Bīstamā jūras radība

 

     Bīstamāko jūras radību reitingā ir arī rajas, ar asām indīgām adatām. Rajas trāpa upurim ne tikai ar savu tievo ērkšķi jeb adatu, bet pēc sekundes simtdaļas šīs eksotiskās zivis iešļāc savā upurī indi, kas atrodas adatā. Raju ķermenis ir plakans un izskatās pēc pankūkas. Parasti šīs zivis dzīvo jūras ūdeņos, taču ir arī šo zivju saldūdens īpatņi. Rajas savu indīgo ieroci izmanto tikai aizsardzības nolūkos. Atpūšoties seklā ūdenī, jūs varat to netīši iztraucēt un iegūt tik spēcīgu sitienu, ka maz neliksies.

Belonesox belizanus īpatņi Petenicas ezerā (Petén itzá) pievērš uzmanību ar savu visai biedējošo izskatu.

Interneta dzīlēs "uzpeldēja" šādi visai interesanti un pat biedējoši skati par šīm zivtiņām. Domāju, ka gandrīz visi akvāristi savulaik, kāds vēl šodien tur savos akvārijos gupijas, mazas, nevienam nekaitīgas zivtiņas, kas dzemdē dzīvus mazuļus, arī belonesox ir dzīvdzemdētājas, bet jau ar asiem un daudziem zobiņiem. Intereses pēc sameklēju informāciju par šīm zivtiņām. Palasi arī Tu.

Foto autors David Rodriguez (Gvatemala)

Dzīvo Atlantijas okeāna piekrastes saldūdeņos, bet  dažreiz sālsūdeņos, līdz ar to tās sastopamas Meksikā, Gvatemalā, Hondurasā, Nikaragvā un, iespējams arī Amazones lejas baseinā. Tās ir sastopamas arī Dienvidu Floridā, bet tas jau ir ieviešanas rezultāts (cilvēks atvedis uz šo rajonu). Krāsa ir pelēcīgi brūna, ar maziem tumšiem punktiņiem sānos.

Pie ģints pieder viena suga, taču daži ihtiologi to iedala 2 pasugās, no kurām viena ir sastopama tikai Jukatānā, bet otrā pārējā areāla daļās. Belonesox ir vienīgā plēsīgā zivtiņa šajā dzimtā, citas dzimtas pārstāvji var nodarboties ar kanibālismu, ēdot savus jeb citu zivju mazuļus, pie tam šis ir arī lielākais no visām dzimtas sugām: mātīšu garums var sasniegt pat 20 cm garumu, savukārt tēviņi ir mazāki, tie spēj izaugt līdz 15 cm. Akvārijos sastopamas parasti mazākas, nebrīvē esošie indivīdi būs 1,5 – 2 reizes mazākas nekā savvaļas īpatņi. Belonesox iespējams turēt tikai ar lielajām zivīm no citām sugām. Barošanai nepieciešama dzīvā barība: motiļi, dafnijas, daži akvāristi zivju ēdienkartē iekļauj arī sliekas, spāru kāpurus un pat kurkuļus.

Belonesox turēšanai nepieciešams plašs akvārijs, garumam jābūt vismaz  70 – 100 cm, vēlams blīvi apstādīt ar augiem. Daži autori iesaka ūdenim pievienot sāli (atkarībā no zivtiņas labsajūtas, bet sāls jāpievieno no 1 tējkarotes līdz 2 ēdamkarotēm uz katriem 10 litriem ūdens). Labāk turēt baros, vairāki tēviņi uz 2 – 3 mātītēm. Ielaist akvārijā zivtiņas pāros nav laba doma, jo tas ir bīstami tēviņam, īpaši, ja ir nepietiekama barošana, garākā mātīte var viegli apēst pat lielu tēviņu. Ūdens parametriem jābūt šādiem T=(14) 20 – 30°C. Attiecībā uz ūdens sastāvu zivis nav īpaši prasīgas, bet dH jābūt virs 8°, pH ir aptuveni 7,0. Pirmos pēcnācējus mātītes var dot 5 – 7 mēnešu vecumā. Ieteicams vaislās mātītes barot ar dažādu veidu dzīvu barību, īpaši zivtiņām garšo motiļi, dafnijas un arī zivju mazuļi. Vaislas mātītēm turēšanas apstākļiem jābūt tādiem pašiem kā iepriekš minēts, bet ūdens temperatūru ieteicams pakāpeniski paaugstināt līdz 25 – 30 °C.

Dzemdībām nobriedušu mātīti labāk ielaist speciālā akvārijā, kas ir blīvi piestādīts ar augiem, kuru biezokņos no pašas mātītes var paslēpties tikko dzimušie mazuļi. Grūtniecība katrai zivtiņai ir individuāla, tā var ilgt no 1 līdz 2 mēnešiem, vidēji intervāli starp mazuļu dzimšanu ir 42 dienas. Viena mātīte spēj iznērst no 20 – 100 mazuļiem. Ir ziņas, ka lielajām mātītēm ir piedzimuši vairāk nekā 200 īpatņi, atsevišķos gadījumos pat vairāk nekā 300. Mazuļi ir lieli (2 – 3,5 cm gari) un uzreiz pēc piedzimšanas var baroties ar sīkajiem vēžveidīgajiem un citu dzīvo barību.

Patiesība par neprasīgo zivtiņu

 

Bieži vien ļaudis man ir uzstādījuši jautājumu, kādas zivis labāk iegādāties, kuras būtu ieteicams ielaist vienā vai otrā akvārijā. Jā, kuras? Uz šo jautājumu viennozīmīgi atbildēt nav iespējams. Jāzina daudzi faktori, bet šajā rakstiņā mēs tajos neiedziļināmies, jo mums neviļus ir uzdāvināts akvārijs, ar filtru, ar apgaismojumu, ar dekorācijām, ar augiem un pat zivtiņām. Mums ir viss, bet mēs nevēlamies iedziļināties akvārija gudrībās. Iespējams tam nav laika (neticu), iespējams vēl kādi, ne visai objektīvi iemesli.

Ko jūs domājat par jēdzienu "neprasīgas zivis"? Kas tās tādas ir? Vai esat kādreiz dzirdējuši par neprasīgiem suņiem, kaķiem, zirgiem vai putniem? Nē, nopietni!

Vai jūs saprotat, uz ko es tiecos? Nez kāpēc cilvēki iedomājas, jo mazāka pēc izmēra ir dzīvā radība, jo  nekaitīgāks dzīvnieks, jo pie šī dzīvnieciņa vairāk pielīp šis termins “neprasīgs”.

Vispār, draugi, nav neprasīgu zivju! Katrai dzīvai radībai ir kaut kādas prasības,

Es varbūt dažos vārdos paskaidrošu, kas ir “neprasīgās” ZIVIS:

- zivis, ar kurām var tikt galā pat iesācējs;

- izturīgās zivs ar apskaužamu izturību, kuras nokaut nevar pat iesācējs;

- noteikti miermīlīgās zivtiņas;

- neprasa superīgākos turēšanas apstākļus;

- lētas.

Apmēram tāds, jūsuprāt, izskatās "neprasīgās" zivtiņas izskats. Bet šajā brīdī pat pieredzējis akvārists var samulst, jo šajā sarakstā iespējams ierakstīt vai tūkstošs zivtiņu un visas atbildīs šim aprakstam! Es vēlētos atklāt kādu "prasīgo" zivtiņu noslēpumu.

Ja sapratīsiet, kāds ir slāpekļa cikls akvārijā, noregulēsiet to un pats galvenais kontrolēsiet indīgās vielas: amonjaku, nitrītus un nitrātus akvārijā, tad veiksme akvārijā gandrīz vai garantēta! Jebkuras zivis kļūs "neprasīgas", bet akvārija apkope būs vienkārša. Tas ir viss noslēpums. Pasēdi nedēļu, izpēti šo tēmu un es domāju, ka akvāristika kā nodarbe būs interesanta un aizraujoša.

Lūdzu, tikai nedomājiet, ka es veicu izglītojošo programmu un nodarbojos ar moralizēšanu. Vēlāk es noteikti sniegšu izsmeļošu "neprasīgo" zivju sarakstu. Manuprāt, jebkurš hobijs mūsu dzīvē ir vienkāršs, ja tas patiesi interesē un tam visam seko līdzi ar prātu.

Gandrīz noslīka

 

Makšķerniekam ir daudz draugu, piemēram, makšķerēšanas partneris, ar kuru viņš brauc gan lietū, gan vējā, ar kuru dalās ar pēdējo sviestmaizi vai tējas malku, daži makšķerēšanas speciālisti līdzi vadā arī savu četrkājaino draugu, tas apsargās makšķerēšanas vietu un inventāru, ir laiva, kas nereti ir pieredzējusi visus citus līdzbraucējus. Kāds mans paziņa atsūtīja savas laivas foto. Pielijusi draudzene laiva pēc lielām lietavām, paziņa nav braucis uz ezeru trīs dienas, labi ka laiva piesieta un labi, ka piezvanīja ezera apsaimniekotājs un pavēstīja šo vēsti. Visi izglābti, visi laimīgi…    

Būtu jauki...

 

... ja man būtu šāda guļamistaba. Zinu, ka dzīvojot mikrorajona 5 stāvā par šādu guļamistabu iespējams tikai sapņot, bet pasapņot taču drīkst, vai ne?

Tās ir tikai manas pārdomas

 

Pieredzējušiem makšķerniekiem vienmēr ietrīcēsies sirds, kad tie redzēs, ka rītausmā kāda vēl nezināma zivtiņa interesējas par tai piedāvāto ēsmu. Pludiņš stāv kā zaldātiņš, bet te pēkšņi tas sāk slīdēt uz sāniem un iegrimst. Ir pienācis laiks piecirst un sākt auklas ietīšanu. Ir! Tagad sākas cīņa ar visnotaļ iespaidīga izmēra karūsu, kuras ķermenis ir aptraipīts vara krāsā, ķermenis ir stiprs, cīņa bija patīkama. Šī mirkļa dēļ makšķernieki ir gatavi stundām ilgi sēdēt pie ūdens, raudzīties tajā, klausīties klusumā un izbaudīt mieru, jā, jā mieru, jo pilsētas troksnis tā nogurdina, ka Tavas baterijas gluži vienkārši ir tukšas, bet uzlādēt tās iespējams vienīgi sev patīkamā nodarbē, kad redzi kā mostas daba, kā 4 un dažās minūtēs no rīta savu koncertu iesāk putnu kori, to ir daudz, bet putnu balsis prot atšķirt tikai retais, mēs esam bagāti, jo ne jau viesiem ir lemts mosties līdz ar ūdenī peldošajiem putniem, kas nakšņoja gandrīz turpat, pie tavām kājām.

Interesanti šķiet, agrāk makšķernieki dabā brauca izbaudīt manis augstāk minēto, bet tagad tie brauc sportot. Viss plūst, viss mainās. Mainās arī cilvēku sapratne par dabu, par visu dzīvo dabā. Cita paaudze? Jā, katrā ziņā cita, kura vēlas lai viņiem pievērstu zināmu uzmanību. Ne asakas viesiem dabas mīļotājiem. Makšķerēšana, ir, bija un būs atpūtas veids, zināma veida relaksācija un tikai tad sports.  

Pie Taivānas krastiem novērota 'pasaules gala' zivs – siļķu karalis

 

Pasaules ūdeņu dzīles slēpj milzum daudz dažādu noslēpumainu un neparastu radību, kas ik pa laikam tomēr nonāk cilvēku uzmanības lokā. Tā nupat pie Taivānas krastiem novērota retā un leģendām apvītā milzu airzivs (Regalecus glesne), ko dēvē gan par siļķu karali, gan pasaules gala zivi, jo tās parādīšanās vēstot par kataklizmām, vēsta ārzemju mediji.

Foto un teksts no delfi.lv

Vertikāli stāvošo zivi ievēroja nirēju grupa jūrā netālu no Rufangas. Viņiem izdevās piepeldēt klāt siļķu karalim, nofilmēt to un pat pieskarties. Nofilmētais materiāls nekavējoties strauji izplatījās tīmeklī. Uz sudrabotā un gludā zivs ķermeņa redzamas neparastas iedobes, kas varētu būt rētas no haizivju uzbrukumiem, raksta "The Hindustan Times". Spriežot pēc videomateriāla, šī airzivs bija apmēram divus metrus gara, kas nav nekāds iespaidīgais izmērs šīs sugas pārstāvjiem. Senākas liecības vēsta, ka siļķu karalis var sasniegt pat 17 metru garumu, kas to padara par pasaulē garāko kaulzivi. Tiesa, tie ir tikai nostāsti nevis oficiāli mērījumi. 2022. gadā pie Čīles krastiem zvejnieki noķēra sešus metrus garu siļķu karali. Vēl pirms tam viens 4,5 metrus garš, patiešām karalisks eksemplārs bija novērots pie Meksikas krastiem.

Airzivis mīt apmēram kilometru lielā dziļumā un ir maz izpētītas, tāpēc katru tās parādīšanos zinātnieki sveic ar sajūsmu. Gandrīz nekas nav zināms par airzivs uzvedību un vairošanos, ir maz informācijas par tās barošanās ieradumiem. Tāpat nav zināms, kāpēc šī zivs peld vertikāli.

Taivānas siļķu karalis atšķīrās ne tikai ar salīdzinoši nelielo izmēru, bet arī ar to, ka tā galvu nerotāja "kronis" – airzivīm ir pagarināti, spilgti sarkani muguras spuras stari, kas izskatās pēc kroņa, kas arī devis tām nosaukumu "siļķu karalis". Cilvēkam airzivs nav bīstama, tai ir salīdzinoši vāji žokļi, un tā barojoties ar planktonu.

Foto no privātā arhīva

Neparasto jūras radību, saprotams, apvij daudzas leģendas un ticējumi. Japānā airzivs nosaukums tulkojams kā "ziņnesis no Jūras dieva pils", un vietējā folklorā tā dēvēta arī par "pasaules gala zivi", jo tās parādīšanas vēstot par gaidāmu zemestrīci vai cunami. Zinātnieki gan apgalvo, ka šie fakti nav savstarpēji saistīti, taču pēc traģiskās Fukušimas katastrofas 2011. gadā krastā tika atrastas izskalotas vairākas airzivis.

"Nav zinātnisku pierādījumu šai sakarībai, tāpēc domāju, ka cilvēkiem nav, par ko uztraukties," izdevums "The Morning Post" citē Kagošimas universitātes ihtoloģijas profesoru Hirojuki Motomuru. "Es uzskatu, ka šīs zivis ūdens virspusē paceļas tad, kad to fiziskais stāvoklis ir slikts, nokļūstot ūdens straumēs, tāpēc tās lielākoties tiek atrastas beigtas."

Tas nozīmē, ka arī šis siļķu karalis pie Taivānas krastiem, bija uzpeldējis ūdens virspusē, seklajos ūdeņos, lai nomirtu.

teksts no delfi.lv