Iepazīstieties Footballfish

Dzimuma atšķirības ir izteiktas. Mātītēm ķermenis ir sfērisks, bez zvīņām, klāts ar ādas izciļņiem. Galva liela ar ragveida izciļņiem pāri, acis mazas vai pat ļoti niecīgas. Parientālo kaulu nav. Mute liela, slīpa; augšējā žokļa gals sasniedz vertikāli, ejot caur acs sākumu vai vidu. Apakšžoklis ir biezs un nedaudz izvirzīts augšžokļa priekšā. Žaunu membrānā ir 6 stari. Zobi uz žokļiem ir īsi, plāni un izliekti. Purns ir strups un īss. Purns un apakšējā žokļa priekšējā daļa ar daudziem ādainiem bumbuļiem, kas pēc formas atgādina kārpas. Kaulu plāksnes ar kaulu smaili vidū ir nejauši izkaisītas pa ķermeni. Pirmā muguras spura, sastāv no daudziem taustekļiem līdzīgiem stariem, savukārt otrajai muguras spurai ir īsa pamatne un 5 – 6 mīkstie stari. Anālajai spurai ir četri mīkstie stari, bet tās pamatne ir īsa. Abas spuras ir nobīdītas uz astes spuras pusi. Krūšu spurām ir 14 – 18 mīkstie stari, kuru pamatnēs ir trīs radiālas kaulainas plāksnes. Iegurņa spuras nav. Astes spura ir noapaļota ar deviņiem stariem. Sānu līnija mazu pauguriņu formā. Himantolophus groenlandicus mātītes sasniedz 60 cm garumu.

Tēviņiem pēc metamorfozes abu žokļu zobi tiek pārveidoti par vienu cietu kaula plāksni, un augšējā plāksnē ir 16 – 31 āķveida zobs; garenas ādainas tapas virs augšējās plāksnes purna vidū. Nāsis atrodas galvas sānos, aizmugurējās ir ievērojami palielinātas, ar 10 – 17 plāksnēm. Acis ir sfēriskas, zivij augot kļūst olveida, vēlāk tās kļūst šaurākas, jo acs zīlīte ir lielāka par pašu lēcu. Galva un ķermenis bez izaugumiem. Tēviņu ķermeņa garums nepārsniedz 4 cm.

Visas Himantolophus veidi ir plēsēji. Tie medī ūdens vidējos slāņos, pievilinot medījumu ar “ūsu” palīdzību. Uztura sastāvā ietilpst mazas zivis, vēžveidīgie un kalmāri.

Izplatītas Atlantijas okeāna, Klusā okeāna un Indijas okeāna tropiskajos, subtropu un mērenajos ūdeņos starp 40°Z. un 40°D. Ir manīti arī aukstajos ūdeņos pie Grenlandes krastiem. Tie dzīvo no 330 līdz 3000 m dziļumā.

Melns kā piķis, dziļjūras futbola zivs (Footballfish), kas tika izskalota Kalifornijas krastā

Daži padomi jaunajiem brekšu makšķerniekiem

 

Daudzi makšķernieki brekšu makšķerēšanu uzskata par ideālu nodarbi, pie tam katrs izbrauciens uz upi beidzas savādāk. Brekšu makšķerēšana tiek uzskatīta par īpašu makšķerēšanas veidu. Bet kāpēc? Lieta tāda, ka brekši ir diezgan gudras zivis un tos nemaz nav tik viegli noķert un vēl grūtāk ir izvilkt krastā. Dažkārt mazāk pieredzējis makšķernieks paliek bez loma, lai gan var, protams, paveikties, bet labāk visu iepriekš pārdomāt.

Brekši ir bara zivis. Makšķerniekam jāatceras, ka visbiežāk zivju bari meklējami tālu no krasta. Jāzina, ka brekši visbiežāk mitinās ūdenskrātuvēs ar dūņainu jeb mālainu gultni. Brekši gandrīz visu laiku uzturas gultnes tuvumā, meklējot sev barību.

Mazākās un seklākās ūdenskrātuvēs, ir novērots, ka brekši ir daudz tuvāk krastam nekā dziļajos. Breksis reti uzturas vienā vietā, visbiežāk šī zivs “klejo” pa savu maršrutu pārvietojas visas dienas garumā un meklē barību.

Atrast stāvvietu vai pašu brekšu taku nav nemaz tik sarežģīti, bet noturēt zivis vienuviet ir daudz grūtāk. Tāpēc pēc brekšu atrašanas tur jāmet ēsma zivtiņām, bet ne daudz, citādi zivs vienkārši piepildīs vēderu un mierīgi dosies savās darīšanās.

Dodoties makšķerēt brekšus, vēlams līdzi ņemt vairākus ēsmu veidus. Šodien viņš var izrādīt interesi par vienu, bet jau rīt pavisam par citu. Visizplatītākā ēsma ir: protams, mazās slieciņas, baltie un maizes lodītes. Tāpat brekšiem ļoti garšo konservēta kukurūza un zaļie zirnīši, visbeidzot, arī mīklas lodīte. Arī brekšiem patīk dažādas ēsmu kombinācijas.

Breksi tiek makšķerēti visas diennakts garumā, taču, tāpat kā daudzus citus zivju veidus, tos vasarā noķert ir daudz vieglāk nekā agrā pavasarī vai vēlā rudenī. Patiesībā, brekšu makšķerēšana sākas aprīļa vidū, bet jūnija vidū copes kļūst daudz intensīvākas un turpinās gandrīz līdz novembra beigām.

Copējot, breksis ilgi spēlējas ar tārpu, viņš kārtīgi izbauda. Tas ir viens no iemesliem kāpēc nevajag piecirst tikko pludiņš sāk ziņot par zivs interesi par ēsmu. Nesteidz, ļauj breksim ēsmu izbaudīt. Dažkārt pludiņš copes laikā pat neiegrimst, bet vienkārši guļ uz ūdens, tad atkal paceļas un atkal apguļas un tā pa apli, pie tam vairāk kārt. Piecirst vajag tad, kad pludiņš peld prom no vietas.

Veiksmīgas copes gadījumā breksi vajadzētu ātri, bet ne strauji izvilkt no bara. Tad ātri, bet uzmanīgi velciet uz krastu, un ja jums nav paceļamā tīkliņa, jums tas ir jānogulda uz sāniem un jāļauj ierīt gaiss, pretējā gadījumā tā iegarenās formas dēļ, tuvojoties krastam, breksis vienkārši var pāraut jūsu auklu un peldēt prom.

Makšķernieks nedrīkst aizmirst, ka brekša lūpas nav īpaši izturīgas, jebkurā brīdī tas var norauties no āķa, tāpēc, pat velkot krastā, nevajadzētu vilcināties, bet ātri to satvert, pretējā gadījumā pat esot jau krastā tas var jūs atstāt “ar garu degunu”.

 

Kā vasarā atvēsināt akvāriju?

Karstajos vasaras mēnešos dažkārt pastāv akvārija ūdens pārkaršanas problēma sakarā ar gaisa temperatūras paaugstināšanos telpā, kur atrodas akvārijs. Piemēram, bieži tas notiek saulainās un slikti vēdināmās telpā. Nolēmu aprakstīt vairākus efektīvus un vienlīdz arī lētus veidus, kā atdzesēt akvārija ūdeni, neizmantojot dārgas iekārtas.

1. Izmantojot ledu vai aukstuma elementus

Vienkāršākais un efektīvākais veids ir pievienot ledus kubiņus no saldētavas akvārijā. Temperatūras pazemināšana notiek pakāpeniski, kad tā kūst, bez krasas temperatūras maiņas.

Tomēr šim variantam ir daži būtiski trūkumi. Pirmkārt, tas dod tikai īslaicīgu ūdens pazemināšanas efektu. Otrkārt, ledus var saturēt piesārņotājvielas kas var būt bīstamas vielas. Ledum kūstot tās nokļūst akvārijā. Turklāt, ja izmantosit šo procesu, tad pastāv liels risks ietekmēt pH un dGH parametrus. Protams, ja ledu sagatavojiet pats, zinot savus ūdens parametrus un saldējot tos tīrā pārtikas plēvē vai maisiņā, tad šī problēma atkrīt pati no sevis. 

Daudz drošāki ir tā saucamie aukstuma elementi, kop izmantojam pārnēsājamos ledusskapjos vai termosomās. Peldot akvārija virspusē tie neizskatās estētiski, toties pasargā akvāriju no kaitīgu vielu nonākšanas akvārijā un kad šie elementi savu aukstumu atdos var saldēt atkal un atkal. Sevišķi noderīgi šie elementi ir nelielos līdz 100 litriem akvārijos, jo lielos akvārijos no viņiem nebūs pārāk lielas jēgas.

2. Siltā ūdens nomaiņa uz vēsāku

Tāpat kā ledus izmantošanas gadījumā efekts tiek sasniegts salīdzinoši ātri, bet tas nav ilgstošs. Šīs metodes galvenā priekšrocība ir tā, ka pat lielos akvārijus ūdeni var atdzesēt.

Pievienotajam ūdenim jābūt ar līdzīgu ķīmisko sastāvu, un tai nevajadzētu izmantot pārāk aukstu, jo zivīm var rasties temperatūras šoks. Ir vērts atcerēties, ka daudzām tropu zivīm pēkšņas temperatūras izmaiņas vairāk nekā 5 °C ir bīstamas veselībai, un dažas sugas ir jutīgas pret pat 2 °C izmaiņām.

3. Istabas atdzesēšana

Viss ir ļoti vienkārši, ja telpā ir kondicionieris, tad tas gluži vienkārši ir jāizmanto un jāatceras, ka vēsā gaisa strūkla nedrīkst būt pavērsta uz akvāriju.

4. Ventilatori un dažādi kuleri

Šī metode balstās uz tā saucamo iztvaikošanas dzesēšanu. Ja jūs nepārtraukti pūtīsiet uz ūdens virsmu, tad attiecīgi ūdens temperatūra kļūs zemāka par apkārtējās vides temperatūru.

Lai atdzesētu akvāriju, varat izmantot speciālus miniatūrus dzesētājus, kurus attiecīgi nostiprina uz akvārija malām pie sānu stikla. Atkarībā no akvārija tilpuma, virsmas laukuma un izmēra ir iespējams pazemināt ūdens temperatūru līdz 4 – 5 °C. Vairumā gadījumu tas ir pietiekami.

Ja nav speciālā akvārijam domātā kulera, varat ievietot parasto iekštelpu ventilatoru.

Efektīvi, ja atvērtos akvārijos jeb bez vāka pievienot spēcīgu ūdens airāciju, lai izveidotu spēcīgu  ūdens virsmas kustību.

Kā trūkumu vēlos atzīmēt ātru ūdens iztvaikošana, bet labot var attiecīgi pielejot aukstu ūdeni.

5. Samazināt apgaismojumu

Aktuāli slēgtajos akvārijos, kur apgaismojumā tiek izmantotas luminiscējošās un metāla halogenīdu lampas. Sevišķi šie lukturu veidi, ja tie ir tuvu virsmai, izdala daudz siltuma, tādējādi sasildot ūdeni. Ziemas mēnešos tas var būt noderīgs, bet vasarā tas var izraisīt pārkaršanu.

Samaziniet lampu skaitu vai aizstājiet tās ar mazāk karsējošām lampām, tomēr atcerieties ka šādas maiņas negatīvi ietekmēt akvārija augus.

 

 

Kambodžā, Mekongas upē, vīri noķēra pasaulē lielāko saldūdens dzeloņraju. BBC raksta, ka no deguna līdz astes galam ir jau četri metri, diemžēl pēc bildes to nevar pateikt! Zivs ir 330 kilogrami dzīvsvara! Viņi to "nočipoja" un atlaida atpakaļ.

Šoreiz ne par zivīm

 Es domāju, nevienam nav noslēpums, ka mani saista daba, tās daudzveidībā, kā arī tās spēks. Kāds mans ukraiņu draugs Dmitrijs interesējas par vabolēm. Es zinu, ka to ir daudz, bet ka tiiiik daudz un ar tik interesantu dzīvesveidu patiesi nezināju.

Šie visticamāk ir Oryctes nasicornis polonicus

Šie visticamāk ir Oryctes nasicornis polonicus

Šie visticamāk ir Oryctes nasicornis polonicus

Dmitrijs domā, ka šis ir Cetonia aurata

Dmitrijs domā, ka šis ir Cetonia aurata

Dmitrijs domā, ka šis ir Cetonia aurata

bet šis Megascolia maculata

bet šis Megascolia maculata

bet šis Megascolia maculata

 

Šajā laikā iestājās tāda, kā apātija, neko, pilnīgi neko negribas darīt. Kas varētu būt par vainu? Projekts nekustas no vietas. ehh, kāds man ir slinkums ko darīt...

Kartupeļi folijā

         Tagad, kad arī Latvijā iestājies labs, es pat teiktu teicams laiks daudzi dodas pie dabas. Līdzi ņem makšķeres, teltis, guļammaisus un protams arī dažādas ēdamvielas. Nekas nevar būt garšīgāks par dabā gatavotu ēdienu uz īstas uguns. Jau vairākus gadus mums jeb manai ģimenei, kā viens no galvenajiem ēdieniem ir kartupeļi ar cauraudzīti jeb speķīti. 

        Recepte vienkārša paņem kartupeli, pārgriez uz pusēm, vienā pusē speķa šķēle, bet otrā universālās garšvielas. Saliekam kopā un visu ietinam folijā. Pēc 20 - 23 min ideālākās vakariņas gatavas. 

        

Šo recepti ieteicu arī savai paziņai Anitai, kas ir profesionāla fotogrāfe, uzņēmēja, bet vispirms superīga mamma diviem puikām un sieva Arnoldam. Ģimene man atsūtīja šīs bildītes, tāpēc nolēmu ar tām padalīties ar Jums, bloga lasītāj. Video un foto autore Anita.