Vēsturisks foto

Štrunts par uzrakstu uz mājas, štrunts par šo vīru kautiņu, protams, štrunts arī par iespējams izdzerto alkohola daudzumu. Galvenais ir ķeselītes akvārija zivtiņu ķeršanai. Iespējams, šis uzņēmums ir no Maskavas Putnu tirgus.

Mana gailīšu audzētava

Joprojām, ar nepacietību gaidu brīdi, kad manās 3l burkās savairosies infuzorijas, tikko tās parādīsies uzreiz likšu vaisliniekus uz nārstu. "Ielādēju" burkas 2019. gada 27. decembrī.

Mana gailīšu audzētava.

Nolēmu izveidot zivju audzētavu. Manā darba vietā ir neliela platība kur to veiksmīgi varētu darīt. Sen jau vēlējos to izdarīt. Mana izvēle apstājās pie gailīšiem jeb cīnītājzivīm (betta splendens). Ir iegādātas dažas zivtiņas (5 tēviņi un 5 mātītes), kuras vēl neatklāšu. 

Šiem attēliem ir informatīvs raksturs.

Ir izraudzīti nārsta akvāriji, protams ir padomāts par barību gan vaisliniekiem, gan jaunajai paaudzei. Lūk, tikko zivtiņas sāks peldēt, tā jāsāk tās barot. Kā pirmā barība tām ir infuzorija. Vienā dienā “iedarbināju” divas 3l burkas ar šo mikroskopisko barību. Manuprāt, interesants šķiet fakts, ka vienā no burkas saturiem ir tējas krāsā, otrā saburbuļojies ūdens, kurā dzimst baktērijas, infuzoriju barība.

Nu ko, lai mums visiem kopā veicas

Laimīgu Jauno Gadu!!!

Iestājies Jauns gads un principā jau nekas nemainās. Mēs kļūstam vecāki, nobriedušāki un pavisam noteikti gudrāki. Ja tā godīgi, tad nedz Ziemassvētki, nedz Jaunais gads un pat ne Jāņi nav mani svētki. Agrāk bija. Atminos, kā omīte cepa pīrādziņus uz Ziemassvētkiem un gaidīja mūs, savus bērnus, mazbērnus un citus radus. Uz galda bija kartupeļi, štovēti kāposti un citas ēdamvielas, bet pie galda sēdēja radi un draugi. Toreiz jau svētkus svinēt nedrīkstēja, bet vienalga latviski runājošo ģimenēs visi pulcējās un dziedāja. Tagad viss ir beidzies, viena daļa radu šeit vairs nav, citiem ir pavisam citas intereses un dzīves vērtības, tie tikties vairs nevēlas, bet ir neliela radu grupiņa, kas parādās tikai bērēs. Žēl…

Atminos bērnībā jeb precīzāk pirms iesaukšanas armijā, mēs puikas sākām gatavoties Jāņu svinībām. Praktiski visu jūnija mēnesi tika krāta un slēpta malka. Mums jābūt lielākajam ugunskuram visā pļavā. Līgo naktī mums bija savi izlūki, kas gāja pa pļavu un skatījās, kuram lielāks un iespaidīgāks ugunskurs, tikko izlūks ziņoja ka pļavas tajā galā kādam ir lielāks, tā mēs puikas skrējām iekšā mežā un vācām malku. Pagāja gadi, tagad mani bērnības draugi, katrs dzīvo kaut kur citur. Sapulcināt vēl jau varētu, bet nedrīkst kurt ugunskurus pilsētas teritorijā, braukā pašvaldības policijas darbiniekiem un soda. Mums uz pļavas toreiz bija 86 (!!!) ugunskuri. Vieni lielāki, citi mazāki, bet bija ugunskuri.

Laimīgu visiem Jauno Gadu!!! 

P.S. Atvainojos, bet šoreiz šāds materiāls… 

Priecīgus Ziemassvētkus...

Ziemas nav, bet vienalga lai visiem priecīgi...

Botia macracantha jeb Bocijas klauni

Izplatība. Sumatras un Kalimantānas salu ūdenskrātuves.

Raksturojums. Zivtiņas sasniedz 30 - 35 cm garumu, taču akvārijos parasti uz pusi mazākas. Ārējie dzimumu atšķirības nav novērotas, bet nārstam gatavām mātītēm ir apaļāks vēderiņš, daži uzskata, ka tēviņa krāsas ir intensīvākas, melnās svītras ir izteiktākas, sevišķi nārsta laikā. Tēviņiem krūšu, astes un muguras spuras ir nedaudz asākās. Zivis var radīt specifiskas skaņas. Miermīlīgas, taču var būt agresīvas pret savas dzimtas mazākiem un vājākiem eksemplāriem.. zem acīm zivīm ir asi dzelonīši, draudu gadījumos tie tiek izvērsti. Tāpēc pārvadāt šīs zivtiņas plānos plastmasas maisiņos nav droši, zivis var to vienkārši sadurt. Grunts zivis, kas aktivizējas iestājoties krēslai un nakts laikā, dienas laikā tās atrodamas savās slēptuvēs. Drošāk zivtiņas jūtas, ja tās dzīvo barā. Ir zināmi gadījumi, kad nebrīvē, tās nodzīvojušas pat 25 (!!!) gadus. 

Barība. Pārtiek gan no sausās, gan dzīvās barības (odu kāpuri, gliemeži), obligāti jāpiedāvā augu barība, jo savādāk tās var kaitēt augiem. Nedrīkst pārbarot.

Turēšanas apstākļi. Akvārijam jābūt vismaz 70- 80 cm garam, ar siekstām, akmeņiem, keramikas caurulēm un daudz sastādītiem ūdensaugiem, starp kuriem zivtiņas pavada lielāko dienas daļu, taču ir jāatstāj arī brīva vieta peldēšanai, slēptuvēm jābūt tik daudz cik zivtiņām. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 22 – 26 ºC; dH ap 7º; pH 6,0 – 8,4. Šīm zivtiņām patīk tīrs, ar skābekli bagātināts ūdens, tāpēc filtrācija obligāta, ūdens nomaiņa jāveic reizi nedēļā, apmēram 20% no visa kopējā akvārija tilpuma.

Pavairošanas apstākļi. Bez hormonālām injekcijām nārsts akvārijos nenotiek. Interesanti, ka dabā šīs zivtiņas gatavas nārstam, kad sasniegušas 12 – 15 cm.

Botia lohachata jeb marmora bocija

Izplatība. Ūdenskrātuves Pakistānā, Indijā un Bangladešā.

Raksturojums. Zivtiņas sasniedz 10 cm garumu, miermīlīgas bara zivtiņas, nereti tās pat kļūst bailīgas. Uzturas tikai grunts tuvumā. Dienas laikā tās slēpjas, bet aktivizējas tikai iestājoties krēslai.

Barība. Pārtiek gan no sausās, gan dzīvās barības.

Turēšanas apstākļi. Akvārijam jābūt vismaz 100 – 150 litriem, ar daudzām siekstām, akmeņiem un daudz sastādītiem ūdensaugiem, starp kuriem zivtiņas pavada lielāko dienas daļu, taču ir jāatstāj arī brīva vieta peldēšanai. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 24 – 28 ºC; dH ap 7º; pH 6,0 – 7,2. Šīm zivtiņām patīk tīrs, ar skābekli bagātināts ūdens, tāpēc filtrācija obligāta, ūdens nomaiņa jāveic reizi nedēļā, apmēram 20% no visa kopējā akvārija tilpuma.

Pavairošanas apstākļi. Bez hormonālām injekcijām nārsts akvārijos nenotiek.