Šis un tas par vimbām (2. daļa)

Atrodoties pie svešām upēm, kuras gultni tik labi nepārzinu, nākas mērot daudzus kilometrus, līdz atrodu zivju vietu (pie tam ne vienmēr tas izdodas), bet šo laiku un savus spēkus nožēlojis neesmu, jo beigu beigās šie meklējumi attaisnojās. Ir dienas, kad makšķerēt iznāk maz, vairāk laika iznāk pavadīt meklējot, toties nākamajos izbraucienos, svešās vietas jau nedaudz ir pazīstamas, kas dod savus panākumus.

Izvēloties iespējamo makšķerēšanas vietu nav obligāti meklēt tādas vietas, kur bez liekām problēmām iespējams piebraukt ar mašīnu. Starp citu pēdējos gados bieži vien esmu ievērojis, ka makšķernieki labprātāk izvēlās vietas, kur dažus metrus no krasta var atstāt savu “autiņu”. Šādas vietas jau ir iztukšotas un nereti varat palikt pat copi neredzējis.

Parasti galveno uzmanību pirmkārt veltu augstāk minētajām vimbu iespējamām apmešanās vietām. Cenšos noskaidrot gultnes reljefu, ja ir iespējams, tad cenšos aplūkot arī blakus vietas, varbūt tās ir labākas, tikai tad izmētāju iebarojamo ēsmu.

Šeit priekšrocības ir vietējiem makšķerniekiem, kas var katru dienu vai vakaru iebarot nākamo makšķerēšanas vietu. Pilnīgi pietiek, ja tiek iemestas četras, piecas barības “bumbas” apelsīna lielumā. Ideāli, ja iebarojamā ēsma katru reizi tiek iemesta vienā un tajā pašā vietā un pat laikā. Tādā veidā zivis pierod pie barības un copes dienā iespējami lieliski vimbu lomi.

turpinājums sekos

Šis un tas par vimbām (1. daļa)

           Vimbas ir karpu dzimtas zivis. Tām ir resns ķermenis, ar augstu muguras spuru, tumši pelēka mugura, spoži sudrabainas zvīņas un gaiši dzeltenas krūšu spuras, kas, tuvojoties nārsta periodam kļūst tumšākas. Vimbas mute izceļas ar biezām, pusmēness formas lūpām. Daži makšķernieki vimbas sauc par sudrabiņiem. Domāju, ka šis mīļvārdiņš ir atbilstošs. 

             Pastāv divi vimbu veidi – ledus vimbas un ievu vimbas. Šie nosaukumi ir radušies no tā, kādā laikā tās ķeras. Pašas pirmās parādās ledus vimbas, tas notiek ziemā īsu brīdi pirms ledus kušanas, aptuveni marta mēneša sākumā. Ievu vimbas parādās pavasarī, laikā, kad zied ievas. Ļoti populāra ir tieši pavasara vimbu makšķerēšana.

           Tā kā vimbas ir strauju upju iemītnieces, tad bieži Latvijas lielāko upju krastos rindām stāv makšķernieki, kuri, pludinot savus spoguļāķus un plastmasas mormiškas, gaida īstu vimbu copi.

           Ļoti labprātīgi vimbas uzturas pastraumēs, aiz lieliem akmeņiem uc zemūdens šķēršļiem, kuri aiztur vienmērīgo ūdens plūsmu un rada virpuli. Velti būtu gaidīt vimbas copi vietās, kur ir dūņaina upes gultne, vimbai patīk rakņāties pa rupju gultnes granti. Ideāli ir, ja makšķernieks labi pārzin upes gultnes reljefu.

Vimbām vajadzīgs liels skābekļa daudzums, tāpēc tās pārsvarā uzturas straujās upēs. Šādās vietās tās iespējams noķert gan seklumā, gan arī dziļākajās ūdenskrātuves vietās. Vimbām vislabāk tīk uzturēties uz tā saucamās “kantītes”, tas ir vietās, kur ir pretstraume. Paslēptuves vimbas meklē zem dažādiem ūdenī nogrimušiem šķēršļiem, aiz akmeņiem, aiz siekstām u. c. esmu ievērojis, ka bieži vien tās meklējamas straujās vietās, kur no ūdens laukā rēgojās liels akmens. Tradicionālās vimbu uzturēšanās vietas ļoti labi zina pieredzējuši makšķernieki.

Turpinājums sekos

Atlaides Zivelē

Manas draudzenes Ilvas akvārija piederumu veikalā, Jelgavā, Uzvaras ielā 7 ir atlaides Malavi ezera cihlīdu iegādei. Nenokavējiet...

Ķīnas zivtiņas – akvārijā jeb kardināli mājas traukā (2 daļa)

Viņas lieliski iederas dekoratīvajā akvārijā, ieteicams iegādāties uzreiz 10 – 20 eksemplāru, tā kā kardināli ir bara zivis un tikai barā zivtiņas visu savu krāšņumu un interesanto uzvedību. Sevišķi interesanti ir novērot tēviņu konkurenci. No sākuma tēviņi pa īstam demonstrē savu krāšņumu. Viņi viens otram demonstrē savas spuras, it kā lieloties par to izmēriem, un pēc tam mērojas spēkiem. Zivis atrodas paralēli viena otrai un, taisot īsas ātras kustības, sūta viļņus uz konkurenta pusi. Viļņu spiedienu zivis uztver ar savām sānu līnijām, tādejādi pretinieks var novērtēt konkurenta spēku. Ja šādas konfrontācijas rezultātā cīņa beidzas neizšķirti, tad tiek uzsākts kautiņš. Vispirms saskaras viņu deguni, pēc tam jau ķeras krāšņajām spurām. Lielā akvārijā zaudētājs uzvedās, tāpat kā brīvā dabā, aizbēg, savukārt mazā akvārijā zaudētājs šķiras no spurām, jo viņam nav kur noslēpties. Tas gan izklausās visai dramatiski, jo parasti bara zivīm šādas uzvedības ainas nav novērojamas, kardināli šajā ziņā ir izņēmumi.

Foto no www.wetwebmedia.com

Nārstam gatavai mātītei ir ieapaļš vēderiņš un viņā labprāt seko tēviņam, ko viņš izraudzījies par nārsta vietu. Parasti kardinālu tēviņi izraugās šaurlapainu augu biezokņos, piemēram starp Javas sūnām. Atradis vajadzīgo vietu ikru iznēršanai, viņš izraugās mātīti un piepeldējis tai cieši klāt, ar sava ķermeņa aizmugurējo daļu apkampj viņas muguru. Zivis ātri noraustās iznēršot ikrus un izdalot pieņus, pēc tam uz kādu brīdi pašķiras, bet ikri paliek pie auga lapām vai nolaižas uz grunts. Šis process ilgst tik ilgi kamēr mātītes ķermenī ir ikri. Parasti nārsts ilgst vairākas stundas, bet pēc nārsta vecāki uzreiz ir jāatdala, jo viņi var apēst ikrus. Atkarībā no mātītes izmēriem parasti viena mātīte nārsta laikā spēj iznērst ap 400 gabalu, kuru izmēri ir 1,6 – 1,8 mm.

Pēc 24 – 30 stundām izšķiļas kāpuri, kas paliek karājoties pie ūdensaugiem un akvārija sieniņām, bet vēl pēc 3 – 4 diennaktīm mazuļi sāk brīvi peldēt un uzņemt barību. Par starta barību lieliski noder infuzorija – tupelīte (Paramaecium caudatum), artēmijas un dīķu putekļi.

Mazuļi aug ātri, un pēc neliela laiciņa varēsiet lepoties un priecāties ar lielu bariņu pašu izaudzētu kardinālu.

beigas

Ķīnas zivtiņas – akvārijā jeb kardināli mājas traukā (1 daļa)

Aptuveni 1932. gadā ASV parādījās pirmie eksemplāri jaunās simpātiskās karpu dzimtas zivtiņa, kas ātri vien izplatījās pa visām pasaules valstīm, bijušā PSRS teritorijā zivtiņas ieceļoja pēc kara, ap 1946. gadu. 1932. gadā ihtioloģijas stacijas direktors Kantone (Ķīnā) Lins Šuens aprakstīja šo zivtiņu. Viņš deva tai ģints vārdu par godu ķīniešu boiskautam (pionierim) Tan Kanfeja, pirmais cilvēks, kurš noķēra ciprinīdu netālu no Kantonā kalnu upē Balto Makoņu apvidū. Zivtiņas latīniskajā nosaukumā ir albus – balts un nubes – mākoņi. Tātad pilnais zivtiņas latīniskais nosaukums ir Tanichthys albonubes Lin, bet akvāristi šīs mazās Ķīnas zivtiņas sauc par kardināliem. 

Foto no www.acquariofiliaconsapevole.it

Pirmajos gados, kad zivtiņas parādījās viņas nosauca pat par “nabaga neoniem”, jo īstie neoni bija ļoti dārgi, bet kardināli maksāja salīdzinoši lēti.

Kardināli uzreiz iekaroja milzum daudz piekritēju, tā kā viņas ir nevien brīnumskaistas, bet arī viegli uzturamas un pavairojamas. Arī barības izvēlē kardināli nav prasīgi un ēd visu, ko vien tām piedāvāsiet. Bet, ja jums jāpamet zivtiņas uz dažām dienām vai pat nedēļām, tas nav nekas briesmīgs, jo tad viņas pārtiks no ūdensaugiem un dažādiem mikroorganismiem.

Slaida zivtiņa, kas garumā sasniedz 4 cm. Mugura un vidukļa augšējā daļa dzeltenbrūna, vēderiņš gaiši dzeltens. No acs augšējās malas pa visu ķermeni līdz pat astes spurai stiepjas zeltaina, jauniem īpatņiem zili zaļa, mirdzoša josla, no apakšpuses apmalota ar tumšām svītrām. Spuras dzeltenīgi sarkanas, krūšu spurām melna apmale. Tēviņi sīkāki un slaidāki par mātītēm.

Akvārijā ar kardināliem ieteicamā ūdens temperatūra ir 19 – 21°C, nārsta laikā ūdens temperatūra ir jāpalielina līdz + 21 – 23°C. Kardināli spēj uzturēties arī ūdenī, kura temperatūra ir 16 – 18 °C, kā arī paaugstinātā ūdens temperatūrā līdz 28°C. Ūdens sastāvam gan turēšanai, gan pavairošanai lielas nozīmes nav, tomēr ieteicams kardinālus turēt neitrālā ūdenī pH 7,0.

turpinājums sekos

Vai tu zini ka (5. turpinājums)...

... ka sliekas dažas dienas pirms brauciena var turēt arī biezpienā un pat kafijas biezumos.

Foto no www.darzapasaule.lv

... ka Anglijā zandartu makšķerēšana populāra kļuva tikai XX gadsimta 60. gados.

... ka slēptā reklāma Latvijas makšķerēšanas presē plaukst un zeļ.

... ka apavus un naudas makus gatavo arī no zivs ādas.

... ka lai iegūtu krāsainu kukurūzu nepieciešams izmantot pārtikas krāsvielas.

Tas ir interesanti

Ceļotājs, fotogrāfs un Tanganikas ezera zivju pazinējs Hans van Heusden  kādā no sociālajiem tīkliem publicēja bildes, ka ezerā aļģes sastopamas pat 10 - 15 metru dziļumā. Vai tad tur nemaz nav trofeusi un Petrochromisi, ir visi izķerti???

Lūk, bildes no ezera:

Fotogrāfiju autors: Hans van Heusden