Kā ziņo Rīgas dome, iedzīvotājiem no 23. novembra aizliegts atrasties uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošo ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus.

 

Ņemot vērā esošos laikapstākļus un meteoroloģiskās prognozes, iespējams, ka uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošajām ūdenstilpēm varētu veidoties nepietiekami izturīga ledus kārta un atrašanās uz tās varētu būt bīstama. Paaugstinātas bīstamības periodu uz Rīgas ūdenstilpju ledus ar rīkojumu nosaka Rīgas pilsētas izpilddirektors. Šī rīkojuma izpildi kontrolē Rīgas pašvaldības policija. Atbildība par atrašanos uz ledus ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Labāk nelien, makšķerniek, atceries, Tevi gaida mājās.

 

Tagad akvāristam jāizvēlas vaislinieki, pie tam jāņem vērā, ka tēviņi nārstam nobriest mēnesi – pusotru vēlāk nekā mātītes. Tāpēc  jaunās mātītes vajadzīgs pārot ar pieredzējušajiem un vecākiem tēviņiem. Tēviņiem jābūt aktīviem, ar košu krāsu, mutei un astes spurai jābūt koši sarkaniem. Ja tēviņš ir resns, labi nobarots, viņš nārstošanai neder.

Mātītēm vēderā ikri attīstās divas nedēļas, viņas vēdera lejasdaļai jābūt platākai, it kā uzpampušai.

Sumatres barbēm nārstam nepieciešams 10 – 20 litrīgs akvārijs. Uz grunts obligāti jābūt sīklapainiem ūdensaugiem. Ūdenim jābūt svaigam, kas pirms tam ir uzkarsēts līdz 70 – 80 grādiem un pēc tam atdzesēts, varat izmantot arī destilēto ūdeni, bet ne vairāk kā vienu trešdaļu, ūdens cietumam jābūt 6 °, pH 7,0 – 7,5, ūdens līmenim akvārijā jābūt 10 – 15 cm. Ūdenim nārsta akvārijā jābūt nostāvējušam vismaz 1 – 3 diennaktis. Vienu akvārija stūri apgaismo ar elektro lampiņu (25 – 40 w), bet otru aptumšo. Gaišajā stūrī ierīko ūdens airāciju.

Vienu diennakti pirms nārsta vaisliniekus pārtrauc barot, bet neilgi pirms zivju ielaišanas nārsta akvārijā var pievienot vārāmo sāli, 1 gramu uz 10 litriem ūdens. Tas veicina ikru apaugļošanu.

Ūdens temperatūrai nārsta akvārijā jābūt 27 – 29 °C. Vaislinieku pāri nārsta akvārijā ievieto vakarā, nārsts parasti sākas nākošajā rītā, dažreiz pēc vienas diennakts, ja zivis pēc divām diennaktīm nārsts nav noticis, tad ir jānomaina tēviņš.

Tēviņš neatlaidīgi seko mātītei un tumšākajā akvārija stūrī, starp sīklapainiem augiem tiek iznērsti ikriņi. Mātīte nārsta laikā spēj iznērst 500 – 800 nelielu ikriņu.

Pēc nārsta vaislinieki no akvārija ir jāizņem un jāizslēdz gaisma, lai akvārijs būtu aptumšots. Pēc divām trim diennaktīm parādās caurspīdīgi kāpuri, kas praktiski nav redzami. Bieži vien mazpieredzējuši akvāristi, kāpurus pat neierauga. 3 – 4 diennaktī pēc nārsta kāpuri sāk peldēt, no šī brīža jāieslēdz minimāls apgaismojums un jāsamazina ūdens airācija. Pirmajā nedēļā apgaismojumam jābūt visu diennakti.

Mazuļi ir salīdzinoši lieli, tāpēc tiem par starta barību var kalpot artēmijas un “dīķa putekļi”. Mazajām sumatres barbēm ir lieliska apetīte, tāpēc tie jābaro ik pēc 3 – 4 stundām, lēnām var ūdens temperatūru pazemināt līdz 22 – 24 grādiem.

Pēc 10 – 14 dienām nonārstojušo mātītei jāļauj vēlreiz nonārstot, jo savādāk mātītei var piemesties cista. Tēviņu gan jāizraugās cits. Profilaktikas dēļ katrus nākamos 2 – 3 mēnešus vaisliniekus saliek kopā uz divām diennaktīm.

        

 

Sumatras barbes.

Pret sumatras barbēm (Barbus tetrazona) akvāristi attiecās dažādi. Vieni apbrīno košās krāsas, barbju ķermeņa kontūras, lielo ēdelību, rituāla dejas, tēviņu cīņas pēc mātītes uzmanības. Citi sumatras barbes nosauc par   “lielceļa bandītiem”.

Augšā mātīte, apakšā tēviņš

Atklāti sakot taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Ar savu krāšņumu sumatres barbes var sacensties ar jebkuru citu akvārija zivtiņu, tai pašā laikā barbju bariņš ir spējīgs 10 – 15 min. laikā “apstrādāt” jebkuru mazkustīgu un lielām spurām esošu zivi, tās varētu būt skalārijas, gupijas  u. c. zivis. Ja zivtiņas no mazotnes aug kopā, tad viņas vēl var sadzīvot, bet arī ne vienmēr.

Sumatras barbes dzimtene ir Sumatras salas un Kalimantāna (Barneo salas). Zivtiņu garums ir 5 – 6 cm, pēc ķermeņa formas barbes līdzinās Latvijas saldūdens zivīm – brekšiem.

Uz zeltaini dzeltena, mirdzoša fona spilgti izdalās četras košas, melnas šķērssvītras: pirmā iet šķērsām acij, otra un trešā šķērsām ķermenim, ceturtā (šaurākā) atrodas pie pašas astes spuras pamatnes. Muguras un anālā spura koši sarkana, pārējās – dzelteni oranžā krāsā. Tēviņiem sārtās krāsas tonis spilgtāks. Bez tam tēviņš no mātītes viegli atšķirams pēc mazākiem izmēriem, slaidākas ķermeņa formas, sarkanā purniņa un intensīvi sarkanajiem astes spuras augšējiem un apakšējiem stariem. Mātītei astes spura gandrīz bezkrāsaina, caurspīdīga, augšējie un apakšējie stari tumši dzelteni, muguras spura bezkrāsaina, caurspīdīga apmale.

Barbju turēšanai nepieciešams vismaz 50 l akvārijs, uz vienu zivtiņu vajadzīgi vismaz 3 – 5 litri. Akvārijā jābūt daudz ūdensaugiem, bet ir jāatstāj arī laukums brīvai peldēšanai.

Šīs zivis necieš ēnainas vietas, viņām patīk spilgti apgaismoti akvāriji. Sumatres barbes ir bara zivis, ja zivis tiek turētas tikai pa pāriem, tas iespaido zivtiņu pašsajūtu un uzvedību.

Ja gribat iegūt sumatres barbju pēcnācējus iegādājaties uzreiz 15 – 20 eksemplārus, kas ir sasniegušas trīs mēnešu vecumu, no kuriem vēlāk varēsiet atlasīt 2 – 3 labus vaislinieku pārus. Šajā laikā jau diezgan droši var noteikt zivju dzimumu pēc spuru nokrāsas, sevišķi pēc astes spuras.

Tēviņu jābūt 2 – 3 reizes vairāk nekā mātītes, līdz dzimumgatavībai īpatņus tur kopā. Ūdens parametriem jābūt šādiem: temperatūrai 22 – 24 °C, pH 6,5 – 7,5, ūdens cietumam 6 – 10°. Obligāti katru nedēļu nomainīt 1/3 ūdens pret svaigu, nostādinātu, nepieciešama arī ūdens airācija.

Baro zivis 2 – 3 reizes diennaktī ar trīsuļodu kāpuriem, mazsaru posmainiem tārpiem, koretru, dafnijām u.c. dzīvo barību, tostarp nedrīkst aizmirst arī par augu valsts barību. Sumatres barbēm ir nosliece uz aptaukošanos, jāseko barības devai, nepieciešamības gadījumos ieteicams to samazināt.

Kad zivis sasniegušas 6 – 8 mēnešus, tās var sākt nārstot kopējā akvārijā, tāpēc nepieciešams tēviņus atdalīt no mātītēm. Sumatres barbes slikti pārnes dzīves vietas maiņu, tās pierod tikai pēc 7 – 10 dienām.

Turpinājums sekos

Kāpēc beigtas zivis tiek atrastas grūti sasniedzamās vietās?

 

Vai esat kādreiz iedomājušies, kāpēc zivis mirst visneiedotākajās akvārija vietās, piemēram, kaut kur aiz dekorācijas, lai izņemtu zivtiņas mirstīgās atliekas jāizjauc un jāizņem puse dekoru vai ūdensaugu?

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ka lielākās daļas zivju atliekas nenogrimst dibenā, bet paliek peldēt, un ūdens straumes tās nogādā vietās, kur ūdens plūsma ir vājāka. Un parasti tie ir akvārija stūri, vietas aiz akmeņiem vai aizķeršanās vai aiz filtra.

Otrs iemesls ir tas, ka citas zivis var aiznest mirstīgās atliekas tālu esošos stūros, piemēram zivis sanitāres, dažādi sami, lielās cihlīdas u.c. baksta līķīšus un tādējādi virzot tos dažādos virzienos. Un galu galā mirstīgās atliekas nonāks kādā vietā, kur “bakstītāji” tās nevarēs sasniegt.

Un trešais iemesls ir slimo zivju uzvedība pirms bojāejas. Zivtiņām, kuras lieliski jūtas dzīvojot grupā viens no īpatņiem pēkšņi atraujas no grupas. Šī zivtiņas "kautrība" liecina par kādu no slimībām. Nav īsti skaidrs, kāpēc tieši šādi tās uzvedas, iespējams varbūt veselas zivis izdzen slimo zivi no bara, bet varbūt slimas zivis vienkārši nespēj piedalīties bara vispārējās darbībās, lai saglabātu teritoriju.

Tomēr slimās zivis bieži vien var atrast slēpjoties alās, zem augiem vai akvārija augšpusē aiz filtra vai caurulēm un ja zivtiņa nomirst, tad tās mirstīgās atliekas paliek tieši manis pieminētajās  akvārija vietās.

Sākumā jautājums šķiet nedaudz interesants, taču par to vērts padomāt.

Ideāls akvārists, ir kad viņš tikko ieslēdzas gaisma, tā uzreiz pārskaita savu tautu un pārliecinās, ka visas zivis ir savās vietās un uzvedas dabiski. Šis ieradums ir slavējams gādīgam akvāristam. Ja kāda no zivīm trūkst vai tā ir nobeigusies var būt slima vai vienkārši nobijusies, tad pazudušās zivis ir brīdinājums, ka ar akvāriju kaut kas nav kārtībā. Tas ir signāls, lai pārbaudītu zivju uzvedību barā, ūdens ķīmisko sastāvu un tā kvalitāti, kā arī lai pārliecinātos, ka visas iekārtas darbojas pareizi.

Man ir daudz zivju, ļoti daudz, pārskaitīt visas nav iespējams, taču cenšos ar acīm pārlaist skatienu, ja nu kas šķiet aizdomīgs, tad tam pievēršu īpašu uzmanību.