Šoreiz ne par zivīm

 Es domāju, nevienam nav noslēpums, ka mani saista daba, tās daudzveidībā, kā arī tās spēks. Kāds mans ukraiņu draugs Dmitrijs interesējas par vabolēm. Es zinu, ka to ir daudz, bet ka tiiiik daudz un ar tik interesantu dzīvesveidu patiesi nezināju.

Šie visticamāk ir Oryctes nasicornis polonicus

Šie visticamāk ir Oryctes nasicornis polonicus

Šie visticamāk ir Oryctes nasicornis polonicus

Dmitrijs domā, ka šis ir Cetonia aurata

Dmitrijs domā, ka šis ir Cetonia aurata

Dmitrijs domā, ka šis ir Cetonia aurata

bet šis Megascolia maculata

bet šis Megascolia maculata

bet šis Megascolia maculata

 

Šajā laikā iestājās tāda, kā apātija, neko, pilnīgi neko negribas darīt. Kas varētu būt par vainu? Projekts nekustas no vietas. ehh, kāds man ir slinkums ko darīt...

Kartupeļi folijā

         Tagad, kad arī Latvijā iestājies labs, es pat teiktu teicams laiks daudzi dodas pie dabas. Līdzi ņem makšķeres, teltis, guļammaisus un protams arī dažādas ēdamvielas. Nekas nevar būt garšīgāks par dabā gatavotu ēdienu uz īstas uguns. Jau vairākus gadus mums jeb manai ģimenei, kā viens no galvenajiem ēdieniem ir kartupeļi ar cauraudzīti jeb speķīti. 

        Recepte vienkārša paņem kartupeli, pārgriez uz pusēm, vienā pusē speķa šķēle, bet otrā universālās garšvielas. Saliekam kopā un visu ietinam folijā. Pēc 20 - 23 min ideālākās vakariņas gatavas. 

        

Šo recepti ieteicu arī savai paziņai Anitai, kas ir profesionāla fotogrāfe, uzņēmēja, bet vispirms superīga mamma diviem puikām un sieva Arnoldam. Ģimene man atsūtīja šīs bildītes, tāpēc nolēmu ar tām padalīties ar Jums, bloga lasītāj. Video un foto autore Anita.

Dažas pārdomas šajā laikā

        Esam pametuši piesmakušo pilsētu un nokļuvuši savā iecienītajā copes vietā, ūdens dzidrs, raugoties uz to mūs apžilbina žilbinoši atspulgi, visapkārt kūsā dzīvība, re, nesteidzīgi un cēli aizpeld ūdens mērītājs, te pie ūdensrozēm spēlējas mazās mailītes, kuras trenkā manis iemesto maizes garoziņu, raugi, no dziļuma mailīšu spēli novēro asaru bariņš un it kā pēc komandas asari ātri sarīko medības, mailītes pašķīda kur nu kurā, ne jau visām izdevās izbēgt no asariem, gandrīz pie pašām kājām mierīgi tup vēža kungs, pēdējos gados daudz dzirdēts, ka ūdenskrātuvēs to ir savairojies pulka.

      Man vienmēr ir interesējušas un fascinējušas ūdensrozes, te dažādi kukaiņi atraduši sev mājvietu, kuru lieliski zina arī zivis, kuras gaida, kad tik kukainis pierāpos vai pielidos tuvāk ūdenim, ai, ko nu es te par kukaiņiem, mēs tak esam atbraukuši uz copi, vai ne tā? Ūdenskrātuve ir populāra Latvijas makšķernieku vidū, jo tas atrodas tuvu galvaspilsētai vien nieka pusstundiņa un atrodies jau ūdenskrātuves krastā. 

      Spiningotāju lomos ir gan līdakas, gan asari, kuri bieži piesakās uz seklajiem vobleriem un poperiem, asarēni ķer arī nelielus rotiņus. Ar interesi noraugos, kā līdacēns izslīd no niedru pudura un taisnā peldējumā „skrien” virsū poperim, kas radot troksni, traucē mieru. Ne jau katru copes izbraucienu darbojas popers, bet šoreiz tas ir neaizvietojams, jo jau pēc brīža nākamais līdakas iznāciens, tiesa ne jau visas copes vainagojās ar panākumiem, bet vai tad tas ir galvenais. Galvenais, ka tepat netālu ir tāds makšķerēšanas Eldorado, izvēloties mānekli domās jau redzam, kā nākamā zaļsvārce metas tam virsū. Pašā karstākajā laikā ezera virsma kļūst rāma, raugoties ūdenī var redzēt savu atspulgu. Kāds ideāls klusums. Skat, kāda zivs pieskarās tuvējām niedrēm, iespējams, kāda raudiņa vai rudulēns nolasa no zāles stiebra kaut ko ēdamu, gliemjus vai kukaiņus. 

       Esmu veicis jau vairākus desmitus metienu, bet diemžēl neviena zivs izrādījusi interesi par šo rotiņu, kas citus manus izbraucienus uz ūdenskrātuvi ir bijis veiksmīgs. Jāaiziet līdz tiem krūmiem, kas aug krasta malā. Šie vecie kārklu krūmi ir kā aizsargs zivīm, jo nevienu vien mānekli esmu ievērojis šūpojamies krūmu zaros. Te jāveic īpašs metiens, no apakšas, jo savādāk iznāk cīņa ar krūmu. Es zinu, ka te mīt arī lielās zivis, bet nu jau trešais, ceturtais metiens un… nogulēju, bet bija iznāciens. Nolemju pakaitināt vēl. Jau nākamajā metienā mana makšķernieka sirds liek pukstēt straujāk. Ir, skaists asaru paps ieguļas man plaukstā. Šis izplēš savas tumšās asās spuras, sak, vecīt atlaid mani. Saslapinu sauju un uzmanīgi nokabinu razbainieku no āķa, lai peld. Asarpaps nokļuvis atpakaļ savā stihijā, pasveicina mani ar asti un aizpeld. Skaisti. Nu ko visas zivis jūtas lieliski, jo kas pieteicās tās tika saudzīgi noņemtas no āķa un atlaistas atpakaļ. Laiks arī man apēst abas desmaizītes, izdzert līdzpaņemto kvasu, kas saulē uzkarsis ne pajokam, sēsties virsū manam uzticamajam ritenim un doties uz mājām. Skaisti pavadīta brīvdiena, uzlādētas manas enerģijas baterijas un pats galvenais nomainījušās domas, esmu attīrījies un gatavs atkal jaunai darba nedēļai.

"Dīvainākie" ēsmu papildinājumi

 

Neparasti un pat dīvaini papildinājumi barībai dažkārt var būt ļoti efektīvi. Daži makšķernieki to nekad neizmanto, taču ir kas izmanto un pat dod labus rezultātus. Protams, tie nedod garantētus panākumus, taču tie var dot ievērojami aktivizēt copi. Varbūt ir vērts pamēģināt?

Baložu mēsli

Kāpēc kaut ko tādu pievienot iebarojamai ēsmai? Šajos mēslos jau ir sagremoti graudi, to cukurs un aminoskābes. Tāpēc tie ir dabisks pievilinātājs. Zivis ūdenī nesajūt daudzus aromātus un smaržas. Dotajā brīdī zivis sajūt izšķīdušos cukurus un aminoskābes. Faktiski baložu mēsli ir tas pats, kas aminoskābju komplekss un proteīns, ko iespējams iegādāties veikalos.

Chorizo ​​un pepperoni

Chorizo ​​ir garšīga desa ar augstu piparu saturu. Smalki sagrieztu chorizo ​​var pievienot iebarojamai ēsmai kas paredzēta karpu, līņu un brekšu makšķerēšanai. Šajā kategorijā var minēt arī piparus, malto gaļu un dažādas desiņas. Iespējams, ka zivīm šie ēdieni garšo, jo tiem ir izteikta garša un augsta enerģētisko vielu koncentrācija (satur daudz olbaltumvielu un tauku).

Tuncis un brētliņas

Barot zivis ar zivīm? Izklausās dīvaini, bet tunča un brētliņu konservi ir viens no labākajiem piedevām karpu iebarojamai ēsmai un boilām. Tāpat kā chorizo, arī šīs zivs (ēsma) ir bagāta ar olbaltumvielām un ļoti garšīgas, jo īpaši jau brētliņas.

Čili

Čili pārslas ir viena no efektīvākajām ēsmām. Taču daudzu makšķernieku pieredze liecina, ka zivis, īpaši jau karpas, nav vienaldzīgas pret pikantajām garšām. Čili pārslas lieliski sader ar tunci un kaņepēm. Daudzu "veikalu" iebarojamo ēsmu sastāvā ir tieši šie maisījumi. Interesanti, ka piparu saturs ēsmā var būt diezgan augsts..

Baileys liķieris

Šis ir diezgan labi zināms alkohols, kas arī var būt arī labs atraktors. Kopumā daudzi šķidrie copes atraktori ir izgatavoti uz alkohola bāzes, tāpēc arī šis liķieris ir viens no atraktoru veidiem.

Burkāni

Nedaudz dīvaini, vai ne? To, ka kartupeļi tiek izmantoti makšķerēšanā ir zināms jau sen, bet vai daudzi no Jums zināja ka labi noder arī kubiņos sagriezti burkāni, domāju būs jaunatklājums.

Garneļu pasta

Taizemē raudzētā garneļu pasta ir ļoti spēcīga aromātiska piedeva iebarojamai ēsmai. Šī nav lēta ēsma, taču tās iedarbība saglabājas ļoti ilgi.

Sāls

Rupjais akmens sāls noder zivīm, jo ​​satur dažādus to normālai funkcionēšanai nepieciešamos elementus. Turklāt pati sāls ir nepieciešama cilvēkiem un dzīvniekiem dažādiem dzīvības procesiem. Sāls uzlabo arī graudu, ēsmu garšu.

Sojas milti

Lai gan šīm sastāvdaļām ir zema uzturvērtība, tās ir lieliskas sastāvdaļas pievilcīgām ēsmām, pateicoties garšas pastiprinātājiem un aromatizētājiem (īpaši piemērotas karpu makšķerēšanā).

"Makšķernieka pavārgrāmata"

 

Tagad jau laikam varu pavērt nedaudz savu noslēpumainības aizskaru un pavēstīt, ka top grāmata. Šoreiz tā būs paredzēta tikai makšķerniekiem. Nosaukums top, bet varētu būt “Makšķernieka pavārgrāmata”. Grāmata tiek rakstīta III daļās, pirmajā daļā paredzēts aplūkot augu valsts ēsmas, otrajā daļā - dzīvnieku valsts ēsmas, bet, savukārt, trešā daļa būs veltīta iebarošanai, tām ēsmām, kuras iespējams pagatavot mājas apstākļos.

Grāmatu veltīšu savai ģimenei.

Grāmatu iesāku rakstīt 28. decembrī. No rīta izvedu laukā savu draugu Obsidiānu un 7.30 jau biju veikalā pie datora, pagatavoju tēju un ķēros pie rakstīšanas. Sākums bija raits un viss ritēja bez sarežģījumiem, līdz 24. februārim, kad Ukrainā sākās karš. Viss, sāka dārdēt lielgabali un mana rakstošā Mūza mani pameta. Tagad varu pavēstīt, ka I daļa pabeigta ir par 90 %, II un III daļas par 50 %. Atlicis ir maz, bet darbs tajā vēl jāieliek ļoti daudz.

Savu piedāvājumu izdot esmu izteicis "Latvijas mēdijiem", bet nu atkal noslēpumainības plīvurs aizveras. Neskaudiet, draugi, nevajag, darbs ir grūts un  atbildīgs, bet nu..., ģimene, taču mana.

 

Skaistulis no Peru

 Pterygoplichthys sp. no Peru upes Ucayali