Urā, tuvojas atvaļinājums

Vēl atlikušas dažas dienas un dodos ciemos jeb ekskursijā pie kluba biedriem. Ziņas būs, ja būs Wi-fi, tā atpūtīšos no interneta, no telefona un visa pārējā. Manas darba spējas ir zudušas, tā teikt baterijas ir tukšas. Es atgiezīšos 9. septembrī, ir plāns, ko un par ko rakstīt pēc manām brīvdienām. 

Lai mums visiem jauks septembris. 

Daži foto

Kādas zivis tik nevar sastapt siltās jūrās un okeānā...

Rīgā nozagta zivtiņa, zelta zivtiņa. Zagli pamanīja novērošanas kameras.

Pašas dārgākās akvārija zivis

jeb Arī zivtiņas ir atšķirīgas.

Gandrīz mums visiem ir mājdzīvnieks. Papildus tam, ka jūs pavadāt laiku rotaļām, pastaigām, vēl jau nepieciešams parūpēties par speciālo barību, viņam nepieciešamas arī rotaļlietas, pavadiņas un iespējams arī būri dzīvnieka pārvadāšanai piemēram, pie vetārsta. Visam šim tiek tērēta pienācīga naudas summa, šķiet, ka akvārijs ir ievērojami lētāks. Iespējams pieķerat sevi pie domas, varbūt mājās ierīkot akvāriju? Zivis taču ir lētas. Šoreiz nedaudz ieskatīsimies vienā no dārgākajām pasaules zivīm.

Protams, var doties uz tuvāko zooveikalu un iegādāties bariņu nešpetno barbju vai danio un būt laimīgam. Bet ko darīt, ja esat ar zivīm “saslimis” un esat retu zivju kolekcionārs? Jūs taču naktis negulēsiet zinot, ka neesat ieguvis kādu no svešzemju dabas brīnumiem.

Arovanas atpeldējušas no Dienvidamerikas, un izstādē Singapūrā tika novērtētas kā visretākā un interesantākā zivs. Tās īpašnieks ir slavenais zivju audzētājs Aro Dinesti. Viņš aizveda zivis uz Singapūru, jo droši vien zināja, ka tur būs pircēji. Turklāt Dinesti nolēma krāpties un nopelnīt vēl lielāku naudu par retu zivi – viņš to izlika izsolē. Izsolēs vienu šādu īpatni iespējams pārdot par vairāk nekā trīs simtiem tūkstošiem dolāru!

Protams, kolekcionāri nav gatavi maksāt šādu summu katram Arovanovas  īpatnim. Kā likums, šai zivij jābūt diezgan spilgtā krāsā. Zivju selekcionāram no Dienvidamerikas izdevās izcelt savu īpatni, uz kura ķermeņa nav neviena plankuma. Varbūt iespējams Tāpēc albīnzivis ir pasakainas naudas vērtas.

Bet pēdējā laikā klīst baumas, ka Dinesti atteicies pārdot zivis. Viņš pats saka, ka  savās arovanās viņš ir iemīlējies un nespēj savas mīlestības pārdot, pat par miljons dolāru viņš nespēj šķirties no platīna arovanas. Bet ļaunas mēles teic, ka augstākā cena, kas tika piedāvāta selekcionāram par šo zivi ir astoņdesmit tūkstošu dolāru, bet viņš atteicās pārdot zivi tikai dēļ savas alkatības vai skopuma.

Neskatoties uz to, ka šīs zivis ir tik dārgas, tām joprojām ir trūkums. Dabiskos apstākļos dzīvojošām zivīm šādas novirzes nav novērotas, bet, nonākot akvārijā, arovanas sāk šķielēt ar vienu aci, tas saistīts ar barības meklējumiem, jo tās ir spiestas periodiski skatīties akvārija apakšā. Bet šis defekts neturpinās mūžīgi – plastikas ķirurgi apņemas koriģēt šķielēšanu par noteiktu summu.

Arapaimu ķeršana Brazīlijā

Bet vai jūs zinājāt, ka Dienvidamerikas lielākā valsts - Brazīlija ir slavena ne tikai ar saviem karnevāliem, kūrortiem, futbolu un karstajām meitenēm, bet arī ar makšķerēšanu! Tās ūdeņos ir sastopama viena no lielākajām saldūdens zivīm pasaulē, ko sauc par Arapaimu. Iedomājieties, tās garums var sasniegt pat divus metrus, bet svars var sasniegt apmēram 200 kg!

Arapaimas tiek uzskatītas par ļoti vērtīgu lomu. Brazīlijas Vides aizsardzības aģentūra mēģina kontrolēt retu zivju sagūstīšanu, ieviešot stingrus ierobežojumus.

Interesants foto

Ak Dievs, šādu zivi es mūžam neesmu redzējis...

Interesantas lietas par karūsām (2. daļa)

6. Ihtiologi daudzus gadus meklēja atbildi uz jautājumu, kā karūsas redz dzīvo barību, kas nokritusi uz grunts un nav zivs “redzeslokā”. Atbilde ir pavisam vienkārša, talkā nāk sānu līnija, kura ir visām zivīm, kas iet no galvas līdz astei. Pateicoties šim orgānam zivs sajūt un reaģē uz svārstībām, kuras rada maza dzīvā barība.

7. Karūsas ir toksikomāni. Tie nav vienaldzīgi pret dažādām smaržām, kuras kā mums šķiet nav ne mazākās saistības ar barības racionu. Nereti, copmaņi barībai pievieno tādus aromatizatorus kā ķiploki, saulespuķu eļļa, baldriāna pilieni, korvalols un pat petroleja.

8. Copes karūsām var būt dažādas. Tas var gluži kā asaris uzreiz novilkt pludiņu, bet var arī nedaudz piepacelt ēsmu no grunts, un pludiņš trīc kā apšu lapa, bet tad lēni tas sāk peldēt sānis, pie tam pludiņu nenogremdējot. Ir arī tādas copes dienas, kad karūsas prasa no makšķernieka daudz nervus, jo copes ir visu laiku, bet pa tukšo, redz, karūsa nolēma paspēlēties ar ēsmu, šī spēle var ieilgt pat dažas minūtes, tad karūsa izspļauj ēsmu un aizpeld savās darīšanās.

9. Karūsas ir grūti prognozējamas zivis, manuprāt, nav tāda copmaņa, kas dodoties makšķerēt karūsas var pareģot ko tās šodien vēlēsies. Nedz ideālākais makšķerēšanas laiks, nedz teicamie laika apstākļi, nedz kvalitatīvās ēsmas nav garantija veiksmīgai karūsu makšķerēšanai. Šīs ir tas gadījums, kad makšķerniekam vajadzētu vienkārši paveikties.

10. Karūsas tomēr jāuzskata par uzmanīgām zivīm, tas ar bijību raugās uz resnām auklām, lieliem āķiem u.t.t., ja sajutīs aizdomas, tad tās no makšķerējamās vietas turēsies pa gabalu.  

11. Vācijā karūsas mēdz dēvēt par „zemnieku mini karpām”.

Beigas