Zivju bieds Kristers

 

Kristers un 2 kg karpa

Loms saudzīgi jānoņem no āķa

Jānosver

Es jau mierīgi varu doties pensijā, man ir mazdēls, kuram interesē pastiprināti zivis. Kristers ar mammu un māsu patlaban dzīvojas pa Talsu novadu, pie radiem. Viņš ir bieds vietējām karpām, karūsām un līņiem. Interesanti, ka arī sunītei Šeilai patīk darbības pie ūdens, cenšas palīdzēt Kristeram izvilkt karpu no dīķa.

Gandrīz viss izvilkšanas process

žēl, ka norautas video beigas, bet domāju tāpat skaidrs, ka Šeila, Kristers un mamma Eva ir kopīgiem spēkiem izvilku;si karpu no dīķa. Annija pa šo brīdi bija aizsūtīta uz dārzu sarakt sliekas.

Zivju princese Annija

Nu, vai nav jauka kompānija?

Zivs - varde

Psihedēliskā varde (Histiophryne psychedelica) pieder jūrasvelnu dzimtai. Atšķirībā no citām sugām šai nav makšķeres, uz kuras palīdzību varētu noķert sev barību. Zivs - varde ir sastopama tikai Indonēzijas salu apgabalos (Bali salā, Ambonas salā). Šī zivs galvenokārt mīt koraļļu rifos, kas arī nodrošina lieliskas medību vietas. Histiophryne psychedelica barojas ar mazām zivtiņām. Viss mazais zivs ķermenis ir klāts ar daudzām dzeltenīgām, brūnām vai baltas krāsas svītrām, tas ļauj tai viegli maskēties koraļļu rifos. Dažreiz ir ļoti grūti atšķirt, kur ir koraļļi, bet kur zivis.

Katrai “vardei” ir individuāla krāsa, kā pirkstu nospiedumi cilvēkam. Papildus unikālajai krāsai uzmanību piesaista arī zivs acis. Tās ir mazas, bet, pateicoties zilajai apmalei ap tām, šķiet, ka tās ir daudz lielākas. Acis atrodas nevis sānos, kā visām zivīm, bet gan priekšā, kā cilvēkiem. Šī neparastā acu izvietojuma dēļ viņa spēj redzēt un atšķirt objektus no liela attāluma, pateicoties acs izvietojumam zivs var noteikt precīzu attālumu līdz upurim.

Āda ir bieza un ļengana, bez zvīņām, tas ir lai aizsargātos pret skrāpējumiem, ko tās varētu gūt, peldoties koraļļos, ​​tāpat noteikti jāpiebilst, ka zivs ķermeni klāj biezs gļotu slānis. Varžu zivs ātri un prasmīgi tiek galā ar potenciālajiem ienaidniekiem. Tām ir divi varianti, satiekoties ar viņiem. Pirmais ir aizbēgt (burtiski), bet otrs ir aizbiedēt. Zivis galvenokārt izmato otru variantu. Tās izbīda uz muti uz priekšu, tādejādi zivs izskatītās lielāka. Tas atbaida ienaidniekus. Bet visinteresantākais ir veids, kā tās pārvietojas. Tas staigā pa gultni, izmantojot krūšu spuras, pie tam tās uzbriest, bet ūdeni tās izspiež caur savām žaunām, līdzīgi kā reaktīvais dzinējs. Izskatās amizanti, it kā zivs lēkātu pa okeāna gultni.

Ambonas skorpionzivs

    Pirmo reizi atklāts 1856. gadā. Tas izceļas ar izaugumiem virs acīm, zivīm ir tādas, kā uzacis. Kad to ieraudzīsiet, nekad nesajauksiet šī ekstravagantā izskata dēļ ne ar vienu citu zemūdens peldoni. Šīs zivis pamatā dzīvo dziļajās jūrās, uz gultnes vai arī lielāko daļu savas dzīves tās pavada ierakušās smiltīs, tās maskējas un medī. Šo apbrīnojamo zivi viegli atpazīt pēc spilgti violetas krāsas, kas dažkārt pārvēršas gaiši purpursarkanā krāsā. Šīs zivis prot mainīt savu ķermeņa krāsu, ja tas nepieciešama maskēšanās. Dzīvnieki maskējas ne tikai, lai medītu, bet arī lai pasargātu sevi no citiem plēsējiem. 

Mazdēla Kristera karpa

 Jā, draugi, es esmu ļoti lepns. Mans mazdēls ir makšķernieks ar lielo burtu. Man laiku pa laikam tiek atsūtītas mazo radinieku bildes, kur viņi ir redzami kopā ar noķerto zivi. 

Kristers, kā jau lielais brālis iemācīja Annijai spiningot. Draugi, nu vai tā nav īsta laime, ka pēc tevis paliks. Tas, kas dotajā brīdī mani ir interesējis visu mūžu zivis un sports. 

Pienācis laiks mazmeitai izvēlēties auskarus, meitas ģimene iegājusi juvelieru izstrādājumu veikalā un izvēlējusies zivtiņas, jā, jā auskarus zivtiņas formā. 

Lai veicas arī Tev...

Markusa zivis

 

Es dažas dienas atpakaļ braucu ar velo no darba uz mājām, redzu, kā divi aptuveni 10 gadīgi puišeļi paceļ uz ielas nomestu pudeli un met to pret asfaltu. Es apstājos, prasu jaunās paaudzes pārstāvjiem, kāpēc viņi tā darīja. Atbilde mani vienkārši šokēja, tā pudele mētājās. Tā ir mūsdienu paaudze. Nu angliski nolamāju viņus un devos tālāk. Braucu un domāju, kā tā, nekas neinteresē, ne par ko neatbild, izdarīt muļķības, jā, tur viņi ir speciālisti. Nja…

Man ir zināma kāda inteliģenta kundze Vineta, viņa laiku pa laikam pie manis uz veikalu atved savu mazdēlu Markusu. Jāatzīst, ka ne visiem jaunās paaudzes makšķerniekiem ir paveicies ar radiem, kas atbalsta tavu interesi, gan materiāli, gan arī fiziski. Markuss, ir puisis, kas trenējas slēpošanā, pie tam nevis parastajā, bet gan giganta slēpošanā, bet savu brīvo brīdi pavada pie ūdens makšķerējot vai spiningojot. Interesē hokejs. Patīkams puisis, kurš zina ko vēlas un ar ģimeni viņam ir paveicies, jo tie Markusa nodarbošanos atbalsta. Zināt, es Markusa omītei saku, Tev ir bagāts mazdēls, viņam ir interese par sportu, viņam ir hobijs, viņam nav laika dažādām muļķībām. Atcerējos tos divus ar sasisto pudeli… Nu ko Markuss, Apsveicu Tevi ar teicamo lomu. Vēlos novēlēt Tev nepazaudēt to interesi par sportu un dabu! Lai veicas…

P.S. Iespējams pēc kāda neilga laiciņa sarunāšos ar Markusu par hokeju un protams par zivīm, vismaz šo interviju vēlētos es...

Pavisam īsi par troheusiem

 

Jau daudzu gadus man ļoti gribējās tropheus dzimtas zivis, principā nebija nekādas īpašās prasības, galvenā vēlme bija, lai mājas akvārijā būtu šie jautrie, dzīvespriecīgie, dažbrīd arī nešpetnie tropheusi. Nu jau kādu laiku mans sapnis ir piepildījies.

Mani mājās gaida ne vien mana ģimene, ar uzticīgo šnaucerpuiku Obsidiānu priekšgalā, bet arī jautrs zvaigžņoto tropheusu (Tropheus duboisi), atbrauca viņi, kad viņu ķermeni klāja skaists zvaigžņots zīmējums, zivtiņām pieaugot to krāsojums mainās, arī sasniedzot dzimumgatavību zivtiņu krāsas ir pasakainas. Man patīk vērot, kā zivtiņu „uzvalciņā” pazūd zvaigznes, bet parādās dzeltena svītra, mainās arī galvas krāsa, tā ir zilgani melna. Dzeltenās svītras platums var mainīties atkarībā no dzīves apstākļiem.  

Pirmās ziņas par zvaigžņotajiem tropheusiem parādījās 1959. gadā, kad pirmo reizi ihtiologi to aprakstīja, kā zivi, kas nāk no Āfrikas, no Tangaņikas ezera, sevišķi daudz tās izplatītas ezera ziemeļu daļā, kur no klintīm nolasa aļģes, mikroorganismus un dažādus kukainīšus. Ezerā tropheus sastopami 3 – 15 m dziļumā.

1970. gadā Vācijā, izstādē pirmo reizi tika izstādīti un uzreiz kļuva populāri akvāristu vidū. Šīs ir visai dārgas cihlīdas, kuras prasa īpašus turēšanas apstākļus, par kuriem mēģināšu pastāstīt.

Tropheusi ir tipiskas Āfrikas cihlīdas, ķermenis nav augsts, bet ciešs, galva liela, vidējais lielums 10 – 12 cm, ķermeņa krāsa pieaugušiem eksemplāriem atkarīga no tādiem apstākļiem, kā ūdens un barības kvalitāte.

Tropheusi ir agresīvas zivis, tāpēc tiem nepieciešams plašs akvārijs, ideāli būtu, ja vismaz 200 litrīgā akvārijā ir 10 – 12 eksemplāri, pie tam vēlams, lai šajā grupā ir tikai viens tēviņš. Ja tik mazā akvārijā ir 2 vai vairāk tēviņi, tad starp viņiem ir patstāvīgas ķīvēšanās un spēka izrādīšanās. Šie ķīviņi var beigties arī vājākā eksemplāra bojāeju. Par slēptuvēm un dekorācijām runājot, akvāristu domas atšķiras, vieni apgalvo, ka akvārijā nedrīkst būt nekādu dekorāciju, lasi slēpņu, jo dominējošais tēviņš to uzskatīs par savu un visas zivis, sevišķi savas dzimtas tēviņus dzīs prom, savukārt citi apgalvo, ka šādām slēptuvēm jābūt, lai zivis varētu paslēpties. Es daudz lasīju un meklēju visdažādāko informāciju par zivju uzvedību un beigās izšķīros atstāt akmeņus, lai briesmu brīdī vajātā zivs varētu noslēpties, vēl ne mazāk svarīgs faktors ir, ka uz akmeņiem aug aļģes, kuras zivis labprāt apēd. Šīs zivis lieliski tiek galā ar visām zemākajiem un augstākajiem augiem. Kāds paziņa iedeva man Taizemes papardi, lapas cietas, domāju, ka tropheusi nekādu skādi nenodarīs. Jau no rīta skatos, ka vienīgais zaļums izplūkāts un izraustīts, izkosti lieli robi, pēc 3 diennaktīm no papardes pāri palika tikai sakne, līdz ar to varu apgalvot, ka nekādi augi šīm zivīm neder, visi aizies viņiem pusdienās, kā izņēmums varētu anubias, kuram ir cietas lapas. Ļoti svarīga ir ūdens kvalitāte, tajā nedrīkst būt pārlieku daudz nitrātu un amonija, ideāli, ja akvārijā ir vēl kāds sūknis, kas dzenātu ūdeni. Obligāta prasība ir spēcīga ūdens filtrācija, ik nedēļu jāmaina apmēram 15 % ūdens, jāsifonē grunts. Nedrīkst vienā reizē mainīt pārāk daudz ūdens, labāk biežāk un mazām devām. Vēlamie ūdens parametri ir šādi: temperatūra 24 -28 ºC, ph 8,5 – 9,0, dH 10 – 12. Lūk, it kā galvenās prasības es uzskaitīju.

Akvārija iegāde

 

Jāiegādājas lētākais akvārijs, kura stiklu ne vairāk kā 3 mm, tādu vieglāk būs pārnēsāt mājās. Novecojušās, vecajās grāmatās un arī internetā ir visādas tabulas kā aprēķināt stikla biezuma atkarībā no litru skaita, tas viss ir muļķības, tagad stikls ir izgatavots stiprāks nekā agrāk. Kopumā iepriekš viss bija sliktāk un sarežģītāk. Turklāt tajās tabulās neko bez pusstopa nevar saprast, labāk jāņem divi, bet mums vēl jāuzstāda akvārijs.

Novietojiet akvāriju uz nakts skapīša. Īpašs jeb speciāls skapītis akvārijam ir tikai naudas izšķiešana, labi derēs vecs skapītis no kāda mēbeļu komplekta, bet ar tievām, bet elegantām kājiņām. Ja jums nav naktsgaldiņa, lieti noderēs arī virtuves galds. 200 litrīgs akvārijs uz kafijas galdiņa izskatās ļoti moderni.

Novietojiet akvāriju istabas vidū tā, lai tas būtu redzams no visām pusēm. Zivīm patīk pastiprināta uzmanība sev, tāpēc, ja pieaugušie nemitīgi staigā apkārt akvārijam un vēl apkārt skraida bērni un rada papildus troksni, zivtiņas būs īpaši laimīgas, kā septītajās debesīs.

Protams, viss iepriekš minētais ir aplamības. Materiāls tapis sadarbībā ar kādu sociālo tīklu mājas lapu, kur kāds jeb kāda uzstāda jautājumu, bet tad sākas izcilās atbildes. Pirms ko dari, apdomā labi.