Izmaiņas noteikumos

 Zvejniecības likuma 3. panta pirmo un otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

noteikt Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam makšķerēšanas liegumu ar mākslīgo ēsmu laika periodā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu, Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu lēmums ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zobu zivis

      Patiesībā, mēs par tādām zobu zivīm maz ko zinām, dažreiz veikalos ir pieejamas sviesta zivis, kas jau ir pazīstamas. Nu bet tagad par visu pēc kārtas.

Zobuzivju ģints ietilpst Perciformes jeb asaru kārtā. Zivis var izaugt līdz pat 2 m garumam un sasniegt 70 kg svaru. Interesanta ir zobzivju īpatnība, spēja ātri nolaisties lielā dziļumā (līdz pat 2000 m dziļumam) un tikpat ātri nokļūt seklākos ūdeņos. Lielās spiediena svārstības, kas rodas zivij strauji mainīt dziļumu, zobzivīm netraucē. Tāpēc zivis neaprobežojas ar kādu konkrētu medījuma meklēšanas apgabalu, bet vēl kas ir interesants, tad zobuzivis neiepeld virs 60 grādiem dienvidu platuma, viņas izvēlējušās palikt aukstos ūdeņos.

Zobzivis barojas ar sīkajiem vēžveidīgajiem, kā arī citām zivīm. Neskatoties uz iespaidīgajiem zobzivju izmēriem, lielie jūras zīdītāji, tādi kā vaļi, kašaloti (zobvaļi), roņi zobzivis u.c. nekautrējas tos nogaršot.

Un ne velti. Zinātāji pauž, ka zivis tiešām ļoti garšīgas. Tās gaļas tauku saturs sasniedz 30% (tāpēc to sauc arī par "sviesta zivi"), un tā ir bagāta ar vitamīniem un jodu. Arī cilvēks ir novērtējis zobzivs gastronomiskās īpašības un pēdējā laikā tos izķer ar traļļiem. Zobuzivis ir īpaši populāras Japānā un ASV. Kilograms gaļas maksā aptuveni 30 eiro, salīdzinot, ja laša cena ir 11 eiro. Augstā cena piešķīra zobzivīm jaunu segvārdu “baltais zelts”.

Zobenzivis galvenokārt sastopama tālāk uz ziemeļiem (t.i. atrodas tuvāk ekvatoram). Nekontrolētas zobzivju zvejas dēļ 20. gadsimtā ievērojami samazināja šo zivju populāciju. Zobzivju saglabāšanas pasākumi paredz, ka gadā tiek nozvejotas ne vairāk kā 6050 tonnas zivju. Taču šie pasākumi dēļ zivju vērtīgas gaļas izraisīja malumedniecības pieaugumu.

Foto no interneta

 Interneta dzīlēs atradu visnotaļ interesantu līdakas foto. Līdaka aprijusi 4 pieaugušus nēģus un vēl vēlējusies nogaršot spiningotāja piedāvāto mānekli. Lūk, kārumnieces foto:

Indijas okeāna plēsējas

 

    Divmetrīgās zivis, kas “mīl” peldēties Indijas okeāna tropiskajos ūdeņos, sauc par lielajām barakudām. Tās tiek uzskatītas par patiesi bīstamām ūdens stihijas plēsējām, un tā ir taisnība. Jau kopš bērnības zivis mācās plati atvērt muti, kas ļauj barakudai uzbrukt pat ievērojami lielākiem pretiniekiem. Šiem plēsējiem ir divas medīšanas metodes: pasīvā gaidīšana un aktīvais uzbrukums. Gadās arī tā, ka medību instinkta lēkmē barakudas iznīcina daudz vairāk laupījumu, nekā nepieciešams lai remdētu izsalkumu. Ūdenslīdēji bieži ir kļuvuši par barakudu uzbrukumu upuriem. Cilvēki, kuri nejauši nobiedēja vai iztraucēja zivi, tā var radīt sev diezgan nopietnas traumas.

Bīstamā jūras radība

 

     Bīstamāko jūras radību reitingā ir arī rajas, ar asām indīgām adatām. Rajas trāpa upurim ne tikai ar savu tievo ērkšķi jeb adatu, bet pēc sekundes simtdaļas šīs eksotiskās zivis iešļāc savā upurī indi, kas atrodas adatā. Raju ķermenis ir plakans un izskatās pēc pankūkas. Parasti šīs zivis dzīvo jūras ūdeņos, taču ir arī šo zivju saldūdens īpatņi. Rajas savu indīgo ieroci izmanto tikai aizsardzības nolūkos. Atpūšoties seklā ūdenī, jūs varat to netīši iztraucēt un iegūt tik spēcīgu sitienu, ka maz neliksies.

Belonesox belizanus īpatņi Petenicas ezerā (Petén itzá) pievērš uzmanību ar savu visai biedējošo izskatu.

Interneta dzīlēs "uzpeldēja" šādi visai interesanti un pat biedējoši skati par šīm zivtiņām. Domāju, ka gandrīz visi akvāristi savulaik, kāds vēl šodien tur savos akvārijos gupijas, mazas, nevienam nekaitīgas zivtiņas, kas dzemdē dzīvus mazuļus, arī belonesox ir dzīvdzemdētājas, bet jau ar asiem un daudziem zobiņiem. Intereses pēc sameklēju informāciju par šīm zivtiņām. Palasi arī Tu.

Foto autors David Rodriguez (Gvatemala)

Dzīvo Atlantijas okeāna piekrastes saldūdeņos, bet  dažreiz sālsūdeņos, līdz ar to tās sastopamas Meksikā, Gvatemalā, Hondurasā, Nikaragvā un, iespējams arī Amazones lejas baseinā. Tās ir sastopamas arī Dienvidu Floridā, bet tas jau ir ieviešanas rezultāts (cilvēks atvedis uz šo rajonu). Krāsa ir pelēcīgi brūna, ar maziem tumšiem punktiņiem sānos.

Pie ģints pieder viena suga, taču daži ihtiologi to iedala 2 pasugās, no kurām viena ir sastopama tikai Jukatānā, bet otrā pārējā areāla daļās. Belonesox ir vienīgā plēsīgā zivtiņa šajā dzimtā, citas dzimtas pārstāvji var nodarboties ar kanibālismu, ēdot savus jeb citu zivju mazuļus, pie tam šis ir arī lielākais no visām dzimtas sugām: mātīšu garums var sasniegt pat 20 cm garumu, savukārt tēviņi ir mazāki, tie spēj izaugt līdz 15 cm. Akvārijos sastopamas parasti mazākas, nebrīvē esošie indivīdi būs 1,5 – 2 reizes mazākas nekā savvaļas īpatņi. Belonesox iespējams turēt tikai ar lielajām zivīm no citām sugām. Barošanai nepieciešama dzīvā barība: motiļi, dafnijas, daži akvāristi zivju ēdienkartē iekļauj arī sliekas, spāru kāpurus un pat kurkuļus.

Belonesox turēšanai nepieciešams plašs akvārijs, garumam jābūt vismaz  70 – 100 cm, vēlams blīvi apstādīt ar augiem. Daži autori iesaka ūdenim pievienot sāli (atkarībā no zivtiņas labsajūtas, bet sāls jāpievieno no 1 tējkarotes līdz 2 ēdamkarotēm uz katriem 10 litriem ūdens). Labāk turēt baros, vairāki tēviņi uz 2 – 3 mātītēm. Ielaist akvārijā zivtiņas pāros nav laba doma, jo tas ir bīstami tēviņam, īpaši, ja ir nepietiekama barošana, garākā mātīte var viegli apēst pat lielu tēviņu. Ūdens parametriem jābūt šādiem T=(14) 20 – 30°C. Attiecībā uz ūdens sastāvu zivis nav īpaši prasīgas, bet dH jābūt virs 8°, pH ir aptuveni 7,0. Pirmos pēcnācējus mātītes var dot 5 – 7 mēnešu vecumā. Ieteicams vaislās mātītes barot ar dažādu veidu dzīvu barību, īpaši zivtiņām garšo motiļi, dafnijas un arī zivju mazuļi. Vaislas mātītēm turēšanas apstākļiem jābūt tādiem pašiem kā iepriekš minēts, bet ūdens temperatūru ieteicams pakāpeniski paaugstināt līdz 25 – 30 °C.

Dzemdībām nobriedušu mātīti labāk ielaist speciālā akvārijā, kas ir blīvi piestādīts ar augiem, kuru biezokņos no pašas mātītes var paslēpties tikko dzimušie mazuļi. Grūtniecība katrai zivtiņai ir individuāla, tā var ilgt no 1 līdz 2 mēnešiem, vidēji intervāli starp mazuļu dzimšanu ir 42 dienas. Viena mātīte spēj iznērst no 20 – 100 mazuļiem. Ir ziņas, ka lielajām mātītēm ir piedzimuši vairāk nekā 200 īpatņi, atsevišķos gadījumos pat vairāk nekā 300. Mazuļi ir lieli (2 – 3,5 cm gari) un uzreiz pēc piedzimšanas var baroties ar sīkajiem vēžveidīgajiem un citu dzīvo barību.

Patiesība par neprasīgo zivtiņu

 

Bieži vien ļaudis man ir uzstādījuši jautājumu, kādas zivis labāk iegādāties, kuras būtu ieteicams ielaist vienā vai otrā akvārijā. Jā, kuras? Uz šo jautājumu viennozīmīgi atbildēt nav iespējams. Jāzina daudzi faktori, bet šajā rakstiņā mēs tajos neiedziļināmies, jo mums neviļus ir uzdāvināts akvārijs, ar filtru, ar apgaismojumu, ar dekorācijām, ar augiem un pat zivtiņām. Mums ir viss, bet mēs nevēlamies iedziļināties akvārija gudrībās. Iespējams tam nav laika (neticu), iespējams vēl kādi, ne visai objektīvi iemesli.

Ko jūs domājat par jēdzienu "neprasīgas zivis"? Kas tās tādas ir? Vai esat kādreiz dzirdējuši par neprasīgiem suņiem, kaķiem, zirgiem vai putniem? Nē, nopietni!

Vai jūs saprotat, uz ko es tiecos? Nez kāpēc cilvēki iedomājas, jo mazāka pēc izmēra ir dzīvā radība, jo  nekaitīgāks dzīvnieks, jo pie šī dzīvnieciņa vairāk pielīp šis termins “neprasīgs”.

Vispār, draugi, nav neprasīgu zivju! Katrai dzīvai radībai ir kaut kādas prasības,

Es varbūt dažos vārdos paskaidrošu, kas ir “neprasīgās” ZIVIS:

- zivis, ar kurām var tikt galā pat iesācējs;

- izturīgās zivs ar apskaužamu izturību, kuras nokaut nevar pat iesācējs;

- noteikti miermīlīgās zivtiņas;

- neprasa superīgākos turēšanas apstākļus;

- lētas.

Apmēram tāds, jūsuprāt, izskatās "neprasīgās" zivtiņas izskats. Bet šajā brīdī pat pieredzējis akvārists var samulst, jo šajā sarakstā iespējams ierakstīt vai tūkstošs zivtiņu un visas atbildīs šim aprakstam! Es vēlētos atklāt kādu "prasīgo" zivtiņu noslēpumu.

Ja sapratīsiet, kāds ir slāpekļa cikls akvārijā, noregulēsiet to un pats galvenais kontrolēsiet indīgās vielas: amonjaku, nitrītus un nitrātus akvārijā, tad veiksme akvārijā gandrīz vai garantēta! Jebkuras zivis kļūs "neprasīgas", bet akvārija apkope būs vienkārša. Tas ir viss noslēpums. Pasēdi nedēļu, izpēti šo tēmu un es domāju, ka akvāristika kā nodarbe būs interesanta un aizraujoša.

Lūdzu, tikai nedomājiet, ka es veicu izglītojošo programmu un nodarbojos ar moralizēšanu. Vēlāk es noteikti sniegšu izsmeļošu "neprasīgo" zivju sarakstu. Manuprāt, jebkurš hobijs mūsu dzīvē ir vienkāršs, ja tas patiesi interesē un tam visam seko līdzi ar prātu.