Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 6. turpinājums

Diskusu turēšana.

Akvārijam diskusu turēšanai jābūt ietilpīgam un augstam. Jānovieto tas mierīgā vietā tā, lai naktī to neapspīdētu ielu un automašīnu lukturi. Nekādā gadījumā nedrīkst pie akvārija trokšņot, tādējādi izbiedējot zivis. Diskusi jau no dabas ir ļoti bailīgi, viss zivju bariņš krīt panikā. Interesanti, ka cilvēkam kas  patstāvīgi baro, tīra akvāriju un veic daļēju ūdens nomaiņu tajā, zivis kļūst ļoti uzticīgas.

Foto no https://covesia.com

Ja gribat redzēt zivis veselas un priecīgas, tad jāuztur patstāvīga ūdens temperatūra 30 + - 1°C. Diskusi ir siltumu uzturošas zivis, kas viegli var panest temperatūras paaugstināšanu līdz + 34, protams, ja darbojas ūdens airācija. Zivju krāsa ievērojami variē, atkarībā no ūdens ķīmiskā sastāva, gaismas, barošanas un personiskās aktivitātes.

Lielā akvārijā (300 l) nepieciešams tikai uzturēt tīrību, nelielā (100 l) katru dienu nepieciešama ūdens nomaiņa 10 %.

Diskusu turēšanai tiek izmantoti divu tipu akvāriji: higēniskais un estētiskais.

Higēniskais akvārijs – akvārijs bez grunts, viņā ir tikai viens ūdensaugs, kas ir iestādīts podiņā, citu podiņu nepieciešams noguldīt, lai izveidotu patversmi. Tālākajos stūros ievieto lielus porolona filtrus. Jābūt vājam apgaismojumam. Katru vakaru nepieciešams novākt zivju ekskrementus un neapēstās barības pārpalikumus. Nosūkto ūdeni noteikti jāatjauno ar jaunu.

Estētiskais akvārijs – liela ūdenskrātuve ar spilgtu apgaismojumu un augiem, kas iestādīti gruntī. Kā paslēptuves šajā akvārijā izmanto siekstas. Šis akvārijs nemaz nav līdzīgs dabīgam biotipam, bet tas netraucē, lai diskusiem būtu lieliskas krāsas.

Foto no http://discusfishtypes.blogspot.com

Tiesa gan, ir kāda problēma, augu izvēle. Ne jau visi ūdensaugi ir spējīgi ilgstoši uzturēties augstā ūdens temperatūrā, tāpēc akvāristi ir atraduši kompromisu, viņi zivis tur 28°C. Augiem šāda ūdens temperatūra vēl noder, bet diskusiem šī ir zema temperatūra, jāraugās, lai zivis neaizietu bojā.

turpinājums sekos

Akvārija ūdens galvenie parametri

Šeit apskatīšu četri galvenos ūdens parametrus.

foto no Foto no snn.sk

Svarīgi, lai jums būtu savi testi, jo ļoti bieži, pārbaudot ūdeni pie “uzticamiem” draugiem, kas apgalvo, ka visi parametri ir "normāli", lai gan patiesībā tas ir tālu no patiesības. Vienīgais veids, kā pārliecināties par pārbaužu rezultātiem, ir pašam tos testēt. Tas aizņem tikai dažas minūtes, un tas ir vienkārši.
Lai zivis būtu veselas un labā garastāvoklī, tām jānodrošina tīrs ūdens, kurā nav kaitīgu vielu. Ūdenim pastāv daudzi parametri kas būtu jāuzrauga, tostarp fosfāti un vara daudzums, taču šajā rakstiņā es vēlētos koncentrēties uz četriem manuprāt galvenajiem parametriem, proti, amonjaku, nitrītiem, nitrātiem un pH.

Pastāv divi galvenie testa komplekta veidi: 1) komplekts ar iegremdējamām lakmusa loksnēm, 2) specializētie šķidruma testeri. Pieredze liecina, ka šķidruma komplekti ir nedaudz sarežģītāki, bet ievērojami precīzāki. Pirms iegādes ieteicams pārliecināties par derīguma termiņu.  

Vairumā gadījumu, izmantojot testa šķidrumus, no akvārija jāielej neliels daudzums ūdens īpašā traukā un jāiepilina daži attiecīgas krāsas šķidrumi vai pulverīši, tad jāgaida dažas minūtes un testējamais ūdens mainīs krāsu, tad jāsalīdzina ar krāsu skalu.

Veicot šos testus, ir ļoti svarīgi precīzi izpildīt instrukciju. Testa trauks jāsakrata tieši noteiktā laikā. Turklāt, lai ūdens kļūtu pareizā krāsā, jums vajadzētu pagaidīt apmēram 5 minūtes. Salīdzinot ūdens krāsu ar krāsu skalu var rasties atšķirības toņus. Svarīgi, veikt salīdzinājumus labi apgaismotā telpā, ideāli, ja telpā būtu dabīga gaisma. Šādā apgaismojumā testa rezultāti būs precīzāki.

Amonjaks (NH3)

Amonjakam akvārijā nevajadzētu vispār būt(0 ppm). Pat neliels daudzums amonjaka ūdenī var kaitēt zivīm. Jāveic steidzami pasākumi. Nevajadzētu aizkavēt, lai samazinātu amonjaka koncentrāciju 50% akvārijā esošā ūdens, un pēc tam nelielos porcijās katru dienu mainīt ūdeni līdz brīdim, kad tests parādīs nulles rezultātu.

Nitrīti (NO2)

Tas pats ir ar nitrītu – tam nevajadzētu būt akvārijā. Ja testā ir redzams nulles rezultāts, tad viss ir teicami, bet ja tests uzrāda kaut mazāko daudzumu, nekavējoties mainiet apmēram 50% ūdens akvārijā, vairāk nedrīkst un tad katru dienu mainiet ūdeni nelielās devās, līdz tests parādīs nulles saturu nitrītos.

Nitrāti (NO3)

Ja  ar akvārija ūdeni viss ir kārtībā, tad nitrātu daudzums nedrīkst pārsniegt 40 mg/l. Lai uzturētu zemu nitrātu daudzumu, katru nedēļu ir vēlams mainīt apmēram 20 – 30 % ūdens akvārijā. Ja nitrāta koncentrācija pārsniedz 40 mg/l, tad ir vairākas iespējas kā rīkoties. Pirmkārt, jums ir jāpārbauda nitrātu saturs krāna ūdenī. Ja problēma ir augsta nitrātu koncentrācija krāna ūdenī, to var sajaukt ar reversās osmozes filtra ūdeni. Vēl viens variants ir iestādīt vēl vairāk dzīvos augus, tie palīdzēs likvidēt nitrātus. Turklāt varat izmantot arī īpašu sūkli absorbējošu nitrātu. Dažas firmas piedāvā speciālus filtrā ieliekamus materiālu komponentus ātrai nitrātu izvadīšanai no akvārija. Daži speciālisti saka, ka tas palīdz.

pH

Atkarībā no zivju sugas pH var būt atšķirīgs, tas var svārstīties no – no 6,5 līdz 8,5. Piemēram, amazones zivīm nepieciešams skābs, bet LĀE cihlīdām nepieciešams sārmains ūdens. Labākais variants būtu pārbaudīt pH līmeni akvārija ūdenī un zivīm nodrošināt vēlamos dzīves apstākļus. Pastāv vairāki varianti kā izmainīt pH. Jautājums diezgan plašs, to nevar uzrakstīt 2 teikumos. Būs speciāls materiāls par pH. Nepareizs pH var izraisīt zivīm stresu vai pat nāvi. Vispareizākais būtu pirms zivju iegādes savākt visu nepieciešamo informāciju par attiecīgā zivs veidu un pārliecināties vai varat nodrošināt nepieciešamos apstākļus.

Pārbaudes ieteicams veikt reizi mēnesī, ja ir konstatētas kādas problēmas, tad protams biežāk, tāpat vēlams parametrus piefiksēt kādā burtnīcā. Lai būtu 100 % pārliecināts, ka akvārijā ir vesela vide.  

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 5. turpinājums

Kādi mēdz būt diskusi?

Kā jau minēju, 1960. gadā doktors L. Šulcs veica revīziju Symphysodon dzimtas zivīm. No tā izriet, ka pastāv divi diskusu veidi īstais Symphysodon discus Heckel, 1840 un Symphysodon aeguifasciata, kurai ir trīs paveidi: zaļais Symphysodon aeguifasciata Pellegrin, 1903, zaļais Symphysodon aeguifasciata haraldi Schultz, 1960 un brūnais Symphysodon aeguifasciata axelrodi Schultz, 1960 diskusi.

Foto no aquass.ru (Symphysodon aeguifasciata)

1980. gada oktobra vidū Rio – Abakaksis tika noķerts jauns diskusu veids, ko doktors V. Buržē kā īstā diskusa paveidu Symphysodon discus willisschwartzi. Viņam ir arī komerc nosaukums “ananāsu diskus”.

Ar jaunu variāciju parādīšanos, kas ir noķertas dabā un izaudzēti akvārijā, tagad to ir vairāk nekā 30 dažādu eksemplāru, arvien vairāk klīst speciālistu runas par jaunu šīs dzimtas revīziju. Daļēji tiek piedāvāts šķirot pēc veidiem un paveidiem, jo viņi krustojas un dod jaunas krāsu formas.

turpinājums sekos 

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 4. turpinājums

Šodien diskusu ķeršana un transportēšana nav tāda kā bija agrāk. Tīkli, pludiņi, svina atsvari un garās kārtis iedzīšanai gultnē gandrīz nemaz netiek izmantotas. Tagad zivis tiek ķertas naktī ar elektriskā lukturīša palīdzību. Zivis tiek pārvadātas sintētiskos traukos, bet nevis mucās kā tas bija agrāk.

Foto no www.pinterest.com/

Tropisko upju, strautu un ezeru ūdeņus iedala melnajā, baltajā un caurspīdīgajā ūdenī.

Melnais ūdens ir kafijas krāsā, piesātināts ar dažādām vielām, tas ir ļoti skābs (pH 3,8 – 4,7), redzamība 1,5 – 2,5 m šādā ūdenī reti ir sastopami dzīvi organismi.

Baltais ūdens – duļķains, tā it kā saturētu izšķīdinātu grunti, dažādus puvumus, kas savākti visā upes garumā. Tas ir mālaini dzeltenā krāsā (pH 6,2 – 6,7), redzamība ne vairāk kā 0,5 m. Sajaucies ar citiem ūdens tipiem, šajā ūdenī ir dzīvība.

Caurspīdīgais ūdens – krāsa no dzeltenīgas līdz olīvzaļai (pH 4,5 – 7,8), redzamība no 1 – 4 m.

Vietas apstākļi vairumam diskusu ir līdzīgi, bet dažādā biovide ietekmē uz krāsu. Tādējādi, diskusi, kas nāk no tīriem ūdeņiem ir košākā krāsā, nekā tie kas nāk no dūņainām un duļķainām vietām. Ūdenī, kurš ir piesātināts ar izšķīdinātu dzelzi, diskusiem ir sarkana fona nokrāsa. Katrai upju sistēmai ir raksturīga dažāda krāsu variācija. Gadās arī elitāri eksemplāri, kurus krustojot gūst jaunas krāsu variācijas ko nevar sastapt dabā.

turpinājums sekos

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 3. turpinājums

Kur dzīvo diskusi?

          Ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka diskusi dzīvo tikai Amazonē. Zemākajā tecējumā no Rio – Maideras līdz Belamas pilsētai skaitās brūno diskusu dzimtene, vidējais tecējums no Manausas līdz Tefes pilsētai, - gaišzilo diskusu, no Tefes līdz iztekai Ikvitosas virzienā ir zaļo diskusu dzimtene. Bet tagad jau ir zināms, ka diskusi mīt ne tikai Brazīlijā, bet arī Kolumbijā un Peru, mazāk diskusu mīt Venecuēlā.

Foto no http://animal-world.com

          Dažādos reģionos vietējo attieksme pret diskusiem ir dažāda. Vairumam indiāņu tās bija parastas zivis, kuras viņi lietoja uzturā. No tā laika Manausā ir eksotisko zivju eksporta Centrs un kad atvērās starptautiskā lidosta, diskusus sāka izķert, it sevišķi no Rio – Negro baseina lielā daudzumā. Sakarā ar grūtībām zivtiņu piegādē, zvejnieki labprāt pārdod diskusus iebraucējiem eksportētājiem  par ļoti zemu samaksu.

        Bet dzīvo pie ezera Tefo indiāņu cilts, kuriem diskusi ir svēta zivs, tās ķer tikai izņēmuma gadījumos, priekš sievietēm kas slimo ar neauglību.

          Diskusi nemīt straujās vietās, viņi labprāt mīt piekrastes zonās, bieži pie augstiem nobrūkošiem krastiem. Šādās vietās ir maz gaismas, praktiski nemaz nav ūdensaugu, gultne nav akmeņaina, bet ir smilšaina, dziļākajās vietās ir bieza lapu kārta, ļoti daudz ir siekstas. Tā kā gruntī nav kaļķainu nogulšņu, ūdens šeit ir ļoti mīksts, gandrīz nemaz nav baktērijas.

turpinājums sekos

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 2. turpinājums

Amerikāņu ihtiologa doktora Herbeta Akselroda vārds akvāristiem komentārus neprasa, viņu akvāristi pazīst visā pasaulē. Viņš ir vadījis ne vienu vien ekspedīciju jaunu diskusu meklējumos. Viņš ir savācis lielu kolekciju, kura atrodas Amerikas nacionālajā muzejā Vašingtonā.

foto no https://www.top-aquariums.com

Pamatojoties uz materiāliem ko savācis Haralds Šulcs un Herbets Akselrods doktors Leonards Šulcs (ASV) veica revīziju Symphysodon dzimtas zivīm. Par to bija paziņots 1960. gada jūnija numurā akvāristu žurnālā “Tropical Fich Hobbyist”.

Jauni diskusi noķerti un pavairoti ar akvāristu – selekcionāru pūlēm radīja jaunas krāsu variācijas. Tagad ir zināmas aptuveni trīsdesmit dažādu krāsu variācijas.

Bijušajā Padomju Savienībā pirmo reizi diskusus ieveda 1957. gadā, bet tie visi aizgāja bojā, jo tika nepareizi uzturēti. 1962. gadā Zooapvienība saņēma nelielu partiju mazuļu un nodeva tos uz Tallinas Zooloģisko dārzu, kur Ans Vjarniks ne tikai izaudzināja diskusus, bet vēlāk arī pavairoja un guva ideālus pēcnācējus, tas notika 1964. gadā.

turpinājums sekos

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 1. turpinājums

Tālajā 1840. gadā austriešu ihtiologs I. J. Heckels pirmo reizi aprakstīja tagadējos cihlīdu karaļus kā Symphysodon discus. Tas bija vienīgais eksemplārs ko noķēra Rio – Negro pilsētas Manausas (Brazīlija) tuvumā. Vairākus nākamos gadu desmitus diskusi vairāk negadījās dekoratīvo zivju ekspertu tīklos.

foto no www.biolib.cz

Tikai 1903. gadā Tofes ezerā tika noķerti uzreiz vairāki diskusi, kurus franču ihtiologs Žaks Pelegrīns aprakstīja kā Symphysodon discus aeguifasciatus.

Pēc vairāku autoru aprakstiem diskusi Eiropā nokļuva tikai 1914. gadā, presē tiek pieminēta Vācijas pilsēta Hamburga. Šis gads tiek uzskatīts par diskusu parādīšanos akvārijos, lai gan citos avotos ir lasāms, ka 1921. gadā diskusi parādījās akvārijos, kad kāda Hamburgas firma atveda pirmo dzīvo eksemplāru, bet 1928. gadā Berlīnes firma “Šulcs un Pečke” Eiropā nogādāja jau piecus dzīvus eksemplārus.

Trīsdesmitajos gados sākās aktīva diskusu piegāde ASV.  1932. gadā pazīstamais vāciešu eksotisko zivju pavairotājs G. Hertels atveda no Ņujorkas “gaišzilās skalārijas” un nosauca tās par diskusiem. Kad zivis izauga, tad gaišzilas palika tikai galva un spuras.

1935. gadā diskusus pirmo reizi pavairoja mākslīgos apstākļos. Skalāriju pavairošanas speciālists Armusters no Filadelfijas inkubēja ikrus un izbaroja aptuveni 50 mazuļus tādā pašā veidā kā skalārijas.

Tas bija vienīgais veiksmīgais gadījums diskusu pavairošanā. Visi pārējie piedzīvoja neveiksmi, bet zivju pavairošanas speciālists turpināja meklēt dzīvo barību ar ko barot diskusu mazuļus. Toreiz jau nezināja, ka ir neiespējami diskusu mazuļiem izdzīvot bez vecāku ādas izdalījumiem.

Neilgi pirms otrā pasaules kara G. Hertels pirmo reizi pavairoja diskusus Eiropā.

Piecdesmitajos gados interese par diskusiem kļuva sevišķi liela. Parādījās jauna ekspertu paaudze, kuri meklēja šīs zivis Brazīlijas džungļos.

Pasaulē ir divi cilvēki kuru vārdus diskusu audzētāji izrunā ar sevišķu cieņu. Vilijs Švarcs – eksportfirmas “Turkis – akvarium” (Brazīlija) vadošais speciālists. Vairāk nekā 35 gadus viņa vadībā diskusi tika piegādāti Eiropai un Amerikai. Švarcs ar pirmo acu uzmetienu varēja noteikt kādai upju sistēmai pieder dotā variācija. 1965. gadā viņš paziņoja par karalisko gaišzilo diskusu eksistenci.

turpinājums sekos