Tuvojas 1. maijs, kad atsākas spiningošanas sezona. Ehh, laiki mainās, jo mainās arī modes. Nezinu, kurš nosaka šo modi, iespējams ka tas ir bara instinkts, jo ja viens spiningotājs izmanto vobleri, bet otrs redzot ko tas noķēris, sāk skraidīt pa veikaliem un meklēt tieši tās firmas, tieši to krāsojumu. Pirmais spiningotājs ieliek sociālajos tīklos bildi, ka noķēris, otrais pieliek klāt nesakarīgu komentāru par vobleri, bet trešais un ceturtais jau kliedz pilnā balsī, ka tas ir īstais voblers, rodas tāds kā bara instinkts. Tas jau nekas, ka svarīga ir voblera spēle, auklas ietīšanas ātrums, tas jau nekas, ka svarīgi ir arī laika apstākļi un vēl daudz citu faktoru... iespējams, tā aizsākas spiningošanas mānekļu mode. Šoreiz es vēlos bilst dažus vārdus par šūpiņiem, šo vizuļu aizstāvībai. 

Paņemot jebkuru makšķerēšanas žurnālu vai paskatoties kādu raidījumu makšķerniekiem, kur runa ir par spiningošanu, viss liecina, ka šūpiņu popularitāte krītas. Pieredzējis un visu atzīts spiningošanas speciālists kādā preses izdevumā apraksta kā viņš atbrauca uz nelielu lauku ciematiņu, bet tur vietējie spečuki spiningo pārsvarā uz „parastajiem dzelžiem” lasi šūpiņiem, bet viņš izmantojis tvisterus vai voblerus un noķēris stipri vien mazāk nekā vietējie copmaņi uz saviem jau pārbaudītajiem vizuļiem.

Patiesībā darbojoties ar šūpiņiem spiningotājiem paveras milzu iespējas. Ir vairākas firmas, kas jau vairāk nekā 50 gadus spiningotākajiem piedāvā šūpiņus un pie tam par to pirktspēju nesūdzas.

Pieredzējuši spiningotāji pirms mānekļu iegādes visu kārtīgi pārdomā un apsver un tikai tad pieņem lēmumu iegādāties to vai ne. Viņi lieliski saprot kad un kādos apstākļos māneklis darbotos rezultatīvāk.

Kā jau minēju, tad darbojoties ar šūpiņiem ir daudz iespēju, katrā ziņā vairāk, nekā darbojoties ar rotiņiem vai tvisteriem. Daudzi varbūt tagad iesauksies, primitīvs metāla gabaliņš. Kas tad tur ir tik sarežģīts? Meistarība? Rezultatīvi spiningot ar šūpiņiem katrs nevar, jo pietrūkst pacietības pārbaudīt tos dažādās vietās un dažādos apstākļos. Katram šūpiņa modelim ir sava vieta un laiks, kad tas būtu veiksmīgākais, jo viņi izstrādāti ir dažādiem apstākļiem un dažādām zivīm. To veiksmīgi izmanto gan spiningošanai jūrā, gan arī lielo līdaku spiningošanai dziļos ezeros. Pretzāļu vizuļi lieliski „strādā” ūdensaugu biezokņos. Dažādus pretzāļu vizuļu modeļus piedāvā daudzas sevi cienošas firmas.

Runājot par šūpiņiem, kā ļoti liels pluss jāmin, ka ar tiem iespējams veikt tālu, bet galvenais precīzu metienu, bet izvēle jau katra spiningotāja rokās. Pirms ko iegādājies padomā, vai mūsu ūdeņiem un mūsu zivīm tas derēs... 

Visu attēlā redzamo vizuļu autors ir meistars Bums, protams, viņam ir arī citi modeļi, bet mans uzdevums jau nebija reklamēt Buma roku darbus, bet gan atgādināt spiningotājam par šūpiņiem. 

Kāpēc āķi ir dažādās krāsās? Kuras krāsas āķus ir labāk izmantot?

 

       Šodien pārdošanā ir āķi vai visās varavīksnes krāsās. Kura krāsa labāka? Principā āķa krāsai jāatbilst ēsmas krāsai, taču lielāka nozīme ir āķa izmēram, formai, asumam un pat tā resnumam. Tā, piemēram, makšķerējot ar baltajiem gaļas tārpiņiem, āķa krāsai nav lielas nozīmes, bet tā izmēram gan. Parasti tiek izmantoti āķi N 8 – 12 (pēc starptautiskajiem izmēriem). Turklāt āķim jābūt asam, lai varētu caurdurt tārpa cieto ādiņu, raugieties, lai āķa smaile būtu uz āru, savādāk visas copītes būs pa tukšo. Āķi nedrīkst būt pārlieku resni, lai pārlieku netraumētu tārpiņus un tie ilgāku laiku uz āķa būtu dzīvi un kustīgi.

     Savukārt āķa krāsai ir liela nozīme mormišku izgatavošanā. Kāds mans paziņa, lielisks mājamatnieks mormišku izgatavošanai izmanto tikai izturīgus, asus un kompaktus āķus. Dzeltenie un sarkanie āķi ļoti labi lodējas, bet lai mormišku izgatavošanai izmantotu brūnos un zilos āķus tie pirms lodēšanas ir jāattīra, jo tie sliktāk lodējas un attīrīšana ir ļoti darbietilpīgs process.  

Stagari - manas paaudzes pirmās pastāvīgi noķertās zivis

 

Stagarus, lai gan bērnībā mēs ķērām kazragus, mazas sīkas zivtiņas, kas čakarēja visu copi. Kazrags ir aizgūts no krievu valodas “казарага”. Toreiz uzliec slieku šīs adatainās zivis jau galā. Mēs puikas izdomājām, ka uz āķa jāliek maize, jo baltie jau nebija. Jā, tos kāpuriņus tirgoja Vecrīgā pie zooveikala, bet tas bija ļoti dārgi, jo tirgotājs prasīja 1 rubli.

Photo © Ernesto Cavallini / iNaturalist.org. Povegliano Veronese VR, Italia. CC BY-NC 4.0

Laiki ir mainījušies uz stagarus vairs netraucē copi, tie vienkārši ir pazuduši. Šoreiz piedāvāju pavisam nelielu ieskatu bērnības zivij, kas ķērās gan Gaujā, gan Daugavā un arī Lielupē, praktiski visur.

Savu aso un spēcīgo adatu dēļ spieķi stagari nav cieņā nedz zivīm, nedz arī lielākajai daļai ūdenskrātuvju iemītnieku. Ar šo adatu palīdzību tie savā starpā sarīko cīņas. Stagari barojas citu zivju ikriem, turklāt lielos daudzumos. Tā kā šai zivij nav ienaidnieku, stagari spēj netraucēti vairoties. Šis fakts apdraud citus, mierīgākus ūdenskrātuves iedzīvotājus. Adataino zivju mūža ilgums ir diezgan īss un ir tikai 3 – 4 gadi.

Tā kā stagari ir plēsēji, tad to barībā cita veida zivtiņas, to ikri un pat savi ciltsbrāļi. Aktivizējas tie galvenokārt naktī, kad tiek rīkotas medības. Viņi izvēlas mazkustīgas, bet mazāka izmēra zivtiņas. Visaktīvākais medību laiks, kad ir pilnmēness, kas sniedz, kā papildus apgaismojumu.

Ieraugot medījumu, stagars ātri steidzas pie tā, sagūstot to ar savam izmēram spēcīgajiem žokļiem. Asie zobi neatstāj upurim nekādu iespēju izdzīvot. Uz uzbrukuma vietu steidzas arī citi barā mītošie stagari, cerot tikt pie mielasta, neizmantojot savas mednieka spējas.

Photo © Stefan  iNaturalist.org. Zeeuwse meren, Netherland. CC BY-NC 4.0

Nārsta periods stagariem sākas agrā pavasarī aprīlī, dažkārt maijā.

Šīm mazajām zivtiņām ir teicama auglība. Tās veido ligzdu ikru nēršanai uz ūdenskrātuves gultnes. Visas rūpes par ligzdu un pēcnācējiem uzņemas tēviņš. Sākumā tas izrok bedri. Viņš paņem smiltis mutē un aiznes tās uz alas malu. Piebildīšu, ka stagaru tēviņi pirms nārsta uzvelk kāzu uzvalkus un izskatās ļoti krāšņi.

Photo © Riccardo Novaga / iNaturalist.org. Provincia di Rieti, Italia. CC BY-NC 4.0

Kā būvmateriāls tiek izmantoti dažādi ūdensaugu stiebri un aļģes. Tēviņš salīmē tos blīvā bumbiņā, izdalot “siekalas” no sava ķermeņa sāniem. Pabeigtajā mājoklī, kas ir aptuveni dūres lielumā tas izrok tuneli.

Mātīti uz ligzdu aicina tēviņš, kur tā iznērš vidēji 100 – 120 ikrus. Pēc tam partneris jeb tēviņš izgrūž to no ligzdas. Tas neatlaidīgi apsargā apaugļotos ikrus, kā arī mazuļus pēc to izšķilšanās 10 – 14 dienas.

Jaunie pēcnācēji pastāvīgi tiek apdraudēti, pat no savu vecāku puses. Mātīte vienmēr var pamieloties ar saviem ikriem, bet kad sīči sākuši pastāvīgi peldēt un baroties tie var mierīgi savus pēcnācējus apēst.

P.S. Jā, kāds tagad varbūt iesauksies, bet ir 2 veidu stagari, trīs adatu un deviņu adatu zivis. Šoreiz mans rakstiņš nav par to, bet kopsummā par stagariem. 

Vai zivis guļ akvārijā un kā to var saprast? Nobeigums

 

Nobeigumā vēlētos piebilst dažus interesantus faktus par zivtiņām, zivīm un to miegu:

Zivīm papagaiļiem ir sava "naktsveļa" - pirms gulēt iesanas viņi ap sevi izveido kokonu no gļotām. Tiek uzskatīts, ka šāds burbulis ir paredzēts, lai pasargātu viņus no plēsējiem: tas maskē smaržu, un uzbrukuma gadījumā ļauj upurim laikus pamosties un reaģēt.

Foto no mana privātā arhīva

Haizivīm nav peldpūšļa, tāpēc tās dažādos veidos pielāgojas, lai varētu pagulēt. Piemēram, haizivs Katrāns guļ kustībā, bet muguras smadzenes ir atbildīgas par tā kustību.

Citas haizivis, atpūšoties, pastāvīgi atver un aizver muti, nodrošinot ūdens kustību pie žaunām, savādāk zivis vienkārši var noslīgt.

Ja zivis nevar gulēt, tad tās cenšas pēc iespējas ātrāk atrast un nodrošināt sev atpūtu.

Kad zivis ir stresa stāvoklī, tās var ciest no bezmiega.

Secinājums

Zināšanas par zivju miega īpatnībām palīdzēs akvāriju īpašniekiem organizēt pareizu un pilnīgu atpūtu saviem mājdzīvniekiem, kā arī ļaus izprast viņu uzvedības īpatnības. Pareizi turētas zivis ilgāk priecēs akvārija īpašnieku ar veselām un aktīvām zivīm.

 

 

Vai zivis guļ akvārijā un kā to var saprast? 4 daļa

 

Dažādu zivju sugu savienošana vienā akvārijā      

Foto no mana arhīva

Akvāristi iedala zivis 2 kategorijās:

* Nakts zivīs, tās zivis, kas labi redz tumsā, tāpēc galvenokārt barību tās meklē naktīs, bet pa dienu atpūšas;

* Gaismu mīloši, zivis, kas dienas laikā ir aktīvas, bet pa nakti salien slēptuvēs un atpūšas;

* Krēslu mīlošām zivīm ir diskomforts atrasties spilgtā apgaismojumā, kurā lieliski jūtas gaismu mīlošas zivis;

* Režīmu nesaderība starp miegu un atpūtu, var izraisīt dažādas slimības, jo zivtiņas atradīsies patstāvīgā stresā.

* Akvārijā ar krēslu cienošām zivīm ir nepieciešams daudz un blīvi piestādītu augu vai citas slēptuves, lai zivis varētu paslēpties un kaut nedaudz atpūsties no košās gaismas.

Pirmo kategoriju galvenokārt pārstāv plēsēji, lielāki vai mazāki bet plēsēji un nereti gadās ka neons vai gupija pārvēršas par nakts mednieka vakariņām. Izvēloties zivis akvārijam, ir svarīgi zināt, kādam tipam tās pieder, jo nedrīkst pieļaut, ka šo grupu pārstāvji atrodas blakus. Šī ir raksturu un dzīvesveida nesaderība, jo plēsēji vienkārši sāks baroties ar citām zivīm. Mani bieži vien smaidu izraisa, kad reklāmas portālos raksta: ”Labi audzināts sams meklē jaunu mājvietu.”

Turpinājums sekos

Vai zivis guļ akvārijā un kā to var saprast? 3 daļa

 

Kur un kā guļ zivis?

Akvārija iemītnieki guļ dažādos veidos, taču tiem ir viena kopīga iezīme, proti to aktivitāte kļūst minimāla. Dažas zivis vienkārši "karājas" ūdens slāņos, savukārt citas turas pie augu lapām, siekstām vai akmeņiem. Protams, ir arī tādas, kas ērti iekārtojas un guļ uz sāniem vai vēdera, dažas guļ ar galvu uz leju. Ir arī tādas, kurām patīk gulēt ar vēderu uz augšu un pat ierakušās smiltīs vai gruntī.

Būtībā, gulēšanas īpatnības ir atkarīgas no peldpūšļa klātbūtnes, proti,  orgāna, kas satur gaisu un ļauj zivīm pacelties līdz ūdens virsmai, atrasties ūdens vidējos slāņos vai arī nolaisties uz gultnes. Tātad akvārija iemītniekiem miega laikā ir iespēja palikt noteiktā dziļumā.

Taču ne visām zivīm ir peldpūslis, tas nozīmē, ka tām nemitīgi jābūt kustībā, lai negulētu apakšā. Šķiet, ka tas ir labs variants, taču šādu zivju žaunas ir veidotas tā, ka skābekli viņi var saņemt tikai pārvietojoties jeb atrodoties kustībā.

Tāpēc zivis ir spiestas pārvietoties pat miegā vai atrast vietas kur ir straume, kas appludinās to žaunas ar skābekli. Starp akvārija zivīm to ir diezgan daudz, proti, bocijas, ancistrusi un citi sami.

Uzstādot akvāriju, jums jāparūpējas par gulēšanas jeb atpūtas vietām: ūdens augiem, siekstām vai akmeņiem.

Akvāristam jāatceras, ka zivju "karāšanās" dīvainā stāvoklī var būt saistīta ne tikai ar miegu, bet arī ar slimībām. Tāpēc, kad šī uzvedība mājdzīvniekam tiek novērota pirmo reizi, labāk zivtiņu patraucēt un novērot reakciju, ja viņa atgriežas pie ierastajām aktivitātēm, tad viss ir kārtībā.

Turpinājums sekos

Vai zivis guļ akvārijā un kā to var saprast? 2 daļa

 

Vai zivis tāpat kā atsevišķi dzīvnieki var iekrist ziemas vai vasaras miegā?

Vēdzeles

Dabā, dažas zivju sugas “ieguļas” vasaras vai ziemas miegā, piemēram vēdzeles pamostas tikai tad, kad ūdens temperatūra pazeminās līdz + 2C, pašā ziemas spelgonī vēdzeles sāk nārstot, savukārt līņi un sami iekrīt ziemas miegā ūdens temperatūra kļūst + 8 – 10C. Šīs zivis pamostas tikai kad ūdenskrātuvē ieplūst pavasaru palu ūdeņi. Protams, var būt arī izmaiņas. Atminos, kā gadus 8 – 10 atpakaļ ziemas makšķernieku lomos bija līņi, kas Lielupes baseinā bija pamodināti un nu zivis kāri ķēra jebkuru ēsmu ko makšķernieks viņām piedāvāja. Šajā laikā visi fizioloģiskie procesi zivju ķermenī ievērojami palēninās, bet paši ūdens iemītnieki sastingst ūdens zemākajos slāņos un guļ savu miegu. Lielupes līņu gadījumā bija iejaukšanās zivju bioloģiskajā līdzsvarā, citiem vārdiem sakot tā bija anomālija.

Ziemas miegs ir raksturīgāks dabisko ūdenskrātuvju iedzīvotājiem. Iestājoties aukstam laikam, zivis slēpjas nomaļās vietās vai dodas dziļumā. Tad viņi ap sevi izveido gļotu kokonu, lai pasargātu no mikrobiem un plēsējiem un pēc tam viņi visu ziemu iegrimst miegā.

Atpūta zivīm ir ļoti nepieciešama, jo piemēram vasarā tā ļauj izturēt karstumu, sausumu un citus nelabvēlīgus apstākļus.

Piemēram, Āfrikā tika atklāta zivju suga, kas var izveido no dubļiem kokonu ap sevi un vairākus mēnešus tajā slēpjas. Akvāriju iemītniekiem šādas vajadzības nav, taču, ja draud viņu dzīvībai, tad tās spēj uz ilgāku aizmigt.

Turpinājums sekos