Akvārija gliemezis helēna

 Vēl pavisam nesen par šādiem gliemežiem Latvijā neviens neko nezināja, katrā gadījumā es noteikti nezināju. Līdz šim visus gliemežus uzskatīju tikai par kaitniekiem, dažus labākajā gadījumā varēja izmantot kā ēsmu, piemēram samiem, bet no vīngliežiem iznāca lieliskas mājvietas neolamprologus dzimtas zivīm. Šoreiz gan ne par zivīm, bet par gliemežiem Anentone Helena jeb Clea Helena, kuri brīvā dabā sastopami Malaizijā, Indonēzijā, Taizemē un Laosā. 

Foto no http://millena.at.ua/index/khelena_clea_helena/0-38

Pasaulē pirmo reizi tās aprakstīja holandiešu biologs Van Benthem Juttings 1929 gādā, apmēram pēc 30 gadiem tas pats biologs tās aprakstīja vēlreiz, pēdējo reizi tās aprakstījis Brandt 1974. gadā. Latvijā akvāristi tās vienkārši sauc par Helēnām. Interesanti, ka pie Clea dzimtas gliemežiem ietilpst seši veidi, taču mūs interesē Clea Helena. Brīvā dabā tās mīt upēs, taču sastopamas ir arī ezeros un pat dīķos. Āzijā tās mīt lielās ūdenskrātuvēs, piemēram, Iravadi upes deltā, Indoķīnas upē Mekongā, Taizemes ūdenskrātuvē Čauphrajā, kā arī citās lielās upju sistēmās Malaizijā, Brunejā un Indonezijā. Ļoti izplatīti gliemeži starp Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas akvāristiem.  

Brīvā dabā, tās mīt uz netīrām ūdenskrātuvju gultnēm, tāpēc tās nav prasīgas pret ūdens ķīmisko sastāvu, taču, par cik gliemeži brīvā dabā mīt tropiskajos ūdeņos, tad tās ir prasīgas pret ūdens temperatūru un auksts ūdens tās vienkārši var nobeidzināt.

Ar ko barot helēnas? Kā pamatbarība ir beigtu dzīvnieku līķīši, dzīvi tārpi un gliemeži, taču uzbrukt var arī zivju ikriem un pat garnelēm. Lielāko daļu tās pavada gruntī, taču izlienot no grunts, tās meklē ko apēst, visu ko var noķert tā apēdīs.

Ārējais izskats. Izstiepta konusveida gliemežnīca. Helēnas sasniedz 18mm garumu, taču internetā ir atrodamas ziņas, ka to garums ir iespējams pat 28 mm. To gliemežnīcas krāsa iespējama no dzeltenas ir brūnai, uz pamatfona ir trīs brūnas vai melnas svītras. Gliemežnīcai ir aksionālas ribas un 6 – 8 vijumus. Interesanti, ka lielajiem īpatņiem pati aizmugures daļa vienmēr nolauzta. Gliemezis aktīvāks ir nakts laikā.

Gliemežu pavairošana. Šie gliemeži ir dažādu dzimumu. Īpatņi pārojas uz substrāta, bet pēc tam mātīte iznērš caurspīdīgas, mīkstas olas, lasi ikrus. “Nārsts” notiek ik pēc 10 dienām uz cietas virsmas tiek atstāts viens ikriņš. Inkubācijas periods ilgst 3 nedēļas, bet vēl pēc 4 nedēļām tās sasniedz dzimumgatavību.

Turēšanas īpatnības. Optimālais ūdens helēnam ir pH 6,2 – 8,2, T  22 – 28 °C, nepanēs sālsūdeni, patiesībā aiziet bojā. Lai gan šī suga pati nevar nonākt bez cilvēka palīdzības mūsu ūdeņos, var konkrēti sabojāt vietējos gliemežus. Akvāristi bieži vien padalās ar šo gliemezi.