Atminos, kā 2007 gadā, vecā Rotiņā telpās pieņēmām statūtus, pieņēmām likumus un citādus noteikumus, lai Latvijā būtu savs klubs, lai būtu sava vieta un pēcāk arī vietne, kur mēs latviski varētu diskutēt par un ap zivīm.
Klubs tika dibināts 2008 gadā. Mums bija valde, mums bija priekšnieks, mani iecēla par priekšnieka vietnieku. Viss bija jauki un patīkami. Kluba biedriem es varēju piedāvāt žurnālus un grāmatas no manas lielās literatūras kolekcijas. Diemžēl, daži interesanti literatūru paņēma, bet aizmirsa to atgriezt un man nācās zvanīt, lūgties un beigās pat pie dažiem braukt pēc savas mantas.
Viss plūst, viss mainās. Dažiem zivis un akvārijs vairs neizinteresē, citi nolīduši un ir vienpatņi, nezinu vai viņiem ir kāda "zive" vai ūdens puķe akvārijā. Patiesi, nezinu. Tā kluba mājas lapa praktiski pamesta dreifēja vispasaules interneta tīklos. Kāds apmaksāja tā uzturēšanu pie mākslīgās elpināšanas, zinu, ka daži tur tikai smēlās informāciju, pie tam pa brīvu, nemaksājot ne centa, citi no tā guva peļņu, jo redz varēja pārdot vienu vai otru preci bez veikala uzcenojuma, līdz ar to tas bija lētāk. Pats pēdējo ierakstu veicu, ja nekļūdos tālajā 2017. gadā. Klubs ir miris. Kluba mājas lapa ir atslēgta no mākslīgās elpināšanas un līdz ar to mirusi. Žēl, ka tā.
Tagad pats jau vairākus gadus veiksmīgi darbojos Harkivas Akvāristu klubā. Neskatoties uz visām tām kara šausmām kas notiek Ukrainā, mājas lapa ir dzīva un turpina funkcionēt. Esmu piesaistījis kluba aktivitātēm dažus savus draugus, Ginteru, Kasparu un mūsu vienīgo dāmu Ilvu, ar kuru mēs 2019. gadā braucām uz Harkivu.
Beigsies karš, es ceru, ka drīz un atkal braukšu uz Ukrainu pie saviem kluba biedriem. Dzersim tēju, ēdīsim plūmes un aprikozes un priecāsimies par Ukrainas uzvaru.
P.S. ieliku foto, kur esmu redzams kopā ar Ukrainas un pasaules akvāristikas leģendu Jevgēniju Dotcenko. Tas ir vīrs, kas mani tolaik, kad "mētājos" bez kluba atvilka uz Harkivas akvāristu klubu.
Draugi, sargiet sevi un savus tuvos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru