trešdiena, 2020. gada 26. augusts

piektdiena, 2020. gada 21. augusts

Zivju zobi

 Uz pasaules pēc Eschmeyer datiem uz 2017 gada 1 aprīli ir 34274 zivju sugas. Zivis atšķiras gan pēc dzīvošanas jeb uzturēšanās īpatnībām, gan pēc uzvedības, protams pēc izskata un pat zobiņiem. Šoreiz ieskats dažu zivju zobiņos, domāju zobārsti nav tīk lielu dažādību redzējuši.😁😁😁

 









pirmdiena, 2020. gada 17. augusts

Iespaidīgais sapals (2. daļa)

 

Makšķerēšanā sīkumu nav un it sevišķi sapalu ķeršanā, kad liela nozīme ir pat auklas krāsai. Pamata auklas diametram jābūt 0,20 – 0,25 mm, savukārt pavadiņai jābūt 0,15 – 0,17 mm. Ieteicams izmantot aptuveni 1m garas pavadiņas. Ideāli, ja iespējams izmantot krāsainas auklas pavadiņas. Atkarībā no ūdens krāsas un laika apstākļiem. Tās varētu būt gan zilganas, gan zaļganas, gan arī brūnganas. Sapali ir vienas no zivīm, kuru makšķerēšanai copmanim jābūt gatavam uz dažādiem pārsteigumiem. Piemēram, jāsagatavo dažāda izmēra āķi, kas piesieti dažādu diametru un garumu pavadiņās. Āķi jāizvēlas pēc ēsmas lieluma, jo lielāka ēsma, jo lielākam jābūt āķa izmēram. Tā piemēram, ja makšķerējat ar sienāžiem, tad pilnīgi pietiek, ja izmantosit N 8 – 6 āķus. Āķim jābūt ļoti asam, jo citādi krimšļainajā (lasi - cietajā) sapala mutē tas neiedursies.



Ja par ēsmu esat izraudzījies mazas ēsmas zivtiņas, vardītes vai arī nolēmis pie sapaliem tikt ar mazajiem rotiņiem un vobleriem, tad pamata auklai jābūt ne resnākai par 0,27 mm. Daudz tiek diskutēts par metāla pavadiņas nepieciešamību. Ja darbojieties ar dārgiem un vērtīgiem mānekļiem un tur ir daudz līdacēnu, tad es, gan ieteiktu lietot tievu, bet izturīgu pavadiņu, jo sapalam domāto ēsmu var saķert arī mazās līdaciņas, kas auklu bez nekādas piepūles pārkodīs un dārgais māneklis paliks līdaciņas mutē. Kaut nedaudz, bet drošāk ir ja lietojat pīto auklu. Nekādu resno trosi lietot nevajag, pilnīgi pietiek, ja izmantosit 0,10 – 0,12 mm diametrā. Lietojot pīto auklu pavadiņu var arī neizmantot.


Manuprāt, aizrautīga ir sapalu makšķerēšana ar peldošas maizes gabaliņu. Šai metodei ir nepieciešams viegls un garš makšķerkāts, kas aprīkots ar neliela izmēra bezinerces spolīti, uz kuras uztīti 100 metri 0,22 mm monofīlās makšķerauklas. Peldošais maizes gabaliņš vispirms piesaista vīķes, bet tos savukārt sapalus. Jāļauj straumei aiznest ēsmu pat 40 metru tālu. Pēkšņi, maizes gabaliņš pazūd, tātad kāds no sapaliem neizturējis un nolēmis to nobaudīt. Piecirst vajag nekavējoties, jo sajutis kādas aizdomas sapals var ēsmu nekavējoties izspļaut.

Sapali ir vērā ņemams “pretinieks”, jo ir ļoti spēcīgs un mērķtiecīgs. Pēc pieciršanas auklai ir jābūt nedaudz brīvai, bet nepārāk, jo makšķerniekam ir jājūt “pretinieks”. Kad sapals ierauga laivu vai krastā esošo makšķernieku viņa pretestība divkāršojas. Viņš ”šaudās” no vienas puses uz otru. Izraušana no ūdens nozīmē, ka makšķernieks var zaudēt gan āķi, gan arī trofeju. Nepieredzējušu makšķernieku kļūda ir kad viņš cenšas ar ķeseli aizķert zivi, nevis zivi ievadīt ķeselē.

Sapali ir vērtīgas zivis, tādēļ tos nekādā gadījumā nedrīkst izmantot par ēsmas zivtiņām. Nobeigumā gribu atgādināt, ka paturēt drīkst tikai piecus šīs sugas īpatņus, kas lielāki par 29 cm.

beigas

svētdiena, 2020. gada 16. augusts

sestdiena, 2020. gada 15. augusts

Iespaidīgais sapals (1. daļa)


Sapali ir karpu dzimtas zivis ar visai iespaidīgu izskatu, jo tam ir liela galva ar šauru pieri, ķermenis ir stingrs, tam ir sudraboti sāni ar zeltītu pieskaņu. Ļoti krāšņas ir sapalu spuras – oranži sarkanas, vēdera un anālās spuras – sarkanas, bet astes un muguras spuras melnas.


Sapali var sasniegt pat 5 – 6 kg svaru. Latvijas rekords ir 3,7 kg, bet parasti makšķernieku lomos ir 1 – 2 kg eksemplāri, kas ir sasnieguši 30 – 45 cm garumu.

Agrāk sapalu bija stipri vien vairāk nekā tie ir sastopami tagad, tas ir izskaidrojams ar stipru ūdens aizaugšanu. Sapali labprāt uzturas upēs kur ar mēranu straumi un vēsu ūdeni. Velti būtu meklēt sapalus vietās, kur ir dūņaina gultne. Tie meklējami vietās kur gultne ir mālaina, akmeņaina vai smilšaina.


Sapalus droši var dēvēt par dienas zivīm, kurai patīk ēnainas vietas ar tīru tekošu ūdeni, jo iestājoties vakara krēslai tie pārtrauc uzņemt barību.

Sapalu nārsts notiek aprīļa beigās un ilgst līdz jūnija beigām, atkarībā no laika apstākļiem. Nārsto tie parasti akmeņainās vietās, kur ir mērena straume. Ikriņi ir maziņi, oranžā krāsā un pielīp pie akmeņiem un oļiem. Sapali aug ātri un otrajā dzīves gadā sapalu svars sasniedz jau 200 – 400 gramus, pie tam mātītes ir gandrīz divas reizes lielākas par tēviņiem.


Nedēļu pēc nārsta sapali ir sevišķi aktīvi barības uzņemšanā. Praktiski tie ķer visu kas peld tiem pretī. Šis laiks sakrīt ar dažādu kukaiņu pamošanos no ziemas miega. Labus lomus var gūt, ja ēsmas barību, dažādus kukainīšus un tārpiņus pludināsiet zem kokiem un krūmiem. Šis ir ļoti populārs sapalu makšķerēšanas veids. Dziļums, kurā pludina ēsmu ir atkarīgs no laika apstākļiem. Tā piemēram, vēsā un lietainā laikā ēsmu ieteicams pludināt tuvu gultnei, jo sapali šajā laikā atrodas tur, kur ūdens ir mierīgāks, tīrāks un arī par dažiem grādiem siltāks, savukārt siltajās vasaras dienās ēsmu ieteicams pludināt ūdens vidējos slāņos, kur sapali gaida no kokiem krītošo barību.

Pludināšanai lieliski noder dažādi kukaiņi, piemēram maijvaboles, spāres un dunduri, kā arī sienāži. Tā pat tie neatteiksies no dažādiem kāpuriem, piemēram, baltajiem gaļas tārpiņiem. Vispār sapalus uzskata par visēdājiem, jo viņu ēdienkarte ir visai plaša, jo viņš pārtiek arī no maizes, zirņiem, siera, dažādām ogām un pat neatsakās no kartupeļiem. Sapalus var uzskatīt arī par plēsējiem, jo tuvojoties rudenim, viņš labprāt rīko sīko zivtiņu  un vardulēnu medības. Tad lieliskus panākumus var gūt spiningojot ar maziem roterīšiem vai voblerīšiem, kā arī mākslīgās vardītes. Nekādā gadījumā neizmantojat lielās vardes, tās atstājat līdakām. Sapali jūt, ka tuvojas vēsais laiks un vardulēni pulcējas pie strautiem un kanāliem, lai datos uz ziemošanu. Šīs arī būtu labākās vietas kur uz sapalu lomu var cerēt augusta beigās septembra mēnesī.

tupinājums sekos

Parastā valisnerija (Vallisneria spiralis)

Izplatība. Šis valsinērijas veids ir plaši izplātīts tropos un subtropos. Ārējais izskats. Valsinērijām ir šauras, lentveidīgas, koši ...