Akvārija zivtiņu izvēle un iegāde

 Akvārijos tiek turētas aptuveni 2000 saldūdens zivju sugas, un to izvēle ir ļoti svarīga, tas nav tik vienkārši, kā sākumā tas šķiet. Cilvēks nedrīkst vadīties tikai pēc savām vēlmēm, tāpat nedrīkst vadīties pēc principa patīk vai nepatīk, tas viss ir daudz sarežģītāk. Izvēloties, ir svarīgi ņemt vērā, ka ne visas sugas var sadzīvot viena ar otru: dažas zivis ir plēsoņas vai var izaugt ļoti lielos izmēros, un nākotnē tām iepriekš izvēlētais akvārijs kļūs vienkārši stipri par mazu, citas var rūpīgi sabojāt zemūdens interjeru, jo zivis visu laiku rokas pa grunti un izvēlētie un rūpīgi sastādītie augi nespēs iesakņoties, savukārt dažas ir bīstamas cilvēkiem, piemēram, piranjas vai daži sami, kuriem ir indīgi ērkšķi.

Foto no facebook.com

Akvārija zivis var iedalīt divās grupās:

1. Prasīgās zivis: eksotiskas zivju sugas, kurām ir vajadzīgi īpaši apstākļi, kuri būtu pēc iespējas tuvāk to dabiskajam biotopam. Parasti šādas zivis nevairojas nebrīvē, tās tiek zvejotas savvaļā un atvestas pie izplatītajiem. Iesācēju akvaristiem nav ieteicams iegādāties šādas zivis ne tikai sakarā ar grūtībām, kas saistītas ar adaptāciju un uzturēšanu, bet arī tāpēc, ka iespējams ievest neārstējamas slimības ar importētām zivīm, kas var iznīcināt visu, kas dzīvo akvārijā.

2. vienkāršās zivis: ir zivju sugas, kas var izdzīvot dažādos apstākļos. Šādas zivis ir izturīgas jau no dzimšanas, tās brīvā dabā ir pieradušas pie atšķirīgām ūdens īpašībām, vai arī tās ir veiksmīgi aklimatizējušās vairākās paaudzēs. Tomēr, neskatoties uz šo daudzpusību, zivis jūtas labāk , ja akvārists cenšas zivij nodrošināt pēc iespējas dabīgākus apstākļus. Ļoti populāras ir: dzīvdzemdētājas, labirintzivis, karpu dzimtas zivis, mazās haracīdas u.c.

Kas jāņem vērā izvēloties un pērkot zivis

1. Akvārija izmēri

Atkarībā no akvārija lieluma, iespējamo sugu skaits var palielināties vai samazināties. Izšķiroša nozīme ir pieaugušo zivju izmēram. Parasti zooveikalos tiek pārdotas jaunās zivtiņas. Pirms iegādes vēlams būtu uzzināt cik lielas tās izaug. Iespējams nākotnē akvārijs var kļūt par mazu.

2. Zivtiņu izmērs

Mazāk jeb pavisam nepieredzējušu akvāristu kļūda ir, ka salaiž vienā traukā dažāda izmēra un rakstura zivis. Ļoti bieži notiek tā, ka lielās vienkārši apēd mazākās, pat ja nav gaļēdājas. Otra problēma var būt, ka lielākās vienkārši dzenā mazākās, līdz mazākās iespiežas akvārija stūrī un baidās meklēt barību. Pēc laika zivtiņas var saslimt un aiziet bojā, tā teikt bada nāvē.

3. zivju uzvedība

Uzziniet par vēlamo zivju temperamentu un uzvedību. Iespējams, tās pieder pie teritoriālajām sugām, kas agresīvi aizsargā akvārijā kādu akmeni vai vienkārši teritoriju, iespējams tās ir pārāk aktīvas, bet varbūt tās ir plēsējas. Nevienā no manis pieminētajiem piemēriem citiem kaimiņiem nebūs ļoti viegli sadzīvot un zivis būs stresā.

4. Savas dzimtas īpatnības

Dažās zivju sugās divi vai vairāk tēviņi nevar sadzīvot mierīgi vienā akvārijā. Patstāvīgi notiek sadursmes, pirmkārt tas attiecināms uz gailīšiem un daudziem cihlīdu veidiem. Ir zivtiņas, kas nespēj dzīvot vientulībā, tām nepieciešams bars.

Barošanas īpatnības

Uzziniet, kas ir galvenā Jūsu zivju barība. Dažas ir iemācījušās pārtikt tikai no sausās barības citām nepieciešami dažādi kāpuri un kukaiņi, ja ne dzīvā veidā, tad vismaz saldētā. Novērtējiet savas spējas. Vai būs iespēja un vēlēšanās, piemēram, doties uz tuvāko makšķernieku piederumu veikalu pēc svaigiem motiļiem. Varbūt uzglabāt tos saldētavā?

6. Akvārija zivtiņu turēšanas īpatnības

Uzziniet, kādas ir vienas vai otras zivtiņas prasības. Dažas no sugām ir patiešām grūti uzturēt, tas aizņem daudz laika un finanansiālu resursu, piemēram, akvāriju karaļi diskusi, bet protams ir  sugas, kas neprasa praktiski nekādas pūles, piemēram, gupijas.

Turklāt daudzas zivis dzīvo dažādos hidroķīmiskos apstākļos. Piemēram, jūs esat izvēlējies zivis, kurām nav nepieciešama lielāka uzmanība, ir miermīlīgas pret otru un ēst to pašu pārtiku. Tomēr ir nepieciešams mīksts ūdens, otrs ciets - dzīvo aukstā ūdenī, otrs ir ļoti silts. Apvienot tos neizdosies.

7. Iegādāšanās iespējas

Apsveriet iegādāšanās iespējas. Ne visas vēlamās zivtiņas iespējams iegādāties tuvējā veikalā. Esmu savus lolojumus gaidījis pat apmēram pusgadu. Uzziniet visu kādas ir iespējas iegādāties vai pasūtīt Jūsu pilsētā. Vienmēr izrunājieties par cenu, lai vēlāk nebūtu pārpratumu. Vēlams būtu uzzināt arī par veikala reputāciju. 

Aukstasiņu zivis nepanes pat nelielu temperatūras paaugstināšanos

 

Globālā sasilšana kaitē ne tikai lauksaimniecībai, bet arī zivsaimniecības nozarei. Pieaugošā ūdens temperatūra ir apturējusi komerciālo zivju populāciju pieaugumu Tasmana jūrā: zivis ir mazkustīgas un tāpēc nespēj izvairīties no karstuma vēsākos ūdeņos.

Foto no interneta

Globālā sasilšana ne tikai nogalina abstrakto "bioloģisko daudzveidību"; tā varētu arī ietekmēt mūsu maciņus ne pārāk tālā nākotnē. Zinātnieki no Nāciju Sadraudzības zinātniskās un rūpnieciskās pētniecības organizācijas (CSIRO) publicēja rakstu žurnālā Nature Climate Change, kurā aprakstīta sasilšanas negatīvā ietekme uz tādām komerciāli svarīgām zivīm: Morvongām, kas pieder pie Jacasidae dzimtas.

Morvongi dzīvo Tasmana jūrā, starp Austrāliju un Jaunzēlandi. Pēc ekologu domām, ūdens temperatūra šajā apgabalā 60 gadu laikā paaugstinājusies par 2˚C. No pirmā acu uzmetiena izmaiņas šķiet nenozīmīgas un aukstasiņu okeāna iedzīvotājiem vajadzētu priecāties par papildu siltumu. Parasti tas notiek šādi — sasilšana izraisa jūras organismu populācijas pieaugumu. Taču tas nav tik vienkārši. Morvongi ir mazkustīgas, ilgi dzīvojošas zivis, kas spēj nodzīvot līdz pat 100 gadiem, tās reti pamet savu mītni. Turklāt šo zivju patstāvīgā mītne seklie ūdeņi un kontinentālais šelfs, tā ir zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metriem.

Pētnieki izpētīja morvongu populāciju, izmantojot kalcija kristālus, kas veido līdzsvara orgānus. Zivīm augot šie kristāli veido kaut ko līdzīgu, kā koks veido gredzenus, lai varētu noteikti zivs vecumu.

Izrādījās, ka morvongu populācija Austrālijas piekrastes tuvumā palielinājās, kur ūdens temperatūra bija normas robežās, bet Jaunzēlandes tuvumā temperatūra ir sasniegusi kritisko punktu, un zivju populācija (kas, starp citu, sastāv no relatīvi jaunām zivīm) ir strauji samazinājusies. Sasilšana, visticamāk, izraisa pastāvīgu stresu zivtiņu pastāvīgi dzīvo šajā zonā, tādejādi palielinās to mirstība. Iespējams “sasildītā” ūdenī zivīm var sākt trūkt skābeklis, kas dabiski ietekmē zivtiņu vispārējo aktivitāti.

Citas sugas, piemēram, tunči, var migrēt uz dienvidiem no siltajiem apgabaliem uz aukstākiem ūdeņiem. Taču daudzām zivju sugām, kuru dzīvība ir cieši saistīta ar koraļļu rifiem, pat 2˚C temperatūras pieaugums varētu izraisīt katastrofālas sekas, līdz ar to rodas miljardiem dolāru finansiālie zaudējumi zivsaimniecības nozarei. Šādi pētījumi apgrūtinās nākamās vides katastrofas nepamanīšanu, pat ja tā būs mazāk pamanāma nekā naftas noplūde Meksikas līcī.

Pēdējais ledus

 

Pamostas asari, raudas, ruduļi, pliči, breksēni arī zandarti un līdakas, turpinās vēdzeļu aktivitātes.

Uz lieliem ezeriem un upēm zivis kļūst kustīgas, piemēram, asari meklējami pie ietekām un parasti stāv pret straumi, jo straume nes skābekli un barību. Nereti asari atrodas zem makšķernieka kājām, pie paša ledus malas. Raudas un ruduļi meklējami pie pērnajām niedrēm, jo šeit ūdenī ir vairāk skābekļa, taču makšķerniekam jābūt uzmanīgam, jo saule ledu ir pakausējusi un tas kļuvis mīksts.

Ilgstošā atkušņa laikā sākas brekšu aktivitātes. Labi panākumi gaidāmi, ja izmanto divas mormiškas vai arī pludiņa mazmakšķerīti, ja uz parastā āķa uzspraustas mēslu slieciņas, taču zivju piesaistīšanai nepieciešams arī iebarot. Pliči pārsvarā uzturas pie gultnes un pārtiek no zemūdens kukainīšiem.

Par planējošiem vizuļiem interesi sāk izrādīt arī zandarti. Tie meklējami vietās kur ir apmēram 3 – 4 m dziļums.

 

Kad ledus biezums sasniedzis 20 cm

Tas ir laiks, kad zivis praktiski pārstājušas pārvietoties. Ļoti daudz laika un enerģijas urbjot āliņģus paiet zivju meklējumos.

Sen jau ziemas miegā devušās tādas zivis, kā sams, līnis, karpas (sazāni) un karūsas. Tikai ilgstošā atkusnī piesakās ālanti, sapali un teibas, reti makšķernieku lomos nonāk lielie brekši. Visbiežāk copmaņiem piesakās asari, nelieli zandarti, ķīši, ruduļi, raudas, pliči un nelieli breksēni. Šīs zivis piesakās uz tā paša inventāra, kurus izmantojam uz pirmā ledus.

Vēdzeles turpina pieteikties uz sliekām, naktstārpiem, zivs gabaliņiem vai pat uz vistu iekšām. Tomēr labākā ēsma laikam ir un paliek zivs gabaliņš. Vēdzeles nepaliek vienaldzīgas pret ķīša gaļu. Ihtiologi apgalvo, ka vēdzeles piesaista tās smarža.

Nelielās zivtiņas galvenokārt uzturas nelielos dziļumos, tās ir salīdzinoši mazkustīgas. Arī plēsīgās zivis ir pametušas savus ziemošanas bedres un devušās nopakaļus nelielajām zivtiņām (lasi ēsmai). Sniegotās ziemās, sevišķi, ja sniegs izkrīt agri, nelielās zivtiņas uzturas dziļākās vietās, uzturoties stipri virs gultnes. Tas nozīmē, ka arī plēsīgās zivis jāmeklē dziļās vietās apmēram 1 – 1,5 m virs grunts, nereti pat aukstāk virs grunts.

Asari uzturas vietās, kur ir nelīdzena gultne un dziļums apmēram 2 m. Ruduļi un raudas „okupē” 3 m dziļumu, kur neliela straume, nereti tās parādās arī 1,5 m dziļumā.

Zandarti un līdakas „tusējas” bedrēs pie strautu vai upju ietekām. Zandartu bari ļoti bieži izskauž līdakas no to iemīļotajām medību vietām.

Visas zivis priekšroku dod vietām ar tīru, daudz maz caur tekošu ūdeni, taču ziemas vidū makšķernieku lomi nav tādi, kādi tie bija uz pirmā ledus.

Pirmais ledus

 

Pirmās 10 dienas vai 2 nedēļas zivis galvenokārt piesakās gaišajā diennakts laikā. Makšķerniekiem ieteicams ģērbties maskējošā tērpā, jo ledus ir caurspīdīgs un zivis labi var redzēt copmani vai tā kustības. Var uz ledus uzklāt salmu  vai niedru paklāju, kas mazinās zivju aizdomas, jebkurā gadījumā urbjot pirmo ledu, tas skan kā baznīcas zvans un zivis pamet šo nedrošo, trokšņaino vietu. Paies neliels laika sprīdis zivis nomierināsies un savāksies zem aptumšotās vietas uz caurspīdīgā ledus.

Foto Raivo Skrastiņš

Šis periods ilgst no divām nedēļām līdz mēnesim, tas atkarīgs no laika apstākļiem un arī no ūdenskrātuves izmēriem.

Kā zināms, tad aizvelkas ciet mazie meža ezeriņi, dīķi, nelielas karjeras un vecupes, kur straume ir visai minimāla vai tās nav vispār. Uz lielām, caurtekošām un dziļām ūdenskrātuvēm ledus uzsalst ievērojami vēlāk. Pie tam pieredzējuši makšķernieki apgalvo, ka lielākās ūdenskrātuvēs lēnāk notiek zivju adaptācija aukstajam režīmam. Parasti aktivizējās zivis tikai pēc 4 – 5 diennaktīm kopš ledus uzsalšanas.

Ziemā galvenokārt makšķernieku lomos nonāk asari, līdakas, zandarti, brekši, raudas, ruduļi un vēdzeles.

Pirmais ledus ir zivju meklēšanas laiks. Zivis meklējamas dziļākās vietās un bedrēs, atradis bedri copmanim vēlams atcerēties to. Zivis šajā laikā labprāt nobaudītu trīsuļodu kāpurus, mizgraužus un dažādus ūdenī dzīvojošus kukainīšus, daži vīri pie lieliska vēdzeļu loma tiek izmantojot sarkanās mēslu slieciņas vai deficītu naktstārpus.

Plānais ledus ļauj makšķerniekam bez sevišķām grūtībām izurbt daudzus āliņģus, kas ievērojami atvieglo meklēt zivju atrašanās vietu. Uz plānā ledus nav nozīmes ilgstoši uzturēties pie „tukša” āliņģa, ja pēc 15 – 30 vizuļa vai mormiškas spēļu cikliem par mānekli interesi nav izrādījusi neviena zivs, tad nepieciešams pāriet uz citu vietu.

Nelielos ezeriņos un lielākos dīķos asari un līdakas „tusējas” pie ūdensaugiem, pie pašas bedrītes kantītes vai arī vietās kur nogrimusi kāda zemūdens sieksta. Siekstās bieži ieķeras mormiškas un bļitkas, bet māksla prasa upurus. Ļoti bieži agri no rītiem un asari pārvietojas uz seklākām vietām un uzturas pie grunts, bet pa dienas vidu un naktīs tie dodas uz savām mājvietām dziļumos un uzturas 1 – 1,5 metrus virs grunts. Savukārt ruduļi upēs uz pirmā ledus jāmeklē apmēram 1,5 – 3 m dziļumā. Nereti ļoti labus ruduļu lomus makšķernieki gūst niedru tuvumā, kur atrodama ruduļu barība sīkie vēžveidīgie, tiem nebūs arī nekas pretī nobaudīt makšķernieka piedāvātos trīsuļodu kāpurus. Brekši un nereti arī sapali sapulcējas ūdenskrātuves dziļākajās vietās – bedrēs. Visas ziemas garumā brekši un arī pliči nepeld tālu no savām dzīves vietām, toties ālanti siltākās dienās var veikt ievērojamus pārpeldējumus.

Nelielās zivtiņas galvenokārt uzturas vietās ar vienmērīgu straumi. Uz mormiškas, uz kuras āķa uzsprausti trīsuļodu kāpuri, mizgrauži vai zivju delikatese sānpelde piesakās ruduļi, asari, ķīši un pliči, retāk brekši, nereti piesakās pat karūsas.

Ar pludiņa mazmakšķerīti uz kuras āķa uzspraustas tās pašas ēsmas piesakās nelieli breksēni un pliči. Tālredzīgi un pieredzējuši vīri vēl rudenī izkaltē aļģes, ko pēc tam iemīca mīklas pikucīti un gūst labus balto zivju lomus. Naktīs, ja par ēsmu tiek izmantotas slieciņas vai zivtiņas gabaliņš piesakās vēdzeles.

Makšķernieku fantāzijai nav robežu. Ir vīri, kas pie asariem tiek ar bļitkas palīdzību uz kuras āķiem uzsprausts sagriezts zivtiņas gabaliņš.

Iepazīstieties ilgdzīvojošā zivs zutis Petija

 

      Šī zivs īpatnis piesaista sev uzmanību ar savu vecumu, zutis esot sasniedzis 88 gadu vecumu.

No privātā arhīva

     Kāds šīs sugas eksemplārs esot noķerts 1860. gadā Sargasu jūrā un ievietots akvārija muzejā Zviedrijā. Noķeršanas brīdī zutim bija aptuveni trīs gadi. Šim dzīvajam muzeja eksemplāram jeb eksponātam tika dots burvīgs vārds Petija. Vispārsteidzošākais tā dzīvē ir tas, ka tas nomira tikai 1948. gadā, kļūstot par visilgāk dzīvojošo zivi, nodzīvojot 88 gadus.

Garspuru stavrida jeb pāvzivis (Roosterfish).

 

Šī ir vienīgā zivs Nematistius ģintī un Nematistiidae dzimtā. Tā var sasniegt 130 cm garumu (šāda izmēra eksemplārs ir dokumentēts kā rekordliels), bet svars aptuveni 50 kg. Pāvzivis ļoti iekārots loms daudziem jūras makšķerniekiem. Makšķernieki zivīs novērtē to cīņas sparu un protams izskatu. Zinātāji lēš, ka šīm zivīm nepiemīt kulinārijas pievilcība, jo to gaļa neesot garšīga. Makšķernieki ar zivīm nofotografējas un pēc tam atlaiž zivis. Kā suvenīrs paliek atmiņas un foto.

Foto no interneta

Pēc izskata pāvzivis atgādina mums jau ierasto stavridu, bet šīm zivīm ir milzīga muguras spura, ar mīkstiem stariem, kas nedaudz atgādina cekulu.

Parasti zivij ir septiņi stari, taču esot noķerti eksemplāri pat ar desmit stariem. Šo staru garums atkarīgs no zivs vecuma, pieaugušiem īpatņiem var sasniegt pat ķermeņa garumu.

Pāvzivis galvenokārt dzīvo pie ūdens virsmas. Makšķernieki šīs zivis galvenokārt meklē vietās, kur dziļums sasniedz pat 20 metrus, dziļāk nav vērts. Veiksmīga makšķerēšana var būt pat pludmalēs, smilšu sēkļos un tuvu lēzeniem krastiem. Ja vien nav peldētāju makšķernieki “medī” pāvzivis no krasta. Zivis ir ļoti straujas, kamēr tiek izvilktas, tās lēkā pa visu krasta līniju, tāpēc šajā gadījumā ūdenī nevienam nevajadzētu atrasties.