Bijām ar čomiem aizbraukuši barības medībās. Laiks labs, bet ūdens radības negribēja līst laukā no ūdens. Palikām gribot. Nu nekas, nav jau tā, ka zivīm nebūtu ko ēst. Patiesībā, šie izbraucieni ir sava veida tusiņi un relaksācija, labā kompānijā vākt barību. Dažas bildītes no izbrauciena.

Zemūdens pasaule

 Mani vienmēr ir interesējis, viss kas notiek zem ūdens. Zivju uzvedības, īpatnības un krāsu dažādība. Nekas nevar būt skaistāks par dabas radīto skaistumu. Šis rozā acu īpašnieks brīvā dabā mīt Filipīnās, Puerto Galera apkaimē

 Lūk, vienkārši superīgs foto.  

Varētu būt mans sapnis...

Man nepatīk mazgāties vannā. Kāds prieks sēdēt savos netīrumos, labāk dušā. Čik pik un jau tīrs, bet šādā vannā es laikam mazgātos un relaksētos

Jautājums bloga lasītājiem

 

Cienījamie bloga lasītāji! Nu jau gandrīz ceturtdaļgadsimtu tirgoju makšķerlietas. Ilgs laiks, daudz esmu ko redzējis, daudz ko esmu dzirdējis, bet vienu lietu nu nekādi nevaru saprast. Kā var otram nopirkt, piemērām makšķerkātu? Tādi momenti ir bijuši daudz, nupat atkal bija pircējs, kas savam biedram zvanīja un stāstīja: "kāts ir melns, tas ir 3,60 m garš, tests līdz 150 gramiem." Draugi, kātam ir jāieguļas makšķernieka saujā, ja tas dažādu iemeslu dēļ neieguļas, jāmeklē cits kāts. Uzskatu, ka nevar otram nopirkt kātu, jā, var aizbraukt pieredzējušais copmnis līdz un ieteikt, bet ne nopirkt. Nu tādas ir manas domas. Kā domājat Jūs?

Kauns Eināram...

LaTvijā pazīstamais makškernieks Einārs Siliņš, pazīstams arī kā Einis Asaris cieš trūkumu un badu. Draugi, palīdziet viņam. Nupat bijis jūrā makšķerēt vēja zivis, ķēries labi, bet diemžēl visu ko noķēra Einārs atvedis mājās. Man žēl, viņš maniem bērniem un mazbērniem nozaga daudz neredzētu zivju, toties viņš nofotogrāfējās pie šo zivju līķīšiem. Kauns, Einār Siliņ... Foto no facebook Eināra privātās lapas.

Es pārdevu pirms dažiem gadu desmitiem.

Nupat džeks uzdāvināja man Zebco un Balzer spoles. Ar spolēm ir daudz makšķerēts, bet tās darbojās vēl šodien. Varbūt ir nepieciešams veikt nelielu profilaksi. Šīs spoles viņam pārdevu es, pirms nedaudz vairāk kā 20 gadiem... Aš asariņa 😂nobira.

Skaistas skalārijas

Skaistas skalārijas, vienkārši iepatikās šie foto. Autors nav zināms, foto no interneta

Briesmonis no Daugavas

Nupat manā rīcībā nonāca kāda sena sama foto. Iespējams sams bija uzķēries un kāds makšķernieks to atlaidis, bet iespējams sama vectētiņš iekļuvis kādā no HESa turbīnām. Žēl, ļoti skaista zivs, iespaidīgi izmēri, bet šādi dzīve beidzās. 

Murgs un nekas cits

Savādāk šo "modes somu" kā par murgu nosaukt nevaru. Vai kāds no dizaineriem un valkātājiem zina cik briesmīgi jūtas tur iesprostotās zivis. Kaut kāds āksts izved tās laukā "pastaigāties", bet zivīm ir nenormāls stress. Nepērciet un nevalkājiet šo modes aksesuāru.

Nedaudz par Juri Robežnieku jeb Ruduļu Juri.

Uzskatu Juri par makšķerēšanas autoritāti vēl joprojām. Savulaik lasīju Jura garadarbus ar atvērtu muti, jo viņš bija makšķernieks - žurnālists. Viņš rakstīja par zivīm, par makšķerēšanas tehniku, par vietu, jā, arī par inventāru, bet nepieminot firmu. Tie nebija pasūtījuma raksti, izlasot Jura sarakstīto gabalu gribējās uzreiz pamēģināt arī pašam. Toreiz viņš piezvanīja jaunam džekam (man)

un teica, ka šo gabaliņu publicēs Lauku avīzē tagad Latvijas Avīze. Pēc publikācijas iznākšanas pagāja varbūt mēnesis un Juris atnāca pie manis uz veikalu Berga Bazārā un teica, ka viens no maniem gabaliem būs publicēts Latvijas Avīzes Makšķernieka gadagrāmatā (MG). Es biju laimīgs, jo uzskatīju, ka MG ir kā hokejistiem NHL, ja esi spēlējis šajā līmenī, tad esi iekļuvis vēsturē. Nupat pārlasīju Ruduļu Jura Copes grāmatu. Super grāmata, iesaku iemest acis arī citiem interesentiem. Copes veiksme jau nav atkarīga no tā cik maksā jaunais spinings, cik maksā spole, ar kādu auto pārvietojies. Viss ir galvā. Protams, patīkami ir darboties ar kvalitatīvu inventāru, bet jābūt arī saprašanai ko dari un vispār ko vēlies panākt. Vēl joprojām Ruduļu Juris ir labākais copes žurnālists vai copes apskatnieks. 

Jaunā paaudze

2. maijs ir diena kad sāku tirgot makšķerlietas, tiesa pirms 24 gadiem. It kā par šo laika sprīdi ir piedzīvots daudz, pat ļoti daudz. Vakar, 3 maijā laika apstākļi briesmīgi, līst, pretīgs, spēcīgs vējš, ar vienu vārdu sakot negribas nekur iet, gribas sēdēt mājās lasīt kādu grāmatu vai skatīties filmu. Mani pārsteidza 2 čaļi, kas uz Rotiņu atveda savus bērnus. Pirmais piezvanīja kāds patstāvīgais pircējs uzzinājis ka strādāju atveda savu 2.3 gadus veco dēlēnu Arvīdu. Vīri iepirkās, kāts, spole, aukla, viss ļoti nopietni. Jau grasījos doties mājās, kā ienāca ģimenīte, kāds pircējs atveda savas mazās meitiņas. Vienai meitenei 5, otrai 3 gadi. Vakar esot bijuši pie paziņām kurām ir dīķis. Meitiņas esot makšķerējušas, esot noķērušas tāaaadu karūsu. Tētis meitiņām nopirka kātiņus, spolītes un visu nepieciešamo karūsu ķeršanai. Diemžēl, uztraukumā (neskatoties uz pieredzi, tāds bija) aizmirsu pajautāt meitenēm vārdus. Ir dzimusi jauna paaudze, kurām interesē makšķerēt un daba. Jaunieši, ne asakas!