piektdiena, 2023. gada 24. februāris

Pavasara vēstnesis

    Staigājot ar savu uzticamāko draugu šnaucerpuiku Obsidiānu pa mežu, šķiet, ka pavasaris vēl tālu, bet kad dzirdi putnu dziesmas un uz koku zariem mani melnu strazdu, tad saproti, ka pavasaris tūliņ, tūliņ būs klāt. Čomi bija devušies izbaudīt ziemas copi un atsūtīja skaistus raudu foto. Ja lielās raudas ķeras, tas nozīmē, ka pavasaris jau klauvē pie durvīm.  


 

pirmdiena, 2023. gada 20. februāris

Bijušais klubs

     Atminos, kā 2007 gadā, vecā Rotiņā telpās pieņēmām statūtus, pieņēmām likumus un citādus noteikumus, lai Latvijā būtu savs klubs, lai būtu sava vieta un pēcāk arī vietne, kur mēs latviski varētu diskutēt par un ap zivīm. 

      Klubs tika dibināts 2008 gadā. Mums bija valde, mums bija priekšnieks, mani iecēla par priekšnieka vietnieku. Viss bija jauki un patīkami. Kluba biedriem es varēju piedāvāt žurnālus un grāmatas no manas lielās literatūras kolekcijas. Diemžēl, daži interesanti literatūru paņēma, bet aizmirsa to atgriezt un man nācās zvanīt, lūgties un beigās pat pie dažiem braukt pēc savas mantas. 

     Viss plūst, viss mainās. Dažiem zivis un akvārijs vairs neizinteresē, citi nolīduši un ir vienpatņi, nezinu vai viņiem ir kāda "zive" vai ūdens puķe akvārijā. Patiesi, nezinu. Tā kluba mājas lapa praktiski pamesta dreifēja vispasaules interneta tīklos. Kāds apmaksāja tā uzturēšanu pie mākslīgās elpināšanas, zinu, ka daži tur tikai smēlās informāciju, pie tam pa brīvu, nemaksājot ne centa, citi no tā guva peļņu, jo redz varēja pārdot vienu vai otru preci bez veikala uzcenojuma, līdz ar to tas bija lētāk. Pats pēdējo ierakstu veicu, ja nekļūdos tālajā 2017. gadā. Klubs ir miris. Kluba mājas lapa ir atslēgta no mākslīgās elpināšanas un līdz ar to mirusi. Žēl, ka tā. 

      Tagad pats jau vairākus gadus veiksmīgi darbojos Harkivas Akvāristu klubā. Neskatoties uz visām tām kara šausmām kas notiek Ukrainā, mājas lapa ir dzīva un turpina funkcionēt. Esmu piesaistījis kluba aktivitātēm dažus savus draugus, Ginteru, Kasparu un mūsu vienīgo dāmu Ilvu, ar kuru mēs 2019. gadā braucām uz Harkivu. 

       Beigsies karš, es ceru, ka drīz un atkal braukšu uz Ukrainu pie saviem kluba biedriem. Dzersim tēju, ēdīsim plūmes un aprikozes un priecāsimies par Ukrainas uzvaru. 

P.S. ieliku foto, kur esmu redzams kopā ar Ukrainas un pasaules akvāristikas leģendu Jevgēniju Dotcenko. Tas ir vīrs, kas mani tolaik, kad "mētājos" bez kluba atvilka uz Harkivas akvāristu klubu. 

Draugi, sargiet sevi un savus tuvos. 

otrdiena, 2023. gada 14. februāris

Arapaima jeb milzu arapaima

 

Es bieži vien esmu apbrīnojis cilvēkus, kas vēlas savos nelielajos mājas akvārijos tur “sarežģītas” zivis. Savādi, bet nereti apmeklējot veikalu un sastopot šādus ļaudis man rodas jautājums. Kāpēc Tu gribi tieši šo zivi? Cik Tev liels akvārijs? Kāda ir Tava pieredze zivju turēšanā, audzēšanā un pavairošanā. Šoreiz ieskatīsimies arapaimas bioloģijā.



Arapaima jeb milzu arapaima, vai Brazīlijas arapaima, vai piraruku, vai puraruku, vai paiche (latīniski tas būtu Arapaima gigas) ir tropu saldūdens starspuru zivs no aravanveidīgo kārtas aravanu dzimtas. Arhaiskās morfoloģijas dēļ to uzskata par dzīvu izrakteni.




Arapaima ir viena no lielākajām saldūdens zivīm pasaulē, kas dažkārt sasniedz gandrīz 4 metrus garu. Parasti tie izaug līdz 2 – 3 metriem. Ķermenis ir izstiepts un sāniski saspiests, līdzīgi tāpat kā arovanai. Viss ķermenis ir klāts ar lielām reljefa zvīņām, galva ir iegarena, pārklāta ar kaulu plāksnēm, bet stipri saplacināta no augšas. Mute liela un plata, vēders noapaļots. Muguras un anālās spuras ir garas. Mugura atrodas ķermeņa aizmugurē uz astes kāta, kas kopā ar asti un ļoti plato un sāniski saspiesto astes kātu veido “lāpstiņu”, kas dod arapaimai spēcīgu paātrinājumu uzbrukuma brīdī laupījumam. Krūšu spuras ir novietotas zemu, blakus vēderam.



Pateicoties reljefajām zvīņām, kuru elastība ir 10 reizes lielāka kā kauliem, arapaima ir pielāgojusies izdzīvošanai piranju sabiedrībā, dzīvojot kopā ar tām mazos rezervuāros. Tās dzīvo Amazones baseinā Dienvidamerikā, Brazīlijā, Gajānā, Bolīvijā un Peru. Biotops: upju un ezeru attekas ar blīvu ūdens veģetāciju, purvi un citas palieņu ūdenstilpes, kur ūdens temperatūra ir no +25 līdz +29 grādiem C. Lietus sezonā sastopams arī applūstošos palieņu mežos.

Plēsējs galvenokārt barojas ar zivīm un dažkārt arī ar citiem maziem dzīvniekiem, tostarp putniem. Tas medī galvenokārt ūdens virspusē. Arapaima spēj elpot atmosfēras gaisu, pateicoties audiem, ko caurstrāvo blīvs asinsvadu tīkls, līdzīgi kā plaušu audi, kas izklāj rīkli un peldpūsli, kam ir šūnu struktūra un kas veic papildu elpošanas orgāna funkciju. Šī adaptācija ir attīstījusies zemā skābekļa satura dēļ Amazones ūdeņos. Tādējādi arapaima var pārdzīvot sausumu, norijot gaisu un ierokoties purvu dūņās vai smiltīs. Tas uzpeld virspusē pēc gaisa ik pēc 5-20 minūtēm, arapaimas norīta gaisa skaņa ir dzirdama lielā attālumā.



Plēsējs galvenokārt barojas ar zivīm un dažkārt arī ar citiem maziem dzīvniekiem, tostarp putniem. Tas medī galvenokārt ūdens virspusē. Arapaima spēj elpot atmosfēras gaisu, pateicoties audiem, ko caurstrāvo blīvs asinsvadu tīkls, līdzīgi kā plaušu audi, kas izklāj rīkli un peldpūsli, kam ir šūnu struktūra un kas veic papildu elpošanas orgāna funkciju. Šī adaptācija ir attīstījusies zemā skābekļa satura dēļ Amazones ūdeņos. Tādējādi arapaima var pārdzīvot sausumu, norijot gaisu un ierokoties purvu dūņās vai smiltīs. Tas uzpeld virspusē pēc gaisa ik pēc 5 – 20 minūtēm, arapaimas izdotā gaisa skaņa ir dzirdama lielā attālumā.

Nārsto aprīlī-maijā. Nārsto seklās vietās ar tīru ūdeni un smilšainu gultni, kurā zivis veido ligzdu, izrokot 50 – 80 centimetrus platu un 15 – 20 centimetrus dziļu bedri. Mātīte iznērš ikrus šajā ligzdā, ikri ir lielas. Atrodoties virs ikriem, tēviņš rūpīgi sargā gan ikrus, gan kāpurus, gan zivju mazuļus, kas izšķiļas pēc 36 – 48 stundām. Šajā laikā mātīte uzmanīgi patrulē 10 – 15 metru zonā ap ligzdu. Pēc izšķilšanās kāpuri pirmo reizi uzturas pie tēviņa galvas un barojas ar īpašu balto vielu, ko izdala speciāli dziedzeri, kas atrodas aiz acīm. Mazuļi aug ļoti ātri un nedēļu pēc dzeltenuma maisiņa izzušanas kļūst par mazām, bet plēsīgām zivtiņām. Arapaimas vidēji mēnesī izaug par 5 centimetriem.

 

ceturtdiena, 2023. gada 9. februāris

Zivju izsitējs pie manis Rotiņā


Pie manis veikalā ienāk jauns cilvēks, staigā, skatās un tad pēkšņi uzstādu jautājumu par pludiņu.

- Cik gramu esot tam pludiņam?

- 30 gramu, es atbildu. Kādam mērķim, tad vajadzīgs šāds pludiņš? – vēlos ar jauno cilvēku uzturēt sarunu.

Viņa atbilde mani pārsteidza nesagatavotu.

- es nopirku tīklu Aļļikā (www.aliexpress.com). Vēlos izmēģināt, lai labāk un tālāk varētu iemest.

Te mans entuziasms noplaka. Tā jau mums ar tām zivīm ir kā ir, bet te smerdelis, es nebaidos šo apgalvojumu, iedomājies iztērējot dažus eiro Ķīnā iegūt Latvijā brangu zivju lomu. Saruna ar puisi pārtrūka. Nevēlos ar tādiem komunicēt, tie izstukšos visu to, kur pat pirkstu nav piedūris. Lai iet…

 

 

LIEGUMI...

 Lai nebūtu problēmas ar makšķerēšanas likumu vēlos atgādināt dažus liegumus

01.01.2023 - 31.12.2023 Lašu un taimiņu ieguves liegums iekšējos ūdeņos01.02.2023 - 30.04.2023 Alatas lieguma periods01.03.2023 - 30.04.2023 Aizliegts lomā paturēt līdakas!

piektdiena, 2023. gada 3. februāris

Viens no maniem dzīves sapņiem

      Bieži vien aizdomājos par ekspedīciju. Jā, es varētu un gribētu piedalīties kādā zivju, augu jeb citas dzīvās radības meklēšanas ekspedīcijā. Man tas šķiet interesanti, pat aizraujoši klaiņot pa maz zināmām vietām, brist ūdenī, ķert, pētīt un salīdzināt. Nja, nav man angļu valodas, es to nezinu, jā, runāju😂, bet neviens neko nesaprot. Toreiz skolā mums mācīja tikai ķeksīša dēļ, tagad pēc daudziem gadiem man angļu valodas zināšanas pietrūkst. Citi man saka, mācies, bet pa kuru laiku un kad ir brīvais brīdis, tad vienkārši negribas, gribas sevi palutināt ar kādu grāmatu vai vienkārši pagulēt.

       Šī ekspedīcija noris Djas upes pietekā un pašā Dja upē. Ļaudis meklē un apraksta Parananochromis caudifasciatus. tā ir zivju suga, par kuru līdz šim informācija ir pelēka un blāva. Bet spriežot pēc bildēm meklēt tās biotopos patiešām aizraujoši. Zivīm ir oriģinālas  krāsas, kuras salikums citām zivīm nav novērots. Šo burvīgo fotogrāfiju autors ir Roland Numrich. Fantastika...  

.













    Tuvojas 1. maijs, kad atsākas spiningošanas sezona. Ehh, laiki mainās, jo mainās arī modes. Nezinu, kurš nosaka šo modi, iespējams ka ta...