Iepazīstieties ilgdzīvojošā zivs zutis Petija

 

      Šī zivs īpatnis piesaista sev uzmanību ar savu vecumu, zutis esot sasniedzis 88 gadu vecumu.

No privātā arhīva

     Kāds šīs sugas eksemplārs esot noķerts 1860. gadā Sargasu jūrā un ievietots akvārija muzejā Zviedrijā. Noķeršanas brīdī zutim bija aptuveni trīs gadi. Šim dzīvajam muzeja eksemplāram jeb eksponātam tika dots burvīgs vārds Petija. Vispārsteidzošākais tā dzīvē ir tas, ka tas nomira tikai 1948. gadā, kļūstot par visilgāk dzīvojošo zivi, nodzīvojot 88 gadus.

Garspuru stavrida jeb pāvzivis (Roosterfish).

 

Šī ir vienīgā zivs Nematistius ģintī un Nematistiidae dzimtā. Tā var sasniegt 130 cm garumu (šāda izmēra eksemplārs ir dokumentēts kā rekordliels), bet svars aptuveni 50 kg. Pāvzivis ļoti iekārots loms daudziem jūras makšķerniekiem. Makšķernieki zivīs novērtē to cīņas sparu un protams izskatu. Zinātāji lēš, ka šīm zivīm nepiemīt kulinārijas pievilcība, jo to gaļa neesot garšīga. Makšķernieki ar zivīm nofotografējas un pēc tam atlaiž zivis. Kā suvenīrs paliek atmiņas un foto.

Foto no interneta

Pēc izskata pāvzivis atgādina mums jau ierasto stavridu, bet šīm zivīm ir milzīga muguras spura, ar mīkstiem stariem, kas nedaudz atgādina cekulu.

Parasti zivij ir septiņi stari, taču esot noķerti eksemplāri pat ar desmit stariem. Šo staru garums atkarīgs no zivs vecuma, pieaugušiem īpatņiem var sasniegt pat ķermeņa garumu.

Pāvzivis galvenokārt dzīvo pie ūdens virsmas. Makšķernieki šīs zivis galvenokārt meklē vietās, kur dziļums sasniedz pat 20 metrus, dziļāk nav vērts. Veiksmīga makšķerēšana var būt pat pludmalēs, smilšu sēkļos un tuvu lēzeniem krastiem. Ja vien nav peldētāju makšķernieki “medī” pāvzivis no krasta. Zivis ir ļoti straujas, kamēr tiek izvilktas, tās lēkā pa visu krasta līniju, tāpēc šajā gadījumā ūdenī nevienam nevajadzētu atrasties.

Atlantijas apaļgalvas

 

Atlantijas apaļgalvas ir ļoti lielas zivis, salīdzinot ar citām dziļūdens zivīm. Tās var sasniegt pat 75 cm augstumu, bet svērt līdz pat 7 kg. Tās ķermenis ir drukns, plats pie galvas, bet šaurs astes daļā. Acis lielas. Mute noliekta uz leju. Sānu līnija ir skaidri redzama. Tās ir ļoti spilgtas, ķieģeļsarkanā krāsā.

foto no privātās kolekcijas

Apaļgalvas dzīvo grunts tuvumā, kur dziļums sasniedz 1800m. Zivis piekopj mazkustīgu, gribētos pat teikt lēnu dzīvesveidu. Tās veido lielus barus ap zemūdens kalniem un kanjoniem, kur ūdens plūsma nodrošina tām pietiekami daudz barības. Vairošanās sezonā (jūnijs – jūlijs) apaļgalvas migrē uz nārsta vietām, veidojot ļoti lielus barus. Mātīte spēj iznērst aptuveni 20 000 ikru, kas ir maz ņemot vērā zivs ķermeņa svaru. Interesanti, ka apaļgalvas dzimumgatavību sasniedz tikai pēc 20 gadu vecuma, taču tās spēj vairoties līdz pat 40 gadiem.

Zivis aug lēni. Maksimālais reģistrētais zivs vecums bija 149 gadi. Šis vecums tika noteikts, izmantojot zivs kaulu radioizotopu datēšanu. Cita vecuma noteikšanas metode (izmantojot augšanas gredzenus) deva vēl lielāku skaitli: 156 gadi. Iespaidīgi cipari, vai ne?

Apaļgalvas ir komerciālas zivis. Tās zvejo, izmantojot dziļūdens tralerus. Pārdošanā nonāk tikai tie īpatņi, kuru izmērs ir 30 – 40 cm. Lielākas zivis var būt toksiskas, jo tās satur lielu daudzumu dzīvsudraba, kas uzkrājas zivs audos. Zivs ilgā mūža laikā apaļgalvas gaļa var uzkrāt dzīvsudraba līmeni līdz pat 0,3 – 0,86 ppm. Salīdzinājumam, vidējais dzīvsudraba līmenis citās zivīs nepārsniedz 0,086 ppm. Regulāra apaļgalvja gaļas lietošana uzturā var negatīvi ietekmēt veselību.

Pūķzivis mirdz sarkanā vai zilganzaļā krāsā dziļumā, kas pārsniedz 600 metrus

     Melnās pūķzivis, kurām piešķirts visnepatīkamākā dziļjūras iemītnieka tituls. Neskatoties uz atklāti “nereprezentatīvo” izskatu, šīs sugas pārstāvjiem piemīt pārsteidzoša spēja, viņi prot pielāgoties. 

No privātā arhīva

      

Interesants fakts:

 Kad melnās pūķzivis ienirst vismaz 600 metru dziļumā, tās orgāni sāk spilgti mirdzēt. Šo spēju zinātnieki nodēvējuši par bioluminiscence un šī īpašība ir ļoti būtiska medījuma pievilināšanai un ienaidnieku atbaidīšanai. Tā kalpo arī kā pūķzivju vissvarīgākais saziņas līdzeklis. 

    Es domāju, šis fakts par šīm apbrīnojamajām zivīm jūs ir pārsteidzis. Pūķzivis ir unikālas pat salīdzinājumā ar lielāko daļu citām bioluminiscējošām jūras radībām, jo pīķzivis pēc saviem ieskatiem var mirdzēt vai nu zilganzaļā vai sarkanā krāsā. Šī spēja dod tiem ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar citām dziļjūras zivīm, kuras nespēj noteikt sarkano krāsu. 

No privātā arhīva

No privātā arhīva

      Starp citu, arī pašām pūķzivīm nevajadzētu redzēt sarkano krāsu. Tomēr daba tām ir piešķīrusi sarežģītu redzes sistēmu, kurā brīnumainā kārtā pārvērš sarkano krāsu pūķzivīm redzamajā krāsā. Zinātnieki joprojām nevar šo neparasto faktu izskaidrot. 

      Bieži vien cilvēki nenovērtē zivis, taču velti. Izrādās, ka šīm klusajām radībām dažreiz piemīt pārsteidzošas spējas. Dabā ir spēks…

Meksikāņu tetras sajūt šķēršļus vai citu zivju tuvošanos

 

Meksikā mītošās tetra evolūcijas gaitā zaudējušas redzi; šīs zivis ir aklas. Šīm tetrām nav pat acu. Kāda jēga no acīm, ja zivis dzīvo vidē, kur valda tumsa? Tātad, kā Meksikāņu tetra pārvietojas pa ūdeni, nesaduroties ar citiem jūras dzīvniekiem vai zemūdens alu sienām?

No privātā arhīva

Pētnieki atklājuši, ka šīm zivīm piemīt kāda īpatnība, ko sauc par “hidrodinamisko uztveri”. Iespējams atceraties no skolas bioloģijas stundām, ka zivīm ir “sānu līnija” — orgāns, kas uztver zemūdens vides kustību un vibrācijas. Meksikā mītošās tetras nav izņēmums. Daba vienkārši kompensējusi zivīm acu trūkumu ar šī orgāna paaugstinātu jutību. Pārvietojoties zem ūdens, tās izmanto šo “sānu līniju”, lai sajustu akmeņus un citus šķēršļus savā ceļā.

Interesanti fakti par zivju dzīvi

 

Zivju adaptācija videi ir pārsteidzoši daudzveidīgi!

·         Mūsu platuma grādos pazīstamā vēdzele, kas pieder pie mencu dzimtas. Vēdzelēs “saglabā” jūras zivīm raksturīgo vēsas temperatūras priekšroku, galvenokārt aktīvas ziemā un pat nārsto zem ledus.

Foto no mana privātā arhīva

·         Amerikā ir zivis, kuras visu savu dzīvi pavada karstajos avotos ar ūdens temperatūru virs 50°C. Temperatūras pazemināšanās līdz 25°C tām var kļūt liktenīga. Šāda īpašība raksturīga tā sauktajām stenotermiskajām zivīm jeb zivīm ar šauru temperatūras diapazonu.

·         Tomēr ir arī eiritermiskās zivis, kas spēj paciest diezgan plašas temperatūras svārstības. Pie tām pieder arī mūsu karūsas. Vai tu zināji, ka karūsām piemīt pārsteidzoša pielāgošanās spēja un izturība. Vēl ekstremālāka temperatūrass izpausme raksturīga ir dālijai jeb melnajai zivij, kas sastopama Čukotkas un Aļaskas saldūdeņos. Ziemā dālijas iesalst ledū, bet iestājoties pavasarim zivis atkūst. Interesanti, ka dālijas var mīt parastā akvārijā 20 – 22 °C temperatūrā, taču tās pacieš arī temperatūras paaugstināšanos 25 °C.

Foto autors Raivo Skrastiņš

Turpinājums sekos

Veģetārās zivis ar skalpeli

 

Sarkanajā jūrā peld ķirurgzivis. Tās ir zivis kurām uz astes ir skalpelis. Šīs zivis pieder pie  Acanthuridae dzimtas, bet pats interesantākais, ka tās zivis augdājas. Par ķirurgiem šīs zivis dēvē, jo tām pie astes spuras pamatnes ir koši, bet asi kaula izaugumi. Zivīm var būt viena vai divas asas adatas, kas līdzinās smailam ķīlim. Šis ķīlis piespiežas zivs ķermenim, it kā noslēpjas speciālā padziļinājumā, bet iztaisnojoties, tas var vērsties gan uz sāniem, gan uz priekšu. Dzimtas nosaukumu Acanthuridae no grieķu valodas var tulkot arī kā smailā aste.

No privātā arhīva

Ihtiologi saskaitījuši 72 ķirurgu zivju sugas, apvienojot zivis sešās ģintīs. Šīs zivis ir plaši izplatītas visu okeānu tropu un subtropu zonās. Tie apdzīvo akmeņainos un koraļļu krastus, sastopami pat līdz 100 metriem dziļumā. Lielākā daļa sugu pārtiek no aļģēm. Lai zaļbarība pārstrādātos zivju zarnas ir ievērojami garākas. Dažas sugas barojas arī ar zooplanktonu vai detrītu.

Lai nonārstotu, ķirurgzivis pulcējas lielos baros, pie tam pie pašas ūdens virsmas. Ļoti neparasti ir zivs ikri, kā arī kāpuri, zinātnieki tos nosaukuši par “acronurus”. Par pelaģiskajām sauc ikrus, kas peld pa ūdens virsmu vai ūdens vidējos slāņos, tā saucamajā pelaģiskajā zonā. Šajā zonā attīstās arī zivju mazuļi. Tie ir caurspīdīgi, tiem ir gandrīz diskveida forma, bet ķermeni klāj daudzas vertikālas rievas. Garās, indīgās spuras lielākajai daļai sugu izzūd, pārejot uz bentosa dzīvi.

No privātā arhīva

Eilatas līcī ir sastopamas trīs īpaša ķirurgu zivju sugas no Acanthurus ģints: divas lielas: melnā ķirurzivs, kas ir bara zivs un aravijas ķirurzivs, latīniskais nosaukums Acanthurus sohal, skaista, bet teritoriāla un agresīva, galvenokārt mīt viena, citiem vārdiem sakot, īsts individuālists. Melnā un aravijas ķirurzivs spēj izaugt līdz pat 40 cm, savukārt brūnā ķirurzivs A. nigrofuscus, nekad nesasniedz vairāk kā 21 cm. Diennakts gaišajā laikā seklajos rifu ūdeņos veido barus, kuros ir vairāki desmiti īpatņu, interesanti, ka iestājoties tumsai šie bari izklīst, pa nakti indivīdi, meklē pajumti. Pavasarī un vasarā tie pulcējas ievērojami lielākos baros, kuros ir vairāki simti īpatņu. Zivis gatavojas nārstam. Nārsto tās atklātā ūdenī, pirms rifiem.

Manuprāt interesanta ir vienīgā Ctenochaetus ģints suga, kas sastopama Eilatas ūdeņos. Svītrainais ctenochet striatus jeb svītrainā ķirurga zivs. Šī zivs barojas ar aļģēm un mazām ūdens radībām, kas mīt  ūdens virspusē. Interesants šķiet fakts, ka šai zivij ir plāni, kustīgi un lokani zobi.

Ir arī divas Zebrasoma ģints distrofiskās zivis. Šīs ir iegarenas zivis ar ļoti garām spurām. Šīs spuras ir tik garas, ka, peldot tuvu ūdens virsmai, muguras spuras izlien virs ūdens.

Dzelteni  spurā  Zebrasoma ir ļoti populāri akvāristu vidū, jo tās attīra akvārijus no aļģēm.

Bet visinteresantākie ķirurģzivju dzimtas pārstāvji, manuprāt, ir Naso ģints zivis — vienradži jeb degunradži, kuriem pieaugušā vecumā uz pieres ir izaugums vai garš rags. Sarkanajā jūrā...

Aplūkojot ķirurģzivis, rodas jautājums: “ Kāpēc zivīm uz pieres ir izaugumi jeb ragi?”

No privātā arhīva

Ķirurgzivis neizmanto savas dzeloņus medībām vai barības meklēšanai, jo  visas šīs zivis ir zālēdāji. Ihtiologi lēš, ka šie dzeloņi zivis pasargā no citām plēsīgām zivīm. Briesmas sajutusi zivs izpleš savus asmeņus, tādejādi mēģinot sevi aizstāvēt. Liela ķirurgzivs īpatņa astes sitiens var nopietni savainot ziņkārīgu nirēju, taču visbiežāk šis rags ir ierocis sacensībās ar citiem savas sugas īpatņiem. Zinātniskajā literatūrā neatradu ķirurgzivju cīņu aprakstus, pēc analoģijas ar citām zivīm varam domāt, ka šī cīņa jeb sacensība ir bezkontakta. Kurai no īpatņiem šis rags ir spožāks un lielāks vai garāks ir uzvarētājs. Tas nozīmē lielāku barošanās zonu un pievilcīgākus nārsta partnerus. Šo pieņēmumu apstiprina arī fakts, ka jaunajām ķirurgzivīm ir pilnīgi normāla izskata galva, bet šis izaugums uz pieres parādās tikai tad, kad zivis sasniedz 12 cm garumu, jeb iestājusies dzimumgatavība.

Dabā stilīgākajam indivīdam ir lielākas izredzes piesaistīt pretējo dzimumu un nodot savus gēnus lielākajam pēcnācēju skaitam. Lai gan dažreiz pārāk attīstīto rotājumu dēļ šādi indivīdi slikti pielāgojas ikdienas dzīvei un ātrāk iet bojā, bet panākumi nārstošanā to kompensē. Ihtiologi domā, ka nodzīvojot īsu, bet košu mūžu, un zivju gēni, arvien vairāk izplatās visā zivju sugas populācijā.

Nemēģiniet satvert ķirurģisko zivi zem ūdens ar plikām rokām, pat ja zivs ir zinātkāra un nebaidās no peldētāja. Ņemiet vērā, ka dūrieni ar šo ragu ir diezgan sāpīgi. Nobeigumā vēlos piebilst, ka ķirurgzivīm, un to radiniekiem ir slikta garša, iespējams barības dēļ, jo zivju galvenā barība ir aļģes.