti noturēties, lai nenogaršotu “traucētāju”.

Pilnīgi plakana mormiška pēc savas formas vairāk atgādina nelielu žibulīti. Parasti turot to vertikāli, ūdenī mormiškas nobīde ir 5 – 10 cm. Šādas planējošās mormiškas iekārdina asarus, it sevišķi lielos.

Par klasisko gribētos nosaukt arī mormiškas, kas pēc savas formas atgādina “skudriņas”. Spēles laikā “skudriņas” horizontālā plaknē pagriežas gan pa labi, gan pa kreisi. Labus panākumus var gūt, ar lēnas šūpojošas kustības palīdzību.

Smagās muciņveida mormiškas, tikko tās ir nolaistas uz gultnes, tā mormiška “ierokas” dūņās. Mīkstie sardziņi praktiski nesignalizē par zivju pieskārieniem, tāpēc ieteicams lietot pēc iespējas cietāku sardziņu. Ielaistas ūdenī, šīs mormiškas atrodas zem āliņģa. Šīs mormiškas ir efektīvas, ja tās tiek šūpotas no vienas āliņģa malas uz otru.

Kaut ko līdzīgu varētu teikt arī par lielajām trīsžuburu mormiškām, bet par tām ir atsevišķa saruna.

Konusveida mormiškas ar pašu mazāko āķīti, nolaistas uz gultnes, kaut nedaudz piepaceļot to, mormiška paceļ līdzi nelielu dūņu mākonīti, kas pievērš zivju uzmanību. Ir ziemas maķšķernieki, kas šo mormišku izmanto kombinācijā ar mazo pludiņu.

Pēdējos gados lielu popularitāti ir iemantojušas sānpeldes, bet ne vienmēr tās iespējams iegādāties veikalos vai pašam izskalot, tādēļ makšķernieki izmanto mormiškas kurām ir sānpeldes forma. Apakšējā daļa šīm mormiškām ir nelīdzena, savukārt augšējā daļā tās ir ideāli taisnas. Lēni kustinot mazmakšķerīti, mormiška patiesi pēc savas spēles atgādina mazo ūdens vēzīti, bet, ja mormiška ir apstrādāta ar krabju eļļu, tas asariem “uzdzen” apetīti.

“Piliens” un “skrotis”, zivis šīs mormiškas jūt vismazāk, taču viņas ir neaizstājamas pilnīgas bezcopes laikā.

Turpinājums sekos

Mormišku pasaulē (2. daļa)

Barību zivis jūt pēc redzes, dzirdes un sānu līnijam. Sānu līnija vairumam zivju ir iegarens kanāls ādā uz ķermeņa sānu virsmas. Sānu līnijas jūtīgās šūnas uztver ūdens kustību un svārstības, citu zivju, laupījumu pārvietošanos, kā arī signalizē par tuvošanos dažādiem priekšmetiem. Lūk, kāpēc zivis barību var atrast ne vien skaidrā ūdenī, bet arī duļķainā, dienā un pat naktī.

Tas ir viens no galvenajiem iemesliem kāpēc kukainīša imitācijai, momiškas spēlei jābūt dabīgai. Šo nerakstīto makšķerēšanas likumu vajadzētu ielāgot jebkuram makšķerniekam, kas rokās ir paņēmis ziemas makšķerīti. 

Nereti literatūrā var lasīt, ka mormiškas formai ir minimāla nozīme. Šis ir nepaties apgalvojums, jo no mānekļa formas ir atkarīga tās spēle.

Reiz kādā izbraucienā uz Daugavu reti ķērās lielās zivis (asari un raudas). Tika izmēģināti vairāki varianti, bet no tā zivis labāk neķērās. Uz pašas mazākās mormiškas ko atradu savā kastītē ar asu nazi sagrieztu ķikuriņa ādu, bet vienu lielāku ķikuru uzspraudu uz mazās mormiškas āķīša. Ļoti ilgi nācās gaidīt līdz mormiška sasniegs gultni, bet pēc nelielas tās šūpošanās zivis pieteicās aktīvāk. Laiku pa laikam mormišku pacēlu par 20 – 30 cm, viegla šūpošanās un atkal skaists asaris lēkā jau pa ledu. 

turpinājums sekos

Mormišku pasaulē (1. daļa)

Būs īss, daļas 4 vai 5, bet varbūt arī 6 ieskats mormišku jeb latviski sakot auziņu pasaulē.

Veikalos un pie amatniekiem iespējams iegādāties visdažādāko izmēru, formu un krāsu mormiškas. Bet kādu izvēlēties? Šis ir ļoti grūts jautājums. Lai būtu vieglāk tikt skaidrībā ar piedāvājumu mormiškas vajadzīgs ir klasificēt pēc formas, svara, krāsas un arī pēc tā kā tajā ir ielodēts āķis.

Mormiškas pēc svara var iedalīt trīs kategorijās: vieglās, smagās un supersmagās.

Vieglās mormiškas ideāli noder nelielos dziļumos, labvēlīgos laika apstākļos, pieredzējuši makšķernieki labus panākumus gūst tieši uz vieglajām mormiškām. Šādu mormišku diametrs ir 1,5 – 2 mm, tās ir gatavotas no alvas, kas ir pārklātas ar varu, misiņu vai pat sudrabu. Ļoti populāras ir mormiškas kas gatavotas no sudraba. Šie mānekļi zivis piesaista ne tikai ar savu spēli, bet arī ar krāsu un pat ar skaņu. 

Daudzu Latvijas vadošo ziemas makšķernieku panākumu atslēga ir tieši mazo, miniatūras mormišku izmantošana. Viņi izmanto sudraba un pat zelta māneklīšus. Ja mazās mormiškiņas ir piesietas resnās auklās, tad uz panākumu ir grūti cerēt, tāpēc speciālisti izmanto pārsvarā tikai supertievās aukliņas. 

Vieglajām mormiškām piemīt delikāta spēle, kas iekārdina gan lielās, gan arī mazās zivis. Labus panākumus var gūt, ja tiek izveidots mormišku tandēms. Smagā mormiška tiek piesieta 15 – 20 cm zemāk, bet vieglā attiecīgi augstāk. Par šādu tandēmu visbiežāk interesējas asari un brekši.

Smagās mormiškas tiek gatavotas no svina un dažādiem metālu sakausējumiem. Viņas mēdz būt gan no viena veida materiāla, gan arī kombinētas kopā ar varu, misiņu vai melhioru. Ir redzētas arī sudraba, bet ļoti retos gadījumos. 

Pastāv uzskats, ka smagās mormiškas ir noderīgas tieši dziļumā, bet kā pierāda prakse, tad tās var izmantot arī citās makšķerēšanas situācijās un vietās.

Ziemā, kad ir liels sals un vējš, kas diemžēl pēdējos gados Latvijā ir ļoti reta parādība, āliņģis ātri sasalst, līdz ar to ātri sasalst arī aukliņa. Vieglu mormišku ir grūti nolaist vajadzīgajā dziļumā, dažkārt pat neiespējami, tādēļ šeit lieti noder smagās mormiškas. Neaizstājamas tās ir arī vietās kur ir liela straume, jo vieglo māneklīti straume vienkārši nesīs prom. Esmu redzējis, kā copmaņi šādos gadījumos uz auklas uzver papildus atsvaru, kas pasliktina mormiškas spēli un vēlamie panākumi izpaliek. Zivis baidās tuvoties nepazīstamam priekšmetam. Atsvars nekādā gadījumā zivīm neatgādina kukainīšus vai kāpuriņus, kas to galvenā barība.

Supersmagās mormiškas tiek gatavotas no dažādu metālu sakausējumiem, kā arī no volframa materiāla. Šie kausējumi un volframs ir ļoti grūti apstrādājami, tāpēc šīm mormiškām ir liels, vērā ņemams trūkums. Tās bieži vien tievā aukliņa pārrīvējas auklas piesiešanas vietā. Šo trūkumu var novērst, ja mormiškas cilpiņā ieliek attiecīgā diametra vada izolāciju.

Katrā ziņā dziļās un straujās vietās šīs mormiškas ir neaizstājamas.

Pašas mazākās mormiškas sver tikai 0,1 – 0,3 gramus, bet smagākās var būt pat 30 – 35 gramu smagas.

turpinājums sekos

Princeses no Tanganjikas ezera (2. daļa)

Ārējais paskats

Princese ir eleganta zivtiņa ar iegarenu ķermeni un garām astes spurām. Astes spurai lirveidīga forma ar gariem galiem tās nobeigumā. Dabā Burundi princeses spēj sasniegt 12 cm garumu, akvārijā labos apstākļos sasniedz pat 15 cm garumu, dzīvo 8 – 10 gadus. Neskatoties uz savu relatīvo pieticību, zivtiņas ķermenis ir ļoti patīkams un krāšņs. Ķermeņa korpuss ir gaiši brūns, bet spuras ar baltām maliņām, uz galvas ir tumša svītra, kas sniedzas gar acīm un žaunu vākiem.

Barošana

Dabā princeses pārtiek no fito un zoo planktoniem, kā arī aļģēm un kukaiņiem, bet akvārijā tās neatsakās no dažāda veida barības. Tām iespējams piedāvāt gan sauso, gan dzīvo un, protams, arī saldēto barību. Kā pamatbarības masa varētu būt kvalitatīva sausā barība, kas paredzētas Āfrikas cihlīdām, tajās ir viss mikro un makro elementu kopums, kas nepieciešams organisma uzturēšanai. Kā papildus barību iespējams piedāvāt artēmiju, koretru, krillu u.c. saldētās barības. Šo rindu autors gan pretēji rīkojas, kā pamatbarību piedāvā zivīm saldēto barību un sauso barību piedāvā ļoti minimāli. Zivtiņas lieliski ēd arī garneles, jūras zivis un citas jūras veltes, protams, iepriekš sasmalcinot.

Turēšana

Atšķirībā no citām Tanganjikas ezera zivīm princeses peld pa visu akvāriju. Turēšana iespējama jau 60 – 70 litrīgā akvārijā, taču zivtiņas labāk jūtas ja grupa zivtiņu var peldēt apmēram 150 litrīgā akvārijā. Tām patīk svaigs ūdens, kas ir bagātināts ar skābekli, tāpēc ieteicams akvāriju aprīkot ar jaudīgu filtru. Vēlams veikt patstāvīgu ūdens testēšanu, zivīm var kaitēt liels daudzums amnija un (vai) nitrātu, tāpēc jāveic regulāra ūdens nomaiņa, kā arī jāsifonē grunts.

Tanganjikas ezers ir otrs lielākais ezers pasaulē, tāpēc tajā ūdens parametri ir stabili. Visām Tanganjikas ezera cihlīdām nepieciešams nodrošināt vismaz 22 °C, bet ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 28 °C, tātad optimāli būtu 24 – 26 °C, tāpat jāpiebilst, ka ezerā ūdens ir ļoti ciets 12 - 14° dGH, bet pH aptuveni 9, taču akvārijā princeses lieliski pielāgojušās pie citiem ūdens parametriem, taču tam vienalga jābūt cietam, jo vairāk tā līdzināsies ezera parametriem, jo labāk. Ja ūdens jūsu rajonā ir mīksts, tad jāveic dažas viltības, vienkāršākais ir ievietot akvārijā vairākus dolomīta gabalus, zivtiņas varētu izmantot arī kā slēpni, kā jau visiem šī ezera iemītniekiem arī princesēm patīk, ja lieli akmeņu krāvumi un izveidotas daudzas slēptuves, grunts jāizmanto smalku, augi principā vispār nav nepieciešami, bet es izmantoju raglapi, lai tā palīdz patērēt liekos nitrātus.

Zivju kaimiņi

Tā kā šis nav agresīvas zivis, tad arī kaimiņi jāizvēlas mazāk agresīvi, labi var sadzīvot ar citām zivīm, pat lielākām, taču nārsta laikā apsargā savu teritoriju un var kļūt nedaudz agresīvas., sevišķi, ja jāaizsargā mazuļi. Citi autori neiesaka turēt ar sev līdzīgām jo zivtiņas var viegli sakrustoties. Kā jau iepriekš minēju, tad vēlams ir turēt grupu īpatņu, jo tā veidojas hierarhija un parādās patiesais zivtiņu raksturs un interesantā uzvedība.

Dzimumu atšķirība

Atšķirt tēviņu no mātītes ir visai sarežģīti, ir pamatots uzskats, ka tēviņiem astes spuras ir garākas un viņu ķermenis ir lielāks nekā mātītēm.

Pavairošana

Pāris izveidojas tikai nārsta laikā, pārējā laikā priekšroku dod dzīvot barā, dzimumgatavību sasniedz, kad zivtiņa sasniegusi 5 cm garumu. Nārsts bieži notiek arī kopējā akvārijā, turklāt bieži vien akvārists, pat nepamana, ka zivtiņas iznārstojušas tikai pamana kad parādījušies jau mazuļi.

Ja tomēr esat nolēmis ierīkot atsevišķu akvāriju, tad jāizvēlas apmēram 50 litrīgs vai lielāks akvārijs, jo uz nārstu jāliek grupa no 6 zivtiņām un katram pārim nepieciešama sava teritorija. Akvārijā obligāti jāierīko vairākas slēptuves, jo zivis ikrus nērš slēptuves iekšpusē. Ūdens parametriem jābūt šādiem ūdens temperatūra 25 — 28° С, 7.5 — 8.5 рН и 10 — 20° dGH.

Nārsta laikā, mātīte iznērš apmēram 100 ikriņus, lielākas mātītes iznērš pat 200 ikrus, apsargā tos mātīte, bet tēviņš savukārt apsargā savu ligzdu un teritoriju. Kāpuriņi izšķiļas pēc 2 – 3 diennaktīm, bet vēl pēc 7 – 9 diennaktīm tie sāk peldēt un meklēt barību. Kā starta barība jāpiedāvā sīkie vēžveidīgie, artēmijas, nematodes. Mazuļi aug lēni, vecākiem par tiem jārūpējas ilgi. Bieži vien akvārijā dzīvo vairākas paaudzes.