Garra rufa – zivis, kas ārstē (1. daļa)

 

Mēs visi esam pieraduši tropiskās zivis redzēt vienīgi kā mājdzīvniekus. Tomēr pasaulē ir vismaz viens zemūdens iemītnieks, kas ir ieguvis pasaules ievērību pavisam citā jomā. Runa ir par garra rufām jeb zivīm ārstiem. Ar ko tad šī zivtiņa ir tik īpaša? Viņa neskraida pakaļ pacientam un neliek tiem dzert tabletes jeb smērēt kādu no medicīniskajām smērēm, bet tomēr viņas ārstē. Kā un no kādām slimībām ārstē, būs šis nelielais rakstiņš. Domāju, ka šo materiālu varētu sadalīt divās daļās.

Kopējā informācija

Garra rufa ir saldūdens zivtiņa, kas pieder pie starspuru zivju ģints, pie karpu dzimtas. Brīvā dabā tās meklējamas Rietumu Āzijas valstīs.

Foto no privātā arhīva

Šī suga akvārijos praktiski nav izplatīta jeb tā ir ļoti reta zivtiņa, kuru tur akvārijā, tomēr kāda reta īpašība ļāva tām iegūt pastāvīgu "uzturēšanās atļauju" daudzos pasaules Spa salonu akvārijos. Ihtiologi saistībā ar šo zivtiņu ir atklājuši kādu interesantu faktu. Pateicoties mutes dobuma īpašai struktūrai šīs zivis spēj veikt reālu pīlingu jeb attīrīt ādu. Viņi maigi iekož un apēd atmirušās ādas daļiņas. Tajā pašā laikā viņas nespēj ievainot veselo ādu. Pēc šādas procedūras āda patiešām paliek tīra, vesela, tikai nedaudz apsārtusi. Tajā pašā laikā pats process neizraisa sāpīgas sajūtas, tikai nelielu kāju kutināšanu. Tiek uzskatīts, ka zivju siekalās ir viela, kurai ir baktericīda efekts.

Garra rufa zivis maigi attīra ādu, apēdot beigto epidermu

Pīlinga ārstēšanas priekšrocības ir īpaši aktuālas cilvēkiem ar ādas slimībām, piemēram, psoriāzi vai ekzēmu. Pēc ārstēšanas kursa no šīm ārsta zivīm slimās ādas stāvoklis uzlabojas, remisija var ilgt pat vairākus mēnešus.

Visbiežāk Spa salonos, kas sniedz garra rufa zivju pakalpojumus, tie ļauj jums notīrīt roku un kāju ādu, dažreiz tiek veikts visa ķermeņa tīrīšanas pakalpojums. Šajā procesā cilvēks “ienirst” vannā ar šīm brīnišķīgajām zivīm.

Neskatoties uz garra rufa zivju darbību plusiem, procedūra var būt arī kaitīga. Piemēram, ādas attīrīšanu nav ieteicams veikt, ja tīrāmajās vietās ir brūces vai kādi citi ķermeņa bojājumi. Problēmu var radīt tas apstāklis, ka zivis netiek turētas sterilos apstākļos, tāpēc ir iespējama brūču inficēšanās. Lietojot vienu akvāriju lielai apmeklētāju plūsmai, nav izslēgta pat sēnīšu slimību iespējamība. Tas jo īpaši attiecas uz dažādiem "ielas" saloniem populāros kūrortos.

Tiek uzskatīts, ka labākie pīlinga "meistari" ir savvaļā noķerti garra rufa indivīdi, taču arī dabā ķertie eksemplāri var būt dažādu parazītu pārnēsātāji, kas var būt bīstami arī cilvēkiem. Akvārijos dzimušie eksemplāri jau no mazotnes ir pieraduši pie mākslīgajām barībām un izrāda mazāku interesi par cilvēka atmirušo ādu. Tas izraisīja masveida dabiskās garra rufa populācijas samazināšanos nekontrolēta eksporta dēļ. Daudzās valstīs tika noteikts aizliegums garra rufa ķert brīvā dabā.

Nevar nepieminēt garra rufa zivju turēšanas salonos ētisko pusi. Fakts ir tāds, ka āda nav galvenā šo zivju barība, viņas barojas arī ar citu zivīm paredzēto barību. Lai zivis aktīvi attīrītu cilvēka ādu, tā teikt pildītu savus tiešos pienākumus, tās vienmēr jātur bada stāvoklī. Diemžēl, dažās vietās šo zivju turēšana notiek nepiemērotos traukos ar sliktu vai ļoti sliktu ūdens kvalitāti. Ir arī klienti, kuri procedūras laikā mēģina zivtiņas noķert vai vēl ļaunāk uzkāpt tām, tādejādi radot zivīm lieku stresu.

Ārējais izskats

Garra rufa nevar lepoties ar pārsteidzošu izskatu, kā jau ierastām citām akvārija zivīm. Šī pelēkbrūnā zivtiņa ar iegareno ķermeni izskatās kā maziņa karpa. Galva ir liela, bet mute vērsta uz leja. Pateicoties ragveida plāksnēm, kas ļauj zivīm no virsmas nokasīt visu, nav svarīgi vai tas būtu aļģes vai cilvēka epiderma jeb atmirusī āda. Virs mutes ir acīmredzamas ūsas.

Spuras ir labi attīstītas un palīdz tām ātri pārvietoties. Savvaļā ķertajiem īpatņiem tās ir gandrīz caurspīdīgas, astes spura sarkanīga. Nebrīvē audzētām zivtiņām spuras parasti ir gaišas vai smilšu krāsā. Dzimumgatavību nenobriedušām zivīm uzreiz aiz žaunu vākiem var būt zils plankums. Savvaļas īpatņu  maksimālais ķermeņa garums ir apmēram14 cm, bet, nebrīvē dzimušās zivtiņas reti kad izaug lielākas par 10 cm. Zivtiņas dzīves ilgums nebrīvē ir 4 – 6 gadi.

Izplatība brīvā dabā

Garra Rufas dabiskais diapazons nav ļoti plašs. Zivis atrodas Sīrijā, Irākā, Irānā, Omānā, Turcijā ūdenskrātuvēs, kā arī apdzīvo Jordānas, Tigras, Eifratas upes un daudzās šo upju pietekas.

Dabā garra Rufa zivis ir sastopamas dažādos biotopos: sākot no tīrām upēm ar strauju ūdens plūsmu līdz dubļainām gandrīz izžuvušām ūdenskrātuvēm. Tieši seklajos ūdeņos, kurus labi apgaismo saule uz akmeņiem veidojas garra rufa galvenā barība, proti, bioloģiskā plēve, ar dažādām baktērijām, vienšūņiem, sīkajiem vēžveidīgajiem un visdažādāko aļģu maisījumu.

Mūsdienās garra rufu lielākoties audzē īpašās zivju audzētavās Dienvidaustrumu Āzijas valstīs.

Interesanti, ka Turcijā garra rufa zivis ir pielāgojušās, izdzīvot termiskajos avotos, kur ūdens temperatūra var sasniegt +35 – 37°C. 

Turpinājums sekos