Atlantijas apaļgalvas

 

Atlantijas apaļgalvas ir ļoti lielas zivis, salīdzinot ar citām dziļūdens zivīm. Tās var sasniegt pat 75 cm augstumu, bet svērt līdz pat 7 kg. Tās ķermenis ir drukns, plats pie galvas, bet šaurs astes daļā. Acis lielas. Mute noliekta uz leju. Sānu līnija ir skaidri redzama. Tās ir ļoti spilgtas, ķieģeļsarkanā krāsā.

foto no privātās kolekcijas

Apaļgalvas dzīvo grunts tuvumā, kur dziļums sasniedz 1800m. Zivis piekopj mazkustīgu, gribētos pat teikt lēnu dzīvesveidu. Tās veido lielus barus ap zemūdens kalniem un kanjoniem, kur ūdens plūsma nodrošina tām pietiekami daudz barības. Vairošanās sezonā (jūnijs – jūlijs) apaļgalvas migrē uz nārsta vietām, veidojot ļoti lielus barus. Mātīte spēj iznērst aptuveni 20 000 ikru, kas ir maz ņemot vērā zivs ķermeņa svaru. Interesanti, ka apaļgalvas dzimumgatavību sasniedz tikai pēc 20 gadu vecuma, taču tās spēj vairoties līdz pat 40 gadiem.

Zivis aug lēni. Maksimālais reģistrētais zivs vecums bija 149 gadi. Šis vecums tika noteikts, izmantojot zivs kaulu radioizotopu datēšanu. Cita vecuma noteikšanas metode (izmantojot augšanas gredzenus) deva vēl lielāku skaitli: 156 gadi. Iespaidīgi cipari, vai ne?

Apaļgalvas ir komerciālas zivis. Tās zvejo, izmantojot dziļūdens tralerus. Pārdošanā nonāk tikai tie īpatņi, kuru izmērs ir 30 – 40 cm. Lielākas zivis var būt toksiskas, jo tās satur lielu daudzumu dzīvsudraba, kas uzkrājas zivs audos. Zivs ilgā mūža laikā apaļgalvas gaļa var uzkrāt dzīvsudraba līmeni līdz pat 0,3 – 0,86 ppm. Salīdzinājumam, vidējais dzīvsudraba līmenis citās zivīs nepārsniedz 0,086 ppm. Regulāra apaļgalvja gaļas lietošana uzturā var negatīvi ietekmēt veselību.