"Makšķernieka pavārgrāmata"

 

Tagad jau laikam varu pavērt nedaudz savu noslēpumainības aizskaru un pavēstīt, ka top grāmata. Šoreiz tā būs paredzēta tikai makšķerniekiem. Nosaukums top, bet varētu būt “Makšķernieka pavārgrāmata”. Grāmata tiek rakstīta III daļās, pirmajā daļā paredzēts aplūkot augu valsts ēsmas, otrajā daļā - dzīvnieku valsts ēsmas, bet, savukārt, trešā daļa būs veltīta iebarošanai, tām ēsmām, kuras iespējams pagatavot mājas apstākļos.

Grāmatu veltīšu savai ģimenei.

Grāmatu iesāku rakstīt 28. decembrī. No rīta izvedu laukā savu draugu Obsidiānu un 7.30 jau biju veikalā pie datora, pagatavoju tēju un ķēros pie rakstīšanas. Sākums bija raits un viss ritēja bez sarežģījumiem, līdz 24. februārim, kad Ukrainā sākās karš. Viss, sāka dārdēt lielgabali un mana rakstošā Mūza mani pameta. Tagad varu pavēstīt, ka I daļa pabeigta ir par 90 %, II un III daļas par 50 %. Atlicis ir maz, bet darbs tajā vēl jāieliek ļoti daudz.

Savu piedāvājumu izdot esmu izteicis "Latvijas mēdijiem", bet nu atkal noslēpumainības plīvurs aizveras. Neskaudiet, draugi, nevajag, darbs ir grūts un  atbildīgs, bet nu..., ģimene, taču mana.

 

Skaistulis no Peru

 Pterygoplichthys sp. no Peru upes Ucayali

Iepazīstieties ar Alexandre Laredo no pasakainās Brazīlijas

 Domāju, ka tagad neviens neteiks, ka dabas, konkrēti zivju fotogrāfs ir vienkārši. Attēlā ir redzams Aleksandro un viņa bildējamās zivis  Apistogramma ramirezi un pecīlijas.

Apistogramma ramirezi

Pecīlijas

Teicams loms, teicama rīcība

 

   Šī milzīgā saldūdens raja tika izglābta un atlaista Mekongas upē, Kambodžā, pēc tam, kad šī mēneša sākumā to noķēra zvejnieki. Apdraudētās zivs parametri bija šādi, garums 13 pēdas jeb 396.24 cm, bet svērs 400 mārciņas jeb 181.44 kg.

 

Zivis no Dienvidamerikas, no Peru

 

Mēs dzīvojam interesantā laikmetā, mums ir iespēja iegūt informāciju no interneta, no TV, no radio, bet bieži vien mēs neko nevēlamies, mēs gribam vienkārši atpūsties no visa, arī no informācijas.  Vai tagad esi mājās? Vai esi bijis darbā? Es zinu, ka droši vien esi noguris no visa. Šodien tāda apmākusies diena, negribas nekur iet. Neejiet ārā. Neslēdziet TV. Neklausieties ziņas. Aizmirstieties, kaut uz īsu brīdi par visu uz šīs pasaules, nedomājiet ne par ko. Klikšķini uz šīm fotogrāfijām un izbaudiet tās. Fotogrāfiju autors ir Peru fotogrāfs Luis Alejandro Silva Paima.

 

Mēs, akvāristi, esam ļoti maz uz šīs planētas (tiesa, es nezinu vai uz kādas citas planēta ir ūdens un ir zivis). Man pat grūti iedomāties cik akvāristu ir Latvijā, cik Baltijā un cik ir uz šīs planētas. Būsim godīgi, mūs ir maz. Zināmā mērā tā ir problēma. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām mēs varam komunicēt ar jebkuriem akvāristiem uz šīs zemes, kaut mēs dzīvojam ļoti tālu viens no otra. Daži atrodas vienā kontinentā, bet citi ir citā, daži pat otrā planētas pusē, daži ceļo un patiesībā redz visu dabā, tas iedvesmo kļūt par akvaristu, daži pat dzīvo tieši blakus kādai ūdenskrātuvei, no kuras viņi atnes savos akvārijos un tā jaunas zivis parādās arī mūsu akvārijos. Dzīve uz vietas nestāv, viss kustas, viss mainās.

 

Tikai kustībā

Pirms ko dari, apdomā labi

 

Nosaukums vārētu būt "Sudrabkāzas ar makšķerniekiem"*.

 

Man šķiet, šis foto bija publicēts Neatkarīgajā rīta avīzē 

Šodien ir tā diena, kad pirms 25 gadiem sāku tirgot makšķerlietas. Karjera iesākās 1997. gada 2 maijā, Berga Bazārā veikalā Āķis. Bija jautri, ir ko atcerēties. Ideāls kolektīvs, varbūt vienīgi tā veikala īpašnieku un grāmatvedības speciālisti vairs nevēlos redzēt, bet skola bija teicama. Iemācījos daudz. Tur "dzima" arī zivju apskatnieks Raivo Āķītis. Liela pateicība ir jāsaka pārdevēju kolektīvam, bez otra palīgā saukšanas, nedrīkstēja iesaistīties sarunā ar pircēju (nerakstīts tirdzniecības likums), vienmēr jātiek galā pašam.

Abavas krastos

Kopā ar vecāko makšķerlietu pārdevēju Latvijā Pēteri

Pa vidu Jāņonkulis, leģendārs onkulis, 

Normunds (diemžēl nav vairāk šajā saulē), Anžela (veikala vadīt
āja), nu mūs ar Peteri jau pazīstat.

Es pametu āķus

2001 gada vasarā Āķus pametu, izveidojām Rotiņu. Izmantojot visu iepriekš gūto pieredzi, Rotiņš ir dzīvs vēl šodien. Ir ko atcerēties no abiem šiem veikaliem. Kad biju jaunāks, tad bija uzaicinājumi no citām copes bodēm, bet paliku uzticīgs mazajam Rotiņam. 2005. gadā Rotiņam pievienojās mana kundze un lietas aizgāja citā gultnē. Sievietes prot labāk izlikt preci, vienmēr viss ir tīrs un kārtīgs. Paldies viņai.

Zināt, es visus šos 25 gadus esmu vēlējies, lai pircējs uz manis ieteiktajiem mācekļiem kaut ko noķer, pēc iespējas lielākas un vairāk. Ir brīži, kad man copmaņi sūta bildes ar lomiem. Piemēram, nesen kāds pircējs zvana un jautā vai es esmu uz vietas. Protams atbildu apstiprinoši. Drīz šie būšot. Pēc pusstundas puikas klāt. Pircējs, kuram vēl pavisam nesen stāstīju par līdakām atveda savu dēliņu. Es biju laimīgs, ka arī jaunajai paaudzei ir interese par dabu, par zivīm un par makšķerēšanu. "Lielais" makšķernieks visu savu inventāru salika maisiņā, pamāja man ar roku un... pēc dažām dienām viņa tētis atsūtīja dēlēna lomu. Es biju vēl laimīgāks, iespējams pat par mazo copmani. Rotiņā dzima divi zivju apskatnieki Viktors Odiņš un Виктор Комаров (es rakstīju arī krievu izdevumam), bet vienu brīdi presē rakstīja pat visi trīs, arī Āķītis.

Pēc būtības, varētu izdot pat stāstu grāmatiņu, bet mūsdienās ir citas vērtības, tostarp arī makšķerēšanas vērtības. Gan jau. Varbūt kādam copes izdevumam interesēs manas atmiņas par copes inventāra tirdzniecību.

 Ne asakas, visās dzīves jomās.

* saprotiet tikai pareizi...😂