Veģetārās zivis ar skalpeli

 

Sarkanajā jūrā peld ķirurgzivis. Tās ir zivis kurām uz astes ir skalpelis. Šīs zivis pieder pie  Acanthuridae dzimtas, bet pats interesantākais, ka tās zivis augdājas. Par ķirurgiem šīs zivis dēvē, jo tām pie astes spuras pamatnes ir koši, bet asi kaula izaugumi. Zivīm var būt viena vai divas asas adatas, kas līdzinās smailam ķīlim. Šis ķīlis piespiežas zivs ķermenim, it kā noslēpjas speciālā padziļinājumā, bet iztaisnojoties, tas var vērsties gan uz sāniem, gan uz priekšu. Dzimtas nosaukumu Acanthuridae no grieķu valodas var tulkot arī kā smailā aste.

No privātā arhīva

Ihtiologi saskaitījuši 72 ķirurgu zivju sugas, apvienojot zivis sešās ģintīs. Šīs zivis ir plaši izplatītas visu okeānu tropu un subtropu zonās. Tie apdzīvo akmeņainos un koraļļu krastus, sastopami pat līdz 100 metriem dziļumā. Lielākā daļa sugu pārtiek no aļģēm. Lai zaļbarība pārstrādātos zivju zarnas ir ievērojami garākas. Dažas sugas barojas arī ar zooplanktonu vai detrītu.

Lai nonārstotu, ķirurgzivis pulcējas lielos baros, pie tam pie pašas ūdens virsmas. Ļoti neparasti ir zivs ikri, kā arī kāpuri, zinātnieki tos nosaukuši par “acronurus”. Par pelaģiskajām sauc ikrus, kas peld pa ūdens virsmu vai ūdens vidējos slāņos, tā saucamajā pelaģiskajā zonā. Šajā zonā attīstās arī zivju mazuļi. Tie ir caurspīdīgi, tiem ir gandrīz diskveida forma, bet ķermeni klāj daudzas vertikālas rievas. Garās, indīgās spuras lielākajai daļai sugu izzūd, pārejot uz bentosa dzīvi.

No privātā arhīva

Eilatas līcī ir sastopamas trīs īpaša ķirurgu zivju sugas no Acanthurus ģints: divas lielas: melnā ķirurzivs, kas ir bara zivs un aravijas ķirurzivs, latīniskais nosaukums Acanthurus sohal, skaista, bet teritoriāla un agresīva, galvenokārt mīt viena, citiem vārdiem sakot, īsts individuālists. Melnā un aravijas ķirurzivs spēj izaugt līdz pat 40 cm, savukārt brūnā ķirurzivs A. nigrofuscus, nekad nesasniedz vairāk kā 21 cm. Diennakts gaišajā laikā seklajos rifu ūdeņos veido barus, kuros ir vairāki desmiti īpatņu, interesanti, ka iestājoties tumsai šie bari izklīst, pa nakti indivīdi, meklē pajumti. Pavasarī un vasarā tie pulcējas ievērojami lielākos baros, kuros ir vairāki simti īpatņu. Zivis gatavojas nārstam. Nārsto tās atklātā ūdenī, pirms rifiem.

Manuprāt interesanta ir vienīgā Ctenochaetus ģints suga, kas sastopama Eilatas ūdeņos. Svītrainais ctenochet striatus jeb svītrainā ķirurga zivs. Šī zivs barojas ar aļģēm un mazām ūdens radībām, kas mīt  ūdens virspusē. Interesants šķiet fakts, ka šai zivij ir plāni, kustīgi un lokani zobi.

Ir arī divas Zebrasoma ģints distrofiskās zivis. Šīs ir iegarenas zivis ar ļoti garām spurām. Šīs spuras ir tik garas, ka, peldot tuvu ūdens virsmai, muguras spuras izlien virs ūdens.

Dzelteni  spurā  Zebrasoma ir ļoti populāri akvāristu vidū, jo tās attīra akvārijus no aļģēm.

Bet visinteresantākie ķirurģzivju dzimtas pārstāvji, manuprāt, ir Naso ģints zivis — vienradži jeb degunradži, kuriem pieaugušā vecumā uz pieres ir izaugums vai garš rags. Sarkanajā jūrā...

Aplūkojot ķirurģzivis, rodas jautājums: “ Kāpēc zivīm uz pieres ir izaugumi jeb ragi?”

No privātā arhīva

Ķirurgzivis neizmanto savas dzeloņus medībām vai barības meklēšanai, jo  visas šīs zivis ir zālēdāji. Ihtiologi lēš, ka šie dzeloņi zivis pasargā no citām plēsīgām zivīm. Briesmas sajutusi zivs izpleš savus asmeņus, tādejādi mēģinot sevi aizstāvēt. Liela ķirurgzivs īpatņa astes sitiens var nopietni savainot ziņkārīgu nirēju, taču visbiežāk šis rags ir ierocis sacensībās ar citiem savas sugas īpatņiem. Zinātniskajā literatūrā neatradu ķirurgzivju cīņu aprakstus, pēc analoģijas ar citām zivīm varam domāt, ka šī cīņa jeb sacensība ir bezkontakta. Kurai no īpatņiem šis rags ir spožāks un lielāks vai garāks ir uzvarētājs. Tas nozīmē lielāku barošanās zonu un pievilcīgākus nārsta partnerus. Šo pieņēmumu apstiprina arī fakts, ka jaunajām ķirurgzivīm ir pilnīgi normāla izskata galva, bet šis izaugums uz pieres parādās tikai tad, kad zivis sasniedz 12 cm garumu, jeb iestājusies dzimumgatavība.

Dabā stilīgākajam indivīdam ir lielākas izredzes piesaistīt pretējo dzimumu un nodot savus gēnus lielākajam pēcnācēju skaitam. Lai gan dažreiz pārāk attīstīto rotājumu dēļ šādi indivīdi slikti pielāgojas ikdienas dzīvei un ātrāk iet bojā, bet panākumi nārstošanā to kompensē. Ihtiologi domā, ka nodzīvojot īsu, bet košu mūžu, un zivju gēni, arvien vairāk izplatās visā zivju sugas populācijā.

Nemēģiniet satvert ķirurģisko zivi zem ūdens ar plikām rokām, pat ja zivs ir zinātkāra un nebaidās no peldētāja. Ņemiet vērā, ka dūrieni ar šo ragu ir diezgan sāpīgi. Nobeigumā vēlos piebilst, ka ķirurgzivīm, un to radiniekiem ir slikta garša, iespējams barības dēļ, jo zivju galvenā barība ir aļģes.